Mūsdienu pasaulē, runājot par labbūtību, nav iespējams izvairīties no miega nozīmes pieminēšanas un no tā, kā miega trūkums kļūst par arvien nopietnāku draudu gan individuālajai labklājībai, gan sabiedrības veselībai. Vēl viena regulāri atkārtota tēma ir izturība/noturība (resilience), un mediji ir pārpildīti ar dažādiem pašpalīdzības padomiem, kā attīstīt un uzturēt šo noturību.

FORTHEM tīmekļseminārā uzklausīsim aktuālas, pētījumos balstītas prezentācijas par miega trūkumu un noturību. Šīs tēmas ir aktuālas arī universitāšu studentu un darbinieku ikdienā, ietekmējot viņu vispārējo labbūtību. Eksperti sniegs ieteikumus, kā universitātes var atbalstīt studentu un darbinieku labbūtību, īpaši no veselīga miega un noturības perspektīvas. 

Šo tīmekļsemināru organizē FORTHEM Studentu un darbinieku labbūtības darba grupa sadarbībā ar Izturības, dzīves kvalitātes un demogrāfisko pārmaiņu laboratoriju, ko vada Latvijas Universitāte. 

Programma

22.10.2025. (EET)

  • 11.00 Atklāšana

  • 11.05 Kā desinhronizācija ietekmē studentu veselību un labklājību? – Vecākais lektors, Daniels Gabaldons-Estevans (Daniel Gabaldon-Estevan, Valensijas Universitāte)

  • 11.25 Komentārs – Lektore, Sāra Molla (Sara Molla, Valensijas Universitāte)

  • 11.30 Noturības jēdziena definīcija – Pētniecības grupas vadītājs, Paskāls Niklass (Pascal Nicklas, Johannesa Gūtenberga universitāte Maincā)

  • 11.50 Komentārs – Studentu labklājības speciāliste, Rita-Lēna Metsāpelto (Riitta-Leena Metsäpelto, Jiveskiles Universitāte) 

  • 12.00 Tīmekļsemināra noslēgums

Par runātājiem

Paskāls Niklass ir pētniecības grupas vadītājs Johannesa Gūtenberga universitātes Maincā Medicīnas centra Anatomijas nodaļā. Viņa kompetence saistīta ar lasīšanu un noturību, un viņš ir veicis empīriskus pētījumus par lasīšanas uzvedību, īpaši koncentrējoties uz sociālo lasīšanu un sociālo izziņu. 

Daniels Gabaldons-Estevans specializējas izglītības socioloģijā un laika socioloģijā. Viņš vada Skolu veselības un labklājības pētniecības grupu (GISBE), kas koordinē Starptautisko darbnīcu par laika pētījumiem bērnībā un jaunībā. Viņš arī vada projektu Kairos: Studentu hronotipa (ne)sakritība ar skolas laika organizāciju: tās ietekme uz veselību, mācīšanos, laika izmantošanu un apmierinātību. Viņa pētījumi sniegt jaunu skatījumu uz to, kā laika organizācija var ietekmēt studentu dzīvi?

Rita-Lēna Metsāpelto ir studentu labklājības speciāliste Jiveskiles Universitātē. Viņa sniedz konsultācijas un atbalstu studentiem, kas saskaras ar mentālās veselības problēmām, piemēram, trauksmi un depresiju, grūtībām ar mācību motivāciju un laika plānošanu, kā arī sociālām problēmām, tostarp sociālo trauksmi un mobingu. Viņai ir plaša pētniecības pieredze izglītības jomā, īpaši koncentrējoties uz mācību motivāciju un iekšējiem/ārējiem uzvedības traucējumiem.

Sāra Molla ir fizioterapijas lektore Valensijas Universitātē. Viņa specializējas neiroloģisko slimību rehabilitācijā un strādā Klīniskās biomehānikas pētniecības vienībā. Viņas pētījumi koncentrējas uz ķermeņa ilūziju terapiju piemērošanu kombinācijā ar terapeitiskiem vingrinājumiem cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem, turklāt viņa māca Darba veselības skolā.

Pieteikšanās semināram.