LU konferenceIdentitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā
Projekta nosaukums: “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā”
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/026
Projekta sadarbības partneri: Helsinku Universitātes Digitālo Humanitāro zinātņu centrs (HELDIG); Tallinas Universitātes Mediju Inovāciju Pētniecības Centrs (Media Innovations Research Center) Projekta īstenošanas termiņš: 01.10.2017.-30.09.2020. Projekta kopējais finansējums: 133,806.00 EUR LU daļa: 6,690.30 EUR Projekta mērķis: Pētīt, analizēt un pamatot kibertelpā saglabāto atmiņu un individuālo naratīvu iesaistīšanas veidus un īpašības dzimtes identitāšu kultūras dinamikā nacionālajā un reģionālajā līmenī; paplašināt atmiņas, naratīvu un to mijiedarbības analītisko izpratni no dzimtes perspektīvas
Projekta rezultāti: -izstrādāti un publicēti 2 raksti žurnālos ar starptautisko citējamības indeksu (WebofScience, Scopus) -izstrādāti virtuālās analīzes rīki darbam virtuālajā platformā -izstrādāta metodoloģija un izdoti lietošanas ieteikumi darbam virtuālajā laboratorijā -noslēgti 2 sadarbības līgumi digitālo humanitāro zinātņu jomas attīstībai Latvijā
Cita informācija par projekta īstenošanu: projekts tiek īstenots LU HZF Dzimtes Studiju Centrā, Visvalža ielā 4a, 104. telpā. Projekta zinātniskā konsultante – prof. Irina Novikova, DzSC direktore. Pēcdoktorantūras projekta “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā” (Vienošanās nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/026) paveikto darbību un starprezultātu apraksts (par periodu no 01.10.2017 – 31.03.2018) 1.Padziļinātas zināšanas par digitālo humanitāro zinātņu pētniecības principiem, metodoloģijām un tehniskiem risinājumiem. Projekta nākamajās attīstības fāzēs ir plānots izmantor QDA MINER LITE kvalitatīvās analīzes rīku, kā arī analizēt datus, izmantojot virtuālus 3D modelēšanas rīkus (piem., SketchUp 3D, Sculptris, Open Cascade u.c.) 2.Pieņemti publikācijā divi raksti – angļu un latviešu valodā (publicēšanas laiks – 2018. gada vasara) 3. Veikta lauka pētījuma daļa Latvijā un Somijā, savākti un digitāli analizēti 5 interviju un vienas fokuss grupas diskusijas dati. 4.Notika dalība divās ārzemju konferencēs ar referātiem par digitālo humanitāro zinātņu attīstības tendencēm Igaunijā un Somijā. 5.Nolasīti divi referāti Latvijas Universitātes 76. konferencē par projekta tēmu. 6. Nolasītas 3 publiskās lekcijas par digitālo humanitāro zinātņu jomas jautājumiem maģistra un doktora līmeņa studentiem LU HZF. 7.Uzsākta digitālo humanitāro zinātņu glosārija izstrāde sadarbībā ar projekta zinātnisko konsultantu prof. Irinu Novikovu. (plānots publicēšanas laiks – 2018. gada trešais ceturksnis). 8.Notika pārrunas par sadarbības dibināšanu starp LU HZF Dzimtes studiju centru un Helsinku Digitālo humanitāro zinātņu centru un studiju departamentu. (pašreizējais kontakts – prof. Kerolaina Baseta, Helsinku Universitāte (Somija) un Saseksa Universitāte (Lielbritānija). 9.Notika dalība labās prakses nodošanas pasākumā – Starptautiskajā Ziemas skolā Tartu Universitātē. Starprezultāti ir pirmo sešu projekta aktivitāšu atspoguļojums, paveikti darbi atbilst projekta plānam. Rezultāti tāpat ir vērsti uz projekta centrālā mērķa – virtuālās platformas-laboratorijas pirmā posma atvēršanu 2018. gada nogalē. Pēcdoktorantūras projekta “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā” (Vienošanās nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/026) paveikto darbību un starprezultātu apraksts (par periodu no 01.04.2018-30.06.2018) Trešajā pēcdoktorantūra projekta periodā paveikts sekojošais: 1.Notiek glosārija digitālajās humanitārajās zinātnēs izstrādē. Pašlaik tiek izstrādāta glosārija koncepcija, saturiskās detaļas un papildināts iekļaujamo vienību klāsts. 2.Notiek sadarbības dibināšana starp LU HZF Dzimtes studiju centru un Saseksas Universitātes profesori Kerolainu Basetu un viņas pārstāvētajām institūcijām – Saseksas Universitāti (Lielbritānija) un Helsinku Universitātes Digitālo Humanitāro zinātņu centru (Somija). Plānots, ka no 18.-22.09. profesore ieradīsies Rīgā ar lekcijām un semināriem digitālo humanitāro zinātņu jomā. Plānotais pasākuma dalībnieku skaits – 10-15 cilvēki, tas apvienos dažādu paaudžu pētniekus un tādējādi veicinās ciešāku starppaudžu akadēmisko un zinātnisko sadarbību un sekmēs labās prakses pārņemšanai. 3.05.06.2018-09.06.2018 – notika dalība starptautiskajā konferencē un seminārā digitālo humanitāro zinātņu jomā DH Benelux 2018. Pasākums norisinājās Amsterdamā (Nīderlande), Starptautiskās sociālās vēstures institūtā. Projekta vadītāja, dr. Marija Semjonova ir iepazīstinājusi semināra dalībniekus ar sava projekta galvenajiem mērķiem un pašreizējo attīstības posmu. 4.28.06.2018-05.07.2018 – notika dalība starptautiskajā konferencē un darbnīcā IMSCOE, Barselonā (Spānijā), Pompeu Fabra Universitātē. Projekta vadītajā pasākumā stāstīja par projekta starprezultātiem un datorasistētajām analītiskajām pieejām. 5.Notiek darbs pie analītisko rīku izvēles un pielietošanas. Pašreiz ir veikta 15 interviju datorasistētā analīze un izstradāti pirmie tekstuāli-vizuāli 3D modeļi (grafiki), kuri atspoguļo interviju kodu lietošanas frekvenci dažādajos šķērsgriezumos. Rezultāti atspoguļo respondentu izpratni par digitālā un reālā iesaistīšanos individuālās vērtēšanas procesos. Šāda analītiskā pieeja palīdz veikt starpdisciplināru pētījumu un apvienot filozofijas (precīzi – klasiskās (Apgaismības) un mūsdienu (posthumānisma) morāles filozofijas), antropoloģijas (digitālas antropoloģijas), lingvistikas (īpaši – semantikas un semantisko lauku izpēti) un dzimtes studiju jomas. Projekta nākamajā attīstības fāzē iegūtas zināšanas tiks aprobētas gan publikāciju (tuvākā plānotā ir 2018. rudens publikācija), gan zinātniskās sadarbības līmenī (rudenī tiks izveidota atsevišķa pētnieku grupa iegūto datu savstarpējai aprobācijai un jaunu analītisko metožu izmēģinājumam). Iegūtie dati palīdz saprast likumsakarības starp respondent teikto un domāto, izpētīt apziņas plūsmas vektorus, lietojot matemātisku algoritmu principus. 6.Notiek darbs pie zinātniskā rakstu krājuma “Dzimte un tulkošana”, kurā projekta vadītāja darbojās sadarbībā ar projekta zinātnisko konsultanti prof. I. Novikovu un pilda izdevuma koordinatores un tulkotājas pienākumus. Krājumā tiks publicēti divi projekta vadītājas raksti – viens autorraksts un viens zinātniskā raksta tulkojums no angļu valodas. (Plānots izdošanai 2018. gada septembrī).
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/026
Projekta sadarbības partneri: Helsinku Universitātes Digitālo Humanitāro zinātņu centrs (HELDIG); Tallinas Universitātes Mediju Inovāciju Pētniecības Centrs (Media Innovations Research Center) Projekta īstenošanas termiņš: 01.10.2017.-30.09.2020. Projekta kopējais finansējums: 133,806.00 EUR LU daļa: 6,690.30 EUR Projekta mērķis: Pētīt, analizēt un pamatot kibertelpā saglabāto atmiņu un individuālo naratīvu iesaistīšanas veidus un īpašības dzimtes identitāšu kultūras dinamikā nacionālajā un reģionālajā līmenī; paplašināt atmiņas, naratīvu un to mijiedarbības analītisko izpratni no dzimtes perspektīvas
Projekta rezultāti: -izstrādāti un publicēti 2 raksti žurnālos ar starptautisko citējamības indeksu (WebofScience, Scopus) -izstrādāti virtuālās analīzes rīki darbam virtuālajā platformā -izstrādāta metodoloģija un izdoti lietošanas ieteikumi darbam virtuālajā laboratorijā -noslēgti 2 sadarbības līgumi digitālo humanitāro zinātņu jomas attīstībai Latvijā
Cita informācija par projekta īstenošanu: projekts tiek īstenots LU HZF Dzimtes Studiju Centrā, Visvalža ielā 4a, 104. telpā. Projekta zinātniskā konsultante – prof. Irina Novikova, DzSC direktore. Pēcdoktorantūras projekta “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā” (Vienošanās nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/026) paveikto darbību un starprezultātu apraksts (par periodu no 01.10.2017 – 31.03.2018) 1.Padziļinātas zināšanas par digitālo humanitāro zinātņu pētniecības principiem, metodoloģijām un tehniskiem risinājumiem. Projekta nākamajās attīstības fāzēs ir plānots izmantor QDA MINER LITE kvalitatīvās analīzes rīku, kā arī analizēt datus, izmantojot virtuālus 3D modelēšanas rīkus (piem., SketchUp 3D, Sculptris, Open Cascade u.c.) 2.Pieņemti publikācijā divi raksti – angļu un latviešu valodā (publicēšanas laiks – 2018. gada vasara) 3. Veikta lauka pētījuma daļa Latvijā un Somijā, savākti un digitāli analizēti 5 interviju un vienas fokuss grupas diskusijas dati. 4.Notika dalība divās ārzemju konferencēs ar referātiem par digitālo humanitāro zinātņu attīstības tendencēm Igaunijā un Somijā. 5.Nolasīti divi referāti Latvijas Universitātes 76. konferencē par projekta tēmu. 6. Nolasītas 3 publiskās lekcijas par digitālo humanitāro zinātņu jomas jautājumiem maģistra un doktora līmeņa studentiem LU HZF. 7.Uzsākta digitālo humanitāro zinātņu glosārija izstrāde sadarbībā ar projekta zinātnisko konsultantu prof. Irinu Novikovu. (plānots publicēšanas laiks – 2018. gada trešais ceturksnis). 8.Notika pārrunas par sadarbības dibināšanu starp LU HZF Dzimtes studiju centru un Helsinku Digitālo humanitāro zinātņu centru un studiju departamentu. (pašreizējais kontakts – prof. Kerolaina Baseta, Helsinku Universitāte (Somija) un Saseksa Universitāte (Lielbritānija). 9.Notika dalība labās prakses nodošanas pasākumā – Starptautiskajā Ziemas skolā Tartu Universitātē. Starprezultāti ir pirmo sešu projekta aktivitāšu atspoguļojums, paveikti darbi atbilst projekta plānam. Rezultāti tāpat ir vērsti uz projekta centrālā mērķa – virtuālās platformas-laboratorijas pirmā posma atvēršanu 2018. gada nogalē. Pēcdoktorantūras projekta “Identitātes digitizācija: atmiņa, naratīvs un dzimte kibertelpā” (Vienošanās nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/026) paveikto darbību un starprezultātu apraksts (par periodu no 01.04.2018-30.06.2018) Trešajā pēcdoktorantūra projekta periodā paveikts sekojošais: 1.Notiek glosārija digitālajās humanitārajās zinātnēs izstrādē. Pašlaik tiek izstrādāta glosārija koncepcija, saturiskās detaļas un papildināts iekļaujamo vienību klāsts. 2.Notiek sadarbības dibināšana starp LU HZF Dzimtes studiju centru un Saseksas Universitātes profesori Kerolainu Basetu un viņas pārstāvētajām institūcijām – Saseksas Universitāti (Lielbritānija) un Helsinku Universitātes Digitālo Humanitāro zinātņu centru (Somija). Plānots, ka no 18.-22.09. profesore ieradīsies Rīgā ar lekcijām un semināriem digitālo humanitāro zinātņu jomā. Plānotais pasākuma dalībnieku skaits – 10-15 cilvēki, tas apvienos dažādu paaudžu pētniekus un tādējādi veicinās ciešāku starppaudžu akadēmisko un zinātnisko sadarbību un sekmēs labās prakses pārņemšanai. 3.05.06.2018-09.06.2018 – notika dalība starptautiskajā konferencē un seminārā digitālo humanitāro zinātņu jomā DH Benelux 2018. Pasākums norisinājās Amsterdamā (Nīderlande), Starptautiskās sociālās vēstures institūtā. Projekta vadītāja, dr. Marija Semjonova ir iepazīstinājusi semināra dalībniekus ar sava projekta galvenajiem mērķiem un pašreizējo attīstības posmu. 4.28.06.2018-05.07.2018 – notika dalība starptautiskajā konferencē un darbnīcā IMSCOE, Barselonā (Spānijā), Pompeu Fabra Universitātē. Projekta vadītajā pasākumā stāstīja par projekta starprezultātiem un datorasistētajām analītiskajām pieejām. 5.Notiek darbs pie analītisko rīku izvēles un pielietošanas. Pašreiz ir veikta 15 interviju datorasistētā analīze un izstradāti pirmie tekstuāli-vizuāli 3D modeļi (grafiki), kuri atspoguļo interviju kodu lietošanas frekvenci dažādajos šķērsgriezumos. Rezultāti atspoguļo respondentu izpratni par digitālā un reālā iesaistīšanos individuālās vērtēšanas procesos. Šāda analītiskā pieeja palīdz veikt starpdisciplināru pētījumu un apvienot filozofijas (precīzi – klasiskās (Apgaismības) un mūsdienu (posthumānisma) morāles filozofijas), antropoloģijas (digitālas antropoloģijas), lingvistikas (īpaši – semantikas un semantisko lauku izpēti) un dzimtes studiju jomas. Projekta nākamajā attīstības fāzē iegūtas zināšanas tiks aprobētas gan publikāciju (tuvākā plānotā ir 2018. rudens publikācija), gan zinātniskās sadarbības līmenī (rudenī tiks izveidota atsevišķa pētnieku grupa iegūto datu savstarpējai aprobācijai un jaunu analītisko metožu izmēģinājumam). Iegūtie dati palīdz saprast likumsakarības starp respondent teikto un domāto, izpētīt apziņas plūsmas vektorus, lietojot matemātisku algoritmu principus. 6.Notiek darbs pie zinātniskā rakstu krājuma “Dzimte un tulkošana”, kurā projekta vadītāja darbojās sadarbībā ar projekta zinātnisko konsultanti prof. I. Novikovu un pilda izdevuma koordinatores un tulkotājas pienākumus. Krājumā tiks publicēti divi projekta vadītājas raksti – viens autorraksts un viens zinātniskā raksta tulkojums no angļu valodas. (Plānots izdošanai 2018. gada septembrī).