No kreisās: LU KPMI pētnieces Signe Mežinska un Daiga Šantare un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Vita Rovīte.

No 8. līdz 12. oktobrim Eiropas Biobanku nedēļas kongresā Lībekā piedalīsies Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieces Signe Mežinska un Daiga Šantare. Pētnieces prezentēs projekta “Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze” ietvaros veiktas reprezentatīvas Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātus par attieksmi pret biobankām.

Pētniecības biobankas ir cilvēka bioloģisko paraugu (piemēram, asins, audu, urīna, elpas paraugi) kolekcijas. Biobankās ar donoru piekrišanu tiek uzglabāti gan bioloģiskie paraugi, gan informācija (piemēram, vecums, saslimšanas, analīžu rezultāti) par cilvēkiem, kuri šos paraugus ziedojuši. Saņemot ētikas komitejas atļauju, zinātnieki konkrētos pētījumos var analizēt paraugus un ar tiem saistīto informāciju. Biobankas zinātniekiem ir nepieciešamas, lai veiktu sabiedrības veselībai, slimību diagnostikai un ārstēšanai nozīmīgus pētījumus. Tomēr biobanku darbība rada arī daudzus ētiskus jautājumus par to, kā iegūt katra bioloģisko paraugu ziedotāja informēto piekrišanu, kādiem pētījumiem izsniegt paraugus no biobankas, kā informēt sabiedrību par pētījumu rezultātiem utt.

Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām ir maz informēti par pētniecības biobankām – tikai 26% līdz šim ir dzirdējuši par biobankām. 37% no aptaujātajiem atbildēja, ka vēlētos sniegt informāciju par sevi, lai tā tiktu iekļauta biobankā, kas ir  nedaudz vairāk nekā 2010. gadā, kad šie paši jautājumi tika uzdoti Eirobarametra aptaujas ietvaros. Atbildot uz jautājumu, vai būtu jāveicina personas datu un bioloģisko paraugu apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstu biobankām, attīstot to sadarbību, apstiprinoši atbildēja 60% aptaujas dalībnieku.

Biobanku nozīme sabiedrības veselībai svarīgu pētījumu veikšanā strauji pieaug, tādēļ ir svarīgi, lai iedzīvotāji ir informēti par biobankām, to darbības principiem un iespējām kļūt par biobanku donoriem. Šobrīd Latvijā tiek izstrādāts Biobanku likums, kura veidošanai ir nepieciešams dialogs starp zinātniekiem, sabiedrībai, donoriem un politikas veidotājiem. Citu valstu pieredze liecina, ka biobanku pārvaldība ir jābalsta uz sabiedrības viedokļa izpēti, kas būtiski veicina sabiedrības uzticēšanos biobankām. Projekta ietvaros veiktais pētījums sniegs šobrīd trūkstošos datus par sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokli biobanku jomā, lai pamatotu sabiedrības interesēm atbilstošu biobanku darbības modeli Latvijā, kā arī nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi.

Projektu “Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze” finansē Latvijas Zinātnes Padome, projekta numurs lzp-2018/2-0171.

Dalīties