Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school)

 

Populārzinātniskā informācija par periodu 2018. gada maijs – jūlijs

Projekts “Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school)” aktivitātes turpināja īstenoties pēc paredzētā plāna sājā laika posmā. Pēcdoktorants Manuel Joaquin Fernandez Gonzalez apkopoja vairāk par 1500 anketas vairākās Latvijas pilsētās, lai uzzinātu izglītības sistēmā iesaistīto personu (skolēnu, skolotāju, vecāku, pedagoģijas studentu, izglītības pārvaldes darbinieku utt.) viedokļus par skolas un skolotāju jomu skolēnu rakstura audzināšanā, kā arī jēdzienu “tikums” un “raksturs” izpratni. Tika uzsākta datu analīze par Rīgas pilsētas datu analīze. 89% no 700 Rīgas respondentiem uzskata, ka ir iespējami mērķtiecīgi audzināt bērnu morālos ieradumus un vērtības skolā caur piemērotām lekcijām, projektiem un brīvprātīgām aktivitātēm. Arī 74% uzskata, ka skola ir līdzatbildīga par šo audzinošo darbu (kopā ar vecākiem), un 68% uzskata, ka labo morālo ieradumu sekmēšana un vērtību audzināšana ir daļa no skolotāju lomas. Rezultāti arī liecina, ka raksturs un tikums ir samērā labi zināmi jēdzieni, un ka rakstura un tikumiskā audzināšana ir savstarpēji saistītas, jo tikumi nav tikai ar reliģiju saistīti. Respondentiem ir pretimnākoša attieksme pret tikumisko audzināšanu (vidēji 4,5 punkti 7 ballu skalā), un vēl labvēlīgāka – pret rakstura audzināšanu (vidēji 5 punkti 7 ballu skalā). Respondenti uzskata, ka abi audzināšanas veidi būtiski uzlabošot studentu uzvedību; rakstura audzināšana nozīmīgi uzlabotu skolēnu akadēmiskos sniegumus; un tikumiskā audzināšana sekmētu labu attiecību veidošanos un veicinātu gan individuālo, gan sociālo labklājību. Skolotāji un skolas vadītāji uzskata, ka piemērotākās aktivitātes labo morālo ieradumu veidošanai skolās ir tādas, kurās skolēni paši iesaistās savas personības veidošanās un neformālās izglītības aktivitātes. Maija mēnesī pēcdoktorants uzstājās ar referātu Rēzeknē un publicēja rakstu “Zinātniski pētnieciskais skatījums uz rakstura audzināšanu: mīti, izaicinājumi un starptautiskās perspektīvas” starptautiskās zinātniskās konferences ''Society. Integration. Education'' rakstu krājumā, kurā apkopotas un aprakstītas galvenās ar rakstura izglītību saistītās platformas angļu valodā. Jūnijā tika arī apkopots materiāls par starptautiskām rakstura audzināšanas iniciatīvām. 18-22 jūnijā tika prezentētie un diskutēti galveni pētījuma rezultāti Rīgas Domes organizētājā starptautiskajā seminārā “Supporting teachers for developing intra-personal competencies and character education at school”, kurā piedalījās vairāk par 50 starptautiski partneri, Latvijas zinātnieki un Rīgas skolotāji un darbinieki. Jūlija beigās pēcdoktorants devās komandējumā uz Somiju, kur viņš pētīja rakstura audzināšanas pilotintervences “Development of youngsters’ character growth mindset in extracurricular activities” efektivitāti un īstenošanas kvalitāti, kurā piedalījās 50 bērni un 14 audzinātaji no Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas Šajā laika posmā, sadarbībā ar vairākiem citiem Latvijas pētniekiem un jauniem zinātniekiem, vairākas zinātniskās publikācijas tika nosacīti pieņemtas publicēšanai ievērojamos zinātniskajos žurnālos: “Aristotelian virtue identity: commitment to grow in virtue as a central part of the sense of self” žurnālā “Estudios sobre Education”; raksts “Pedagogical leaders’ personality relevance for vocational education quality” žurnalā Quality Assurance in Education; un raksts “Latvian vocational education institution leaders’ virtues and educational leadership profile: A personality perspective of education quality” LU 76 konferences rakstu krājumam. Kopš 2018.g. jūnija postdoktorantam jauna darba adrese - Imanta 7. līnijā 1, 223. kabinetā.