“Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatā” sniegta koncentrēta, jaunākajās zinātniskajās atziņās balstīta informācija par Latvijas arheoloģiju visā tās daudzveidībā.

Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Gunita Zariņa un institūta vadošais pētnieks Andrejs Vasks Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatu sauc par patriotisma paraugu – grāmata tapa piecus gadus un tā bija nesavtīgs visu autoru kopdarbs. Lielais darbs ir pamanīts un novērtēts – Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) rokasgrāmatu ir novērtējusi par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2021. gadā.

Izdevniecība “Zinātne” 2021. gadā laida klajā apjomīgu izdevumu, veltītu Latvijas arheoloģijai – “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmatu”. Gandrīz 4 kilogramus smagā un vairāk nekā 600 lappušu biezā grāmata ir kolektīvs Latvijas arheologu darbs, kurā ir sniegta koncentrēta, jaunākajās zinātniskajās atziņās balstīta informācija par Latvijas arheoloģiju visā tās daudzveidībā. Izdevums ir līdz šim plašākais apkopojums par Latvijas arheoloģiju sākot no vēlā paleolīta līdz 20. gadsimtam, kas paredzēts plašam lasītāju lokam.

 

Kopš 1974. gada ir daudz kas mainījies…

Vēl pirms pašas rokasgrāmatas tapšanas Latvijas Zinātnes padomes sadarbības projektā tapa digitāls arheoloģiskais leksikons, taču elektroniskā vārdnīca netika izveidota tādā stāvoklī, lai to varētu publicēt internetā. “Tā kā Latvijas arheoloģijas sķirkļu materiāls bija sastrādāts krietni ievērojams un jau izrediģēts, kā arī redaktore teica, ka tas ir interesants, tad man likās, ka to tā nevar atstāt, jāmeklē līdzekļi, lai to papildinātu, pabeigtu un publicētu. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda nesavtīgam atbalstam un LZA goda mecenāta Jura Savicka personiskam atbalstam, darbs tika pabeigts līdz galam,” skaidro projekta vadītāja un atbildīgā redaktore Gunita Zariņa.

Iepriekšējais Latvijas arheoloģijas apkopojums iznāca 1974. gadā, un pa šiem gadiem daudz kas ir mainījies – gan izpētītie arheoloģiskie objekti, gan atziņas par arheoloģiju, gan arī tas, ka mūsdienu arheoloģija ir kļuvusi par starpdisciplānāru nozari, kur talkā nāk paleoģeogrāfija, palinoloģija un vēl vesela virkne citu nozaru –, jaunas rokasgrāmatas nepieciešamību pamato rokasgrāmatas atbildīgais redaktors Andrejs Vasks. Vadošais pētnieks Rokasgrāmatu ir nodēvējis par visaptverošu enciklopēdisku izdevumu, jo tajā ir apkopots gandrīz viss iespējamais par Latvijas arheoloģiju, sākot no nozares sākumiem 19. gadsimtā līdz pat mūsdienām. “Grāmatā ir aplūkoti arheoloģijas vispārējie jautājumi, kas ir arheoloģija, kā tā iedalās, kultūrvēsturiskā arheoloģija, procesuālā arheoloģija, postmodernā arheoloģija... Šie jēdzieni latviešu tekstos diez vai būs kaut kur vēl sastopami,” akcentē A. Vasks.

Grāmata ir veidota plašam lasītāju lokam un neviltotu prieku par šo darbu jau ir izteikuši Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Grāmata ir arī kā nopietns mācību līdzeklis vidusskolām un tā būs interesanta ikvienam, kas interesējas par vēsturi, pagātni un aizvēsturi. “Interese par arheoloģiju ir ļoti nopietna, un to tiešām vajadzētu ļaut attīstīt mūsu valstij, ar lokāliem valsts līdzekļiem veicināt arheoloģisko pētījumu turpmāko attīstību,” uzsver G. Zariņa.

 

Kad zeme veras vaļā

Vaicāti, vai grāmatā ir kāda sava mīļākā nodaļa, A. Vasks nosmej, ka visas nodaļas ir ļoti tuvas un kā atbildīgajam redaktoram tās nācās pārlasīt ne vienu reizi vien, bet G. Zariņa daudz nedomājot, atzīst, ka tā ir 5. nodaļa par senlietām. “Tāpēc, ka tā ir ļoti uzskatāma un tas nav mans lauciņš, jo esmu bioarheoloģe.  Man arheoloģiskās senlietas kā ierindas lasītājam liekas krāšņas un bagātīgas un interesanti uzzināt, ko tur vispār atrod, kā tas viss izskatās, kā raksturo visus laikmetus un dzīvi,” aizrautīgi skaidro pētniece.

Rokasgrāmatas aprakstā autori min, ka arheoloģiskie izrakumi nav tikai mēģinājums atrast “lietas”, tas ir kas daudz, daudz vairāk... “Arheoloģija ir mans dzīvesveids. Ne jau priekšmets ir svarīgs, svarīgs ir konteksts, kurā senlieta tiek atrasta, jo bez konteksta priekšmets ir tikai priekšmets,” atzīst A. Vasks. Pētniekam piekrīt arī G. Zariņa: “Ir fascinējoši ieiet Akmens laikmetā, zeme veras vaļā un senlietas un konteksts nāk priekšā. Tāpat Dzelzs laikmets ar savām daudzajām krāšņajām senlietām. Jūs patiešām ieejiet, esat klātesoši laikmetā!”

Grāmatas tekstu izstrādē piedalījās visi šodien strādājošie arheologi, kā arī paleoģeogrāfi, paleobotāniķi, numismāti, bioarheologi un vēsturnieki – pavisam 50 autori no LU Latvijas vēstures institūta, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU aģentūras “Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts”, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja. G. Zariņa grāmatas tapšanā izceļ arī mākslinieka Mārtiņa Plotkas devumu, kurš darbam piegājis ar savu jaunības maksimālismu un neierobežotu patriotismu.

Dalīties

Saistītais saturs

Jaunajā Alma Mater – liela dažādība zināšanu veidošanas ekosistēmā
26.01.2022.

Jaunajā Alma Mater – liela dažādība zināšanu veidošanas ekosistēmā

LU jau 80. reizi notiks starptautiskā zinātniskā konference
24.01.2022.

LU jau 80. reizi notiks starptautiskā zinātniskā konference

LU zinātnieku pētījumi iekļauti LZA 2021. gada nozīmīgākajos sasniegumos Latvijas zinātnē
03.01.2022.

LU zinātnieku pētījumi iekļauti LZA 2021. gada nozīmīgākajos sasniegumos Latvijas zinātnē