Pirms 40 gadiem «Zvaigžņotajā debesī»

No «ZvD» 235. numura  No kā SASTĀV VENĒRAS MĀKOŅI   Venēras mākoņu ķīmiskais sastāvs ir viena no vecākajām planetoloģijas problēmām. Vispirms, balstoties uz analoģiju ar Zemi, tika izvirzīta hipotēze, ka arī Venēras mākoņus veido ūdens pilieni, taču radiometrijas dati parādīja, ka mākoņu temperatūra ir -30-40ºC un tajos var pastāvēt tikai sasalis ūdens. Bez tam spektroskopiski neizdevās konstatēt planētas atmosfērā kaut niecīgu ūdens tvaiku daudzumu. Tikai 1973.gadā ASV zinātnieki Sills un Jangs neatkarīgi viens no otra norādīja vielu, kas pieteikami labi atbilst visu eksperimentālo datu un teorētisko apsvērumu kopumam: sērskābes 75-85% šķīdumu ūdenī! Šāds maisījums minētajā temperatūrā ir šķidrā fāzē. Bez tam koncentrētas sērskābes lielā spēja piesaistīt ūdeni izskaidro ūdens tvaiku visai mazo daudzumu. 1975.g. oktobrī padomju automātisko starpplanētu staciju «Venēra-9» un «Venēra-10» nolaižamie aparāti, šķērsojot mākoņu slāni, izdarīja pirmos tiešos pētījumus ar speciāli šim nolūkam domātu instrumentu komplektu. Vairāki padomju planetologi, analizējot iegūtos datus, secinājuši, ka tie nerunā pretī sērskābo mākoņu hipotēzei un dažā ziņā sniedz jaunus netiešus argumentus par labu tai. Tādējādi hipotēze, ka Venēras mākoņi sastāv no koncentrētas sērskābes, pamazām iemantojusi astronomu vispārēju atzinību. Tomēr galīgu apstiprinājumu tai var sniegt tikai tieši mērījumi ar augstjutīgu masu spektrometru, kuri pie reizes noskaidrotu arī citu atmosfēras mazāko sastāvdaļu patieso daudzumu salīdzinājumā ar galveno – ogļskābo gāzi. (Saīsināti pēc E.Mūkina raksta 20.-21.lpp.)   III VISSAVIENĪBAS JAUNO ASTRONOMU SALIDOJUMS   1976.gadā no 15. līdz 26. augustam jaunos astronomus III Vissavienības salidojumā uzņēma viesmīlīgā saulainā Azerbaidžānas zeme. Salidojuma mērķis – pieredzes apmaiņa starp labākajiem skolēnu astronomiskajiem kolektīviem, profesionālā orientācija dabaszinātņu un tehnisko zinātņu laukā, kā arī zinātnieku, pedagoģisko un inženiertehnisko kadru piesaistīšana darbam ar jaunajiem astronomiem. Lēmums organizēt salidojumu tieši Azerbaidžānā nebija nejaušs, jo Baku labi nostādīts ārpusklases darbs astronomijā. Skolēnu - astronomijas amatieru darbības centrs šeit ir J.Gagarina Pionieru pils astronomiskais pulciņš, kuram ir spēcīga materiāltehniskā bāze, pieredzējuši vadītāji. Baku astronomiskais pulciņš pašlaik būvē lielāko Padomju Savienībā amatieru teleskopu reflektoru (D=530 mm). Jāatgādina, ka līdz šim lielākais ir mūsu F.Blumbaha teleskops Siguldā (D=500 mm). III Vissavienības jauno astronomu salidojuma praktiskās un teorētiskās nodarbības noritēja AzerbPSR ZA Astrofizikas observatorijas tiešā tuvumā –gleznainā vietā Pirkuli kalna piekājē, 145 km attālumā no Baku un 22 km no senās Azerbaidžānas galvaspilsētas Šemahas. Pavisam uz salidojumu ieradās 235 jaunie astronomi un 54 jaunatnes astronomisko kolektīvu vadītāji no visām padomju savienotajām republikām. Mūsu republikas delegācijā bija Rīgas skolu pieci skolēni, delegāciju vadīja raksta autors. Uz Baku atvedām fotoizstādi, kurā atainots mūsu republikas jauno astronomu darbs Siguldā un Rīgā, I.Vilka (11.vsk.) pašizgatavotu astrogrāfu (D=70 mm, F=700 mm), V.Bula (58.vsk.) bija sagatavojusi referātu «Sudrabotie mākoņi un to novērojumi Siguldā». Jauno astronomu patstāvīgo darbu skaitā bija izstādīti teleskopi, astrogrāfi, novērojumu žurnāli, pašizgatavoti mācību uzskates līdzekļi. Neizdzēšamu iespaidu atstāja sarīkotā preses konference, kurā uz skolēnu jautājumiem atbildēja Šemahas observatorijas astronomi, zinātnieki no Maskavas un kosmonauts N.Rukavišņikovs. Salidojuma noslēgumā, kad žūrijas komisija novērtēja darbus, arī mūsu republikas pārstāvis Ilgonis Vilks par pašizgatavotu astrogrāfu saņēma godalgu – fotoaparāta «Smena» jaunāko modeli. (Saīsināti pēc J.Mieža raksta 48.-52.lpp.)