LU konference
Pasākumam bija divas mērķauditorijas: ar FORTHEM laboratorijām saistītie akadēmiskie un administratīvie darbinieki, kā arī potenciālie interesenti laboratoriju aktivitātēs. Programmas dalībnieki ieguva gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas par grupas procesu vadību (fasilitēšanu), daudzveidīgas, sistēmiskajā un dizaina domāšanā balstītas koprades metodes, kas paredzētas darbā ar kompleksu, sarežģītu problēmsituāciju izpratni un analīzi. Latvijas Universitāti pārstāvēja EZTF docente Gunta Kalvāne (FORTHEM Klimata un resursu laboratorijas pārstāve), MDZF asociētā profesore Līga Ozoliņa-Molla (FORTHEM Pārtikas zinātnes laboratorijas pārstāve) un ESZF profesore Ramona Rupeika-Apoga.
“Mācību programma ir veidota divās daļās – gan attālināti, gan klātienē –, kas dod iespēju uzreiz praksē pielietot apgūtās metodes abās vidēs, kas lieti noder studiju procesā. Lai arī dizaina domāšanā balstītas metodes savā docēšanas pieredzē izmantoju diezgan bieži, mācību programmā apgūtās metodes ļaus vēl vairāk bagātināt nodarbības. Tās ļauj strādāt ar kompleksiem izaicinājumiem un attīsta sistēmisko domāšanu, kas ļoti svarīga vides ģeogrāfijā. FORTHEM partneru zināšanas par procesu vadīšanu jeb fasilitēšanu lieti noderēs Doktorantūras skolā, organizējot darbseminārus. Viens no vērtīgākajiem uzdevumiem bija sagatavot un novadīt nodarbības fragmentu kopā ar FORTHEM kolēģiem, tādējādi veicinot starpkultūru izpratni. Vērtīga pieredze bija arī organizatoru piedāvātā sociālā programma, kā, piemēram, mākslas muzeja Kunstsilo apmeklējums, kas iekārtots atjaunotajā graudu glabātuves ēkā, kura saņēmusi neskaitāmas arhitektūras balvas,” stāsta programmas dalībniece Gunta Kalvāne.
ESZF profesore Ramona Rupeika-Apoga min: "Lai arī semināra sākumā biju nedaudz skeptiska par fasilitēšanas metožu lietderību man personīgi, semināra gaitā, un jo īpaši pēc tā noslēguma, pārdomājot iegūto pieredzi, secinu, ka dalība bija ļoti vērtīga. Tā deva ne tikai jaunas praktiskas metodes darbam ar studentiem un kolēģiem, bet arī pavēra jaunu skatījumu uz koprades nozīmi akadēmiskajā vidē. Īpaši mani uzrunāja dažādie warm-up uzdevumi un refleksijas brīži, kas palīdzēja veidot uzticības pilnu un radošu darba atmosfēru".
MDZF asociētā profesore Līga Ozoliņa-Molla atzinīgi novērtē programmas organizētāju elastību un spēju ātri reaģēt uz situācijas izmaiņām gan gadījumā, kad viena no programmas lektorēm slimības dēļ bija jāaizstāj, gan elastību attiecībā uz programmas norisi, iekļaujot sākotnēji neplānotu, bet pēc programmas dalībnieku vēlmēm pieprasītu nodarbību par prototipēšanas pamatiem, tādējādi nodrošinot dalībnieku grupas zināšanām un interesēm atbilstošu programmas pielāgošanu, kas šo koprades programmu padarīja vēl aizraujošāku. “Agderas Universitāte studentu skaita ziņā ir līdzīga Latvijas Universitātei, tādēļ īpaši nozīmīga ir gan norvēģu kolēģu pieredze pasākuma organizēšanā, gan ikdienas darbu plānošanā, mēģinot sabalansēt ikdienu starp akadēmisko, pētniecības un administratīvo darbu,” piebilst Līga Ozoliņa-Molla.
 notika FORTHEM koprades mācību programma (FORTHEM Co-creation Training Program). Tā tika īstenota, lai veicinātu FORTHEM laboratoriju savstarpējo sadarbību, kā arī, lai sniegtu iespēju dalībniekiem izmantot koprades procesa un fasilitēšanas metodes studiju procesā, nodrošinot kvalitatīvas un vienotas informācijas izplatīšanu partneruniversitātēs. ){kind=link}