© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Kā veicināt sadarbību zinātnē – nodrošinot veiksmīgu komunikāciju un sadarbību starp uzņēmējiem, universitātēm un valsts institūcijām, kā arī veicināt inovāciju finansēšanu – to 25. februārī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā sprieda inovāciju nometnes “Smart-up Baltic Sea Region” dalībnieki.

Inovāciju nometnē bija sapulcējušies domātāji no Baltijas jūras reģiona valstīm, lai ideju darbnīcās rastu idejas pieciem izaicinājumiem. Nometnes dalībnieku idejas veicināja, apkopoja un analizēja eksperti-moderatori: inovāciju ekosistēmu veidotājs Ari Hudžkovskis (Ari Huczkowski) no Somijas un Latvijas pārstāvji: Mikus Mīlgrāvis, Reinis Rotkalis, Jānis Volberts un Artis Ozoliņš.

Dalībnieki centās rast risinājumus, kā veicināt:

  • sadarbību starp uzņēmumiem, valdību un universitātēm;
  • komunikāciju starp zinātnes un pētniecības infrastruktūras turētājiem un lietotājiem;
  • inovāciju attīstību un finansēšanu;
  • cilvēkresursu  attīstību, mobilitāti un sadarbība zinātnes jomā;
  • inovatīvu digitālu pieeju izmantošanu sabiedrības izglītošanai aprites ekonomikas jautājumos.

Četras stundas nometnes dalībnieki, izmantojot dizaina domāšanas metodi, sprieda par labākajiem risinājumiem, kuri tiks apkopoti gala ziņojumā lēmumu pieņēmējiem.

“Koordinatora loma ir svarīga, taču viņš neko grupā nediktē un nepārņem pārāk lielu vadību,” stāsta “Smart-up Baltic Sea Region” koordinators A. Hudžkovskis. Koordinatora uzdevums ir nodrošināt, lai grupas biedri būtu līdzvērtīgi, lai nenotiek tā, ka viens grupas pārstāvis sāk dominēt pār pārējiem vai arī citi ir pārāk klusi un diskusijās nemaz neiesaistās. Diskusiju sākumā jārada nedaudz haotiska situācija, kuru vēlāk risina, izmantojot regulārās diskusiju metodes – līmējamās lapiņas, tāfeles un konstantas diskusijas.

“Nometnēs cilvēki reprezentē atšķirīgus vecumus, dzimumus, idejas un domu lidojumus. Jo atšķirīgāki ir cilvēki grupā, jo labāki ir rezultāti. Vissliktākie risinājumi rodas tad, ja visi ir vienādi. Vissliktākā inovāciju nometnes grupa būtu 10 Alberti Einšteini, viņi nebūtu spējīgi neko sasniegt,” uzskata nometnes koordinators.

Pats A. Hudžkovskis bija grupas “Kā veicināt sadarbību starp uzņēmumiem, valdību un universitātēm?” koordinators ar izaicinājumu attīstīt trīskāršās spirāles principu. Dalībnieki sprieda, kā iestādes varētu būt vienotākas, kā varētu kopā radīt jaunas idejas un inovācijas, kas varētu būt veiksmīgas un noderīgas gan Latvijai, gan plašākā mērogā.

“Mēs metām izaicinājumu izaicinājumam un no trīskāršās spirāles radījām četrkāršo spirāli, kas iekļauj arī iedzīvotājus. Jo kā gan var radīt funkcionējošu modeli bez cilvēkiem?” vaicā A. Hudžkovskis, uzsverot, ka starp iesaistītajām pusēm jāvalda uzticībai.

Inovāciju nometnes noslēgumā labākās idejas tiks apkopotas, un ar tām tiks iepazīstināti politikas veidotāji Eiropas Reģionu komitejā un Eiropas Komisijā.

Paralēli nometnei LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā arī notika starptautiska konference ”Inovācija – 21. gadsimta spēks”, kurā Baltijas jūras reģiona valstu zinātņu akadēmiju pārstāvji parakstīja nodomu protokolu sadarbībai jeb Rīgas deklarāciju.

Dalīties