Zilās ekonomikas ilgtermiņa ietekme uz Baltijas jūras reģiona ostu konkurētspējas paaugstināšanu

Projekta nosaukums: "Zilās ekonomikas ilgtermiņa ietekme uz Baltijas jūras reģiona ostu konkurētspējas paaugstināšanu" Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/061 Projekta sadarbības partneri: Klaipēdas Universitāte Projekta īstenošanas termiņš: 01.11.2017.-30.10.2020. Projekta kopējais finansējums: 133806 EUR,  LU daļa 6690 EUR  Projekta mērķis:Sekmēt ekonomisko izaugsmi Baltijas Jūras reģionā izmantojot piekrastes/jūras resursus (“zilā izaugsme” /blue growth), ko veicinātu uzlabota Baltijas jūras reģionu rīcībspēja ieviešot reģionu jūras/piekrastes attīstības viedās specializācijas stratēģijas, kas būtu sasaistītas ar ostu darbības ietekmes novērtējumu un efektivitātes novērtēšanas metodoloģijas izstrādi, kas sniegtu ekonomisko efektu ieguldījumiem infrastruktūrā ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī veicinātu jūras pētniecības un inovācijas Baltijas jūrā.  Projekta rezultāti: Latvijā ir maz uzmanības veltīts pētījumiem par ostām kā saimnieciskās darbības subjektiem, to ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un ostas darbības analīzei no saimnieciskās darbības efektivitātes viedokļa. Vitāli svarīgi ir stiprināt ostu darbības sasaisti ar Zilo izaugsmi, veicinot izpratni par Zilo izaugsmi un izveidojot to par pārnozaru jautājumu uz jūru orientētām prioritārām jomām, izveidojot īpašu Zilās izaugsmes atbalsta mehānismu, kuram līdz šim ir bijusi nenozīmīga sasaiste ar ostu darbību. Šādu sasaisti nodrošinās šis multidisciplinārais pētījums, kur tiks apvienotas gan vides, gan ekonomikas nozares. Saskaņā ar Viedās specializācijas stratēģiju projekts atbilst Zināšanu ietilpīgas bioekonomikas jomai. Pētījuma ietvaros tiks veikta divu metodoloģiju izstrāde, lai novērtētu ostu darbības ietekmi uz vidi, izstrādātu zilās izaugsmes stratēģiju Latvijas ostu sektoram, kā arī izstrādātu ostu darbības efektivitātes novērtēšanas metodoloģiju. Visi pētījuma rezultāti tiks izdoti vienotā monogrāfijā, kura kalpos ne tikai kā palīglīdzeklis uzņēmējiem un nozaru politikas veidotājiem, bet arī būs labs mācību līdzeklis transporta un vides nozaru zinātnes studentiem.  Laika posmā no 01.11.2017. līdz 31.01.2018. veiktās darbības: Tika uzsākta projekta realizācija anlizējot piejamo literatūru un zinātniskās publikācijas, īpašu uzmanību pievēršot tieši vides prasību un sociālo risku novērtējumam Baltijas jūrā, kā tas ietekmēs kuģniecības nozares attīstību, kā arī ostu darbību. Tika sagatvotas tēzes dalībai konferencēs: 1.     LU 76. Starptautiskā zinātniskā conference - “Globālās ekonomikas ietekme uz konteineru pakalpojumu sniegšanas izmaksām un pārvadājumu koridoriem.” 2.     19th International Scientific Conference “Economic Science for Rural Development” - „Vides un sociālie riski, kas ir saistīti ar kuģošanas radītajām emisijām Baltijas jūrā” 3.     LU Starptautiskā konference:"New Challenges in Economic and Business Development – 2018: productivity and Economic growth" - „Kravu diversifikācijas iespējas un metodes ostās ekonomisko pārmaiņu ietekmē” 4.     17th International Scientific Conference „Engineering for Rural Development” - „Potenciālā jūras vēja parka platības aprēķināšanas metodoloģija ņemot vērā kuģošanas nozares vajadzības”   Laika posmā no 01.02.2018. līdz 30.04.2018. veiktās darbības: Tika turpināta literatūras analīze, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko procesu ietekmes uz vidi novērtēšanai, padziļināti vērtējot ostu kravu struktūras izmaiņas un iespējas tās diversificēt, kā arī ietekmes uz vidi novērtējumu ietekmi uz ostu attīstības porjektu realizāciju.   Uzstāšanās ar referātu “Globālās ekonomikas ietekme uz konteineru pakalpojumu sniegšanas izmaksām un pārvadājumu koridoriem” Latvijas Universitātes 76. konferences sekcijas sēdē "Innovations in Latvian Companies and Industries Competitiveness Enhancement within the Framework of Globalization" (2018. gada 14. februārī). Dotā pētījuma mērķis bija raksturot mūsdienīgo konteinerizācijas attīstības posmu vispārējas globalizācijas apstākļos, atklājot raksturīgās pakalpojumu konkurences pazīmes, kā arī izdarīt secinājumus un izstrādāt konteinerkravu pārvadājumu izmaksu optimizācijas priekšlikumus. Sagatavots zinātniskais zinātniskais raksts „Vides un sociālie riski, kas ir saistīti ar kuģošanas radītajām emisijām Baltijas jūrā”, kura mērķis bija veikt pētījumu par kuģu radītajam gaisa emisijām un to iedarbību uz apkārtējo vidi, izanalizēt situāciju Baltijas jūras reģionā, izstrādāt priekšlikumus kuģu radīto emisiju mazināšanai. Kuģu radīto emisiju samazināšanas potenciāls Baltijas jūrā ir balstīts uz starptautisko un reģionālo prasību ievērošanu, kā arī stratēģisko risinājumu integrēšanu. Šī pētījuma izstrādes gaitā tika izmantota zinātniskā literatūra, starptautiskās konvencijas un Eiropas tiesību akti, starptautiskie pētījumi un metodiskie materiāli, ka arī interneta resursi. Sagatavots un iesniegts zinātniskais raksts “Kravu diversifikācijas iespējas un metodes ostās ekonomisko pārmaiņu ietekmē”. Gatavojot konferences prezentāciju, tika sniegts novērtējums par procesiem, ar ko novērtē efektivitāti transporta kravu struktūras procesā, pamatojoties uz pētījumiem, kas veikti reālā laikā, izmantojot tās pašas tehnoloģijas un metodes, kā arī piedāvājot jaunas kravu diversifikācijas novērtēšanas metodes. Mērķis bija apstiprināt, cik svarīgi ir laikus veikt potenciālos aprēķinus par iespējām diversificēt kravu struktūru, lai laikus varētu veikt atbilstošus pasākumus, pirms noteikto risku iestāšanās multimodālā transporta sistēmā, izstrādājot metodisko priekšlikumu kravu struktūras efektivitātes uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī pasākumu un salīdzinājuma novērtējumu izstrādei. Laika posmā no 01.05.2018. līdz 31.07.2018. veiktās darbības: Šajā periodā autore pievērsa lielāku uzmanību tieši kuģniecības nozares attīstībai, balstoties uz jaunu kravu veidu piesaisti, metodoloģijas izstrādi, kā veikt kravu struktūras diversifikāciju, kā arī risinātas problēmas, kas saistītas ar jūras telpisko plānošanu, kuģniecības sektora sinerģiju ar enerģētikas sektoru jūrā, izvietojot vēja parkus, kas netraucētu kuģniecības nozares tālākai attīstībai. Lai veiktu šīs metodoloģijas izstrādi un jaunu matemātisku formulu atvasināšanu bija nepieciešams iepazīties ar vairākiem pētījumiem šajās nozarēs, starptautiskām konvencijām un virkni speciālās literatūras. Dalība divās konferencēs: 19^th Annual International Scientific Conference Economic Science for Rural Development, 2018.gada 9.-11.maijā, Jelgavā ar referātu “Environmental and Social Risks Related to Seafearing Emissions in the Baltic Sea”, kurā uzsvars tika likts uz starptautisko regulējumu emisiju samazināšanai jūrā, kā šo normu izpilde ietekmē kuģniecības nozari, kādas ir iespējas un risinājumi jūrniecībā mazināt emisiju daudzumu. International Scientific Conference “New Challenges of Economic and Business Development – 2018: Productivity and Economic Growth”, 2018.gada 10.-12. maijs, Rīgā ar referātu “Cargo Diversification Opportunities and Methods in Ports under the Influence of Economic Change”, kur akcentētas tika metodes ar kādām ir iespējams novērtēt, kad ostām un transporta nozarei ir jāsāk pievērst uzmanību kravu struktūrai, kādi ir riski, kravu diversifikācijas nepieciešamībai un tika prezentēta kravu diversifikācijas metodoloģija, sasaistot to ar makroekonomiskajiem procesiem. Sagatavots un iesniegts zinātniskais raksts “Methodology for Calculating the Potential Maritime Wind Park Area by Taking into Account the Needs of Shipping Sector”, kura mērķis ir novērtēt metodes kā noteikt potenciāli veiksmīgāko vietu vēja parkam jūrā, netraucējot kuģniecības nozarei veikt savu darbu, nosakot stacionāro būvju drošu attālumu līdz kuģu ceļiem, ņemot vērā starptautiskās konvencijas. Tika izveidotas jaunas matemātiskas formulas, ar kurām ir iespējams aprēķināt vienas vēja turbīnas jūrā drošības laukumu un kā arī aprēķināt vēja turbīnu skaitu, ja ir zināma vēja parka laukums. Veicot šādus aprēķinus jūras telpas plānotāji veicot izpēti un kostatējot cik liels laukums atvēlams potenciālajam vēja parkam jūrā var aprēķināt cik vēja turbīnas var izvietot plānotajā vēja parkā drošā attālumā no kuģošanas ceļiem.