LU konference
Dalība Erasmus+ mobilitātē bijusi lieliska iespēja turpināt jau 2009. gadā aizsākto LU un RUTS sadarbību, kas rezultējusies ar abpusēju mobilitāti, kopīgi veiktiem pētījumiem un LU studentu izstrādātiem bakalaura un maģistra darbiem par mangrovju ekosistēmām.
Lielais universitātes komplekss atrodas Taizemes dienvidrietumos, Trang provincē Indijas okeāna piekrastē – ar plašiem mangrovju mežiem un sazarotu, regulāri applūstošu kanālu tīklu, kas ir viens no produktīvākajiem biotopiem pasaulē, piegādājot barības vielas gan piekrastes ekosistēmām, gan okeānam. Joprojām ir daudz nezināmā par šīs kompleksās ekosistēmas funkcionēšanu, barības tīkliem un sagaidāmajām izmaiņām klimata izmaiņu, eitrofikācijas, pārzvejas un vides faktoru mijiedarbības rezultātā.
Mobilitātes vizītes plāns bija daudzpsīgs – sākotnēji studenti tika iepazīstināti ar LU, bioloģijas bakalauru studiju procesu un savām pētniecības tēmām, vēlāk dienas tika sāktas ar detalizētākām lekcijām, kurām sekoja pētījuma lauka darbi – paraugu ievākšana mangrovju kanālā pie dažādām plūdmaiņu fāzēm. Darba dienas tika noslēgtas, laboratorijā analizējot ievāktos paraugus kopā ar RUTS studentiem un pasniedzējiem.
Akadēmiskie un personiskie ieguvumi
Kā atklāj mobilitātes dalībnieki, tā bijusi lieliska iespēja iepazīties ar piekrastes mangrovju meža biotopu funkcionēšanu, veikt zivju sabiedrību pētījumu, ievācot paraugus dažādās plūdmaiņu fāzēs un iepazīties ar milzīgo tropu sugu un biotopu daudzveidību. Varēts novērot arī eitrofikācijas, pārzvejas un klimata izmaiņu sekas, invazīvo sugu – sevišķi jūraszīļu – ekspansiju.
Vizītes beigu daļā mobilitātes dalībnieki devušies apskatīt koraļļu rifus un jūraszāļu pļavas pie Libongas salas. Libongas salā atrodas palieli zvejnieku ciemati un iemītnieku galvenais iztikas avots bijis piekrastes zveja. Šobrīd zvejas nozīme tuvākajā apkārtnē sarūk, un vairāk ienākumu tiek gūts no tūrisma, jo uz salas atrodamas gan baltas pludmales, gan jūraszāļu pļavas, gan bēguma laikā atsedzas sekli koraļļu rifi. Diemžēl vides piesārņojuma un piekrastes pilsētu attīstības dēļ pieaug ūdens duļķainība seklajos piekrastes ūdeņos, kas ir būtiski samazinājis jūraszāļu biotopu platības un to galveno noganītāju – dugongu skaitu. Eritrofikācijas un klimata izmaiņu ietekme esot jūtama arī koraļļu rifos, kas izpaužas kā koraļļu bālēšana un apaugums ar aļģēm. Izmaiņas harizmātiskajos biotopos zinātniekiem liek skaudrāk apzināties Zemes ekosistēmas trauslumu un savu atbildību par studentu vispusīgu izglītošanu vides aizsardzības jautājumos.
Vizītes laikā bijusi iespēja piedalīties arī Songkran svētkos RUTS un apkārtējos ciemos. Songkran svētki ir budistu Jaunais gads, kas sākas līdz ar lietus sezonas iestāšanos. RUTS redzējuši arī budistu lūgšanu ceremonija un saņēmuši arī aicinājumu saņemt svētību no budistu mūkiem jaunajam gadam. Ārpus oficiālajām ceremonijām Songkran svētki izpaužas kā bērnu un jauniešu priecīga laistīšanās ar ūdeni, ko varējuši izbaudīt arī mobilitātes dalībnieki, dodoties uz piekrastes ciemiem.
Ieguvumi
LU liels ieguvums būšot docētāju jauniegūtās zināšanas un izpratne par tropu ūdeņu ekosistēmu funkcionēšanu, kas lieliski noderēs hidrobioloģijas, limnoloģijas, bioloģiskās okeanogrāfijas, ihtioloģijas un zivju ekoloģijas, hidrosistēmu produktivitātes u.c. kursu aktualizācijai. Vizīte spēcinājusi abu universitāšu docētāju turpmāko sadarbību – kopīgi tiks strādāts pie pētījuma datu analīzes un zinātniskās publikācijas manuskripta.
Kā stāsta Ingrīda, Erasmus+ docēšanas mobilitāte devusi unikālu iespēju iepazīt dažādās tropu ekosistēmas – koraļļu rifus, jūraszāļu pļavas un mangrovju audzes, kas ļaus papildināt līdzšinējās teorētiskās zināšanas ar praktisku pieredzi un padziļinātu izpratni par tajās notiekošajiem procesiem. “Ārkārtīgi interesantu pieredzi guvu, lasot lekcijas RUTS studentiem par Baltijas jūras ekosistēmu, mēģinot sintezēt esošās zināšanas un nodot tās studentiem no pilnīgi citas klimatiskās zonas, mēģinot atrast kopīgus aspektus vides problēmās un meklējot tām risinājumus. Ļoti priecīgi pārsteidza RUTS studentu atsaucība, uzticība un vēlme sadarboties. kā arī vēlme parādīt svešiniekiem savas valsts tradīcijas, kultūru un dabu,” viņa atklāj.
Savukārt Ivars pauž, ka Erasmus+ docēšanas mobilitāte sniegusi lielisku iespēju plašāk iepazīt Taizemes mangrovju un piekrastes ekosistēmu bioloģisko daudzveidību, kā arī gūt pieredzi lekciju lasīšanā ārvalstu studentiem: “Bija patiess prieks par RUTS studentu un pasniedzēju interesi barības tīklu modelēšanā. Mobilitātes laikā veiktie pētījumi kombinācijā ar iepriekšējos gados veikto pētījumu rezultātiem sniedz unikālu iespēju veikt barības tīklu modelēšanu un sagatavot zinātniskās publikācijas. Šis brauciens man ir sniedzis papildu pieredzi un zināšanas par tropisko zivju bioloģiju un ekoloģiju, ko noteikti izmantošu savu lekciju kursos LU.”
Agnija atklāj, ka pirmoreiz piedalījusies Erasmus+ docēšanas mobilitātē, apmeklējot tik atšķirīgu valsti gan klimata, gan kultūras ziņā. “Vizīte bija ļoti produktīva, priecājos par RUTS studentu un pasniedzēju sadarbību nodarbībās, aizkustinoši bija satikt bijušo studenti, kura 2009. gadā apmeklēja mūsu universitāti. Iegūtās zināšanas un pieredzi izmantošu docēšanā un pētniecībā LU. Lai gan esam dažādās klimatiskajās joslās, vides problēmas mums ir līdzīgas, piem., eitrofikācija. Iespaidīgi bija redzēt paisuma un bēguma norisi, milzīgos bēguma laikā atsegtos plašumus, iepazīties ar daudzveidīgo bentisko bezmugurkaulnieku faunu, kuras pētniecībā specializējos. Ieguvu dziļāku izpratni par mangrovju un piekrastes ekosistēmu funkcionēšanu,” viņa uzsver.
Matīss, sadarbojoties ar RUTS, pētījumos piedalās jau daudzus gadus. Viņš stāsta: “Šoreiz radās unikāla iespēja darboties komandā ar kolēģiem no LU, gan izglītojot RUTS studentus, gan kopīgi plānojot nākotnes pētījumus, zinātnisku publikāciju sagatavošanu un pētniecisko darbu Latvijā. Tas devis būtisku pienesumu manai docētāja karjerai - tikai nesen strādāju LU kā pasniedzējs un šī mobilitātes pieredze man ļāvusi gūt iedvesmu turpmākam darbam.”
Izaicinājumi
Vadot lekcijas, sākotnēji lielākais izaicinājums bijis valodas barjeras pārvarēšana, kuru risināt palīdzēja uzņemošās universitātes docētāji un jaunākās informācijas tehnoloģijas. Lielāku atgriezenisko saiti ar RUTS studentiem nodrošināt palīdzējusi nodarbību formāta dažādošana – kopīgu lauka un praktisko laboratorijas darbu veikšana. Mobilitātes noslēgumā bijis aizkustinoši uzklausīt studentu un docētāju pateicības vārdus par kopīgo sadarbību.
Praktiski padomi kolēģiem, kuri apsver iespēju piedalīties Erasmus+ docēšanas mobilitātē
Mobilitātes dalībnieki silti iesaka izmantot šo lielisko iespēju piedalīties Erasmus+ docēšanas mobilitātē, lai iegūtu ne tikai jaunus akadēmiskos kontaktus un teorētiskās zināšanas, bet arī lai paplašinātu redzesloku, iepazītu uzņemošās valsts dabas un kultūras bagātības, kā arī gūtu iedvesmu pedagoģiskajam un zinātniskajam darbam. Pirms mobilitātes apmaiņas brauciena mobilitātes dalībnieki iesaka konsultēties ar uzņemošo valsti jau apmeklējušiem kolēģiem. Sagatavoties braucienam ļoti palīdzējusi Matīsa ilggadējā sadarbība ar Taizemes universitāti un pieredze mangrovju un piekrastes ekosistēmu pētniecībā.
Abpusējā docēšanas un studiju mobilitāte būtu vēl produktīvāka, ja no Latvijas būtu iespēja piedalīties ne tikai doktora studiju programmas studentiem, bet arī bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem.
 Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) Ekoloģijas nodaļas hidrobioloģijas pasniedzēji – Dr. biol. Ingrīda Andersone, Maģ. biol. Ivars Putnis, Dr. biol. Agnija Skuja un Dr. biol. Matīss Žagars – piedalījās docēšanas mobilitātē Rajamangala University of Technology Srivijaya (RUTS), Taizemē.){kind=link}