LATVIJAS UNIVERSITĀTES MĀCĪBSPĒKI

Pasniedzējs (docētājs) ir mācībspēks izglītības iestādēs, piemēram, universitātēs, akadēmijās, koledžās, kurš vada, pasniedz lekciju kursus vienas vai vairāku specializāciju studiju priekšmetos.

Mēs esam pārliecināti, ka pasniedzēja sūtība ir kļūt par īstu dzīves mentoru un paraugu, kuram līdzināties un uz kura sasniegtajiem panākumiem tiekties. Izcils pasniedzējs spēj ieinteresēt, ieinteriģēt un, iespējams, pat likt iemīlēt procesu, ar ko students plāno saistīt visu turpmāko dzīvi. Un tieši šādus pasniedzējus var sastapt Latvijas Universitātē!

Izcilnieku mums ir daudz, taču šeit piedāvājam iepazīties ar daļu no viņiem.

Andrejs Veisbergs ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadadēmijas īstenais loceklis, ilggadējs Valsts valodas komisijas vadītājs, Oksfordas angļu vārdnīcu konsultants, Eiropas Savienības akreditētais tulks, vairāk nekā 430 zinātnisko rakstu autors.

"Valodas ir logi, kas paver skatu uz  pasauli. Jo vairāk šo logu, jo tie plašāki, jo vairāk jums iespēju. Un, jo dziļākas jums valodas zināšanas, jo labāk jūs sapratīsiet sevi un citus. Savukārt literatūras apguve ļaus izdzīvot daudzas paralēlas dzīves vienlaikus," skaidro A. Veisbergs.

Dr. iur. Artūrs Kučs ir LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. Iepriekš bijis Satversmes tiesas tiesnesis (2017-2024).

"Ar tiesību zinātņu izglītību tu vari būt tiesnesis, prokurors, veidot advokāta karjeru, iesaistīties cilvēktiesību aizstāvībā vai izvēlēties citas iespējas. Ja jūti aicinājumu, veidot jurista karjeru, tad droši nāc uz fakultāti, kurā mācībspēki ir gan jaunā paaudze, gan Latvijas tiesību zinātnes dižgari, kas sarakstījuši monogrāfijas savā jomā un gatavi dalīties ar profesionālā darba pieredzi. Ja esi gatavs strādāt vairāk, tad fakultāte sniedz iespēju pierādīt sevi un pārstāvēt LU starptautiskās tiesas procesa izspēlēs," atklāj A.Kučs.

Edgars Sūna ir ķīmiķis un zinātnieks, kurš specializējas organiskajā ķīmijā un jaunu sintēzes metožu izstrādē. Viņa pētniecība aptver plašu jomu spektru, ieskaitot stereoselektīvo sintēzi, katalītiskās reakcijas un organisko elektrosintēzi. Viņš aktīvi iesaistās arī akadēmiskajā darbā, pasniedzot lekcijas un vadot studentu pētnieciskos projektus. Saņēmis vairākus apbalvojumus par savu ieguldījumu zinātnē un atzīts par vienu no vadošajiem ķīmiķiem Latvijā. Viņa darbs ne tikai bagātina teorētiskās zināšanas ķīmijā, bet arī veicina praktisko pielietojumu attīstību, nodrošinot jaunas iespējas ķīmiskajā rūpniecībā un farmācijā.

Organiskās ķīmijas apguve attīsta loģiku, strukturētu un analītisku domāšanu kā arī iemāca izprast, vienkāršot un risināt sarežģītas problēmas. Darbs laboratorijā trenē mērķtiecību, izturību un spēju cīnīties ar neveiksmēm. Šo īpašību un prasmju kopums ir noderīgs jebkurās dzīves situācijās, tādēļ nāc studēt organisko ķīmiju!” aicina E.Sūna.

Ēriks Jēkabsons ir Humanitāro zinātņu fakultātes profesors un vadošais pētnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātnes padomes eksperts, Rumānijas Zinātnisko pētījumu nacionālās padomes, Polijas un Ungārijas nacionālo zinātnes padomju ārzemju eksperts, daudzu Latvijas un  ārzemju zinātnisku izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis, Eiropas zinātņu akadēmiju federācijas (ALLEA) padomes loceklis (2022–2024). Latvijas Triju zvaigžņu ordeņa komandieris, apbalvots ar Polijas Zelta nopelnu krustu, Polijas Nopelnu ordeni un Polijas Benedikta Poļa balvu par izcilību zinātnē.

30 publicētu grāmatu autors un līdzautors, vairāk nekā 250 zinātnisku rakstu, daudzu avotu publikāciju, vairāk nekā 200 šķirkļu zinātniskajās enciklopēdijās, ap 400 populārzinātnisku rakstu autors.

“Vēstures studijas ir nozīmīgas aktuālo politisko, sabiedrisko, militāro un citu jomu situācijas izpratnei. Iegūtā pagātnes likumsakarību izpratne visiem mūsu absolventiem, arī tiem, kuri nav nodarbināti vēstures vai ar to tieši saistītās nozarēs, bet strādā, piemēram, ministrijās, bruņotajos spēkos un drošības institūcijās, redakcijās, bankās, privātajā biznesā un citur, sniedz priekšrocības un nozīmīgas zināšanas, jo iemāca domāt kritiski un analizēt kopsakarības,” skaidro Ē. Jēkabsons.

Kristaps Lamsters ir LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors un vadošais pētnieks. Kopā ar fakultātes kolēģiem attīstījis polāro pētījumu jomu Latvijā, organizējot ekspedīcijas uz Arktikas un Antarktikas ledājiem un veicot pētījumus, izmantojot ģeofizikālas un attālās izpētes, piemēram, bezpilota lidaparātu pētījumu metodes. Pētījumu gaitu un rezultātus viņš plaši popularizē dokumentālās filmās un medijos. 

Ledus parādībām veltījis daudzus šķirkļus Nacionālajā enciklopēdijā, monogrāfijas “Mūsdienu ledāji” autors. Pētījumu tēmas aptver mūsdienu un pagātnes ledāju dinamiku, reljefa veidošanos, mūsdienu ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos procesus, kam veltītas vairāk nekā 30 starptautiskās zinātniskās publikācijas.

"Studijas Zemes zinātņu jomās sniedz unikālu priekšstatu par ģeogrāfiskiem un ģeoloģiskiem procesiem un parādībām, kas ir īpaši nozīmīgi mūsdienu globālajā pasaulē, kura ir nepieredzētu izaicinājumu priekšā. Klimata pārmaiņas, dabas resursu trūkums, pārapdzīvotība un migrācija ir daži no tiem. Izvēlies studēt Zemes zinātnes, ja esi gatavs aizraujošai studiju videi, praktiskām nodarbībām laukā, laboratorijās un datorklasēs, apgūstot mūsdienīgas pētniecības metodes un prasmes, kas nodrošinās tavu izaugsmi un darba iespējas daudzveidīgās profesijās," aicina K.Lamsters.

Dr. biol. Nils Rostoks ir biologs un zinātnieks, kurš specializējas augu molekulārajā bioloģijā un ģenētikā. Viņa pētniecības darbs saistīts ar augu patogēnu mijiedarbību, augu rezistences mehānismiem un biotehnoloģijām, kas var uzlabot lauksaimniecības kultūru izturību pret slimībām un vides stresu.

Līdzās zinātniskam darbam un tā rezultātu popularizēšanai profesors N.Rostoks ir maģistra studiju programmas "Bioloģija", kā arī studiju virziena "Dzīvās dabas zinātnes" vadītājs.

N.Rostoks aicina: “Nāc studēt bioloģiju Latvijas Universitātē! Visplašākais studiju piedāvājums no molekulām līdz ekosistēmām! Atsaucīgi pasniedzēji, sirsnīgi kursa biedri un plašas iespējas izstrādāt maģistra darbu gan LU, gan sadarbības partneru institūcijās.”

Sanita Osipova ir LU Juridiskās fakultātes profesore, Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnese un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja (2020 – 2022).

"Es ticu ideāliem, labajam cilvēkos un tam, ka visi kopā mēs varam padarīt Latviju par labāko vietu uz pasaules, kur dzīvot. Lai ikviens cilvēks justos labi un droši, priekšnoteikums ir sabiedrība, kas garantē taisnīgu un drošu kopdzīvi. Tieši juristi ir tie cilvēki, kuri vistiešākā mērā darbojas, lai mūsu valstī valdīt taisnīgums un tā būtu tiesiska valsts. Ne mirkli neesmu nožēlojusi to, ka izvēlējos savu dzīvi veltīt jurisprudencei!" pauž S.Osipova.

Uga Dumpis ir LU Medicīnas un dzīvības zinātņu profesors un vadošais pētnieks, kā arī ārsts infektologs, kurš specializējas infekcijas slimību profilaksē un ārstēšanā. Viņš ir labi zināms ar savu darbu slimnīcu epidemioloģijā un sabiedrības veselības aizsardzībā, īpaši saistībā ar infekciju izplatības ierobežošanu un infekcijas slimību kontroli. Pandēmijas laikā viņš kļuva par vienu no vadošajām balsīm Latvijā COVID-19 krīzes pārvaldībā, regulāri sniedzot informāciju un ieteikumus sabiedrībai un valdībai. U. Dumpis ir autors vairākiem zinātniskiem rakstiem un piedalījies starptautiskos pētījumos, kas veicinājuši labāku izpratni par infekcijas slimībām un to izplatību.

“Studējiet medicīnu LU! Medicīnā ir tik daudz specialitāšu un pētniecības virzienu, ka apdāvinātam studentam vienmēr būs iespējas atrast kaut ko sev,” pārliecināts U. Dumpis.

Valdis Tēraudkalns ir Humanitāro zinātņu fakultātes profesors un vadošais pētnieks baznīcas un reliģiju vēsturē. Viņš izstrādājis vairāk nekā 90 zinātniskas publikācijas, piemēram, grāmatu par Franču revolūciju "Asiņainā rītausma Parīzē: 1789. gada revolūcija kā mediju notikums". Paralēli teoloģijas maģistra un teoloģijas un reliģiju zinātnes doktora studiju programmas direktora amatam ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs.

"Teoloģijas studijas iepazīstina ar, manuprāt, fascinējošu, mūsdienu publiskajā telpā par sevi atgādinošu, vienmēr mainīgu reliģiju pasauli. Tā ir iespēja labāk saprast pašam sevi, kā arī idejas, kuras cilvēkus ir nodarbinājušas gadu tūkstošus," atklāj V.Tēraudkalns.

Zanei Jansonei-Langinai ir Ph. D. grāds dabaszinātnēs. Viņa ir saņēmusi prestižās SPIE (The International Society for Optics and Photonics) un OPTICA (Society of Optics and Photonics) stipendijas. Pēdējos trīs gadus bijusi fināliste Latvijas Gada optometrista balvai "Gada Optometrists". Starptautisku žurnālu recenzente, bieži uzstājas ārvalstu konferencēs. Aktīvi iesaistās sabiedrības izglītošanā redzes jautājumos medijos.

"Mācības fakultātē ir kvalitātes simbols Latvijas sabiedrībā. Kļūsti par Latvijas eliti!" iedrošina Zane Jansone-Langina.

Tenūrprofesori

Tenūrprofesora galvenajos pienākumos ietilpst noteikt prioritārās pētniecības jomas un virzienus konkrētajā zinātņu nozarē, piesaistīt pētniecības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, vadīt pētniecības projektus, kā arī iesaistīties starptautiskos konsorcijos un projektos. Ne mazāk svarīgi ir izstrādāt studiju programmas un kursus maģistra un doktora studiju līmenī, vadīt promocijas darbu izstrādi, kā arī veicināt zinātnes nozares plašāku atpazīstamību sabiedrībā. 

Andra Kalnača ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore un vadošā pētniece, Latvijā un ārzemēs pazīstama zinātniece, daudzu starptautisku publikāciju, t.sk. monogrāfiju, autore. Andras Kalnačas specializācija ir gramatika un tās saskarjomas gan saistībā ar latviešu valodu, gan plašākā teorētiskā un tipoloģiskā aspektā.

“Valoda, jo īpaši dzimtā, cilvēkam ir kaut kas tik pašsaprotams un dabisks, ka mēs par to ikdienā īpaši nedomājam – tāpat kā gaiss, kuru elpojam. Vienlaikus valoda ir arī viens no svarīgākajiem ikvienas nācijas un valsts esamības stūrakmeņiem – arī latviešiem un Latvijai. Tāpēc patiess prieks un gods, ka viena no Latvijas Universitātes tenūrprofesūras pirmajām vietām ir tieši latviešu sinhroniskajā valodniecībā, kas ļaus akcentēt latviešu valodas izpētes vitāli svarīgo lomu mūsu valsts, tās kultūras, zinātnes un izglītības attīstībā, kā arī dažādu laikmeta radītu izaicinājumu izpratnē un risināšanā,” norāda A. Kalnača.

Andris Ambainis ir Latvijā un ārzemēs atzīts zinātnieks, starptautisko publikāciju autors, Kvantu datorzinātnes centra pētnieku grupas vadītājs, viens no Latvijas Kvantu iniciatīvas izveidotājiem.

“Latvija ir izcilība kvantu algoritmu jomā un LU Kvantu datorzinātnes centrs ir viens no apmēram pieciem centriem Eiropā, kuros augstā līmenī notiek pētniecība kvantu algoritmu jomā. Esam arī daļa no Eiropas kvantu programmatūras institūta un Polijas partneris Eiropas lieljaudas skaitļošanas centru projektā. Ir jāatzīmē, ka manā jomā kļūst aktuāli pilotprojekti, kur zinātnieki veic pētījumus, kā kvantu datori būs lietderīgi uzņēmumu vajadzībām un Latvijā ir vajadzīgā zinātniskā kompetence šādu projektu veikšanai, līdz ar to pētniecībai ir daudz iespēju,” atzīst A. Ambainis.

Inta Mieriņa ir LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un vadošā pētniece. I. Mieriņas specializācija ir politiskajā socioloģijā, un viņa ir plaši pētījusi migrāciju un integrāciju, sociālo kapitālu un sabiedrisko labumu, politiskās attieksmes un rīcību, kā arī jauniešus un izglītības jautājumus.

“Daudzi no mūsdienu aktuālajiem izaicinājumiem, piemēram, iekšējās un ārējās drošības riski, ekoloģiskie riski, vai populisma un labējā radikālisma pieaugums nav atrisināmi tikai ar tehnoloģiju palīdzību – tie sakņojas sabiedrības vērtībās, izpratnē un attieksmēs. Šajos apstākļos sociālajām zinātnēm ir īpaša nozīme, gan kritiski vērtējot, gan skaidrojot sabiedriskos procesus un piedāvājot risinājumus aktuālām problēmām,’’ skaidro I. Mieriņa.

Raivis Bičevskis ir gan Latvijā, gan ārzemēs atzīts filozofs, CEESP un int. Martina Heidegera biedrības Zinātniskās padomes loceklis, studējis filozofiju LU, Maincas un Minsteres universitātēs, Heidelbergas zinātņu akadēmijas projektu vadītājs, Potsdamas, Bordo, Atēnu, Insbrukas universitāšu viesprofesors, LU Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs.

“Modernā sabiedrība ir “nepabeigts projekts” (J. Hābermāss): tās iekšējās spriedzes un problēmas tiek risinātas pašas sabiedrības kritisko un pašrefleksīvo potenciālu aktivizēšanas ceļā – zinātņu un filozofijas formā; tādējādi fundamentālie pētījumi zinātnēs un filozofijā ir ne tikai izziņas process, bet arī sabiedrības pašizpratnes sasniegums un tās iekšējo norišu izpratnes un attiecību ar pasauli pārbaude un transformācija. Daudzie un dažādie modernās sabiedrības izaicinājumi un to kompleksās daudzpakāpju apzināšanās, izpētes un analīzes metodes šodien pieprasa dažādu zinātņu interdisciplināru sadarbību un tajā pašā laikā – Eiropas filozofijas fundamentālos atslēgas tekstos un to aktuālā interpretācijā balstītu perspektīvu,” uzsver R. Bičevskis.

Una Riekstiņa ir Latvijā un ārvalstīs atzīta zinātniece. Viņa ir LU farmācijas bakalaura studiju programmas direktore un topošajiem farmaceitiem lasa lekcijas par bioloģiskajām zālēm, zāļu metabolismu, medicīnisko mikrobioloģiju un imunoloģiju, un aktuālajām pētniecības metodēm farmācijā. Ikdienā profesore veic pētījumus par pluripotentām un pieaugušo cilmes šūnām, orgāna-uz-čipa modeļiem un biomarķieriem mērķētai zāļu nogādāšanai uz audzēja šūnām.

“Šodien precīzijas medicīna piedāvā vēl nebijušas iespējas slimību diagnostikā un ārstēšanā, kas balstās zināšanās par cilvēka organisma pamatvienības šūnas īpašībām un spējām. Modernās pētniecības laboratorijas ļauj imitēt procesus organismā, izmantojot orgāna-uz-čipa tehnoloģiju un šūnu pārprogrammēšanu. Medicīnas bāzes zinātņu pētījumi, savukārt, ir pirmais solis zāļu kandidātu atlasē un darbības principu izpētē, kas ved uz jaunām zināšanām par cilvēka organismu, un individualizētām zālēm līdz šim neārstējamām slimībām,” sava pētniecības darba iespējas un nozīmi uzsver Una Riekstiņa.

Vjačeslavs Kaščejevs ir gan Latvijā, gan ārzemēs atzīts zinātnieks, kvantu fiziķis, Nanoelektronikas teorijas grupas vadītājs un viens no Latvijas Kvantu iniciatīvas izveidotājiem.

“Kvantu tehnoloģijas šobrīd ir gan nozīmīgs Eiropas un pasaules pētniecības virziens, kurā daudzas valstis cenšas panākt izrāvienu, gan ļoti aizraujošs virziens studijām. Kvantu fizika un matemātika ir pārsteidzoša un jau šobrīd zinātnieki meklē un atrod arvien jaunus to  pielietojumus, kas nozīmē, ka vēl daudzu gadus šī būs joma, kurā iespējami arvien jauni un jauni atklājumi. Man ir gandarījums par to, LU ir augstākās līgas spēlētājs plašajā kvantu zinātņu spektrā un spēj piedāvāt starptautiskā izcilībā sakņotu studiju pieredzi un inovāciju iespējas,” atzīst V. Kaščejevs.