Erasmus+ pieredzes stāstu raksti

Bergena – pilsēta fjordos starp septiņiem kalniem

Mobilitātes periods: 2019./2020.a.g pavasara un 2020./2021.a.g. rudens semestris

Piedalīšanos Erasmus+ mobilitātē apsvēru jau savas pirmās mācību programmas LU HZF laikā, bet tolaik bija daudzi faktori, kas no tā atturēja. Šajā programmā iestājoties zināju, ka došos – nezināju kur tieši, kurā semestrī, nedz arī kā tieši tas viss notiksies, bet ideja un nodoms bija skaidri.Atlika vien iepazīties ar nolikumu, augstskolu variantu programmām un darīt!

Pieteikšanās un visu nepieciešamo dokumentu kārtošanas, savākšanas, un nodošanas process bija vienkāršs un caurskatāms – atlika vien sekot līdzi norādēm, kas LU (& PPMF fakultātes) mājaslapā bija brīvi pieejamas. Apmaiņas gaitā ar problēmām un negaidītajiem šķēršļiem arī tiku galā veiksmīgi, ne mazākajā mērā pateicoties kā pašmāju tā arī Bergenas akadēmiskajam atbalsta personālam. Kad radās kādas likstas (kas tiešām radās saistībā ar vīrusu), zināju un biju drošs par to, ka LU starptautiskais centrs, kā arī manas fakultātes koordinatore & programmas direktore ir vien e-pasta attālumā un gatavi man palīdzēt. Tādēļ par šīm lietām tiešām nevajag satraukties – visi iesaistītie cilvēki nudien vēlas tikai palīdzēt un darīt kā labāk!

Bergenas Universitāti izvēlējos no visiem variantiem trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, programma sakrita ar manām nākotnes iecerēm – kursi, kurus šeit liku un pielīdzināju mājas programmai nākotnē būs ļoti noderīgi iekļūšanai maģistrantūrā manis izvēlētajā specializācijā. Otrkārt, UiB ir universitāšu top 200 lokā, kas ir augstāk kā pašmāju. Un treškārt, pašu pilsētu ieskauj kalni un stundu gara pastaiga dabā ir vien 20 minūšu cauri pilsētai gājiena attālumā; arīdzan pati pilsēta ir ar bagātīgu vēsturi un aktīvu studentu kopienu – organizācijas, kopienas, pasākumi, kurus līdzfinansē valsts un reģionālie fondi dzīvi šeit studentiem padara ārkārtīgi draudzīgu!

Akadēmiski, šeit iegūtās zināšanas un perspektīva par “vairāk autonomu” pārbaudes darbu un eksāmenu rakstīšanas formātu man ir devusi svaigu perspektīvu faktisko un konceptuālo zināšanu pārbaudes veidos. Papildus kursos iegūtajām zināšanām, nodibināju šeit lielisku akadēmisko pazīšanās tīklu un pat iespēju otrajā semestrī būt pētnieka palīgam pie profesora ar desmitiem publikāciju! Tādēļ droši varu teikt – tiem, kas meklēs, šeit zinātkāri varēs veldzēt!

Runājot par personīgo sfēru - pirmajā semestrī iesaistījos studentu kopienās, bet, līdz ar CoVid19 izplatīšanos un ar to saistītajām neskaidrībām visa veida pulcēšanās šeit tika ierobežota līdz drastiskam līmenim kas šīs aktivitātes teju apstādināja savās pēdās. Tam par spīti, paspēju iepazīt kā vietējos, tā arī ārzemju studentus no Austrālijas, Vācijas, Francijas, Meksikas, Igaunijas, Dienvidāfrikas, un Ganas no kuriem daļu varu pat saukt par draugiem, kuru durvis man ciemojoties būs vaļā. Visspilgtāk man atmiņā paliks Bergenas skaistie kalni un takas, pilsētas arhitektūra, kā arī fjordi. Cilvēki arī protams! Iespēja iepazīt citu kultūras ir neatsverama daļa no iegūtās pieredzes!

Galvenais padoms, kurus varu sniegt cerīgajiem, domīgajiem, un uz robežas svārstošajiem.. dari, nenožēlosi! Par praktiskām lietām – atrodi atbildīgo cilvēku par tavu jautājumu un droši vaicā, zvani, sūti e-pastu – tev atbildēs un palīdzēs. Dari lietas un gatavojies laicīgi – kā uzņemšanas tā arī visādi citādi termiņi var atšķirties starp augstskolām un izbēgsi no stresa. Bet visbūtiskākais tomēr ir šis – meklē, atrodi, rīkojies! Pati no sevis informācija klēpī nekritīs un internetā ir atrodams itin viss! Veiksmi tev!

 

Mobilitātes periods: 2019./2020.a.g. pavasara semestris

Latvijas Universitātes (LU) studente Amanda Krauja 5 mēnešus pavadījusi apmaiņas studijās Jordānijas universitātē. Piedāvājam ieskatīties Amandas pieredzes un atmiņas stāstā no studijām ārzemēs.

Piecus mēnešus ilgā Erasmus+ mobilitātes projektā uz Jordānijas universitāti devās Latvijas Universitātes studente Amanda Krauja. Viņas izvēle noteiktajam reģionam krita, ņemot vērā studijas Latvijā: “Latvijas Universitātē studēju Āzijas studiju programmas Tuvo Austrumu apakšprogrammā un manas studijas galvenokārt ir saistītas ar noteiktā reģiona kultūras iepazīšanu un arābu valodas apguvi. Iespēju studēt sev interesējošajā reģionā uzskatu par lielisku papildinājumu studiju programmai,” stāsta Amanda. Kā stāsta pati studente, Erasmus+ ir lieliska iespēja papildināt, nostiprināt, kā arī apstiprināt universitātē iegūtās zināšanas, un tas ir galvenais iemesls, kādēļ Amanda pieteicās viena semestra studijām ārzemēs.

Pirms mobilitātes sākuma, tās laikā un beigās Amandai nācās cieši sadarboties gan ar LU, gan arī ar uzņemošo universitāti. “Nedaudz neierasta bija pieredze saziņā ar Jordānijas universitāti, Tuvo Austrumu kultūrā pieņemto komunikācijas normu dēļ. Man nedaudz nepalaimējās, jo mobilitātes laikā Covid-19 vīrusa izplatība auga visā pasaulē un ietekmēja arī manu studiju procesu. Šādas nestandarta situācijas arī ir tas lielākais pārbaudījums mums visiem. Esmu neizsakāmi pateicīga Latvijas Universitātes Studentu servisu departamenta Mobilitātes nodaļas vadītājai Sintijai Maculevičai par sniegto atbalstu šajā neziņas pilnajā laikā. Ļoti priecājos, ka Latvijas Universitāte rūpejas par visiem saviem studentiem,” stāsta Amanda.

Studijas ārzemēs noteikti ir vērtīgs ieguvums profesionālajā un personības izaugsmē. Amanda min, ka ļoti interesanti bija mācīties citā izglītības sistēmā un pavisam citā vidē. Izjust un redzēt to, kas mācīts universitātes solā Latvijā, ir liels ieguvums. “Erasmus pieredze man ir ļāvusi skaidri apzināties savus nākotnes plānus, kuri pirms tam vēl bija nedaudz miglā tīti. Šī bija iespēja mācīties – mācīt sevi un citus. Varu droši teikt, ka šī bija līdz šim labākā dzīves pieredze,” stāsta studente. Savā mobilitātes laikā Jordānijā Amanda iemācījās pieņemt visu jauno un pat tiekties uz to. Tagad pasaule viņai šķiet plašāka, pašpārliecinātība un drosme lielāka, bailes mazākas, domas un mērķi lielāki, kā arī sirds – plašāka.

Ņemot vērā to, ka Jordānija ar savu kultūru, cilvēkiem, dabu un visu pārējo ļoti atšķiras no Latvijas, spilgtu iespaidu, interesantu un savādu notikumu Amandai bija ļoti daudz. “Mobilitātes laiks ir ļāvis ne tikai iepazīt jaunu kultūru, iegūt jaunas zināšanas un kontaktus, bet arī ceļot. Visspilgtāk atmiņā palikuši iepazītie draugi un neatvairāmā Jordānijas daba. Ar lielu prieku atskatos uz pēdējo dienu Jordānijā un tagad zinu, ka tā noteikti nebija pēdējā.”

Amanda stāsta, ka viens no svarīgākajiem punktiem, pieņemot lēmumu doties Erasmus mobilitātē, ir saprast sevi – vai spēsi šo noteikto laika periodu dzīvot prom no mājām un visa ierastā, vai būsi spējīgs mācīties patstāvīgi, ja tas būs nepieciešams un vai spēsi pielāgoties dzīvei jaunā vidē? “Uzsākt gandrīz jaunu dzīvi citā valstī nav viegli, bet nav arī neiespējami. Ļoti svarīgi ir arī nebaidīties, būt gatavam un atvērtam visam jaunajam. Šī jaunā vide dod neizmērojamu brīvību būt tam, kas vēlies būt, bet ir svarīgi arī visā šajā nepazust, atceroties savu mērķi dalībai programmā. Tas noved mani pie vēl viena ieteikuma – izvirzi mērķi. Skan diez gan vispārīgi, bet vislabāk sasniegt var to, ko skaidri esi noformolējis. Un lai kur arī vestu Tavi ceļi - ej ar atvērtu prātu!”

 
 

Mobilitātes periods: 2019./2020.a.g. pavasara semestris

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes studente Laila Milakne 4 mēnešus pavadījusi apmaiņas studijās Horvātijā Dubrovnikas universitātē. Piedāvājam ieskatīties Lailas pieredzes un atmiņas stāstā no studijām ārzemēs.

Laila izvēlējās doties Erasmus+ studiju mobilitātē, jo gribēja izkāpt ārā no savas komforta zonas, pamēģināt ko jaunu un izaicinojošu, viņa velējās iegūt starptautisku pieredzi, jaunus iespaidus un kontaktus. “Nekad nebiju dzirdējusi sliktus pieredzes stāstus par Erasmus+ programmām, tādēļ saņemot e-pastu par šo iespēju, uzreiz uzrunāju ārējo sakaru koordinātori, devos uz konsultāciju, izstāstīju situāciju, saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem, kā arī tiku iedrošināta pavisam noteikti pamēģināt šo iespēju, neskatoties ne uz ko. Ticiet man, ne darbs, nedz arī kādi citi apstākļi nevar būt kā šķērslis! TAS IR VAIRĀK KĀ TO VĒRTS! Ja tomēr tā vai tā tevi māc šaubas, uzraksti privāti kādam no studentiem, kas jau ir bijis tevis izvēlētajā valstī vai universitātē, lai uzzinātu vairāk par lietām, kas uztrauc” stāsta Laila Milakne.

Erasmus+ studijām viņa pieteicās spontāni, kādā naktī saprotot, ka ir vienkārši jāmēģina nevis jāgaida kāds īstais un pareizais brīdis, jo tādu nav, viņa saprata, ka ir jāmēģina tagad un tūlīt! Laila nosūtīja pieteikumu un gaidīja atbildi, nevienam neko nesakot. Pēc pieteikšanās konkursa rezultātiem, Laila saņēma atbildi, ka ir izvirzīta uz sevis izvēlēto primāro augstskolu. “Biju pavisam satraukta, bet pārlaimīga! Tad sākās sagatavošanās periods, sāku pildīt visas formas, pavisam drīz ar mani sazinājās mana uzņemošā augstskolu, ja man radās kāda problēma vai nesaprašanās, visu jautājumu mūsu Erasmus+ koordinātoriem, kas bija ļoti atsaucīgi un atbalstoši! Pat, ja arī tu atrodies tālu prom no savas universitātes, tu vienmēr varēsi sazināties ar to, rakstot e-pastus” atceras Laila.

Laila atzīst, ka viņas lielākie ieguvumi ir starptautiska pieredze, jauni kontakti no dažādām valstīm, nenoliedzami arī ceļošanas iespējas, iespēja būt brīvākai, pašpārliecinātākai par sevi. Viņa uzskata, ka viņas pieredze pavisam noteikti ir citādāka nekā citiem, jo Laila izdzīvoja arī COVID-19 periodu ārzemēs, neatgriežoties uz Latviju. Tas bija interesants periods, ko viņa varēja pavadīt ar sevi, kas arī ir cilvēka neatņemama daļa, īpaši studentiem, kas ir dzīves ceļa sākumā, kuram arī ir nepieciešams laiks, lai apdomātu savu tālāko nākotni, karjeras ceļus. “Ne mirkli neesmu nožēlojusi savu izvēli! Manuprāt, katram studentam būtu jāizmanto šī piedāvātā iespēja, jo tas mācību procesu padara saprotamāku, tas padara tevi konkurētspējīgāku! Tu apskaties, kā citās valstīs tiek organizēts mācību process, kādas ir prasības. Protams, arī valodas aspekts ir būtisks, jo studēt angļu vai kādā citā valodā arī ir citādāk, pie tā arī ir jāpierod,” stāsta studente.

Lailas spilgtākais iespaids bija pati valsts, uz kuru viņa devās – Horvātija. “Tā mani apbūra ar savu mieru, savu siltumu un skatiem, ar cilvēku dzīvesprieku un atsaucību. Tā ir neatkārtojama kulturāla pieredze, tu iejutīsies lokālā iedzīvotāja lomā,” tā Laila.

Meitene iesaka noteikti nebaidīties un uzdrīkstēties, pats galvenais esot “jautāt”!

“Tu būsi pārsteigts, cik daudz tu vari uzzināt jau pirms dodoties prom vai izvēloties uzņemošo universitāti. Pavisam noteikit pievērs uzmanību universitāšu prasībām, kādas valodas tev ir jāpārzina, vai ir jābūt nokārtotam TOEFL eksāmenam. Jo vairāk tu zini, jo labāk tev! Neatliec dokumentu kārtošanu uz pēdējo brīdi, bet pievērsies tam jau savlaicīgi. Nemeklē argumentus, kas tevi attur no došanas prom, bet drīzāk saskati iespējas, ieguvumus ko gūsi! Uzdod sev jautājumu- kad vēl, ja ne tagad?” Laila sniedz padomu citiem studentiem, kas vēlas doties apmaiņas programmā.

 

Mobilitātes periods: 2020./2021.a.g. rudens semestris

Es esmu Eva Ķeruže – Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātes politikas zinātnes studente. 2020.gada rudenī es studēju Francijā Erasmus+ programmas ietvaros. Jau pirms pieciem gadiem pamatskolas laikā zināju, ka vēlos doties Erasmus+ studiju mobilitātē uz Franciju. Francija bija mana sapņu zeme un joprojām tā ir valsts, kas man ir ļoti īpaša, jo man simpatizē franču kultūra, kulinārija, mentalitāte un skaistās, dažādās dabas ainavas. 2020. gada sākumā es izlēmu, ka pieteikšos Erasmus+ konkursā un kandidēju uz studijām Sciences Po Lionā – Francijas kulinārijas galvaspilsētā un kino dzimtenē. Es konkrēti zināju, ka vēlos studēt kādā no Sciences Po universitātēm. Pēc pozitīvas atbildes saņemšanas, vairākus mēnešus es gatavojos lielajam notikumam un augusta beigās devos ceļā uz Lionu.

 

Pavadot četrus mēnešus – no septembra līdz decembrim – Lionā, es ieguvu vērtīgas, kvalitatīvas un noderīgas akadēmiskās zināšanas, attīstīju angļu un franču valodu, iemācījos rakstīt garas esejas akadēmiskajā angļu valodā, spēju būt pārliecinātai par savu viedokli un četru mēnešu laikā diendienā izkāpt no savas komforta zonas. Es ieguvu arī ārkārtīgi daudz personiskos ieguvumus – attīstīju uzdrīkstēšanās prasmes, pārvarēju bailes no kalniem un runāt svešvalodā, ieguvu daudz draugus un paziņas, iespēju dzīvot franču ģimenē un regulāri mācīties par Francijas kulināriju, lieliski pavadīt laiku arī Covid-19 pandēmijas un komandantstundu ierobežojumu ietvaros, un sapratu to, ko vēlos darīt nākotnē. Gan studiju mobilitāte Francijā, gan Covid-19 ierobežojumi, kas Francijā bija ļoti stingri, man ļāva izbaudīt Franciju, iepazīt citus studentus un vietējos iedzīvotājus, un izbaudīt Franciju no cita rakursa, dzīvojot kopā ar franču ģimeni. Manuprāt, Erasmus+ ir lieliska programma, iespēja un pavērsiens ikviena studenta dzīvē gan akadēmiskā, gan personīgajā jomā. Tā ir lieliska iespēja iepazīt sevi, būt ārpus komforta zonas, darīt vēl nepieredzētus piedzīvojumus un saskarties ar dažādu mentalitāšu cilvēkiem. 

Septembrī un oktobrī man bija iespēja ceļot, jo Covid-19 ierobežojumi Francijā ļāva to darīt. Šajā pieredzē es piedzīvoju brīnišķīgus piedzīvojumus, ceļojot uz Ansī ezeru, Eiropas Parlamentu Strasbūrā, kalnu galvaspilsētu Grenobli, Alpu un Šamonī kalniem. Oktobra beigās Francijas valdība pieņēma ārkārtas stāvokli, komandantstundas un kustību ierobežojumus, nosakot, ka drīkstu uzturēties tikai Lionā. Pēdējie divi mēneši bija piepildīti ar franču kultūru mājās – kopīgā ēst gatavošana, franču filmu skatīšanās, galda spēļu spēlēšana un dažādu tradīciju piekopšana. Es esmu priecīga un pateicīga par katru dienu, kuru pavadīju Lionā; par katru iespēju, kuru man Erasmus+ deva, un katru draugu, kuru ieguvu programmas laikā.

Es noteikti iesaku ikvienam studentam, kam ir vēlme, gribasspēks un iespējas, pieteikties Erasmus+ studijām kādā no Eiropas Savienības valstīm. Iesaku kārtīgi izpētīt augstskolas piedāvāto sarakstu ar partneraugstskolām, izvēlēties valsti, kura iedvesmo, un izpētīt visu informāciju par augstskolu un kursiem. Pēc valsts un universitātes izvēles un pozitīvas atbildes iegūšanas, iesaku uzreiz meklēt dzīvesvietu, jo pēc pieredzes sakot, man bija ārkārtīgi grūti atrast dzīvesvietu, un izmantot sociālos tīklus gudri – meklēt dažādas domubiedru grupas (Facebook tam ir ļoti labs rīks), iegūstot vairāk nepieciešamās informācijas, uzrunāt un komunicēt ar citiem studentiem un vietējiem iedzīvotājiem, veidojot jau pirms mobilitātes kontaktus sev apkārt, lai neskaidrie jautājumi ātrāk un vieglāk atrisinātos. Svarīgi ir arī izplānot budžetu un izvirzīt mērķus, ko vēlaties piedzīvot šajā valstī (ceļot, iepazīt kulināriju, muzeji vai pārgājieni u.c.), un plānot to laicīgi, jo Covid-19 ir iemācījis, ka ir jādara pēc iespējas ātrāk, nezinot, kas notiks rīt.

Latvijas Universitāte bija ļoti liels atbalsts manā mobilitātes semestrī Francijā, kas veicināja izpratni par Erasmus+ mobilitāti, deva padomus un palīdzēja ar visām formalitātēm, lai Erasmus+ mobilitāte būtu veiksmīga. Tāpat arī Sciences Po Lyon pirms mobilitātes un tās laikā regulāri sniedza informāciju par dokumentiem, apmaiņas semestri, studijām, iespējām ārpus studijām, dzīvesvietas jautājumus un regulāru atbalstu izaicinošajā pandēmijas situācijā Francijā. Es esmu ļoti pateicīga abām universitātēm un Eiropas Savienībai par iespēju studēt Francijā, paplašināt savu redzesloku un studēt tieši Sciences Po Lyon universitātē!

Mobilitātes periods: 2020./2021.a.g. rudens semestris.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes studente Anastasija Babarikina  4,5  mēnešus pavadījusi apmaiņas studijās Universidad Carlos III de Madrid: Getafe campus. Piedāvājam ieskatīties Anastasijas pieredzes un atmiņas stāstā no studijām ārzemēs.

Es izvēlējos piedalīties Erasmus+ programmā, jo es ļoti gribēju “izvedināt” savu galvu, saprast, vai es studēju to, kas man tiešām patīk un vienkārši vēlējos iegūt jaunās emocijas, kas sāka pazust Latvijas rutīnā. Manuprāt, aizbraukt uz citu valsti, padzīvot tur un iegūt kultūršoku paralēli studijām ir vienreizēja iespēja, kas noteikti ir jāpamēģina katram, ko es arī izdarīju, ieraugot, ka pieteikums nākamajam semestrim ir atvērts. 

 Kopumā nevaru pateikt, ka pieredze ar nosūtušo (LU) un uzņemošo (UC3M) universitāti bija slikta. Sadarbība bija lieliskajā līmenī, jo abas universitātes problēmu gadījumā vienmēr nāca pretī, piedāvājot alternatīvas un izglābjot manu pieredzi ārzemēs kopumā. Protams, visur un vienmēr ir savas nianses, taču ar pacietību un adekvātu komunikāciju visu var atrisināt.

Runājot par ieguvumiem, gribētos, pirmkārt, pieminēt personiskos. Es iemācījos dzīvot patstāvīgi svešajā valstī, kas, manuprāt, ir lielisks sasniegums. Es paliku racionālāka, iemācījos balansēt savu budžetu, pieturēties pie skaidra prāta, kad situācija šķiet katastrofiska. Es ieguvu daudz draugu un paziņu, ar kuriem, arī atgriežoties Latvijā, turpinu sarunāties un plānot nākotnes ceļojumus. Viss brauciens kopā lika mani aizdomāties par dzīvesveidu, kas man bija pirms tam un cik ļoti nepareizi un ierobežoti es skatījos uz pasauli.

Akadēmiskie ieguvumi noteikti arī ir. Manas angļu valodas prasmes palika arvien profesionālākas, kā arī es ieliku stingru pamatu spāņu valodai, kuru vēlos turpināt mācīties. Es izbaudīju studiju internacionālo vidi, iemācījos pielāgoties vietējai mentalitātei arī studiju ziņā.

Mans spilgtākais iespaids par braucienu ir tas, ka tomēr ir iespējams atrast līdzīgi domājošus cilvēkus, ja pat jūsu dzimtā valoda nav vienāda. Erasmus+ brauciens parādīja man plašas nākotnes dzīves iespējas. Vēl viens iespaids, kas man palika atmiņā bija ļoti labi organizēti ESN pasākumi, kur bija iespējams satikt kādu jaunu draugu un paskatīties uz pilsētu no cita skatupunkta. Visiem Erasmus+  braucējiem es noteikti ieteiktu apmeklēt visus piedāvātus pasākumus, jo tas ir izcils veids, kā atrast domubiedrus un sākt justies komfortabli svešajā valstī.

Pirms pieteikšanos Erasmus+ programmai, es ieteiktu izpētīt izvēlēto pilsētu, to cenas un infrastruktūru ļoti kārtīgi. Piemēram, es impulsīvi pieteicos braukt tieši uz Madridi, bet sāku pētīt to krietni vēlāk, pēc nominēšanas. Tikai tad es uzzināju, ka istabas/dzīvokļa īre ir diezgan padārga, kā arī attālums no universitātes fakultātes neļāva man dzīvot tur, kur man gribētos un es varētu sev to mierīgi atļauties. No tā nāk nākamais padoms – pat ja Erasmus+ stipendija nosedz lielāko daļu no izdevumiem, ir jārēķinās ar papildus līdzekļiem, kurus var sākt krāt uzreiz pēc nominēšanas. Tas noteikti atvieglotu dzīvošanu ārzemēs, ja nu gadījumā notiks kādi neparedzami izdevumi.

Taču neskatoties uz visiem sīkumiem un grūtībām, kas var rasties pirms vai mobilitātes laikā, tā iespēja noteikti ir jāizmanto. Tas ir lielisks veids, kā saliedēt dažādām kultūrām, iemācīties patstāvībai un pārbaudīt savu izturību. Balstoties uz Madrides draugu pieredzi, ne visi tomēr var izturēt tādu spriedzi, jo noteikti būs jāiet ārpus komforta zonai. Tas vienkārši kārtējo reizi pierāda faktu, ka pat labajām lietām ir savs negatīvais aspekts, bet tas nebūt nav iemesls, lai nebrauktu. Visam taču ir jābūt sabalansētam.

Mobilitātes periods: 2020./2021. a.g. rudens un 2020./2021.a.g. pavasara semestris

Titas Ļitvinovas – LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studentes Erasmus+ mobilitātes pieredze.

Es izvēlējos piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē vairāku iemeslu dēļ. Pirmajā semestrī Latvijas Universitātē uzzināju par iespēju doties mobilitātē un jau tajā mirklī sapratu, ka es pieteikšos. Tā bija sajūta, kad man uzreiz bija skaidrs ko es darīšu. Atskatoties, es jau vidusskolā gribēju redzēt, dzirdēt un iemācīties kaut ko ārpus ierastās vides, valodas un kultūras. Došanās mobilitātē bija un ir balstīta manā zinātkārē par nezināmo un vēlme piedzīvot kaut ko jaunu. Protams, mācīties citā Universitātē un apgūt citu valodu ir liels pienesums šim projektam.

Mana pieredze ar nosūtošo augstskolu ir lieliska. Mobilitātes koordinētājas gan fakultātē, gan pašā Universitātē ir atsaucīgas, detalizētas, saprotošas un ātri noorganizē visu nepieciešamo. Tas ļoti palīdz sagatavoties un pabeigt mobilitāti un sakārtot visus nepieciešamos dokumentus. Uzņemošā augstskola ir tikpat lieliska. Man visi palīdzēja, paskaidroja, iztulkoja un sagatavoja visu nepieciešamo priekš izdevušās mobilitātes pieredzes. Akadēmiski studiju mobilitātē esmu ieguvusi dažādas kompetences un daudz plašāku skatījumu uz profesiju kuru apgūstu. Apgūtā teorija papildināja manu sapratni un zināšanas par sociālo pedagoģiju, bet tieši praktiskā daļa šajā mobilitātes laikā ir liels pienesums man kā topošajam profesionālim. Personiski esmu ieguvusi neskaitāmi daudz jaunu draugu, zināšanu, redzējumu, sapratni par sevi un citiem. Ieskats citā valstī un izkāpšana ārā no savas komforta zonas ļoti ātri palīdz tā teikt “izaugt”.

Mani spilgtākie iespaidi, dzīvojot ārpus Latvijas Erasmus+ studiju perioda laikā bija redzēt, kā var tik ļoti uzticēties savai sabiedrībai un cilvēkiem sev apkārt, kā arī savai valsts valdībai. Dānijā, cilvēki mēdz atstāt ratiņus ar saviem mazuļiem ārpus veikala, lai ātrāk varētu nopirkt preces un netraucētu citiem ar lielajiem ratiņiem. Bērns ārā mierīgi guļ un viņu neviens netraucē.

Mani ieteikumi? Noskaidro visus nepieciešamos dokumentus un deadlines, kad tie ir jāiesniedz!

Drosmi! Uzdrošinies un pasaule pavērs vaļā brīnišķīgas durvis!

Mobilitātes periods: 2020./2021.a.g. pavasara semestris

Elīnas Grodņas (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studente) sapnis jau kopš vidusskolas ir bijis piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē.

Sadarbība ar universitātēm noritēja diezgan veiksmīgi. Abas augstskolas bija atsaucīgas un  lielāko daļu jautājumu varēja atrisināt elektroniski . Tāpat bija iespēja izmantot esošo situāciju savā labā un paralēli apgūt priekšmetus abās augstskolās. Pēc atgriešanās arī viss noritēja veiksmīgi, universitātes bija pretimnākošas gan parādu kārtošanā, gan kursu pielīdzināšanā.

Uzskatu, ka mobilitātes laikā esmu ieguvusi ļoti daudz. Visvairāk priecājos par mana spāņu valodas līmeņa uzlabojumu, par nodibinātajiem kontaktiem un pieredzi dzīvojot vienai citā valstī. Noteikti esmu iemācījusies vairāk patstāvības kā arī esmu ieguvusi lielāku pārliecinātību par sevi un ticību tam, ka spēšu atrisināt jebkuru problēmsituāciju. Tāpat neatsverams ieguvums ir pieredze mācoties citā izglītības sistēmā un sajūta, ka esmu Eiropas, ne tikai Latvijas pilsone.

Visspilgtāk man ir iespiedies atmiņā pats apmaiņas programmas sākums. Ierodoties Spānijā, priekš manis apstiprinājās vieni un tika grauti citi stereotipi un priekšstati par pašu valsti un tās kultūru. Mani pārsteidz spāņu atsaucība un laipnums. Tajā pašā laikā ierobežojumu dēļ komunikācija ar cilvēkiem arī bija ierobežota. Attālināto lekciju dēļ labi neiepazinu ne savus kursa biedrus, ne citus Erasmus+ programmas studentus. Tā vietā dzīvojot kojās sadraudzējos ar citiem koju iedzīvotājiem un vietējiem Seviljas iedzīvotājiem.

Stereotips, kuru lauzu apmaiņas programmas laikā bija spāņu attieksme pret laiku. Iepriekš domāju, ka spāņi ir nesteidzīgi un grafikus īsti neievēro, bet ātri sapratu, ka tā nav patiesība - sabiedriskais transports atiet laikā, darbi universitātē bija jāiesniedz laicīgi un, ja sestdienas vakarā atceries, ka kaut kas jānopērk, tad uz veikalu jāpaspēj laikā, jo svētdienās veikali nestrādā. Bet neskatoties uz to, tādas frāzes kā „no pasan nada” (kas aptuveni nozīmē – viss kārtībā, nav par ko uztraukties) un „mañana por la mañana” (tulk. rīt no rīta, ko bieži izmanto atliekot darbus un aktivitātes uz vēlāku laiku) ir bieža parādība, un šķiet, ka daļiņa bezrūpības pielipusi arī man.

Studentiem, kuri apsver iespēju piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē noteikti ieteiktu pieteikties un mēģināt, jo šī pieredze ir neaizvietojama. Pats process brīžam ir piņķerīgs, jo nepieciešams nokārtot ļoti daudz dokumentu, savākt kaudzi parakstu un pamatīgi izpētīt un izplānot apgūstamos kursus. Mācības noteikti nebūs vieglas, un var gadīties pavadīt dažas negulētas naktis uztraucoties par tuvojošiem termiņiem, bet tās ir neatsveramas salīdzinājumā ar iegūtajām zināšanām un iespēju izbaudīt uz savas ādas citu kultūru un vidi.

   

Erasmus+ pieredzes stāstu video

CITI AR ERASMUS+ SAISTĪTIE RAKSTI

Katru gadu ap 200 LU studenti dodas apmaiņas studijās uz kādu no LU partneraugstskolām.  

Tā kā šobrīd notiek pieteikumu iesniegšana apmaiņas studijām 2021.g rudens semestrī, sociālajā tīklā Instagram studentiem bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus studentiem, kuri nupat ir atgriezušies no savām Erasmus+ apmaiņas studijām. Esam apkopojuši atbildes uz studentu uzdotajiem jautājumiem. 

Studenti, kuri atsaucās un atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, 2020.gada rudens semestri pavadīja Somijā, Francijā, Austrijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Lietuvā, Norvēģijā un Dānijā. Ņemot vērā esošo Covid-19 pandēmijas situāciju, rudens semestrī bija arī daži studenti, kuri izvēlējās Erasmus+ apmaiņas laiku pavadīt Latvijā, bet apguva partneraugstskolas piedāvātos kursus tiešsaistē.

 

Ar ko būtu jāsāk, ja ir radusies doma par Erasmus+ apmaiņas programmas iespējas izmantošanu? 

Tāpat kā ar citām lietām dzīvē, sāc ar mērķa nospraušanu – kāpēc tu vēlies studēt apmaiņas programmā? 
Kad mērķis ir nosprausts, iepazīties ar visu informāciju, kas pieejama LU tīmekļvietnē. Būtu vērts sekot līdzi fakultātes informācijai, jo katra semestra sākumā notiek tā saucamās Erasmus+ informācijas dienas, kurās var uzdot neskaidros jautājumus, kā arī tiek izstāstīts, kā rīkoties tālāk. 
Kad esi iepazinies ar pieejamo informāciju, sāc ar partneraugstskolas izvēli. Ja ir zināma jau konkrēta augstskola uz kuru vēlētos doties, tad jāpārliecinās, ka ir noslēgts sadarbības līgums. Līgumi tiek slēgti atrunājot konkrētas studiju jomas, tāpēc var gadīties, ka tieši tavai jomai sadarbības līguma nav. Ja rodas apjukums, vēlams sazināties ar savas fakultātes ārējo sakaru koordinatoru vai LU Mobilitātes nodaļu. Izpēti savas fakultātes partneraugstskolu sarakstu un tad apskati kursu piedāvājumus. Ir ļoti forši, kad valstī, uz kuru sen jau esi sapņojis aizbraukt, ir universitāte un  kursi, kuri atbilst tavām vēlmēm. Pārliecinies vai interesējošie kursi tiek piedāvāti valodā, kādā vēlies studēt. Ieteicams apskatīt savu studiju plānu un kursus, kas gaidāmi nākamajos semestros, lai saprastu, kurus varēs atzīt ar apmaiņas studijās apgūtajiem kursiem, kā arī, lai saprastu, vai tie nav pietiekami svarīgi, lai tos nekādā gadījumā nepalaistu garām. Izvēloties universitāti, esi uzmanīgs un neizvēlies universitātes tikai  skaistā skata ārā pa logu dēļ. 
Ja ir zināma jau konkrēta augstskola, uz kuru vēlētos doties, tad jāpārliecinās, ka augstskolai ir noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Universitāti.  
Par vērtīgu informācijas avotu var būt arī tikšanās ar draugu/paziņu, kurš ir jau pieredzējis apmaiņas studijas, lai dzirdētu tā cilvēka pieredzi. Ja nepazīsti nevienu, kurš ir bijis apmaiņas programmā, vērsies pie ārējo sakaru koordinatora. Koordinators palīdzēs sakontaktēsies ar studentiem, kuri ir bijuši apmaiņas programmā tieši no tavas programmas. 
Pirms pieteikuma sagatavošanas pārliecinies, ka ņemot vērā savu studiju programmu un semestri, kurā studē, varēsi doties Erasmus+ studijās. 
Un noteikti nenobīties un tiešām pieteikties! 

Kādi būtu tavi ieteikumi, kas noteikti būtu jāņem vērā, izvēloties augstskolu, uz kuru doties? 

Izvēloties augstskolu, studenti iesaka izpētīt vispirms pašu augstskolu: cik liela tā ir, tās atrašanās vietu. Ja tev patīk apceļot skaistas vietas pie dabas, tu nebūsi ļoti priecīgs atrasties pilsētā tuksneša vidū. Ja universitāte atrodas lielpilsētas centrā, tad ir jābūt gatavam, ka Erasmus izdevumi būs lielāki un ar stipendiju, iespējams, nepietiks. Var paskatīties augstskolas reitingus, atsauksmes. Ļoti noderīgi ir sazināties ar iepriekšējo semestru apmaiņas studentiem, kuri ir studējuši izvēlētajā augstskolā, lai uzzinātu gan par studiju procesu, gan praktiskām lietām sadzīvē. Šajā gadījumā var apvaicāties LU ārējo sakaru koordinatoram par iespēju sazināties ar šiem studentiem. Studenti iesaka arī painteresēties par to, kāda ir attieksme pret studentiem, kādi ir studentu pasākumi, kādas ārpusstudiju aktivitātes tiek piedāvātas, cik aktīva augstskolā ir ESN (Erasmus Student Network) organizācija. Tomēr viens no svarīgākajiem un visbiežāk minētajiem aspektiem augstskolas izvēlē ir, lai tur būtu kursi, kas patīk un interesē un, kas ir līdzīgi vai vēlāk pielīdzināmi Latvijas Universitātē.  Vēl viens būtisks aspekts veiksmīgas apmaiņas programmai ir piemērotas dzīvesvietas pieejamība. Tāpēc jāņem vērā kopmītņu piedāvājums un izmaksas par īri, pārtiku, sabiedrisko transportu utt. Ja finansiālais faktors spēlē ir “sāpīgs jautājums”, tad ieteikums ir izvēlēties valsti, kur ar Erasmus+ stipendiju pietiks, lai segtu visus izdevumus. 

Kādā valodā notika studijas tavā izvēlētajā augstskolā? 

Šeit būtu jāuzsver vēlreiz, ka, izvēloties kursus, būtu jāpārliecinās par to, kādā valodā kurss tiks piedāvāts, lai vēlāk nav nepatīkams pārsteigums. Reizēm augstskolas kursus piedāvā vietējā valsts valodā, bet apmaiņas studentiem tiek sastādīts individuālais plāns kursa nokārtošanai. Gadās arī tā, ka lekcijas ir vietējā valsts valodā, bet apmaiņas studenti pārbaudījumu var kārtot angļu valodā.  
Kad uzdevām šo jautājumu studentiem, lielākā daļa atbildēja, ka studijas bija angļu valodā. Tomēr tika saņemtas arī atbildes, ka studijas bija franču, spāņu, spāņu un angļu, čehu, lietuviešu, vācu, vācu un angļu valodās. Šeit būtu jāpiebilst, ka reizēm studenti apzināti izvēlas kursus kādā citā Eiropas valodā (piemēram, vācu, spāņu), jo pārvalda vairākas valodas vai ir valodu programmu studenti.  

Vai bija grūti sazināties un komunicēt valstī, kur angļu valoda nav valsts valoda? 

Lielākā daļa studentu atzina, ka problēmas ar komunikāciju nebija. Daži atzina, ka sākumā bija ļoti grūti, taču valodas pielietošana un cilvēki apkārt ļāva pielāgoties, pierast un adaptēties. Tas ir tikai laika jautājums. Komunikācija uzņemošajā universitātē neradīja problēmas, un arī ar citiem Erasmus studentiem nebija problēmu sazināties. Ar vietējiem iedzīvotājiem reizēm tomēr bija grūtāk sazināties. Citi atzīst, ka nācās apgūt vietējo (franču, spāņu) valodu sarunvalodas līmenī, lai atvieglotu komunikāciju. Jāņem vērā, – jo pasaulē izplatītāka ir vietējā valsts valoda, jo iespējams vietējie sliktāk komunicēs angļu valodā (piemēram, Spānijā). Un tomēr, galvenais ir sākt runāt, kaut vai sākt ar telefona noklusējuma valodas nomainīšanu uz galamērķa valodu, tas ļoti palīdz. Glābiņš var būt arī Google Translate vai zīmju valoda. Katrā ziņā tas attīsta prasmes domāt ātri un pielāgoties situācijai. Čehijā papildus var palīdzēt krievu valodas zināšanas. Par somiem savukārt var teikt, ka viņi labprāt izmanto iespēju parunāt angliski, jo saprot, ka tu neesi vietējais. Arī Dānijā ar angļu valodas zināšanām vietējo iedzīvotāju vidū viss ir kārtībā. Īsumā, Eiropas valstīs ar angļu valodu var  "izdzīvot".  

Vai tavuprāt bija vērts doties Erasmus+ studijās, ja studijas notika attālināti? 

“Noteikti jā!” atbildēja lielākā daļa no studentiem, kuri piedalījās aptaujā, jo no studijām brīvajā laikā, ievērojot attiecīgās valsts ierobežojumus, bija iespēja iepazīt apkārtni un satikt citus cilvēkus, īpaši dzīvojot kopmītnēs vai studentu pilsētiņā. Tā ir arī iespēja pirmo reizi dzīvot ārpus vecāku patvēruma, ja tas iepriekš netika darīts. Kā atzīst studenti, studijas ir tikai daļa no Erasmus+ apmaiņas programmas. Apmaiņas programma ir arī par cilvēkiem, kurus satiec un ar kuriem pavadi laiku. Tu iepazīsti ne tikai valsti,  kurā izvēlējies studēt, bet arī citas kultūras. Pandēmijas laika semestris lika iepazīt citas vērtīgas lietas – apkārtējo dabu, parkus un dabas apskates objektus un ainavas, kas ļoti iedvesmoja, tāpat arī pilsētas interesantākos nostūrus. Studentiem bija iespēja arī iegūt vērtīgus materiālus bibliotēkā, kā arī veidot ciešākas draudzības ar citiem cilvēkiem, kurus izdevās satikt visbiežāk. Cilvēki, ar kuriem tu iepazīsties, paliek. Ir pārsteidzoši dzirdēt, cik aizraujoši cilvēki, esot tālu prom no savām mājām, stāsta par tām. To ir vērts piedzīvot.  
Bija arī studenti, kuriem, neskatoties un Covid-19 pandēmiju, daļa no studiju procesa notika klātienē. Piemēram, laboratorijas darbi un praktiskie darbi, kā arī pašas studijas pirmos divus mēnešus notika klātienē. Lauku darbi un ekskursijas arī notika kā parasti, tikai ievērojot visus Covid-19 piesardzības pasākumus. Bija studenti, kuriem semināri notika klātienē. Tad attiecīgi 50% no Erasmus pieredzes bija tieši universitāte - salīdzināšana, infrastruktūras pētīšana, kursabiedri, komunikācija un pasniedzēji. Protams, studentiem, kuri brauc ar mērķi maksimāli iegūt no studiju procesa un citu kultūru iepazīšana šķiet mazsvarīgāka, Erasmus+ studiju laiks, kad studijas notiek attālināti, var šķist mazāk vērtīgs.  
Pandēmijas laika pieredze parādīja, cik tālu cilvēki var nolaisties un cik daudz ir nepieciešams, lai sevi savāktu un pabeigtu to, kas prasīts. Dzīvojot vienam svešā vidē, ir labākais laiks sevis izzināšanai. Jāteic, ka studenti nonāca arī situācijās, kuras nevarēja kontrolēt, un tas noteikti nepalīdzēja izbaudīt visu pieredzi.  Tomēr piedalīties bija vērts, jo tā tik un tā ir pieredze, kuru nebūtu ieguvis, ja paliktu mājās.  

Kā Covid-19 pandēmija ietekmēja Erasmus+ apmaiņas programmu kopumā? 

Atbildot uz šo jautājumu, protams, jāņem vērā, ka viss atkarīgs, protams, no konkrētās valsts un ierobežojumiem, tāpēc arī studentu pieredze bija atšķirīga. 

Somijā bija salīdzinoši mierīgi ar Covid-19 ierobežojumiem. Rudens sākumā bija organizēti nelieli studentu pasākumi, tāpēc studenti paspēja ar lielāko daļu iepazīties. Bija atvērtas arī universitātes ēkas kādu laiku. Studentam bija nedaudz žēl, ka netika uz īstām lekcijām īstajās auditorijās, bet pasniedzēju joki Zoom ir kaut kas īpašs šajos laikos. Erasmus+ studijas ir iespējamas pandēmijas laikos, un no tā nevajag baidīties. Būs citas pat labākas lietas, kuru nebija pirmscovida apmaiņā. 

Dānijā ierobežojumi nebija ļoti stingri, līdz ar to mācības lielāko daļu notika klātienē. 2020.gada rudens semestrī Dānijā kafejnīcas, veikali, kā arī klubi un visi muzeji bija vaļā, tikai bija jāvelk maska, tāpēc semestris bija aktīvs! 

Madridē viss bija vaļā - brīva pārvietošanās pa pilsētu, atvērtas kafejnīcas, veikali, pat izdevās uz pāris pasākumiem aiziet. 

Kāds students bija plānojis pavadīt visu mācību gadu Erasmus+ apmaiņa programmā, bet tomēr izlēma pēc pirmā semestra atgriezties, jo nenotika ne koris, ne universitātes dzīve, visi ģeoloģiskie lauka darbi tika atcelti. 

Kāds cits students atzina, ka Covid-19 pandēmija tomēr Erasmus+ programmu kopumā ietekmēja negatīvi. Piemēram, ja salīdzina ar iepriekšējo dalību Erasmus+ apmaiņas programmā 2017. gadā un šā brīža situāciju Latvijā, tad noteikti bija vērts piedalīties un pavadīt semestri citā valstī, pieredze tāpat ir fantastiska. 

Kopumā pārējā Eiropā, tāpat kā Latvijā, daudzas vietas bija ciet, nenotika pasākumi, tajā skaitā ESN studentiem organizētie pasākumi. Noteikti bija mazāka sociālā dzīvē, kontakti, tikšanās, tāpat arī dažādi pasākumi un ballītes bija manāmi ierobežotas vai nevarēja notikt pavisam, samazinājās apmaiņas studentu skaits. Bija arī valstis, kur ceļošana un apkārtnes iepazīšana bija gandrīz vai neiespējama. Bija daudz vairāk nezināmā: bija jārēķinās, ka visu nevarēs nokārtot vai ieplānot laicīgi. Jāseko līdzi valsts Covid-19 ierobežojumiem, kas tika regulāri atjaunoti. Bija nepieciešams staigāt maskās un nebija iespējams pulcēties lielos pūļos. Bija arī satraukums par to, vai esi saslimis vai nē un par to, vai varēs kā plānots atgriezties mājās. Protams, tika ietekmēts arī pats studiju process, bez visa iepriekš minētā, piemēram, sakarā ar to, ka studijas notika attālināti mazāk, sanāca runāt un rakstīt angļu valodā, bet vairāk lasīt un klausīties. Reizēm tika ietekmēta arī studiju kvalitāte, gadījumos, kad lektori nebija tik spējīgi darbā ar tehnoloģijām vai, kad lektori saslima ar Covid-19. Tomēr studenti novērtē iespēju iepazīt jaunas studiju procesa organizēšanas metodes. 

Vai tavuprāt Erasmus+ studijas var apvienot ar kursa darba rakstīšanu? 

Studentu viedokļi šajā jautājumā dalās. Pēc noteikumiem, Erasmus+ studentiem ir jāapgūst kursi 30 ECTS jeb 20 Latvijas kredītpunktu apmērā. Protams, atkarīgs no kredītpunktu skaita konkrētā kursā, bet kādam tas var nozīmēt, ka jāapgūst 6 kursi. Ir studenti, kuri atzīst, ka grūti iedomāties, kā vēl pie šāda apjoma uzrakstīt kursa darbu. Studijas apmaiņas universitātē prasa diezgan daudz laika un uzmanības, jo slodze partneraugstskolā mēdz būt pietiekami liela, lai uzņemtos vēl kādas papildus lietas. 

Ir studenti, kuri ir pozitīvāk noskaņoti un atzīst, ka tas noteikti ir iespējams, ja esi mērķtiecīgs, ja laicīgi sāksi par to domāt un, ja nav nepieciešams veikt praktiskos pētījumus Latvijā, vai ja nepieciešamie materiāli neatrodas arhīvos Latvijā. Ar darba vadītājiem arī atrodoties Latvijā, studenti sazinās caur e-pastiem, tātad arī atrodoties citā valstī, tas būtu iespējams. Erasmus+ studiju laikā gūstot jaunas idejas un zināšanas, tās var izmantot kursa vai noslēguma darbā. Tomēr jārēķinās, ka brīvā laika tad nebūtu un nebūtu izdevies paceļot, iepazīt valsti vai socializēties. Bet būs grūtāk, jo tu gribēsi iepazīties ar cilvēkiem.  

Kopumā gribētos teikt “var, bet vai vajag?”. Domājams, ka šādu lēmumu būtu jāpieņem to izrunājot un saskaņojot savā fakultātē ar programmas direktoru. 

Kādi būtu tavi ieteikumi, meklējot dzīvesvietu Erasmus+ studiju laikam? 

No studentu pieredzes: 

“Atbraucot, paņemt Airbnb uz pāris dienām un pirms dzīvokli/istabu rezervēt dzīvošanai, aizbraukt un apskatīties to. Es impulsīvi samaksāju par dzīvokli krietni iepriekš, un arī manas istabas bildes īpašnieka mājaslapā izskatījās glītas. Taču atbraucot (līgums jau bija parakstīts līdz Erasmus beigām tajā brīdī) uz dzīvošanas vietu, es ieraudzīju realitāti – istaba bija vēl mazāka nekā šķita bildēs un visi piedāvāti palagi nebija pieejami vai bija sliktā stāvoklī, ledusskapis gandrīz nestrādāja un nebija pieejama krāsns. Līdz ar to bija papildus izdevumi.” 

“Meklējot dzīvesvietu, izvēlēties tādu, kurā būs viegli ilgtermiņā dzīvot un strādāt – noteikti ir jādomā ne tikai par cenu, bet par, piemēram, pieejamu darba galdu utt.” 

“Pati uzķēros un mani apmānīja. Ieteiktu nebaidīties un uzdot jautājumus īrniekam, prasīt par visu un, piemēram, pārbaudīt sociālajos tīklos, vai cilvēks vispār eksistē. Arī pieturēties pie studentu pārbaudītām vietām.” 

“Pievienoties konkrētās valsts (pilsētas) Erasmus+ grupai Facebook vietnē” 

“Sazināties ar iepriekšējā semestra apmaiņas studentiem, meklēt informāciju universitātes mājaslapā kā arī kopumā interneta vidē. Vairākkārt studenti arī ir palikuši pirmās dienas viesnīcā vai Airbnb, kamēr atrod uz vietas, kur dzīvot, lai labāk izvērtētu piedāvājumu. Jāpiebilst gan, ka izvēloties dienesta viesnīcu, ir jāpievērš uzmanība, vai tajā var aizvadīt pašizolāciju pēc lidojuma.” 

“Noteikti uzmeklēt universitātes domu biedru grupu, varbūt arī jau kādus studentus, kas ir bijuši iepriekš uz šo pašu vietu. Jauki, ja var dzīvot kopmītnēs vai ar citiem Erasmus+ studentiem. Dzīvesvieta, protams, vēlama tuvāk studiju norises vietai, sabiedriskajam transportam utt.” 

“Dzīvoju kopmītnēs, un domāju, ka ja ir tādā iespēja, tā jāizmanto.” 

“Izskatīt universitātes Erasmus+ Facebook grupas, kur parasti tiek publicēti dzīvokļi vai istabas, kas ir pieejamas. Noteikti nemaksāt naudu pirms nav slēgts līgums. Neīrēt dzīvokli no kādas individuālas personas pirms nav pārbaudīta visa iespējamā informācija par to vai dzīvoklis reāli pastāv.” 

“Ieteiktu dzīvot kopmītnēs, ja ir iespēja, tā satiksi citus studentus un ātrāk iedzīvosies valstī.’”  

“Izvēlies pēc iespējas lētāko variantu, bet padomā vai spēsi sadzīvot kopā ar ļoti daudz cilvēkiem vienā vietā – skaņas, tīrība, uzvedība! Dažkārt dzīvoklis ir labāka izvēle nekā kopmītnes.” 

“Darīt to laicīgi. Un apzināties, ka ārzemēs kojas ir lētākais variants un nepavisam ne tas sliktākais. Vismaz lockdown laikā ir iespēja satikt citus cilvēkus.” 

“Noteikti sazināties ar Universitāti par koju piedāvājumu. Erasmus+ studentam kopmītnēs dzīvot ir daudz vieglāk, ir pieejama tieša palīdzība studentam ar dokumentiem, piemērotas studenta vajadzībām, kā arī iespēja iepazīt vēl vairāk jaunu cilvēku, kas arī varētu būt apmaiņas studenti!” 

“Rietumeiropā iesaku ļoti laicīgi pieteikties studentu kopmītnēm – tur tās ir kvalitatīvas un ar atsevišķām guļamistabām. Austrumeiropā studenti pārsvarā iegūst gultas vietu istabā kopā ar kādu citu, tā kā, ja tas nav piemērots variants, iesaku meklēt istabu kādā privātā dzīvoklī. Šobrīd dzīvesvietu atrast ir vieglāk, jo ir mazāk Erasmus+ studentu, bet parasti – ļoti grūti.” 

“Kopmītnēs! Salīdzinoši ar istabas īres cenām, kopmītnes maksā 3 reizes lētāk. Turklāt te ir vienalga, kur tu dzīvo, ja nepatīk kopmītnes, tos pāris mēnešus var paciesties, bet tērēt naudu garšīgā ēdienā un atmiņās, piemēram, izbraucienos uz citām pilsētām.” 

Kā tu apmaksāji savu Erasmus+ braucienu? 

Bija studenti, kuri iztika tikai no Erasmus+ stipendijas. Bija tādi, kuri lielākoties iztika no stipendijas, bet papildus tērēja arī savus personīgos līdzekļus. Kāds iztērējis savu dzimšanas dienas dāvanu naudu, VID nodokļu deklarācijā iegūtos līdzekļus un mazliet iekrājumus, citus studentus finansiāli atbalstīja arī vecāki, kāds papildus saņēmis korporācijas stipendiju. Kāds cits raksta, ka kolīdz uzzināja, ka ir nominēts braucienam, sāka krāt naudu. Un tā bija pareizā izvēle. Ja gribas iet izklaidēties ik pa laikam nopirkt kaut ko ekstra, aizceļot uz citu pilsētu vai aiziet uz pasākumu, noteikti jāņem līdzi papildus nauda. Jāpiebilst, ka Covid-19 apstākļi rada papildu izdevumus. Var nākties iegādāties papildu veselības apdrošināšanu, apmaksāt Covid-19 testu, kas ne visās valstīs ir bezmaksas, turklāt lidojumi un transporti ir dārgāki, kā arī ir daudz sarežģītāka nokļūšana uz/no izvēlētās valsts. 

Kādas izmaksas varēji nosegt no Erasmus+ stipendijas? 

Stipendijas apmērs ir atkarīgs no valsts, uz kuru students dodas. Kā jau minēts iepriekšējā jautājumā, ir studenti, kuri visas izmaksas varēja nosegt no Erasmus+ stipendijas. Ir studenti, kuri min, ka no stipendijas varēja nosegt tikai īres maksu, citi arī sabiedrisko transportu, pārtiku un pamatpreces. Kāds min, ka dzīvošanai pietika, bet par papildu līdzekļiem tika segti ceļa izdevumi. 

Kāda studente, kura bija Somijā atbildējusi, ka ar stipendiju pietika kopmītnes istabas apmaksāšanai, pārtikai, sabiedriskajam transportam, pat sporta nodarbībām un nelieliem ceļojumiem.  

Kāds kā atbalstu izmaksu segšana min to, ka ieguva vietu kopmītnēs, kas ievērojami samazināja izmaksas un attiecīgi gandrīz visas dzīvošanas izmaksas spēja segt stipendija.  

Jāņem vērā, ka sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem, tēriņi ikdienā tomēr bija mazāki. 

Vai izvēlētā partneraugstskola/valsts deva kādus maksas atvieglojumus vai atlaides apmaiņas studentiem? 

Studenti saņēma  atlaides pusdienām universitātes ēdnīcā, sabiedriskajam transportam, velosipēda īrei, sporta nodarbībām, muzeju, kultūras pasākumu apmeklējumiem. Vācijā samaksājot vienreizējo semestra maksu, studenti sabiedriskajā transportā visā pavalstī brauc bez maksas. Kāds raksta, ka piesakoties Student Union un maksājot dalības maksu, varēja iegūt daudz vairāk atlaižu, piemēram, dažādiem veikaliem un ceļojumiem ar vilcienu, kas palika ievērojami lētāk. 

Daži studenti ir saņēmuši papildu nelielas stipendijas par to, ka dzīvoja kopmītnēs. Kāds cits students raksta par 80 EUR, ko piešķīra partneraugstskola. Vēl kādam pāris reizes bija nodrošināta bezmaksas Covid-19 testa veikšana 

Ieteikums būtu izpētīt pieejamo informāciju, jo pastāv iespēja, ka papildus Erasmus+ stipendijai, konkrētajā valstī/augstskolā var pretendēt un kādiem maksas atvieglojumiem vai papildus stipendiju, ko piešķir uzņemošā augstskola. 

Ar kādām papildus izmaksām jārēķinās dodoties Erasmus+? 

Ir dažas augstskolas, kuras jau pieteikšanās procesā lūdz uzrādīt IELTS vai TOEFL angļu valodas zināšanu testa sertifikātu, kas ir maksas pakalpojums. Ja vēlies braukt ar riteni, to var gan paņemt līdzi lidmašīnā (piemaksājot par bagāžu), gan nopirkt uz vietas. Šobrīd sakarā ar ierobežojumiem jārēķinās ar izmaksām, kas saistītas ar ceļošanu uz izvēlēto valsti vai atgriešanos no tās, jo pašlaik grūti iegādāties biļetes laicīgi un ir varbūtība, ka būs jāmeklē apvedceļi un jāceļo ar vairākiem transportiem. Tāpat tiek prasīts arī obligātais Covid-19 tests, kas jāveic par saviem līdzekļiem. Iespējams, pandēmijas dēļ ir vērts arī iegādāties papildu veselības apdrošināšanu. Izīrētāji nereti prasa depozīta iemaksu īrei. Ja vēlies apskatīt citas pilsētas brīvajā laikā, papildu būs ceļošanas izmaksas, ekskursijas, pasākumi. Pie neplānotiem izdevumiem var pieskaitīt, piemēram, sporta zāles abonementu un obligātās literatūras grāmatas. Jārēķinās, ka būs dienas, kad būs slinkums gatavot, un gribēsies pasūtīt ēdiena piegādi; ka drēbju mazgāšana, putekļu sūcējs - maksā naudu; ka sākumā, iespējams, būs jānopērk visi nepieciešamie trauki, segas, spilveni, kurus vēlāk nevēlēsies vest uz Latviju. Ir jārēķinās, ka ar stipendiju var nepietikt. 

Kas tev bija vislielākais izaicinājums/šķērslis dodoties mācībās uz ārzemēm? 

Saņemties pieteikties, zinot, ka būsi viens svešā vietā. Doties uz nezināmo. Apziņa, ka tā nav vienkārši ekskursija uz citu valsti, bet gan dzīvošana tajā valstī. Atrasties tālu no mājām, no ģimenes un draugiem. Uztraukums, ka neizdosies atrast draugus. Aizbraucot, šī sajūta gan pāriet. Saistības, kas paliek Latvijā: darbs, dzīvoklis, mājdzīvnieks. Noorganizēt visus kursus, kas nepārklāsies, būs vērtīgi studentam (studiju programmu nesakritības dēļ), kurus apstiprinātu abas universitātes, un to visu izdarīt laicīgi. Kursu atzīšanas procedūra. Valodas barjera, kas sākumā var radīt satraukumu par savu angļu valodu, bet tur mācoties nav īsti laika vairs par to domāt. Spānijā grūti bija tas, ka vietējie iedzīvotāji praktiski nerunā angļu valodā. Covid-19 pandēmijas dēļ līdz pēdējam bija šaubas par braucienu. Ierobežojumu dēļ uz partneraugstskolu bija jādodas ar autobusu, kas ceļā prasīja 30 stundas. Covid-19 laiks var radīt apjukumu un nestabilitāti gan psiholoģisku, gan praktisku iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar ceļošanas ierobežojumiem, kas sagādā grūtības saprast, kad tieši pirkt lidojumu un kādu, kā arī samaksāt depozītu par dzīvošanu. Kādam izaicinājums bija paņemt līdzi tikai 20 kilogramus čemodānu. 

Kāds raksta: “Nekas nebija šķērslis un izaicinājums bija viss, bet tas ir labi”.  

Vai tev izdevās iepazīt attiecīgās valsts kultūru arī attālināto studiju laikā, kad netiek organizēti pasākumi? 

Lielākā daļa studentu atzīst, ka neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, izdevās iepazīt arī izvēlētās valsts kultūru. Jā, iespējams ne tik daudz cik ejot uz pasākumiem, bet arī dzīvojot valstī  tiek iepazīta tās kultūra. Kaut vai dodoties uz veikalu, braucot ar sabiedrisko transportu, staigājot pa pilsētu. Arī mācībspēki parūpējas par kultūras iepazīšanu ar dažādām attālinātām aktivitātēm! Kāds iesaka katram studentam pašam būt aktīvam un uzsākt sarunas, kaut vai ar darba grupas biedriem. Tā kā rudens semestris daudzās augstskolās sākās klātienē, daļa studentu paspēja apmeklēt pasākumus, izbaudījusi valsts kultūru un tajā iemīlēties. Bija universitātes, kas piedāvāja dažādus attālinātos pasākumus un kursus, lai labāk iepazītu valsts kultūru, universitāti un pārējos studentus. Kāda augstskola piedāvāja tiešsaistes baleta izrādes, kādu laiku bija atvērti arī muzeji. Savukārt parki un pieminekļi tāpat ir pieejami. Dzīvošana kopmītnēs ļoti palīdzēja uzturēt apziņu, ka atrodies Francijā nevis Latvijā. 

Kas tev visspilgtāk paliks atmiņā no tās valsts kultūras, uz kuru devies? 

Students, kura apmaiņas valsts bija Somija: Cilvēku labsirdība un pacietība. Un īpaša attieksme pret saunām. Laikam Somijā katrā mājā ir sava sauna, jo mums kopmītnēs bija. Un sāļā lakrica (salmiakki), ko somi sauc par saldumiem. 

Students, kura apmaiņas valsts bija Spānija: Pacietība, emocionalitāte, vieglums un dzīvesprieks. Spāņi ir ļoti atvērti, bet tajā pašā laikā viņi ir vienkārši un iedvesmojoši. Patika fakts, ka kaut gan lielākā daļa no valsts nerunā angļu valodā, vietējie tāpat mēģinās tevi saprast un palīdzēt tev vienalga, cik laika viņiem tas aizņemtu. Jaukie un siltie cilvēki, sabiedrība, kuru varēju sastapt un iepazīt Spānijā. Vienmēr izpalīdzīgi, saprotoši. Tapas, palmas, silts laiks un draudzīgi cilvēki, lēts, bet labs vīns. 

Students, kura apmaiņas valsts bija Itālija: Noteikti tas būs ēdiens un vīns, jo tomēr tā ir Itālija. 

Students, kura apmaiņas valsts bija Francija: Cilvēki. Francijā viņi uztver dzīvi pilnīgi citādāk nekā šeit Latvijā un viņi to vairāk izbauda. Arī studentu dzīve ārzemēs ir pilnīgi citādāka nekā Latvijā. Un, protams, ēdiens, kā gan var aizmirts franču kruasānus un bagetes. 

Students, kura apmaiņas valsts bija Čehija: 17. Novembris Čehijā ir Samta revolūcijas diena, diezgan daudzi cilvēki centrā novietoja svecītes, pa pilsētu bija salikti karogi, ļoti skaisti. Protams, eglītes iededzināšana pirmajā adventē un parādes (decembrī apstākļi bija mazliet uzlabojušies). 

Tā kā anketa bija anonīma, pārējo studentu atbildes nevaram piedēvēt konkrētai valstij, jo atbildē valsts netika minēta. Tomēr varam padalīties ar lietām, kas studentiem palikušas atmiņā: 

  • tas, cik universāli tomēr ir studenti (un pasniedzēji) visur; 

  • augstā mācīšanās ētika ; 

  • daba ,cilvēki;  

  • siers, maize un vīns;  

  • sidrs un īpatnējais tā ieliešanas veids, kā arī kalni, daba, govis;  

  • cilvēku prieks, ieraugot ārzemniekus, īpaši tos, kas cenšas runāt valsts valodā; 

  • pārgājieni dabā un kalnos;  

  • ēdiens un skaistā arhitektūra, kultūras atšķirības;  

  • sabiedrības uzticēšanās viens otram, vienlīdzība, atvērtība vienam pret otru un draudzīgā attieksme, aktivitāšu daudzveidība un alus baudīšana;  

  • dažādu reģionu valodas īpatnības, kuras nu jau veido arī manu dialektu šīs valsts valodā;  

  • sadzīves sīkumi, kurus tu atrodi vienkāršā saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem un arhitektūra, kura bija unikāla. 

Vai pēc studiju beigšanas tu vēlētos atgriezties valstī, kurā biji Erasmus+ studijās jau kā savas nozares profesionālis? 

Studentu domas šajā jautājumā dalās. Ir tādi, kuri apsver šādu iespēju, piemēram, lai atgrieztos un turpinātu studijas, dotos praksē vai apskatītu to, ko Covid-19 ierobežojumu dēļ nesanāca apskatīt. Citi vēlas atgriezties, lai sasniegtu mērķus, kas radušies Erasmus+ programmas laikā. Ir studenti, kuri noteikti to nevēlas, jo, piemēram, ir citi dzīves mērķi un tādi, kuri vēl nav izlēmuši, bet pieļauj, ka tas varētu būt atkarīgs no situācijas un iespējām.  

 

Ja arī tu vēlies izmēģināt Erasmus+ studijas vai praksi, izpēti informāciju par programmu, noteikti piesakies un kļūsti par vienu no Erasmus+ studentiem!