Projektā pētīta un analizēta Eiropas kultūras vērtību saistību ar Latvijas garīgās dzīves norisēm, kultūras identitāšu tapšanu vēsturiskā un sistemātiskā aspektos, galveno vērību pievēršot eiropeisko vērtību aprobācijai, kristietības vērtībām, Latvijas kultūras saistībai ar Eiropas apgaismības tradīcijām, liberālismu, sociālā taisnīguma idejām, tiesiskuma un morāles vērtībām, individuālismu, izvērtējot arī tradīciju, bezapzināto kultūras slāņu un kultūras arhetipu ietekmi.

Projekta ievirze ir attīstīt humanitāro zināšanu jomas, kas veido nācijas sociālo vienotību un kultūras identitāti, aizstāv cilvēciskās pamatvērtības un dara to ar kolektīvās atmiņas un nākotnes redzējuma palīdzību. Paredzēts analizēt Eiropas Savienības kopējās nostādnes jautājumā par 21. gs. vērtībām Eiropā un Latvijas sabiedrības izpratni par mūsdienu vērtībām un zināšanu sabiedrības veidošanos. Projektā ir trīs tematiskās apakšnozares un darba grupas: a) Latvijas kultūras identitāšu veidošanās un Eiropas vērtības: no pagātnes uz nākotni, atb. Dr. habil. phil. M.Kūle,  b) reliğiskās situācijas analīze Latvijā, reliģiskā partikulārisma tendences, latviskā identitāte un kristīgās vērtības mūsdienās, reliģiski filosofisko ideju vēsture Latvijā; atb. Dr. phil. S.Krūmiņa-Koņkova, N.Gills, c) profesionālās filosofiskās domas veidošanās Latvijā intelektuālās tradīcijas kontekstā, atb. Dr. phil. Ella Buceniece Projekta uzdevumi paredz: - izstrādāt jaunu skatījumu uz Latvijas kultūras vēstures norisēm kā eiropeisko vērtību apliecinājumu un identitāšu tapšanu, vadoties no hermeneitiskās metodes viedokļa, - pētīt Latvijas humanitārās domas un kultūras identitāšu nozīmi Eiropas kontekstā, aplūkojot identitātes un to jauno lomu mūsdienu kultūras, izziņas un komunikācijas procesos, - pētīt modernitātes veidošanas filosofiskos, ētiskos, aksioloģiskos un sociālos aspektus, apzināt un zinātniski vērtēt pārmaiņas Latvijas sabiedrībā, domāšanā, vērtību sistēmās, ko nes sev līdzi klasiskās paradigmas nomaiņa ar modernitātes paradigmu 20./21. gs. robežā, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos, - aplūkot individuālisma diskursa veidošanos latviešu kultūrā un filosofijā, detradicionalizāciju, izdomātās tradīcijas, nihilismu, masu sabiedrības fenomenu, homo vulgaris izplatību mūsdienu sabiedrībā, patērētājsabiedrības vērtību veidošanos, - aplūkot kristīgo vērtību un uz tām dibinātās morāles vietu Latvijas kultūras vēsturē, izpētīt kristīgo vērtību sadursmi ar modernitātes nostādnēm Latvijā 21. gs. sākumā, parādīt pārmaiņas mūsdienu garīgajā dzīvē, ko raksturo relatīvisma un plurālisma pastiprināšanās, morāles normatīvā rakstura zudums, identitāšu nenoturība un relatīvisma diktatūras pazīmes, - pētīt reliğisko partikulārismu un modernisma tendences Latvijas reliğiskajā dzīvē, analizēt  kristīgo vērtību universālo raksturu, to iemiesošanos Latvijas kultūras vēsturē un mūsdienu situācijā, analizēt reliģisko situāciju Latvijā saistībā ar kristīgo vērtību apliecinājumu, - pētīt vecticību Latvijā no vēsturiskā, kultūras un sabiedrības integrācijas viedokļa, vecticības reliģiskās vērtības Eiropas kultūras kontekstā, - meklēt saknes garīgās vardarbības fenomenam mūsdienu Latvijas kultūrā saistībā ar vērtību sistēmas izmaiņām un noteikt iespējamos  preventīvos mehānismus, - analizēt vērtību izpratni  ES dokumentos, izvērtēt šo vērtību aktualitāti mūsdienu Latvijā kā ES dalībvalstī, pētīt mūsdienu vērtību sistēmas saistībā ar Latvijas  kā ES dalībvalsts statusu. Projekta vadošie izpildītāji: Dr. phil., as. profesore, vadošā pētniece Ella Buceniece,  Dr.  phil., vadošā pētniece, docente Solveiga Krūmiņa-Koņkova, Dr. phil., profesors Igors Šuvajevs,  Dr. phil., as. profesore Elga Freiberga,  Dr. phil., as. profesore Aija Priedīte,  Dr. phil, profesors, Rihards Kūlis, Dr. habil. phil., profesore Māra Rubene, Dr. phil. Vadošais pētnieks Arnolds Podmazovs, Dr. phil., docents Raivis Bičevskis, pētnieki: Nikandrs Gills, Rinalds Zembahs, Velga Vēvere, Andrejs Balodis, Līva Muižniece, Ieva Lapinska, Agita Misāne, Māra Kiope, Ināra Cera, Anita Tomkalne, Zaiga Lapiņa, Māris Vecvagars, Ģirts Jankovskis. Projekta pētījumos iesaistīti LU Filosofijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studenti, atsevišķu uzdevumu izpildē – datorprogrammētāji, mākslinieki, literārie redaktori, bibliotekāri, muzeju darbinieki u.c. Projekta zinātniskā koordinatore LU FSI – Dr. Vanda Dombrovska Profesors Rihards Kūlis, docents Raivis Bičevskis, asociētā profesore Elga Freiberga, profesors Maija Kūle, lektors Edgars Narkēvičs,  asociētais profesors Aija Priedīte- Kleinhofa, Profesors Igors Šuvajevs

Dalīties