LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētniece Līga Brasliņa.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki ir atklājuši veiksmīgu inovāciju kodu - algoritmu, ar kura palīdzību iespējams izskaitļot uzņēmuma panākumus, tirgū ieviešot jaunus produktus. Lai inovāciju kodu izmēģinātu praksē, pašreiz ir uzsākta sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem. Vairāk par pētījumu stāsta pētniece Līga Brasliņa.

Bez zināšanām nav inovāciju

“Pētījumu sākām pirms pieciem gadiem, kad mēģinājām apzināt dažādas inovāciju izveides metodikas un tirgū komerciāli veiksmīgas inovācijas, kā arī saprast, kā šie dati tiek likti kopā. Bet  secinājums bija – tas netiek likts kopā! Tāpēc to darīt sākām mēs.

Interese par šo jomu man personīgi radās vēl senāk, kad kādā uzņēmumā strādāju par mārketinga speciālisti, kur mans darbs bija jauno produktu plānošanas un izstrādes stratēģijas. Uzņēmuma vadība uzdeva radīt jaunu produktu, kas savā kategorijā gada laikā kļūtu par numur viens. Ar kolēģiem sapratām, ka nekas neizdosies, ja mēs kaut ko inovēsim tikai tāpēc, ka mums liekas – tā tam vajadzētu būt. Tad pirmo reizi sāku apzināt veiksmīgu inovāciju piemērus. Izpētīju, ka Polijā lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs bija paņēmis divus savus atpazīstamākos zīmolus un pārnesis uz citu dzērienu kategoriju, tā radot pilnīgi jaunu produktu, kas ieguva lielu popularitāti. Mēs izdarījām tāpat kā poļi un jaunais produkts bija veiksmīgs. Vēlāk, kad uzņēmums, kur strādāju, gribēja iekļūt Ķīnas tirgū, inovēt mēģinājām pārdomātāk – izvēlējāmies turienes tirgū visstraujāk augošo kategoriju un pievienojām tai jaunu komponenti. Mums atkal izdevās – jaunais produkts palīdzēja uzņēmumam iekļūt Ķīnas tirgū. Tā bija aprēķināta veiksme!

Vidēji no daudziem tūkstošiem inovāciju, kas tiek palaistas tirgū, veiksmīgas ir tikai 2 līdz 14%. Tas ir milzīgs resursu un naudas patēriņš, lai radītu kaut ko, kas ir nepieprasīts, neejošs un neefektīvs. Mūs ieinteresēja, kas ir noteicošie faktori, kāpēc tikai apmēram 15% inovāciju ir veiksmīgas? Lai to noskaidrotu, ar komandu – profesorēm Andu Batragu, Dainu Šķilteri un pētniekiem Jeļenu Šalkovsku, Aiju Legzdiņu un Henriju Kaļķi, analizējām vairāk nekā 120 inovāciju izveides metodikas un vairāk nekā 1000 tirgū komerciāli veiksmīgas inovācijas. Izrādījās, ka tikai 18 pieejas, ar kurām komerciāli veiksmīgās inovācijas tiek radītas,  veido noteiktu algoritmu. Tālāk mēs šīs 18 pieejas pārbaudījām analizējot pēdējo gadu veiksmīgās inovācijas, kuras atlasījām balstoties uz patērētāju pētniecības uzņēmuma “Nielsen”, kas monitorē tirgu, datiem, vai inovācija ir ieguvusi lielāku tirgus daļu nekā pārējais tirgus ir audzis kopumā, un vai ir publicitāte nozares žurnālos.  Pēc tam caur 18 pieeju prizmu skatījāmies, vai šie rezultāti sakrīt. Varu atklāt, ka rezultāti ir ļoti līdzīgi.

Šī pieeja nav izgudrota no jauna. 90. gados krievu zinātnieks Henrihs Altšūlers (G. Altshuller)  analizēja starptautisko patentu bāzi, atlasot dažādas patentu radīšanas pieejas un aprakstot visbiežāk izmantotās. Lai gan šo pieeju dažādi uzņēmumi izmanto jau 20 gadus, ir viena liela problēma – tas, ka kaut kas ir nopatentēts, nenozīmē, ka tas ir bijis veiksmīgs.”

 

Sadarbība ar uzņēmumiem

“Jau pirms gada sākām sadarbību ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem, lai izmēģinātu inovāciju kodu praksē. Redzēsim, kas sanāks! Gan mums, gan uzņēmumiem ir interesanti, jo tas ir citādi nekā taustīties pa inovāciju klasifikācijām, kuras ir teorētiski aprakstītas, bet mazos vai vidējos uzņēmumos ļoti grūti iekļaujamas. Tāpat ir zināms, ka lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu nevar atļauties izpētes veikšanu, tāpēc uzņēmumi bija pretimnākoši un sadarboties griboši.

Mēs veicam tirgus izpēti, tad runājam ar uzņēmumiem, kādu jauno produktu viņi redz kā perspektīvāko, vai arī norādām uz virzieniem, kurā pašam uzņēmumam ir kādas idejas. Sadarbojoties uzņēmumiem iztulkojam to, ko projektā esam uzrakstījuši zinātniskā valodā. Viens ir kaut ko izanalizēt vēsturiski, bet pavisam kas cits to ieviest praksē un analizēt, kas ir sanācis! Esam maza pētnieku grupa – 6 cilvēki – nestrādājam kā konservu konveijerā, bet ar individuālu pieeju. Ceram, ka pēc diviem gadiem jau varēsim izdarīt pirmos secinājumus par to, cik sadarbība bijusi veiksmīga. Primārais gan mums ir teorētiskais pētījums. Priekšā vēl ir liels darbs pie pieeju sistematizācijas. Turklāt iegūstot jaunu informāciju, redzam, ka parādās jauni lielumi. Piemēram, pagājušonedēļ kāda Ķīnas universitāte publicēja rakstu par sistēmisku pieeju inovāciju radīšanā, un tagad mums ir jāsaprot, ar ko mūsu pētījums atšķiras, kā arī vai viņu iegūtie dati ir savstarpēji papildinoši, noliedzoši?”

 

Veiksmīgu inovāciju virzieni – hibridizācija, produkta samazināšana, palielināšana

“Visas lielās kompānijas inovāciju radīšanai fundamentāli izmanto piecas inovāciju radīšanas pieejas, bet pieeja vien negarantē saturu un veiksmi. Runājot par inovāciju satura radīšanu, mūsu pirmais secinājums bija, ka uzņēmumos ideju ģenerēšana lielākoties nāk no radīšanas perspektīvas, nevis identificēšanas… Bet inovācijas iespējams radīt arī balstoties uz jau iepriekš aprobētām metodēm un pieejām!

Pētījumā noskaidrojām, ka divas no veiksmīgākajām inovāciju izveides metodikām ir hibridizācija vai arī produkta samazināšana, palielināšana. Visbiežāk izmanto hibridizāciju jeb kāda produkta paplašināšanu, pievienojot tam cita produkta īpašības. Spilgts piemērs tam ir “Ariel” veļas mazgāšanas kapsulas trīs vienā, kur vienā kapsulā ir gan pulveris, gan veļas mīkstinātājs, gan aromatizētājs. Tāpat nesen amerikāņi palaida tirgū kaķu barību, kurā mīkstā kaķu barība bija savienota kopā ar cieto – apkārt ir cieta čaula, bet iekšā mīkstums, lai radītu sajūtu, ka saimnieks par kaķīti rūpējas un lutina arī tad, kad nav mājās. Tāpat ASV strauji populāri kļūst bezalkoholiskie dzērieni ar farmaceitiskiem līdzekļiem, piemēram, elektrolītiem, kas atjauno un mitrina cilvēka organismu. Tas ir funkcionāls solījums, bet, ja ielikts ūdenī, tad patērētājiem šķiet veselīgāks nekā tabletes, kurām nāk līdzi ķīmiskā un zāļu asociācija, stereotipi.

Otrs virziens, kas veiksmīgi strādā jaunu produktu radīšanā, ir produkta samazināšana vai palielināšana. Labs piemērs tam ir mūsu pašu biezpiena sieriņš “Kārums, kas pēc būtības ir samazināta biezpiena paciņa, kas aplieta ar šokolādi. Cilvēki agrāk mājās paši gāja pie ledusskapja, bļodiņā ielika nedaudz biezpiena un virsū lika šokolādi vai ievārījumu, bet “Rīgas Piensaimnieks” to izdarīja rūpnieciski. Pagāja 15 gadi un “Smiltenes Piens” saprata, ka varētu uztaisīt lielāku biezpiena paciņu. Pēc būtības Smiltenes biezpiena torte ir palielināts biezpiena sieriņš kastītēs ar ķiršiem vai mellenēm. Atkal veiksme! Analizējot šīs pieejas, saprotam, ka velosipēdu nevajag izgudrot no jauna, bet ir jāskatās uz tiem virzieniem, kas ir strādājuši un sistēmiski atkārtojas.”

 

Inovāciju ekonomika – inovē vai mirsti!

“Ja 70. gados galvenais bija saražot lētāk, bet 90. gados optimālāk, kopš 2010. gada dzīvojam inovāciju ekonomikā, kur inovatīvie produkti un materiāli nodrošina līdz 50% no uzņēmumu apgrozījuma, tāpēc uzņēmumi, kas neinovē, ātri izkrīt no tirgus aprites. Lieli milži, kas ir krituši, ir “Kodak” un “Nokia”. Šie uzņēmumi bija giganti 90. gados, bet šodien vairs nav, jo neradīja jaunus produktus. Tāpat, ja skatāmies žurnāla “Forbes” pasaules uzņēmumu topu, 75% no uzņēmumiem, kas pašlaik tajā ir iekļauti, nākotnē tur vairs nebūs, jo inovāciju informatīvo apriti spēj izturēt tikai tās kompānijas, kas apzināti inovē un patērētājam rada jaunus risinājumus, jo informācijas laikmets strauji dzen uz priekšu informācijas apjomu. Informācijas apjomam palielinoties, palielinās arī jauno produktu īpatsvars, jo cilvēki par tiem var daudz vieglāk uzzināt, tāpēc inovāciju ekonomikā ir kritiski izšķiroši, vai kompānijā spēj radīt inovāciju, kas ir tirgum interesanta. Inovē vai mirsti – tāda ir inovāciju ekonomika!

 Inovēt mēģina pat tāda tradicionāla nozare kā ātrā ēdināšana. Piemēram, “McDonald’s” 2016. gadā inovēja 54% savas ēdienkartes. “McDonald’s” vēl aizvien var nopirkt klasisko gaļas burgeru, bet tagad ēdienkartē ir arī burgers bez gaļas, kā arī dažādi salāti un citas veselīgākas alternatīvas. Kosmētikā inovatīvo produktu īpatsvars ir vēl lielāks – līdz pat 80% jauno produktu ir inovatīvi. Piemēram, ”Loreal” 78% no gada apgrozījuma sastāda tieši inovatīvie produkti.

Pastāv uzskats, ka inovācijas vienmēr ir saistītas ar tehnoloģisko progresu, bet tas ne vienmēr tā ir. Piemēram, mūsu pašu “Stenders” 2000. gadu sākumā tirgū ienāca ar inovāciju – ziepēm, kas saliktas kopā ar sodu. Tehnoloģiskais progress bija mazs, bet ietekme uz tirgu liela – “Stenders” no uzņēmuma izaugsmes perspektīvas ir viens no Latvijas veiksmes stāstiem. Viņu veiksme slēpās zināšanās, ka patērētāji aizvien pieprasa jaunus produktus. Ja analizējam racionāli, tad liela daļa produktu, kas tirgū tiek pasniegti kā inovatīvi, tādi nav, bet patērētāju uzrunā  “jaunais”.

Ekonomista Kondratjeva (N. Kondratjev) ekonomiskie cikli rāda, ka katrā laikmetā ir kāds tehnoloģisks atklājums, kas liek sākties jaunam ciklam. Piemēram, industriālo periodu ievadīja tvaika dzinēja atklāšana. Nākamie svarīgie atklājumi bija radio un TV. Mēs pašlaik dzīvojam informācijas tehnoloģiju laikmeta pīķī, kur informācijas tehnoloģijas nodrošina aizvien jaudīgākus un jaunākus risinājumus gan tehnoloģijās, gan procesos. Vēlāk sekos šī laikmeta noriets un kāds tehnoloģisks atklājums uzsāks jaunu ekonomikas izaugsmes ciklu, bet līdz tam ir jāinovē – nav variantu!”

Mērķis – inovāciju kods visiem uzņēmumiem

“Inovāciju veiksmes formula ir iespējama! Altšūers tādu izveidoja no patentiem, bet mēs attīstījām tālāk. Tā nav tik liela kosmosa zinātne kā tas, vai kāds kādreiz aizlidos uz Marsu! Pirmos pētījumus veicām par bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī saldumu, uzkodu un iepakotās gaļas tirgiem un piecu gadu laikā algoritmā neatradām kļūdas, bet tikai arvien jaunas kopsakarības, tāpēc varam secināt, ka mūsu radītais inovāciju kods strādā pārtikas nozarē un ir attīstāms tālāk uzņēmējdarbībai.

Pašlaik gan vēl nevaram runāt par sistēmisku pieeju visu sfēru uzņēmumiem, jo neesam analizējuši industriālo, kā arī finanšu tirgu un organizatoriskās inovācijas – kad kāds uzņēmumā sāk citādi organizēt darbu –,bet nākotnē mūsu mērķis ir nonākt līdz inovāciju koda sistēmai, kuru ar konkrētiem nosacījumiem varētu piemērot jebkuram uzņēmumam. Ja tas izdosies, tā būs nozīmīga kontribūcija Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgā aspektā, bet pašlaik vēl esam ļoti tālu no tā – priekšā vēl daudz darba. Pašlaik mums vēl nav izveidojusies sadarbība ar citām universitātēm, bet esam ļoti ieinteresēti, lai varētu noskaidrot, vai mūsu izveidoto veiksmīgu inovāciju kodu var attiecināt uz inovāciju kā fenomenu plašākā nozīmē, nevis tikai plaša patēriņa tirgū. Arī negatīvs rezultāts priekš mums būtu rezultāts. Kamēr redzēsim zaļo gaismu un nenonāksim pie izvirzītās hipotēzes nolieguma, turpināsim pētīt!”

Dalīties