Vides zinātne ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta dabas sistēmas un to mijiedarbību ar cilvēkvidi. Šajā jomā izmanto sistēmisku pieeju, veidojot izpratni un secinājumus, kas balstīti uz pētījumiem gan dabas, gan sociālo zinātņu jomā. Studiju programmas struktūru veido obligātās daļas studiju kursi un brīvās izvēles kursi radniecīgās nozarēs, kas palīdz iepazīt vides zinātni. Studiju procesā studentiem ir iespēja padziļināti apgūt ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, resursu vērtēšanu un pārvaldību, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un pārvaldību, kā arī citas vides zinātnes speciālistiem nepieciešamās zināšanas, kompetences un iemaņas. Praktiskās iemaņas un prasmes studenti apgūst laboratorijas un praktiskajos darbos,  lauku kursos dažādās Latvijas vietās, lietišķās prakses ietvaros uzņēmumos, valsts pārvaldē vai nevalstiskās organizācijās. Studiju noslēgumā studenti veic patstāvīgus pētījumus vides zinātnē, bakalaura darbā atspoguļojot galvenos rezultātus.

 

Studiju programmas direktors

Apgūstamie priekšmeti:

  • Vides ķīmija
  • Vides piesārņojums
  • Ekoloģija ar ainavu ekoloģijas pamatiem
  • Vides ekonomika
  • Vides tehnoloģijas
  • Vides pārvaldība
  • Vides tiesības
  • Datu analīze vides un zemes zinātnēs
  • Bioloģija
  • Zemes fizika
  • Ķīmija
  • Zemes zinātnes u.c.

Darba iespējas: Vides kvalitātes uzraudzība, kontrole un attīrīšana, antropogēno un dabisko procesu ietekme un norise, adaptācija nākotnē ir vides zinātnes studiju pamatā. Šie jautājumi tiek risināti būvējot jaunas ražotnes, attīrot piesārņotu vidi vai rūpējoties par ilgtspējīgu attīstību. Darba iespējas – Eiropas Komisija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Valsts vides dienests, Zemkopības ministrija, Latvijas Valsts Meži, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, privātās vides konsultatīvās firmas, ražošanas un pakalpojumu uzņēmumi, arī zinātniskais un pedagoģiskais darbs LU.

Madara Ozoliņa, pedagoģe: “Vides zinātnes studijas nav tikai akadēmiskas zināšanas vai laboratorijas darbi – tās ir studijas, kur iemācās arī domāt – domāt plašāk un redzēt tālāk!”

Jānis Brižs, Vides trokšņa pārvaldības speciālists VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga": “Pozitīvais ĢZZF ir tas, ka, veicot vienu un to pašu uzdevumu, katrs var attīstīt dažādas prasmes, kas katram liekas svarīgākas”.

3 gadi (6 semestri) (PLK)
Studiju maksa 2024./2025. akadēmiskajā gadā: Latvijas pilsoņiem/ nepilsoņiem, ES/EEZ/Šveices pilsoņiem un ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem PLK – 2700 EUR/gadā. Citu valstu pilsoņiem – PLK 5100 EUR/ gadā.
Uzņemšanai 2024./2025. ak. gada rudens semestrī - 50 budžeta vietas.
Dabaszinātņu bakalaura grāds vides zinātnē

Vispārīgie nosacījumi 

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada:

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
gada atzīme ģeogrāfijā
CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos*

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
gada atzīme ģeogrāfijā
gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos

Piezīme: Ja vidējās izglītības dokumentā nav gada atzīmes ģeogrāfijā, tiek ņemta vērā vismaz divu dabaszinātņu mācību priekšmetu (fizika, ķīmija, bioloģija, vides zinības) gada vidējā atzīme vai gada atzīme dabaszinībās

Priekšrocības: Latvijas valsts vai starptautiskās ģeogrāfijas olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem no 2023. līdz 2025. gadam vai Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences dabaszinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvējiem no 2023. līdz 2025. gadam. LU E. Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas absolventiem ar izcilību un LU Jauno vides zinātnieku skolas “Vides akadēmija” 1. – 3. vietas ieguvējiem kopvērtējumā 2024. un 2025. gadā.

Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.