Stresa izpausmes

Mūsu dzīves ritms izraisa diezgan daudz stresa. Reizēm diezgan noderīgi veikt izmaiņas mūsu darba un atpūtas samēros. Tomēr var arī gadīties, ka stress parādās visai sarežģītu apstākļu dēļ, un tādos gadījumos nāktos piedomāt, kā ietekmēt vai mainīt šos apstākļus. Dažas situācijas, kas var izraisīt stresu:

• studiju uzsākšana universitātē;
• izkrišana eksāmenā;
• laika plānošanas nepilnības;
• ģimenes vai attiecību izjukšana;
• finansiālas grūtības, parādi vai kredīti;
• augstas prasības no darba devēja u. tml.;
• slimība, kas skar tevi vai kādu tuvinieku;
• nelaimes gadījums;
• ja kļūsti par nozieguma upuri.

Kas ir stress? Stress rodas tādos gadījumos, kad situācijas prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu. Skatoties no šāda aspekta, stress ir tas, ko izjūtam, kad dzīves sarežģījumi pārāk smagi. Tā ir neatbilstība, līdzsvara trūkums starp situācijas prasībām un tiem mūsu resursiem un spējām, kas mums piemīt, lai tiktu galā ar notiekošo. Tā ir dabīga atbildes reakcija uz situāciju, kad tiek izjustas pārāk lielas prasības tikt galā. Tā kā mēs visi esam atšķirīgi, tad sarežģītāka situācija vienu cilvēku var rosināt darboties, bet kādu citu pilnīgi satriekt. Stresu parasti izraisa situācijas, kurās mūs vērtē vai arī mums ir sajūta, ka tiekam novērtēti – eksāmeni, prezentācijas, darba intervijas, sociālās situācijas. Visbiežāk tad, ja nojaušam varbūtēju negatīvu situācijas iznākumu, mēs varam piedzīvot augstāku stresa un trauksmes līmeni. Cilvēkiem var būt atšķirīgi tie simptomi, kurus novēro stresa laikā. Tālāk piedāvājam dažus, biežāk sastopamos simptomus:

• šaubas par sevi, vēlme padoties;
• vāja koncentrēšanās spēja, aizmāršība;
• domu klejošana, apjukums;
• dusmas/viegla aizkaitināmība, bailes;
• izjūta, ka tu nevienam nepatīc;
• trauksme;
• nelabuma sajūta. Iespējama arī vemšana;
• galvassāpes;
• muskuļu saspringums, strauja elpošana;
• nogurums, nervozitāte;
• traucēts miegs, murgi;
• paaugstināta tieksme lietot alkoholu un smēķēt;
• izmaiņas ēšanas ieradumos.

Kļūmīgi uzskati par stresu.

• Stress visiem ir vienāds. Katram cilvēkam stress ir citādāks. Kas vienam rada stresu, tas otram to var neizraisīt. Katrs no mums uz stresu reaģē atšķirīgā veidā.
• Stress ir kaitīgs. Tas tā nav. Stresa ietekme uz mums ir līdzīga vijoles noskaņošanai: ja pārāk maz nospriego stīgas, mūzika neskan; ja pārāk stingri, arī neveidojas laba skaņa. Galvenais ir mūsu prasme pārvaldīt stresu. Ja to protam, tad esam produktīvi un apmierināti ar notiekošo.
• Stress ir visur, neko tur nevar darīt. Stress tevi nepārņems ja tu plāno savu ikdienu. Efektīva plānošana, prioritāšu izvērtēšana, problēmu risināšana novērš stresu.
• Vispopulārākie stresa pārvarēšanas paņēmieni ir tie labākie. Nav tādu paņēmienu,  kas derētu pilnīgi visiem. Mums katram ir atšķirīgs dzīves veids, dzīves situācijas un reakcijas uz stresu. Sev visatbilstošākā pieeja stresa pārvarēšanai būs visnoderīgākā.
• Mēs vienmēr saprotam to, ka mums ir stress. Bieži cilvēki ir tā pieraduši pie stresa, ka vairs to neapzinās. Daudzi no mums cieš no stresa nevēlamās ietekmes, pat ja cilvēks neizjūt spriedzi. Tomēr stress var ietekmēt to, kā mēs rūpējamies par citiem, var radīt izmaiņas organismā, pat ja nejūtam spriedzi vai trauksmi.
• Stress ietekmē tikai tos cilvēkus, kuriem ikdienā jāatbilst augstām prasībām. Daudzi cilvēki, kuri nav apmierināti vai gandarīti ar savu dzīvi, ikdienā piedzīvo pastāvīgu stresu.
• Vienīgais veids, kā mazināt stresu, ir nomainīt vidi vai lietot zāles. Savas attieksmes maiņa pret savu dzīvi ir visefektīvākais veids, kā mazināt stresu.
• Stresu rada tas, kas notiek ar mums. Tie nav paši notikumi, kas rada stresu, bet mūsu vērtējums par šiem notikumiem.
• Emocijas vada mūsu dzīvi, tās nav iespējams kontrolēt. Negatīvās emocijas  var izmainīt, mainot savu domāšanu. Veidojot jaunu izpratni par situāciju, mēs spējam to izvērtēt kā mazāk apdraudošu mūsu interesēm. Stress parasti rodas no tā, kā mēs uztveram pasauli, nevis no tā, kāda tā ir.

Īsā stresa noteikšanas aptauja. Šo aptauju varat izmantot, lai novērtētu stresa līmeni, un to, vai ir nepieciešams mainīt savus ieradumus vai attieksmi pret notikumiem. Atbildiet ar Jā vai Nē uz uzdotajiem jautājumiem

	Jautājumi	Jā	Nē
1	Vai Jūs bieži raizējaties par savu nākotni ?
2	Vai Jums reizēm ir grūtības iemigt?
3	Vai Jūs bieži sniedzaties pēc nomierinošiem līdzekļiem (cigaretes, alkoholiskajiem dzērieniem), lai mazinātu sasprindzinājumu?
4	Vai Jūs  bieži aizkaitina visai nenozīmīgas lietas?
5	Vai Jums pēdējā laikā ir bijusi sajūta, ka jums trūkst enerģijas un Jūs gribētu, lai tās būtu vairāk?
6	Vai Jums ir sajūta, ka darāmā ir pārāk daudz, un pietrūkst laika un spēju ar visu tikt galā?
7	Vai Jums bieži mēdz būt galvas sāpes vai kādas problēmas ar vēderu?
8	Vai, cenšoties pabeigt iesākto vai ko izdarīt, Jūs jūtaties kā zem pastāvīga spiediena?
9	Vai bieži esat nobažījies par to, lai būtu veiksmīgs un patīkams apkārtējiem?
10	Vai Jums dzīvē veicas tik labi, lai teiktu, ka esat ar to apmierināts?
11	Vai Jūs gūstat gandarījumu no vienkāršiem dzīves priekiem, nelielām ērtībām?
12	Vai spējat atslābināties un priecāties?

  Izvērtēšana. Atbildot uz jautājumiem no 1 līdz 9, par katru atbildi „Jā” dodiet sev vienu punktu, un atbildot uz jautājumiem no 10 līdz 12 par katru atbildi „Nē”, dodiet sev vienu punktu. Ja kopējais punktu skaits ir lielāks par četri, tad tas liecina par augstu stresa līmeni, un Jums vajadzētu rūpīgi apdomāt to, kas tieši rada stresu, kā arī apgūt  kādus stresa pārvaldīšanas un relaksācijas veidus. Ieteikumi: Kā tikt galā ar stresu, Laika plānošana, Sabalansēta ikdiena, Vilcināšanās iemesli, Kā pārvarēt vilcināšanos.