Studiju reglaments

2.1. Akadēmiskais atvaļinājums – tiesības studentam pārtraukt studijas uz noteiktu laiku, saglabājot studenta statusu, piemēram, veselības, ģimenes vai citu iemeslu dēļ.
2.2. Akadēmiskais gads – studiju gads sastāv no diviem semestriem: rudens un pavasara. LU akadēmiskais gads var ietvert arī trešo, līdz 8 nedēļu ilgu, vasaras semestri. LU akadēmiskais gads tiek noteikts saskaņā ar LU akadēmisko kalendāru.
2.3. Akadēmiskais godīgums – ētisku principu kopums, kas paredz patstāvīgu, godīgu un atbildīgu rīcību studiju un pētniecības procesā. Tas ietver atteikšanos no plaģiāta, viltošanas, krāpšanās, nesankcionētas sadarbības vai citu akadēmisko normu pārkāpumiem, kā arī pienākumu pienācīgi atsaukties uz izmantotajiem avotiem un respektēt intelektuālo īpašumu.
2.4. Atgriezeniskā saite – vērtējums vai ieteikumi, ko studenti vai docētāji sniedz, lai uzlabotu studiju procesu, kursa kvalitāti vai mācību materiālus.
2.5. Brīvās izvēles studiju kursi (C daļa) – studiju kursi, kurus LU noteiktā kārtībā studējošais izvēlas un apgūst no LU brīvās izvēles studiju kursu piedāvājuma vai ārpus LU.
2.6. Eksmatrikulācija – studenta izslēgšana no studentu saraksta.
2.7. Mobilitāte ārvalstīs – Eiropas Savienības mobilitātes programma, kas sniedz studentiem iespēju noteiktu laiku studēt vai veikt praksi citā augstskolā vai uzņēmumā ārvalstīs, veicinot starptautisko pieredzi, akadēmisko izaugsmi un kultūru izpratni.
2.8. Formālā izglītība – valsts atzīta izglītības sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.
2.9. Formālā vērtēšana – vērtēšana, kas tiek veikta pēc noteiktas metodikas un ietekmē gala atzīmi studiju kursā (piemēram, eksāmeni, pārbaudījumi, ieskaites).
2.10. Ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa) – studiju kursu kopa, no kuras studējošie izvēlas studiju kursus noteiktu kredītpunktu apjomā.
2.11. Imatrikulācija – personas ierakstīšana augstskolā studentu sarakstā (matrikulā).
2.12. Konsultācijas – docētāja sniegts atbalsts studentam ārpus kontaktstundām, lai padziļināti skaidrotu studiju materiālu, palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem, veiktu pētniecisko darbu vai risinātu citus ar studijām saistītus jautājumus.
2.13. Kontaktnstundas (plānotās nodarbības) – docētāja vadītas mācību aktivitātes, kas notiek klātienē vai attālināti un kurās students tieši piedalās, piemēram, lekcijas, semināri, laboratorijas darbi un citas nodarbības.
2.14. Kredītpunkts (ECTS) – mērvienība, kas atspoguļo studenta darba slodzi. 1 ECTS kredītpunkts LU atbilst 25-27 stundām studiju darba, ieskaitot kontaktstundas un patstāvīgo darbu.
2.15. Mūžizglītība (tālākizglītība) – iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
2.16. Neformāla izglītība – mērķtiecīga mācīšanās ārpus formālās sistēmas (piemēram, kursi, semināri, mācības darbavietā), parasti bez oficiālas kvalifikācijas, bet ar iespēju iegūt apliecību vai sertifikātu.
2.17. Neformālā vērtēšana – atsauksmes un ieteikumi, ko students saņem mācību procesa gaitā, lai uzlabotu savas zināšanas un prasmes, bez tiešas ietekmes uz gala atzīmi.
2.18. Obligātie studiju kursi (A daļa) – studiju kursi, kuru apgūšana visiem studiju programmā studējošajiem ir obligāta.
2.19. Pamata/papildu modulis – pamata (major) modulis ir studiju programmas galvenā specializācija, kas veido tās kodolu, papildu (minor) modulis ir papildinoša specializācija, kas padziļina vai paplašina zināšanas ārpus galvenās jomas.
2.20. Prakse – studiju procesa sastāvdaļa, kurā students iegūst profesionālās prasmes un pieredzi, darbojoties reālā darba vidē atbilstoši studiju programmas mērķiem un nozares specifikai.
2.21. Rotācija – ikgadējais konkurss uz budžeta studiju vietām.
2.22. Studenta patstāvīgais darbs – studenta individuāli veicamās studiju aktivitātes ārpus kontaktnodarbībām, tai skaitā teorētiskā studēšana, uzdevumu izpilde, projektu izstrāde, gatavošanās pārbaudījumiem un citi uzdevumi.
2.23. Studiju cikls (līmenis) – izšķir īsā cikla studiju programmas (maksimums 2 gadi), pirmā cikla studiju programmas, otrā cikla studiju programmas un trešā cikla studiju programmas.
2.24. Studiju formas – studijas var notikt pilna laika, nepilna laika vai attālinātā formā, ieskaitot jauktas tipa studijas, kuras kombinē klātienes un attālināto mācību metodes.
2.25. Studiju kurss – studiju programmas sastāvdaļa ar konkrētu tēmu, mācību saturu, apjomu kredītpunktos un vērtēšanas kārtību. Kurss var būt obligātais (A daļa), ierobežotās izvēles (B daļa) un brīvās izvēles (C daļa) kurss.
2.26. Studiju līgums – līgums starp studentu un augstskolu, kas nosaka pušu tiesības un pienākumus studiju laikā.
2.27. Studiju līmenis – izšķir pamatstudijas, augstākā līmeņa studijas un doktora studijas.
2.28. Studiju nominālais ilgums – laika periods, kurā paredzēts pilna apjoma studiju programmas apguve, ja students studē pilna laika studijās un sekmīgi izpilda visas prasības noteiktajā kārtībā.
2.29. Studiju noslēguma darbi – studiju programmas beigu posmā izstrādājams pētnieciska vai praktiska rakstura darbs, kas apliecina studenta spēju patstāvīgi risināt ar nozari saistītus jautājumus, piemēram, bakalaura darbs, maģistra darbs vai diplomdarbs.
2.30. Studiju plāns – ir studiju programmā iekļauto studiju kursu izkārtojums loģiskā secībā un laikā, kas atbilst normatīvajam licencētas vai akreditētas studiju programmas ilgumam.
2.31. Studiju programmas – akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kuras ietver bakalaura, maģistra un doktora studijas. LU studiju programmas tiek izstrādātas un apstiprinātas saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām prasībām.
2.32. Studiju programmas apjoms – studiju programmas apjoms tiek noteikts kredītpunktos (ECTS), un tas atspoguļo kopējo darba slodzi, kas nepieciešama programmas sekmīgai apguvei, ieskaitot dažāda veida nodarbības, patstāvīgo darbu, praksi un noslēguma darbu.
2.33. Studiju rezultāti (sasniedzamie rezultāti) – zināšanas, prasmes un kompetences, kuras students iegūst pēc kursa vai programmas sekmīgas apguves.

3.1. Uzņemšanu studijās Latvijas augstskolās reglamentē šādi ārējie normatīvie akti:
3.1.1. Augstskolu likums (45. un 46. pants);
3.1.2. MK noteikumi Nr. 846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās un valsts atbalstu pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to”;
3.1.3. MK noteikumi Nr. 70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”;
3.1.4. MK noteikumi Nr. 932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.
3.2. Uzņemšanu studijām Latvijas Universitātē reglamentē šādi iekšējie normatīvie akti:
3.2.1. Uzņemšanas noteikumi LU;
3.2.2. Uzņemšanas kārtību katram studiju ciklam (līmenim) LU reglamentē uzņemšanas noteikumi konkrētam uzņemšanas gadam, kurus izstrādā, apstiprina un publisko līdz kārtējā gada 30. novembrim:
3.2.2.1. Uzņemšanas kārtība pamatstudijās un augstākā līmeņa studijās 2025./2026. akadēmiskajam gadam;
3.2.2.2. Uzņemšanas noteikumi Latvijas Universitātes akadēmiskajās doktora studiju programmās 2025./2026. akadēmiskajā gadā;
3.2.2.3. Vienotie uzņemšanas noteikumi (RSU un LU);
3.2.2.4. Par ārvalstnieku pieteikšanos studijām LU 2025./2026. akadēmiskajam gadam;
3.2.3. Uzņemšanas prasības un kritēriji pamatstudiju programmās 2025./2026. akadēmiskajā gadā;
3.2.4. Uzņemšanas prasības un kritēriji augstāka līmeņa studiju programmās 2025./2026. akadēmiskajā gadā;
3.2.5. Studiju programmās, kurās tiek vērtēta svešvaloda kā uzņemšanas kritērijs, ar rektora rīkojumu tiek pielietotas starptautisko valodas testu rezultātu pielīdzināšanas tabulas;
3.2.6. Noteikumi studiju uzsākšanai vēlākos studiju posmos LU.

4.1. Akadēmiskais gads pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmās ir 40 nedēļu studiju posms, kas dalās rudens un pavasara semestros. Akadēmiskajā gadā ietilpst arī līdz astoņām nedēļām ilgs vasaras semestris, ja studiju programma ir tādu paredzējusi un tādā gadījumā akadēmiskā gada ilgums ir līdz 48 nedēļām. Akadēmiskā gada plānojumu katram akadēmiskajam gadam apstiprina rektors.

4.2. Akadēmiskā gada plānojums

Nodarbības vienotos rektora apstiprinātos nodarbību sākuma laikos notiek saskaņā ar nodarbību sarakstu, ko katram semestrim sagatavo LUIS un ko apstiprina fakultātes dekāns. Nodarbību un pārbaudījumu sarakstu sagatavošanas un publiskošanas kārtību nosaka rektora apstiprināta Nodarbību un pārbaudījumu sarakstu sagatavošanas un publiskošanas kārtība Latvijas Universitātē (LU).

Reģistrēšanās studiju semestrim notiek elektroniski LUIS, izmantojot LU lietotājvārdu un paroli. Paroli var atjaunot Studentu servisā (Raiņa bulv. 19, 125. telpa). Reģistrēšanās jāveic semestra reģistrācijas nedēļas laikā saskaņā ar akadēmisko kalendāru. Ja visas akadēmiskās saistības ir nokārtotas, reģistrēties semestrim var arī pirms reģistrācijas nedēļas.

Pavasara semestrī tiesīgi reģistrēties tikai tie budžeta studiju vietās studējošie, kuriem nav akadēmisko parādu, vai maksas vietās studējošie, kuriem kopējais akadēmisko parādu apjoms nepārsniedz 9 kredītpunktus; rudens semestrī – tikai tie studenti, kuriem nav akadēmisko parādu vai kuriem kopējais akadēmisko parādu apjoms nepārsniedz 9 kredītpunktus. Studenti, kuriem akadēmisko parādu apjoms pārsniedz iepriekš noteikto un kuri vēlas turpināt studijas, raksta iesniegumu dekānam. Šos studentus ar dekāna atļauju semestrim reģistrē lietvedis.

Pēc reģistrēšanās semestrim studenti reģistrējas LUIS izvēles (B un C daļas) studiju kursu apgūšanai. Reģistrācija obligāto (A daļas) kursu apgūšanai notiek automātiski, reģistrējoties semestrim. Tiesības apgūt konkrēto izvēles kursu students var iegūt bez ierobežojumiem vai arī konkursa kārtībā - atbilstoši sekmēm iepriekšējā akadēmiskā gada laikā. Studiju kursiem, kuru apguves tiesības var iegūt konkursa kārtībā, reģistrēšanās notiek divos posmos – pieteikšanās studiju kursu apgūšanai un kursu izvēles apstiprināšana. Reģistrēšanās studiju kursu apgūšanai notiek saskaņā ar LU Senāta apstiprinātu Kārtību, kādā notiek reģistrēšanās studiju semestrim un studiju kursu apgūšanai LU.

Obligāto (programmas A daļa) studiju kursu apguvei reģistrēšanās notiek automātiski pēc reģistrācijas studiju semestrim. Studiju programmas izvēles daļas (B un C daļas) studiju kursu apgūšanai studējošie reģistrējas personiski LU Informatīvajā sistēmā (LUIS):

savas studiju programmas izvēles daļas (B daļas) studiju kursiem – reģistrācijas nedēļas un semestra 1. nedēļas laikā LUIS;
Studentu servisa pārziņā esošajiem un fakultātes piedāvātajiem brīvās izvēles daļas (C daļas) studiju kursiem – reģistrācijas nedēļas un semestra 1. nedēļas laikā LUIS;
uz brīvajām studiju vietām citu studiju programmu studiju kursos – semestra 2. nedēļas laikā pie konkrētās studiju programmas lietvedes.
Tiesības apgūt konkrēto izvēles kursu studējošais var iegūt bez ierobežojumiem vai arī konkursa kārtībā:
- ja vietu skaits studiju kursā ir neierobežots un fakultāte nav noteikusi papildu prasības reģistrācijai, studējošais iegūst tiesības apgūt šo kursu, reģistrējoties LUIS;
- ja vietu skaits studiju kursā ir ierobežots vai arī fakultāte ir noteikusi papildu prasības, reģistrācija notiek divos posmos: piesakoties un reģistrējoties konkursa kārtībā.

Kursiem, kuriem ir ierobežots vietu skaits, studējošie piesakās līdz reģistrācijas nedēļas beigām. Šajā laikā studējošajiem ir tiesības mainīt izvēlētos studiju kursus. Semestra 1. nedēļas pirmo triju dienu laikā studējošie LUIS pārbauda konkursa rezultātus un reģistrējas kursa apguvei. Studējošiem, kuri nav reģistrējušies kursa apguvei, līdz 1. nedēļas trešās darba dienas beigām pieteikšanās automātiski tiek anulēta. Semestra 1. nedēļas pēdējo četru dienu laikā (ceturtdiena-svētdiena) studējošajiem ir tiesības rindas kārtībā reģistrēties uz brīvajām vietām šajos kursos.

Reģistrējoties studiju kursa apguvei, students apņemas izpildīt kursa programmā paredzētās prasības. To neizpildes gadījumā studentam tiek fiksēts akadēmiskais parāds. Studenta apgūto studiju kursu kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt programmā plānoto. Par papildus apgūtajiem studiju kursiem ir jāmaksā saskaņā ar maksas pakalpojumu izcenojumiem.

Starppārbaudījumi

Lai iegūtu tiesības kārtot studiju kursa noslēguma pārbaudījumu, studējošajam ir jāizpilda studiju kursa aprakstā noteiktais darba apjoms – starppārbaudījumi. Starppārbaudījumu veidi ir: kontroldarbi, praktiskie un laboratorijas darbi, referāti, ziņojumi semināros vai konferencēs u.c. Starppārbaudījumu skaits, izpildes veids un to vērtējuma īpatsvars kopējā kursa vērtējumā ir noteikts kursa aprakstā.

Kursa noslēguma pārbaudījumi

Katra kursa noslēgumā studentam jākārto pārbaudījums atbilstoši studiju kursa aprakstā noteiktajām prasībām. Tiesības piedalīties pārbaudījumā iegūst studenti, kuri ir nokārtojuši semestra akadēmiskās saistības (starppārbaudījumus) un finansiālās saistības saskaņā ar Studiju līgumu. Pārbaudījumi notiek saskaņā ar fakultātes dekāna apstiprinātu pārbaudījumu sarakstu. Ierodoties uz pārbaudījumu, studentam jāņem līdzi studenta apliecība vai cits personu apliecinošs dokuments un pārbaudījumā laikā jāievēro kursa docētāja prasības. Ja students traucē pārbaudījuma norisi vai izmanto neatļautus informācijas avotus, docētājs ir tiesīgs viņu atstādināt no pārbaudījuma kārtošanas. Students, kurš ir ieguvis vērtējumu zemāku par „4” 10 ballu sistēmā, vai nav ieradies uz pārbaudījumu, vai ir atstādināts no pārbaudījuma, ir tiesīgs atkārtot pārbaudījumu, maksājot saskaņā ar LU maksas pakalpojumu izcenojumiem. Pārbaudījumu atļauts kārtot trīs reizes. Trešo reizi pārbaudījums jākārto komisijas klātbūtnē. Students ir tiesīgs iesniegt sūdzību par pārbaudījuma norisi vai vērtējumu. Pārbaudījumu norisi un sūdzību izskatīšanas kārtību reglamentē Senāta apstiprināta Studiju pārbaudījumu organizēšanas kārtība LU.

Individuālie pārbaudījumi

Individuālais pārbaudījums ir studiju kursa noslēguma pārbaudījums, ko students kārto ārpus dekāna apstiprināta pārbaudījumu saraksta. Lai kārtotu individuālo pārbaudījumu, students samaksā attiecīgajā akadēmiskajā gadā noteikto studiju maksu un piesakās pie programmas lietveža. Lietvedis reģistrē studentu LUIS individuālā pārbaudījuma kārtošanai un izsniedz studentam Reģistrācijas apliecinājumu, kurā ir norādīts pārbaudījuma kārtošanas termiņš. Students, uzrādot Reģistrācijas apliecinājumu, vienojas ar docētāju par pārbaudījuma kārtošanas laiku un kārto pārbaudījumu noteiktajā termiņā. Students, kurš nav nokārtojis pārbaudījumu vai nav ieradies uz pārbaudījumu noteiktajā termiņā, reģistrējas atkārtoti pārbaudījuma kārtošanai. Iepriekšējo reģistrāciju studentam ieskaita kā pārbaudījuma kārtošanas reizi. Individuālos pārbaudījumus reglamentē Individuālo pārbaudījumu kārtošanas, rezultātu ievadīšanas un uzskaites kārtība LU.

Noslēguma pārbaudījumi

Lai iegūtu akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju, studiju programmas noslēgumā studentam jākārto noslēguma pārbaudījumi. Noslēguma pārbaudījumi ir: bakalaura gala pārbaudījumi, maģistra gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi (profesionālo studiju programmām). Noslēguma pārbaudījumu sastāvdaļa ir noslēguma darba (bakalaura darba, maģistra darba, diplomdarba vai kvalifikācijas darba) izstrāde un aizstāvēšana. Papildus noslēguma darbam studiju programma noslēguma pārbaudījumā var paredzēt teorētisko un praktisko zināšanu pārbaudi – eksāmenu. Noslēguma pārbaudījumu prasības un vērtēšanas kritērijus apstiprina fakultātes dome. Noslēguma pārbaudījumos var piedalīties studenti, kuri ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms noslēguma pārbaudījuma komisijas sēdes ir izpildījuši studiju programmas teorētisko daļu (tajā skaitā programmā paredzētās prakses). Noslēguma pārbaudījumu organizēšanas kārtību reglamentē Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem LU.

Studiju kursu akadēmiskā atzīšana

LU atzīst citās Latvijas un ārvalstu augstskolās, kā arī iepriekšējo studiju periodos LU apgūtus studiju kursus saskaņā ar Studiju kursu atzīšanas kārtību LU, ja kursa saturs un apjoms atbilst konkrētās studiju programmas prasībām. Lai veiktu studiju kursu atzīšanu, studentam ir jāaizpilda iesniegums un jāiesniedz savas programmas lietvedim, pievienojot • augstākās mācību iestādes apstiprināta apgūto studiju kursu sekmju izraksta kopiju ar novērtējumu, (uzrādot oriģinālu) un • augstākās mācību iestādes apstiprinātus studiju kursu aprakstus latviešu vai angļu valodā, ja kursi ir apgūti citā augstskolā un to apraksti pilnā apjomā nav pieejami internetā. Studiju programmas direktora lēmumu studentam paziņo rakstiski. Lai garantētu citā augstskolā apgūto studiju kursus atzīšanu pilnā apjomā, tie iepriekš jāsaskaņo ar studiju programmas direktoru. Ja studentu neapmierina studiju programmas direktora lēmums par kursu atzīšanu, viņš ir tiesīgs iesniegt sūdzību LU noteiktā kārtībā.

Akadēmiskie parādi

Akadēmiskie parādi ir studiju programmā plānotie pārbaudījumi, kas nav sekmīgi nokārtoti līdz semestra pēdējai dienai. Students, kuram ir vismaz viens akadēmiskais parāds, ir akadēmiskais parādnieks. Ja parādu kopīgais apjoms pēc pavasara semestra pārsniedz 6 kredītpunktus, students var reģistrēties semestrim tikai ar dekāna atļauju, ja akadēmisko parādu apjoms pārsniedz 10 kredītpunktus, students nav tiesīgs reģistrēties nākamajam studiju semestrim. Šajā gadījumā students paliek uz otru gadu - reģistrējas iepriekšējam studiju semestrim vai arī tiek eksmatrikulēts. Reģistrēšanās kārtību reglamentē LU reģistrēšanās kārtība studiju semestrim un studiju kursu apgūšanai. Par akadēmisko parādu kārtošanu jāmaksā papildus semestra studiju maksai saskaņā ar maksas pakalpojumu izcenojumiem konkrētajam akadēmiskajam gadam. Akadēmisko parādu kārtošana notiek saskaņā ar Individuālo pārbaudījumu kārtošanas, rezultātu ievadīšanas un uzskaites kārtību LU. Pirms pārbaudījuma jāizpilda nepieciešamās prasības (kontroldarbi, praktiskie darbi, referāti u.t.t.), lai varētu piedalīties pārbaudījumā.

Brīvās izvēles kursus (C daļa) var apgūt arī citās augstskolās. Reģistrācijas kārtību kursu apguvei klausītāja statusā konkrētā augstskolā nosaka LU un konkrētās augstskolas sadarbības līgums. Sadarbības līgumi par studentu apmaiņu noslēgti ar Rīgas Tehnisko universitāti, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Rīgas Juridisko augstskolu un Rīgas Stradiņa universitāti (Kultūras un sociālā antropoloģijas studijas), Ekonomikas un kultūras augstskolu.

Citā augstskolā apgūstamā kursa izvēle ir jāskaņo ar studiju programmas direktoru. Ja programmas direktors izvēli saskaņojis un kursa apguve nav iespējama LU, maksu par kursu apguvi citā augstskolā sedz LU tādā apmērā, kas pielīdzināms ECTS kredītpunkta izmaksām LU maksas pakalpojumu cenrādī (sk. sadaļu Maksas pakalpojumi – LU studiju procesa maksas pakalpojumu izcenojumi konkrētam ak. gadam). Ja maksa par brīvās izvēles studiju kursu apguvi ārpus LU pārsniedz LU studiju procesa maksas pakalpojumu izcenojumā norādīto, starpību sedz studējošais.

Latvijas Universitāte saviem studējošiem vai studēt gribētājiem nodrošina iespēju atzīt:

ārpus formālās izglītības apgūtās zināšanas, prasmes un kompetenci;
profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenči;
iepriekšējā izglītībā sasniegtos studiju rezultātus.

Pamatprasības studiju kursu, ārpus formālās izglītības un profesionālajā pieredzē sasniegto rezultātu atzīšanai, kā arī informācija par aizpildāmajām veidlapām, iesniedzamajiem dokumentiem, iesniegšanas termiņiem un izvērtēšanas procesu noteiktas noteikumos Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi Latvijas Universitātē.

Atzīšanas veikšana, kā arī papildu studiju kursu apgūšana vai pārbaudījumu kārtošana ir maksas pakalpojums saskaņā ar LU studiju procesa maksas pakalpojumu izcenojumiem (skat. sadaļu Maksas pakalpojumi).

Veidlapas:

Aizpildītu veidlapu paraugi (.docx)

6.7.1. Students var saņemt docētāja individuālas konsultācijas – to laiki un pieteikšanās kārtība norādīta e-kursā vai fakultātē. Pirms konsultācijas studentam jāpārliecinās, vai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. 

Students ir tiesīgs uz laiku pārtraukt studijas (izmantot akadēmisko atvaļinājumu), saglabājot studējošā statusu. Studiju pārtraukšanas kārtību reglamentē LU Senāta apstiprināta Studiju pārtraukšanas kārtība LU.

Lai noformētu studiju pārtraukumu, students līdz semestra reģistrācijas nedēļas beigām iesniedz dekānam vai viņa pilnvarotai personai rakstveida iesniegumu. Studiju pārtraukumu grūtniecības un dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājuma vai slimības dēļ var pieprasīt arī semestra laikā. Studiju pārtraukuma ilgums – divi semestri. Kopējais studiju pārtraukuma ilgums doktora un rezidentūras programmās studējošajiem nedrīkst pārsniegt divus gadus. Studiju pārtraukuma laikā studiju maksa nav jāmaksā, un students nesaņem stipendiju.

Lai turpinātu studijas pēc studiju pārtraukuma, students reģistrācijas nedēļas laikā reģistrējas atbilstoši semestra studijām un studiju kursu apguvei un slēdz papildvienošanos pie Līguma par studijām Latvijas Universitātē par izmaiņām studiju maksā un maksājumu grafikā, ja studijas tiek finansētas no juridisko vai fizisko personu līdzekļiem. Pēc studiju pārtraukuma studentam saglabājas iepriekšējais finansējuma avots. Ja studijas finansētas no juridisko vai fizisko personu līdzekļiem, pēc studiju pārtraukuma, jāmaksā studiju maksa, kāda noteikta attiecīgajā semestrī studējošajiem. Ja studiju pārtraukuma laikā ir notikušas izmaiņas studiju programmā, studējošais turpina studijas atbilstoši aktualizētās studiju programmas prasībām. Pirms studiju pārtraukuma apgūto studiju kursu atzīšanu veic LU noteiktā kārtībā.

6.10.1. Students ir tiesīgs mainīt studiju programmu saskaņā ar Noteikumiem studiju uzsākšanai vēlākos studiju posmos Latvijas Universitātē.
6.10.2. Lai mainītu studiju programmu, students līdz kārtējā semestra reģistrācijas nedēļas pirmajai dienai raksta iesniegumu pašreizējās un jaunās studiju programmas direktoram. Pēc abu studiju programmu direktoru piekrišanas saņemšanas students slēdz līgumu par studijām jaunajā studiju programmā.
6.10.3. Studentam jāapgūst jaunajā studiju programmā paredzētie studiju kursi un jānokārto pārbaudījumi (papildu prasības), ja pašreizējā studiju programmā viņš tos nav apguvis vai apguvis mazākā apjomā, nekā to nosaka jaunā studiju programma. Jaunajā studiju programmā paredzētos studiju kursus, kurus students nav apguvis iepriekšējā studiju periodā, viņš var apgūt LU klausītāja statusā.
6.10.4. Studijas LU organizē pilna un nepilna laika studiju formās. Pilna laika studijas ir studiju forma, kurā studentam akadēmiskajā gadā jāiegūst 60 kredītpunkti. Nepilna laika studijām atbilst mazāk par 60 kredītpunktiem gadā. Students ir tiesīgs mainīt pilna laika studiju formu uz nepilna laika studiju formu un otrādi, nemainot studiju programmu, ja viņš ir apguvis programmas daļu vismaz 60 kredītpunktu apjomā un ja ir brīvas studiju vietas. Lai mainītu studiju formu, students raksta iesniegumu fakultātes dekānam un slēdz jaunu līgumu par studijām LU.

6.11.1. Prakse ir studiju programmas sastāvdaļa. Profesionālo studiju programmās prakse ir obligāta.
6.11.2. Prakse notiek saskaņā ar rektora apstiprinātu LU studējošo prakses organizēšanas kārtību. Prakses mērķi, uzdevumi, plānojums laikā un vērtēšanas kārtība ir noteikti programmas prakses nolikumā, ar kuru students var iepazīties pie savas programmas lietveža un atbilstošajā studiju kursa aprakstā.
6.11.3. Prakses vietu studentam piedāvā studiju programmas direktors vai prakses vadītājs. Students ir tiesīgs izvēlēties arī citu prakses vietu, kuras atbilstību programmas prasībām izvērtē prakses vadītājs. Šajā gadījumā starp LU, prakses vietu un studentu slēdz trīspusēju līgumu, kurā paredzēti visu pušu pienākumi un atbildība.
6.11.4. Studenta praksi konkrētajā iestādē vada prakses vadītājs – fakultātes pārstāvis un iestādes vadītāja norīkots darbinieks. Prakses noslēgumā students sagatavo un iesniedz prakses atskaiti pēc fakultātes noteiktas formas. Iestādes prakses vadītājs sagatavo atsauksmi (raksturojumu) par studenta darbu prakses laikā iesniegšanai fakultātē. Prakses iestādes vadītāja vērtējums ir rekomendējošs. Prakses aizstāvēšana notiek fakultātes noteiktā kārtībā saskaņā ar fakultātes prakses nolikumu.

6.13.1. Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē.
6.13.2. Lai iegūtu akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju, studiju programmas noslēgumā studentam jākārto noslēguma pārbaudījumi.
6.13.3. Noslēguma pārbaudījumi ir: bakalaura gala pārbaudījumi, maģistra gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi (profesionālo studiju programmām). Noslēguma pārbaudījumu sastāvdaļa ir noslēguma darba (bakalaura darba, maģistra darba, diplomdarba vai kvalifikācijas darba) izstrāde un aizstāvēšana. Papildus noslēguma darbam studiju programma noslēguma pārbaudījumā var paredzēt teorētisko un praktisko zināšanu pārbaudi – eksāmenu. Noslēguma pārbaudījumu prasības un vērtēšanas kritērijus apstiprina fakultātes dome. Noslēguma pārbaudījumos var piedalīties studenti, kuri ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms noslēguma pārbaudījuma komisijas sēdes ir izpildījuši studiju programmas teorētisko daļu (tajā skaitā programmā paredzētās prakses). Noslēguma pārbaudījumu organizēšanas kārtību reglamentē Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem LU.

6.14.1. Studiju pārtraukšanas kārtība LU.

Doktorantūra ir studijas doktora studiju programmā ar mērķi iegūt zinātnes doktora grādu (Ph.D.) un kļūt par starptautiskajā akadēmiskajā apritē konkurētspējīgu, augstākās kvalifikācijas speciālistu akadēmiskajam darbam universitātēs un citās augstskolās, kā arī zinātniskajam un organizatoriskajam darbam valsts un privātajās institūcijās. Doktora studiju programmās uzņem personas ar iepriekš iegūtu otrā cikla augstāko izglītību (maģistra grādu). Studiju ilgums pilna laika studijās ir vismaz trīs gadi. Zinātnes doktora grāda iegūšanai studiju noslēgumā ir jāizstrādā un jāaizstāv promocijas darbs.

Rezidentūra ir studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā „Medicīna” ārsta speciālista kvalifikācijas iegūšanai. Rezidentūras programmā uzņem personas, kuras ir apguvušas sešgadīgu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Ārstniecība” un ieguvušas ārsta grādu. Studiju ilgums rezidentūras studiju programmā ir divi līdz seši gadi atkarībā no izvēlētās specialitātes.

7.1. Eksmatrikulāciju reglamentē Augstskolu likuma 49. pants. Studentu var izslēgt no studentu saraksta, ja:
7.1.1. students pats to vēlas;
7.1.2. students ir izpildījis studiju programmas prasības un ieguvis grādu vai kvalifikāciju;
7.1.3. students ir izpildījis studiju programmas teorētiskās daļas prasības, bet nav nokārtojis noslēguma pārbaudījumus (Nolikuma par noslēguma pārbaudījumiem LU 5.17., 5.18. punkts);
7.1.4. noskaidrojas, ka studenta uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;
7.1.5. students nav izpildījis Studiju līgumā noteiktās prasības.
7.2. Studentu eksmatrikulē ar rektora rīkojumu pēc fakultātes dekāna priekšlikuma. Students, kurš pats vēlas tikt eksmatrikulēts, raksta iesniegumu rektoram. Lēmumu par eksmatrikulāciju students var apstrīdēt viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu LU Akadēmiskajā šķīrējtiesā.

8.1. Studiju kvalitātes novērtēšanai un pilnveidei Latvijas Universitātē ir izveidota aptauju sistēma un Noteikumi par aptauju norisi LU, kuri paredz regulāru studentu viedokļa un apmierinātības līmeņa noskaidrošanu, kā arī tā izmantošanu studiju iekšējās kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē. Aptauju sistēmas ietvaros katru semestri norit regulārā aptauja par studiju kursu satura un docētāju darba kvalitāti.
8.2. Koledžas, bakalaura un maģistra studiju pirmajā kursā studenti aizpilda aptauju par studiju uzsākšanu, savukārt visu līmeņu studiju izskaņā – aptauju par studiju pieredzi. Studiju procesa novērtēšanai tiek veiktas vēl arī citas aptaujas.
8.3. Centralizēti organizētās, regulārās aptaujas studentiem norit LU Informatīvajā sistēmā (LUIS). Lai aptaujās iegūtu reprezentatīvus rezultātus, studentiem dalība regulārajās aptaujās ir obligāta.
8.4. Vairāk par aptauju sistēmu studiju procesa novērtēšanai lasi savā Mans LUIS – sadaļas “Studijas” apakšsadaļā “Aptaujas” (izvēlies šķirkli “Par aptaujām”).

9.1. Studiju virzienus un programmas reglamentē šādi ārējie normatīvie akti:
9.1.1. Augstskolu likums (55.3pants);
9.1.2. MK noteikumi Nr.240 Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu;
9.1.3. MK noteikumi Nr.305 Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu;
9.1.4. MK noteikumi Nr.793 Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi;
9.1.5. MK noteikumi Nr.795 Studiju programmu licencēšanas noteikumi.
9.2. Studiju virzienus un programmas reglamentē šādi iekšējie normatīvie akti:
9.2.1. Nolikums par LU studiju virzienu pārvaldību – LU īstenotie studiju virzieni un studiju virzienu atbildīgās fakultātes:
9.2.2. LU studiju virzienu ikgadējo pārskatu sagatavošanas kārtība;
9.2.3. Latvijas Universitātes studiju programmu nolikums. Studiju programmā iekļauj:
9.2.3.1. obligāto daļu (A daļa) – studiju programmas daļa, kas ietver studiju kursus, kuru apgūšana visiem studiju programmā studentiem ir obligāta;
9.2.3.2. ierobežotas izvēles daļu (B daļa) – studiju programmas daļa, kas ietver studiju kursu kopu, no kuras studenti izvēlas studiju kursus noteiktu kredītpunktu apjomā;
9.2.3.3. izvēles daļu (C daļa) – studiju programmas daļa ar noteiktu kredītpunktu apjomu, kas attiecināms uz studiju kursiem, kurus LU noteiktā kārtībā students izvēlas un apgūst no LU brīvās izvēles studiju kursu piedāvājuma vai no tā paša vai augstāka līmeņa LU studiju programmas, izņemot gadījumus, kad studentam ir pamatots iemesls apgūt attiecīgus studiju kursus no zemāka līmeņa studiju programmas vai ārpus LU, rakstveidā saskaņojot ar studiju programmas direktoru.
9.2.4. LU studiju programmās daļu no klātienes studiju procesa drīkst īstenot attālināti, kas noteikts ar rektora rīkojumu Par attālināto studiju īstenošanu LU studiju programmās;
9.2.5. LU studiju kursu izstrādes un aktualizācijas noteikumi;
9.2.6. Latvijas Universitātes Mūžizglītības noteikumi;
9.2.7. Studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisija un studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisijas darbu regulējošie saistošie normatīvie akti;
9.2.8. Latvijas Universitātes Doktorantūras skolas nolikums;
9.2.9. Latvijas Universitātes doktorantūras atbalsta finansējuma saņemšanas kārtība.

10.1. Studentu servisu departamenta maksas pakalpojumi;
10.2. LU studiju procesa maksas pakalpojumu izcenojumi 2025./2026. akadēmiskajam gadam.

11.1. LU Studiju maksas noteikumi;
11.2. Latvijas Universitātes valsts budžeta finansēto stipendiju piešķiršanas nolikums;
11.3. LU duālās karjeras sporta stipendiju piešķiršanas noteikumi;
11.4. LU valsts budžeta dotēto studiju vietu konkursa (rotācijas) kārtība;
11.5. LU Senāta 25.06.2001. lēmums Nr.3;
11.6. Noteikumi par LU budžeta līdzekļu izmantošanu doktora studiju finansējumam.

Dokumenti personām, kuras pārtraukušas studijas vai absolvējušas Latvijas Universitāti:

Ja ir nepieciešams apliecinājums par studiju periodu un/vai nokārtotajiem studiju kursiem Latvijas Universitātē (LU), tad Akadēmisko izziņu var saņemt LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā, kas ir maksas pakalpojums un tiek izsniegta nedēļas vai trīs (3) dienu laikā.

8.75 EUR (akadēmiskā izziņa līdz trīs kursiem nedēļas laikā)

11.38 EUR (akadēmiskā izziņa līdz trīs kursiem trīs dienu laikā)

10.95 EUR (akadēmiskā izziņa virs trīs kursiem nedēļas laikā)

14.23 EUR (akadēmiskā izziņa virs trīs kursiem trīs dienu laikā)

Noraksti/kopijas

Ja ir nepieciešamas to dokumentu, kuri atrodas studenta personas lietā, norakstus/kopijas, tad jāinteresējas LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā. Dokumentu norakstu/kopiju apstiprināšana ir maksas pakalpojums.

2.10 EUR (viena dokumenta noraksta/kopijas apstiprināšana)

Ja ir nepieciešams apliecinājums par studiju vai darba periodu LU, tad LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā, var pasūtīt arhīva izziņu. Arhīva izziņas noformēšana ir maksas pakalpojums. Arhīva izziņas tiek sagatavotas nedēļas vai trīs dienu laikā.

6.60 EUR (arhīva izziņas sagatavošana nedēļas laikā)

8.54 EUR (arhīva izziņas sagatavošana trīs dienu laikā)

Diploma dublikāts

Absolventiem, kuriem nepieciešams diploma dublikāts un kuri LU beiguši sākot ar 1991. gadu, Juridiskā departamenta Dokumentu pārvaldības nodaļā, Raiņa bulvārī 19, 136. telpā jāiesniedz LU rektoram adresēts iesniegums. Dublikāta sagatavošana ir maksas pakalpojums.

20.00 EUR

Absolventiem, kuri LU beiguši līdz 1991. gadam, apstiprinātus diploma norakstus vai arhīva izziņas izsniedz LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā. Noraksta apstiprināšana ir maksas pakalpojums.

2.10 EUR (par diploma norakstu vai kopiju)

6.60 EUR (par arhīva izziņu nedēļas laikā)

8.54 EUR (par arhīva izziņu trīs dienu laikā)

Diploma pielikums

Pēc pieprasījuma LU izsniedz diploma pielikumu angļu valodā. Iesniegumu iesniegt Studentu servisā, Raiņa bulvārī 19, 125. telpā. Diploma pielikuma oriģināla sagatavošana ir bezmaksas pakalpojums.

Ja ir nepieciešams diploma pielikumu noraksts (absolvēšanas gads sākot ar 2002. vai 2003. gadu) iesniegumu var iesniegt Studentu servisā, Raiņa bulvārī 19, 125. telpā. Noraksta sagatavošana ir maksas pakalpojums.

2,00 EUR

Iepriekšējo izglītību apliecinošie dokumenti

Absolventi, kuri stājoties LU līdz 1993. gadam (līdz 1997.gadam Juridiskās fakultātes studentiem) iesniedza iepriekšējo izglītību apstiprinošu dokumentu, oriģinālus var saņemt LU Arhīvā, Raiņa bulvārī 19, 25. telpā.

13.1. Iepazīties ar citiem saistošiem dokumentiem LU iespējams šeit.