LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas zinātniskā asistente Tatjana Pladere. © Foto: Gatis Orlickis, Baltic Pictures photo agency

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) zinātnieki izstrādā pētījumu, kurā apskata, vai redze ir gatava papildinātajai realitātei. Pētījuma ideju FMOF zinātniskā asistente Tatjana Pladere prezentēja 25. septembrī pasākumā LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena.

Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pētniekiem, sadarbojoties ar privātuzņēmuma "LightSpace Technologies" pārstāvjiem, pirmo reizi ticis raksturots, kā multifokālās arhitektūras pielietojums papildinātās realitātes brillēs ietekmē to, kā cilvēks uztver tuvu projicēto attēlu un īsto objektu savstarpējo novietojumu telpā, salīdzinot šo inovatīvo attēlošanas veidu ar pasaules tirgū dominējošu pieeju, kad attēlu projicēšanai izmanto tikai vienu fokālo plakni.

Mūsdienās papildinātās realitātes ierīces attīstās ļoti strauji un tiek prognozēts, ka tuvākajā nākotnē tās tiks plaši pielietotas dažādās profesionālās jomās. Pasaule piedāvā daudzveidīgas alternatīvas attēlošanas sistēmu, ko izmantot papildinātās realitātes brillēs. Bet vēl nav skaidrs, kura no šīm tehnoloģijām atrisinās ilgi pastāvošo fundamentālo problēmu ar redzes pārslodzi.

Redzes pārslodze papildinātajā realitātē rodas, jo acis jāfokusē uz vienu plakni, savukārt skats jāvirza uz attēlu citā vietā. Līdz ar to redzes procesu darbība nav saskaņota, tā ir izjaukta. Alternatīva, ko piedāvā, lai risinātu šo problēmu, ir multifokālā arhitektūra papildinātās realitātes brillēs, ko Latvijā īsteno uzņēmums, ar ko jau vairākus gadus sadarbojas LU pētnieki – "LightSpace Technologies".

Šogad tiek īstenots pētījums, kurā pirmo reizi noteikts, cik precīzi cilvēks uztver projicētu attēlu un īsto objektu savstarpējo novietojumu telpā, ja tiek izmantotas multifokālā arhitektūra attēlu projicēšanai, salīdzinot to ar tirgū dominējošo pieeju, kad izmanto tikai vienu fokālo plakni.

Pētniece T. Pladere iepazīstināja ar pirmajiem zinātniskā darba rezultātiem: “Pirmie rezultāti norāda, ka izmantojot šo pieeju papildinātās realitātes brillēs, cilvēkiem ir nepieciešams īsāks laiks, lai pieņemtu lēmumu, kā arī tas sekmē lietotāju komfortu, jo attēli izskatās skaidrāki. Tajā pašā laikā ir noskaidrota arī būtiska atšķirība dažādiem cilvēkiem – kāda ir viņu jūtība pret redzes pārslodzi.”

Šis pētījums vēl turpinās un zinātnieki pilnveido metodes, lai padziļināti apskatītu redzes funkcijas, attēlu projicēšanas sistēmu ietekmi uz cilvēka darba spējām un komfortu, kas turpmāk ļaus izvirzīt uz datiem balstītas norādes un vadlīnijas, kā izvērtēt jaunu tehnoloģiju ietekmi uz redzes sistēmu, kā arī atbildēt uz jautājumu: vai tava redze ir gatava papildinātajai realitātei?

Pētniecības grupā darbojas: profesore Gunta Krūmiņa, zinātniskie asistenti Tatjana Pladere, Linda Krauze, Viktorija Barkovska, Vita Konošonoka, Mehrdad Naderi un Ibrahim Musayev.

25. septembrī LU jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet “Zināšanu agorā” satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori, kopumā izskanēja teju 60 dažādi pētījumi. “Zināšanu agorā” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.


25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.

Dalīties

Saistītais saturs

Ar Baldones Šmita teleskopu atklāj 27 jaunus asteroīdus
23.11.2020.

Ar Baldones Šmita teleskopu atklāj 27 jaunus asteroīdus

LU pētnieks Pēteris Lesničenoks: Viļņu enerģija nākotnē ir attīstības garants
20.11.2020.

LU pētnieks Pēteris Lesničenoks: Viļņu enerģija nākotnē ir attīstības garants

LU pētnieki izstrādā portatīvu ādas diagnostikas ierīci melanomas noteikšanai
19.11.2020.

LU pētnieki izstrādā portatīvu ādas diagnostikas ierīci melanomas noteikšanai

Darja Solodovņikova: Datu noliktavas nepieciešams pārveidot
13.11.2020.

Darja Solodovņikova: Datu noliktavas nepieciešams pārveidot

“Cilvēks ir tas, ko viņš ēd.” Ēdiens literārajos tekstos atklāj nacionālo identitāti
12.11.2020.

“Cilvēks ir tas, ko viņš ēd.” Ēdiens literārajos tekstos atklāj nacionālo identitāti

Latvijas studenti pozitīvi vērtē tiešsaistes kursus
11.11.2020.

Latvijas studenti pozitīvi vērtē tiešsaistes kursus

Uz Raiņa latgaliešu valodas analīzes pamata izstrādā rīku dzejas tulkojumiem
10.11.2020.

Uz Raiņa latgaliešu valodas analīzes pamata izstrādā rīku dzejas tulkojumiem