LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vecākā eksperte Rita Birziņa. © Foto: Sindija Grāvere, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Latvijas studenti tiešsaistes kursus vērtē pozitīvāk nekā Taizemes studenti, noskaidrots Āzijas un Eiropas (ASEM Hub) pētnieku tīkla "IKT prasmes, e-saturs un e-mācīšanās" pētījumā.

Jau 12 gadus Latvijas Universitāte (LU) ir iesaistījusies Āzijas Eiropas (ASEM Hub) darbībā. Izglītības un pētniecības centrs mūžizglītībā (Education and Research Hub for Lifelong Learning, ASEM https://asemlllhub.org/) ir oficiāls tīkls universitāšu sadarbībai kopīgos pētījumos par mūžizglītību Āzijas un Eiropas valstīs. Latvija no 2008. gada pārstāvēta visos piecos pētniecības tīklos (https://asemlllhub.org/researchnetworks/):

1. tīkls. IKT prasmju attīstība, e-mācīšanās un e-mācīšanās kultūra mūžizglītībā.

2. tīkls. Mācīšanās darba vietā (un darba vietai).

3. tīkls. Pieaugušo izglītotāju profesionalizācija ASEM valstīs.

4. tīkls. Mūžizglītības politikas nacionālās stratēģijas pilsoņu motivācijas veicināšanai un tālākizglītības un mācīšanās šķēršļu novēršanai.

5. tīkls. Mūžizglītības pamatkompetences (pašlaik mainījis nosaukumu Lifelong Learning Transitions (Mūžizglītības pārejas).

Rita Birziņa pārstāv 1. pētniecības tīklu. Tajā iesaistītas 46 valstis, bet aktīvi darbojas Koreja, Dānija, Ķīna, Rumānija, Somija, Vācija, Indija, Japāna, Malaizija, Filipīnas, Slovākija, Spānija, Taizeme, Lielbritānija un Latvija. Īsumā, raksturojot tīkla zinātnisko devumu (https://asemlllhub.org/researchnetworks/elearning/, to var iedalīt trīs posmos:

1. posms. 2010.–2013. gads – katras valsts pētnieki apkopoja informāciju un veica pētījumus par savu valsti tādās tēmās kā e-mācīšanās un atvērtie izglītības resursi, kas tika publicēti kā atsevišķas nodaļas kopējās grāmatās, ko izdeva Korejas Nacionālā universitāte.

2. posms. 2014.–2016. gads – tika veikti sadarbības pētījumi, apvienojoties dažādu valstu pētniekiem par atvērtajiem izglītības resursiem un masveida atvērtajiem tiešsaistes kursiem. Pētījuma rezultātus publicēja kā atsevišķas nodaļas kopējos izdevumos, ko izdeva Korejas Nacionālā universitāte.

3. posms. No 2017. gada un pašlaik dažādu valstu pētniekiem sadarbojieties tika veikti pētījumi, bet to publicēšana notika individuāli, autoriem publicējoties starptautiski atzītās datu bāzēs.

Tālāk autore raksturo vienu no sadarbības pētījumiem, norādot, ka Covid-19 pandēmijas ierobežojumi mainīja tradicionālās studijas augstskolā, tāpēc ir svarīgi dalīties pieredzē, kā notiek mācīšanās masveida atvērtajos tiešsaistes kursos (MOOCs), jo attālinātais mācību process ir ļoti komplicēts un, lai to sekmīgi īstenotu, ir daudz kas jāmaina un jāuzlabo, un, iespējams, MOOCs mācīšanās pieredze varētu būt noderīga mācību procesa pilnveidošanai.

Sadarbības pētījums tika veikts platformas Future Learn tiešsaistes “An Introduction to Screenwriting” kursā, iesaistoties docētājiem un studentiem no LU un Čulalongkornas Universitātes (Chulalongkorn University) Taizemē.

Pētījuma mērķis bija izpētīt masveida atvērto tiešsaistes kursu izmantošanu 21. gs. raksturīgā mācību procesā, pamatojoties uz lietotāja kognitīvām, interpersonālām un intrapersonālām kompetencēm.

Pētījuma inovācija. Pētījums veikts neformālajā izglītībā, pētot dalībnieku darbību tiešsaistes vidē, pamatojoties uz viņu metakognīciju un atšķirīgām mācīšanās kultūrām, holistiski vērtējot iesaistītā dalībnieka kognitīvo, sociālo un emocionālo iesaistīšanos.

Pētniekiem bija svarīgi noskaidrot, kā izglītības tehnoloģijas izmantošana ietekmē kursa dalībnieku kognitīvo, sociālo un emocionālo mācīšanos tiešsaistes kursā. Lai noskaidrotu, kā dalībnieki mācās, studenti, apgūstot kursu, vienlaicīgi nestrukturētā intervijā aprakstīja savu mācīšanos. Izmantojot programmu AQUAD, iegūtie dati tika kodēti autoru izveidotā kodu sistēmā.

“Mēs pētījām, kā cilvēks jūtas mācoties kognitīvā dimensijā, kā viņš jūtas sociāli iesaistoties dažādos forumos, diskusijās un kā jūtas emocionāli,” skaidro Rita Birziņa.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka ir savstarpējas sakarības starp kognitīvo, sociālo un emocionālo mācīšanos – izglītības tehnoloģijas padara elastīgu mācīšanos jebkurā telpā, daudzveidīgu saziņu un sociālo mijiedarbību.

Nevienam no tiešsaistes kursu dalībniekiem nebija problēmu ar izglītības tehnoloģiju izmantošanu. Nebiju būtisku atšķirību starp kursa dalībniekiem par tehnoloģiju nodrošinājuma izmantošanu mācīšanās procesā: taizemieši gan vairāk izmantoja mobilo telefonu un planšetes, bet latvieši – personālo datoru.

Docētājiem un studentiem bija atšķirīgi uzskati par pozitīvu vai negatīvu iesaistīšanos tiešsaistes kursos, kas, iespējams, ir saistītas ar dažādu mācīšanās kultūru un iepriekšējo mācīšanās pieredzi, skaidro pētniece. Piemēram, dalībnieki atšķirīgi uztvēra mācību procesa īstenošanas veidus. LU studentiem nelikās būtiski, ka, informējot par kursa saturu, kursa vadītājs to izklāsta neformālā vidē, turpretim taizemieši negatīvi novērtēja šādu pieeju, norādot, ka viņus parasti par kursa norisi oficiāli informē asistents nevis profesors.

Aktīva sociālā iesaistīšanās, piedaloties diskusijās, forumos, blogos un sociālajos tīklos palīdzēja dalībniekiem uzlabot kognitīvo mācīšanos. Masveida atvērtie tiešsaistes kursi parasti piesaista daudz klausītāju, un viņiem, lai mācītos, ir aktīvi jāiesaistās mācību procesā. Dalībnieka sociālā iesaistīšanās kā starppersonu attiecību veidošana un saziņa ar citiem ir būtiska sekmīgām mācībām.

Analizējot pētījumā iegūtās 21. gs. raksturīgās kompetences, var teikt, ka LU studenti prata kritiski izvērtēt informāciju, ieguva jaunas zināšanas par scenārija veidošanu, pilnveidoja savas angļu valodas un digitālās prasmes, apguva jaunas mācību metodes (kognitīvā kompetence), kā arī bija sociāli aktīvi, mācoties kopā ar kursa dalībniekiem no visas pasaules, atzīstot, ka līderi gan nav (interpersonālā kompetence) un demonstrēja personisko izaugsmi pašvadīti mācoties, kā mācīties un emocionāli pārdzīvojot mācīšanās veiksmes un neveiksmes (intrapersonālā kompetence).

“Latvieši pozitīvāk vērtē šos kursus. Ja mēs jūtamies emocionāli labi, tad mēs arī labāk mācāmies. Mēs protam izmantot izglītības tehnoloģijas, un ja mēs emocionāli neesam apmierināti, tad mums neizdodas labi mācīties,” uzsver pētniece.

Savukārt mācību procesu traucējošs faktors bija tūlītējas atgriezeniskās saites nesaņemšana vai novēlota tās saņemšana. Lai gan iegūtie rezultāti ir attiecināmi uz tiešsaistes kursiem, tomēr šīs atziņas ir izmantojamas augstskolas studiju procesa pilnveidei, norāda pētniece.

Tomēr R. Birziņa ir pārliecināta, ka tiešsaistes kursi nespēj aizstāt docētāja klātbūtni.

Ar pētījuma publikāciju var iepazīties: Birziņa, R., & Na-Songkhla, J. (2019). Impacts of Educational Technologies on Learning Engagement – A Case of Latvian and Thai's Learners: Learning in the Massive Open Online courses (MOOCs). International Journal of Smart Education and Urban Society (IJSEUS), IGI Global, 10, (4), 45-54. (ERIH+) var iepazīties https://www.igi-global.com/article/impacts-of-educational-technologies-on-learning-engagement--a-case-of-latvian-and-thais-learners/236625

Līdzīga pētījuma publikācija par Latvijas studentu gatavību masveida atvērtajiem tiešsaistes kursiem: Birzina, R., & Cedere, D. (2020). Students’ readiness for massive open online courses (MOOCS) in Latvia. Society. Integration. Education. Proceedings of the International Scientific Conference. Vol. IV, pp. 403-413. (tiks indeksēta WoS) skatāma šeit: http://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/view/4957/4650


25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, lingvistikas, ekosistēmas un medicīnas jomās.

Dalīties

Saistītais saturs

LU pētnieki izstrādā portatīvu ādas diagnostikas ierīci melanomas noteikšanai
19.11.2020.

LU pētnieki izstrādā portatīvu ādas diagnostikas ierīci melanomas noteikšanai

LU FMOF pētnieki realizē pētījumu "Redzes uztveres izpēte papildinātajā realitātē"
16.11.2020.

LU FMOF pētnieki realizē pētījumu "Redzes uztveres izpēte papildinātajā realitātē"

Darja Solodovņikova: Datu noliktavas nepieciešams pārveidot
13.11.2020.

Darja Solodovņikova: Datu noliktavas nepieciešams pārveidot

“Cilvēks ir tas, ko viņš ēd.” Ēdiens literārajos tekstos atklāj nacionālo identitāti
12.11.2020.

“Cilvēks ir tas, ko viņš ēd.” Ēdiens literārajos tekstos atklāj nacionālo identitāti

Uz Raiņa latgaliešu valodas analīzes pamata izstrādā rīku dzejas tulkojumiem
10.11.2020.

Uz Raiņa latgaliešu valodas analīzes pamata izstrādā rīku dzejas tulkojumiem

Una Veseta: Jauno peldētāju zināšanas par uztura bagātinātājiem ir zemas
09.11.2020.

Una Veseta: Jauno peldētāju zināšanas par uztura bagātinātājiem ir zemas

Ireta Čekse: Latvijā ir zems pilsoniskās izglītības līmenis. Ko varam darīt?
05.11.2020.

Ireta Čekse: Latvijā ir zems pilsoniskās izglītības līmenis. Ko varam darīt?