Miotonometrijas metodes izmantošana muskuļu noguruma noteikšanai akadēmiskam personālam, biroja darbiniekiem un studējošiem, strādājot pie datora

Projekta vadītāja: Ž.Roja

Ergonomiskie riski darbā uzskatāmi par būtiskiem faktoriem muskuļu un skeleta sistēmas slimību izcelsmē. Latvijā pēdējo gadu laikā šīs slimības sastāda 75% no kopējā slimību skaita (deformējoša spondiloze ar radikulopātiju, deformējoša locītavu osteoartroze, karpālā kanāla sindroms u.c.). Nav noslēpums, ka lielākai daļai Latvijas sabiedrības šobrīd nav informācijas par ergonomisko risku darbā izraisītām veselības problēmām, par preventīviem pasākumiem darba slodzes radīto veselības risku samazināšanā vai novēršanā, par darba devēju un darbinieku, kā arī valsts institūciju sadarbību šo jautājumu risināšanā. Tāpēc veselības veicināšanas jautājumu risināšanai darbvietās, t.sk. ergonomisko risku novērtēšanai un to novēršanai, jākļūst par galveno prioritāti ikvienā darba vietā, lai nodrošinātu darbinieku labklājību.

Datorergonomika sākas ar informācijas apkopošanu konkrētā darba vidē (nodarbināto anketēšana, ar veselības problēmām saistīto sūdzību uzklausīšana/analīze, risku novērtēšana, prevencija)
Komunikācijā ar datoru, strādājošam var būt 7 neveselības izpausmes:
1. Redzes pārslodzes sindroms (RPS)
2. Karpālā kanāla sindroms (KKS)
3. Mugurkaula sindroms (MS)
4. Elpošanas jeb respiratorais sindroms (RS)
5. Asins cirkulācijas sastrēguma sindroms: galvā, vēdera dobuma orgānos, apakšējās ekstremitātēs (ACSS)
6. Ādas problēmu sindroms (ĀPS): kontaktdermatīts, ekzēma u.c.

Lai noteiktu muskuļu nogurumu un tā prognozēšanu akadēmiskam personālam, biroja darbiniekiem un studējošiem, kas strādā pie datora, 2008.gadā no marta līdz decembrim tika izpildīti šādi uzdevumi:
1. Izstrādāta aptauja anketa. Aptaujas anketas paraugu skatīt pielikumā.
2. Veikta pētījumā iesaistīto visu darbinieku (kopā 322 darbinieki) aptauja.
3. Veikta aptaujas anketās iegūto datu analīze.
4. Veikta fiziskās slodzes novērtēšana ar slodzes galveno rādītāju metodi (SGR) biroja darbiniekiem (sekretāres, direktori, grāmatveži, ekonomisti).
5. Atsevišķu ķermeņa daļu sasprindzinājuma izvērtēšana veikta ar ātrās ekspozīcijas kontroles metodi (ĀEK).
6. Iegādāta iekārta Myoton-3.
7. Uzsākti muskuļu biomehāniskie mērījumi biroja darbiniekiem ar iekārtu Myoton-3 (sekretāres, direktori, grāmatveži, ekonomisti – pavisam 27 cilvēki).

Aptaujā pavisam piedalījās 322 respondenti. Respondentu sadalījums pēc amata attēlots 1. attēlā. Kā redzams, visvairāk aptaujās piedalījās studenti, akadēmiskais personāls un laboranti.

 
1.attēls. Respondentu ieņemamie amati

Respondentu sadalījums pēc dzimuma un vecuma attēlots 2. attēlā. Visvairāk vecuma grupā no 18-25 gadi bija abu dzimumu pārstāvji – studenti.


2. attēls. Respondentu dzimums un vecums

3. attēlā parādīta respondentu darba stāžs profesijās. Pamatā akadēmiskajam personālam darba stāžs profesijā ir 21 un vairāk gadi. Biroja darbinieki pamatā strādā profesijā no 6-20 gadiem. Savukārt studentiem darba stāžs ir līdz 5 gadi.


3. attēls. Darba stāžs profesijās

4. attēlā atspoguļots respondentu atsevišķu ķermeņa daļu sasprindzinājuma īpatsvars un intensitāte. Kā redzams, pastāvīgu sasprindzinājumu kājās, plecu joslā un redzes sasprindzinājumu atzīmē lielākais aptaujāto skaits. Vispārējo ķermeņa sasprindzinājumu respondenti izjūt samērā reti. Respondenti atzīmē biežu sasprindzinājumu plaukstas pamatnē, plecu joslā un redzes biežu sasprindzinājumu.


4. attēls. Respondentu atbildes par atsevišķu ķermeņa daļu sasprindzinājumu

Pēc galvenās slodzes rādītāju novērtēšanas metodes kopējai darba slodzei nepieciešamo punktu skaits tika aprēķināts pēc formulas:
DS = (M + S + A) x I, kur
DS darba slodze (kopējais punktu skaits);
M  vērtējuma punkti, kas atkarīgi no pārvietojamā objekta masas;
S  vērtējuma punkti, kas atkarīgi no ķermeņa stāvokļa operāciju laikā;
A  vērtējuma punkti, kas atkarīgi no darba apstākļiem;
I  vērtējuma punkti, kas atkarīgi no darba maiņas ilguma.
Izmantojot minēto sakarību, veikts kopējais darba vietas novērtējums un noteikta riska pakāpe RP darbiniekiem, kas attēlots 1. tabulā.

1.tabula


Rezultāti uzrāda, ka darba slodzes riska pakāpe biroja darbiniekiem – darbā pie datora atbilst riska pakāpei I. Šī slodze nerada draudus veselībai un īpaši preventīvie pasākumi nav nepieciešami.

Novērtējot atsevišķo ķermeņa daļu noslodzi pēc ātrās ekspozīcijas kontroles metodes, ieguvām, ka darbiniekiem darbā pie datora visvairāk noslogota mugura. Grāmatvežiem un ekonomistiem visvairāk noslogota mugura, plecu josla, plaukstas pamatne un arī kakls. Tas izskaidrojams ar to, ka šīs profesijas pārstāvji pakļauti intensīvam darbam un nereti laika ierobežojumiem, par ko arī paši norāda aptaujas anketās.


5. attēls. Atsevišķu ķermeņa daļu noslodzes novērtējuma rezultāti (punktu skaits) pēc ātrās ekspozīcijas kontroles metodes

Miotonometrijas mērījumi veikti grāmatvežiem, ekonomistiem un izpilddirektoriem. Muskuļu biomehāniskie pētījumi veikti 27 darbiniekiem, t.sk. 2 ekonomisti, 5 grāmatveži, 12 direktori un 10 sekretāres.
Pētīta muskuļu frekvence (Hz), dekrements (muskuļu kontrakciju – svārstību -pavājināšanās pakāpe) un cietība (N/m) vienas darba nedēļas ciklā šādām muskuļu grupām:

  • plaukstas radiālam saliecējmuskulim (m. flexor carpi radialis);
  • pirkstu izstiepējmuskulim (m. extensor digitorum);
  • ikru muskulim (m. gastrocnemius);
  • lielā lielakaula priekšējam muskulim (m. tibialis anterior);
  • trapecveida muskulim (m. trapezius).

Izmantojot MYOTON datu bāzi, pēc mērījumu veikšanas var noteikt strādājošo muskuļu tonusa izmaiņas nedēļas darba ciklā (no pirmdienas līdz piektdienai vai sestdienai), strādājošo darbspējas, pielāgošanos darba ritmam un slodzei, kā arī muskuļu noguruma iestāšanos. Visus darbiniekus pēc regresijas analīzē noteiktās „tiekšanās” jeb tendences līnijas rakstura, kas atspoguļo muskuļu I(attēlos lietotais saīsinājums Ext Digit), m. flexor carpi radialis (Flex car), m. gastrocnemius (Gastr), m. tibialis anterior (Tibialis) un m. trapezius (Trapez) parametru (frekvences, cietības un dekrementa) stāvokli pēc nedēļas darba cikla, nosacīti var iedalīt vairākās kategorijās:
1) I kategorija  norāda uz muskuļu pilnīgu atslodzi un relaksācijas spēju (tieksmes līnija samazinās);
2) II kategorija  norāda uz līdzsvara stāvokli, jo muskuļi spēj pielāgoties darba smagumam un daļēji spēj relaksēties (tieksmes līnija paliek nemainīga).
3) III kategorija norāda uz muskuļu nogurumu un tonusa palielināšanos (tieksmes līnija pieaug).


6. attēls. Piemēri muskuļu tonusa izmaiņām nedēļas darba ciklā (sākot no pirmdienas), kas noteikti regresijas analīzē pēc „tiekšanās līnijas” rakstura atkarībā no frekvences (Hz) un cietības (N/m).

R2 - determinācijas koeficients (no 0...1) nosaka, cik tuvu nosacītie parametri uz t.s. „tiekšanās līnijas” (trendlaine) atbilst reālajiem datiem, pie kam datu ticamība ir lielāka, ja R2 ir tuvu 1.


2. tabula
Muskuļu grupu slodzes.


Pētot muskuļu tonusu ar Myoton-3 iekārtu, konstatēts, ka grāmatvedēm un ekonomistēm muskuļu tonuss ir paaugstināts līdzīgās muskuļu grupās (m. flexor carpi radialis, m. tibialis anterior, m. trapezius). Tas ļauj secināt, ka šo profesiju darbinieki pakļauti ātrākam muskuļu nogurumam, jo viņu darbs ir intensīvs un ilgstošs darbā pie datora. Tāpēc jādomā par nepieciešamajiem relaksācijas vingrinājumiem un īslaicīgām atpūtas pauzēm darba laikā. Direktoriem un sekretārēm paaugstināts muskuļu tonuss konstatēts tikai muskulis m. tibialis anterior. Tā kā šo profesiju pārstāvjiem darba laiks pie datora nav tik intensīvs, tad citas muskuļu grupas spēj relaksēties darba nedēļas ciklā vai nemainās.

Datorergonomikas problēmas atspoguļotas žurnālā „Latvijas Ārsts” ar publikāciju „Darbs ar datoru – komforts vai diskomforts”. Autori: Ž.Roja, I. Roja, I.Laganovska-Dīriņa (2008.g. Nr.2., 39.-43.lpp).

Pētījumu plānots turpināt 2009. gadā, veicot attiecīgu analīzi akadēmiskajam personālam un studentiem, kā arī izstrādāt preventīvos pasākumus veselības veicināšanā nodarbinātajiem pie datora.

Plānots sagatavot publikāciju Latvijas Universitātes zinātnisko rakstu krājumam par pētījumā iegūtajiem rezultātiem. Ieplānota uzstāšanās ar referātu „Ergonomisko risku ietekme uz muskuļu nogurumu un darbaspējām nodarbinātajiem pie datora” LU 67. konferences ietvaros Ķīmija Fakultātes zinātniskajā sekcijā 2009. gada februārī