Akadēmiskais centrsDepresija
Gandrīz ikviens no mums kādreiz ir piedzīvojis sliktu garastāvokli. Mainīgs garastāvoklis ir normāla parādība. Tas parasti pāriet, un mēs par to aizmirstam. Bet, ja tas ieilgst, kļūst arvien grūtāk, tad tā varētu būt depresija. Šādu stāvokli parasti rada neskaidri definējami atgadījumi vai stress pēdējo mēnešu laikā. Kā liecina statistika, tad viena no trim sievietēm un viens no sešiem vīriešiem savā dzīvē piedzīvo vieglu depresiju.
Dzīves pārmaiņas, kas rada paaugstinātu stresu, saistītas ar dažādām emocijām. Pārmaiņas var būt dažādas, gan patīkamas, piemēram, apprecēšanās, gan nepatīkamas, piemēram, attiecību izjukšana. Cilvēki atšķirīgos veidos risina situācijas un tiek galā ar jaunām pieredzēm.
Arī studiju uzsākšana augstskolā rada stresu, un vieglas depresijas pazīmes diezgan bieži novēro universitātes studentiem. Stress saistīts ar pārmaiņām, kas izraisa pielāgošanās grūtības jaunajai videi, prasībām, un tas var izpausties kā viegla depresija. LU pētījumā, kas tika veikts 2001.-2002. gadā, 36% pirmā kursa studentu atzinuši, ka viņi piedzīvo depresīvas izjūtas. 2006. gada oktobra beigās veiktais pētījums par pirmā kursa studentiem uzrāda to, ka aptuveni puse studentu, rodoties sarežģījumiem, jūtas nomākti.
Vieglas pakāpes depresija var izpausties kā:
- pazemināts garastāvoklis;
- vāja uzmanības koncentrācija;
- neizlēmība, grūti pieņemt lēmumus;
- vainas izjūta;
- bezpalīdzības izjūta;
- zems pašnovērtējums;
- tendence norobežoties no apkārtējiem;
- ir maz enerģijas, sagurums;
- nomāktība vai raudulība;
- aizkaitināmība, dusmas;
- slikta apetīte vai pārmērīga ēdelība;
- miega traucējumi: grūti iemigt, nevar gulēt vai guļ pārlieku daudz.
- attiecību pārtraukšana;
- akadēmiskās grūtības vai bailes no neveiksmes;
- vientulības izjūta, ja trūkst tuvas un gādīgas attiecības;
- dzīves vietas maiņa;
- daudzas dzīves pārmaiņas visai īsā laika posmā;
- pārslogotība ar daudziem pienākumiem;
- smags zaudējums;
- nelaimes gadījums, trauma;
- darba zaudēšana.
- Uzlabo savas stresa pārvaldīšanas un problēmu risināšanas iemaņas.
- Atceries, ka depresīvas izjūtas nenozīmē rakstura trūkumu. Atpazīsti to, kā jūties, ka novērojamas depresijas pazīmes. Tas ir arī labākais veids, kā sākt pārvarēt šo problēmu, nevis to noliegt.
- Centies novērst stresa cēloņus. Piemēram, izmaini apstākļus, izmaini darba režīmu.
- Centies katru dienu iet ārā no mājas. Dažiem cilvēkiem ļoti palīdz dienasgaisma un saulainais laiks.
- Uzturi ierasto ikdienas ritmu, jo izpildītie pienākumi stimulē un palīdz pārvarēt negatīvās domas, tādējādi uzlabojot garastāvokli.
- Izveido ne pārāk plašu pienākumu sarakstu par to, kas jāizdara, un secīgi to īsteno, lai sajustu darbības rezultātu.
- Sagādā sev priecīgus notikumus: aizej uz kino, dodies pārgājienā, apciemo kādu tuvinieku u. tml.
- Regulāri paēd. Maz ēdot, organismam trūkst enerģija, un depresija var pastiprināties.
- Pieturoties depresijas simptomiem, cilvēkam ir tendence norobežoties. Taču tikšanās ar cilvēkiem var uzlabot stāvokli. Vērts tikties ar draugiem vai ģimeni, lai aprunātos. Ja dalies savās izjūtās, tad, gūstot atvieglojumu, vari nonākt pie jaunām atziņām par to, kas notiek.
- Centies neprasīt no sevis pārāk daudz. Mēģini novērtēt sevi labvēlīgi un pamanīt to, ka tavas pūles gūst rezultātus.
- Mēģini apstrīdēt savas negatīvās domas!
- Ja jūti, ka netiec galā ar ikdienas pienākumiem.
- Ja gūsti maz prieka no tā, kas iepriekš tevi iepriecināja.
- Pastāvīgas negatīvas domas par sevi, apkārtējo pasauli un nākotni.
- Pastāvīgi lauzi galvu par stresa cēloņiem un uzskati, ka nekas nebūs labāk.
- Neizproti, kā tikt galā ar apstākļiem, kas rada stresu.