Erasmus+mobility experience stories

Mobility period: Autumn semester 2019/2020

Amanda Krauja, a student at the University of Latvia (UL), has spent 5 months in exchange studies at the Middle East University, Jordan. We offer a look at Amanda's experience and memories from studying abroad.

Amanda Krauja, a student at the University of Latvia, went to the University of Jordan in a five-month Erasmus + mobility project. Her choice of the region was due to her studies in Latvia: “I read Asian studies at the University of Latvia in the Middle East sub-programme and my studies are mainly related to the culture of the specified region and mastering Arabic language. I consider the opportunity to study in the region that interests me a great addition to the study programme,” says Amanda. According to the student herself, Erasmus + is a great opportunity to supplement, strengthen and validate the knowledge acquired at the university, and this is the main reason why Amanda applied for one semester of studies abroad.

Throughout the mobility project, as well as before and after it, Amanda had to work closely with both the University of Latvia and the host university. “The experience of communicating with the University of Jordan was a bit unusual due to the communication norms adopted in Middle Eastern culture. During my mobility, the spread of the Covid-19 virus increased worldwide and also affected my study process, which was a bit unfortunate. Such non-standard situations are also a great test for us all. I am extremely grateful to Sintija Maculeviča, the University of Latvia Head of the Mobility Department of the Student Services Department for the support provided during this time of uncertainty. I appreciate it that the University of Latvia takes care of all its students,” says Amanda.

Studying abroad is definitely a prized asset for professional and personal development. Amanda mentioned that it was very interesting to study in a different education system and in a completely different environment. It is a great benefit to experience and see in real life those things that have been taught in the university classroom in Latvia. “The Erasmus experience has allowed me to clearly define my future plans, which were a bit vague before. This was an opportunity of learning – to teach oneself and others. I can say with certainty that this has been the best life experience so far,” says the student. During her mobility in Jordan, Amanda learned to accept everything new and even to strive for it. Now the world appears broader, her self-confidence and courage bigger, her fear has subsided, her thoughts and goals soar, and her heart has opened wider.

Considering that Jordan with its culture, people, nature and pretty much in every other aspect differs from Latvia, Amanda had a lot of striking impressions, experienced interesting and curious events. “In addition to getting to know a new culture, gaining new knowledge and contacts, the time of mobility also gave me a chance to travel. The most vivid memories are of the newly made acquaintances and the irresistible nature of Jordan. I look back on the last day in Jordan with great pleasure and now I know it was definitely not the final.”

Amanda advises that one of the most important points when deciding to go on an Erasmus mobility is to understand yourself – whether you will be able to live away from home and the routine for this definite period of time, and whether you will be able to study independently, if necessary, and adapt to life in a new environment? “It is not easy, but not impossible, to start almost a new life in another country. It is also very important not to be afraid, to be ready and open to everything new. This new environment gives you immense freedom to be who you want to be, but it is also important not to get lost in all this, remembering your purpose for participating in the programme. This brings me to another suggestion: set a goal. Sounds pretty general, but you can best achieve what you have clearly defined. And wherever your paths may lead, walk them with an open mind!”


Mobility period: Spring semester 2019/2020

Laila Milakne, a student at the University of Latvia (UL) Faculty of Business, Management and Economics has spent 4 months studying at the University of Dubrovnik in Croatia. Here is the story of Laila's experience and memories rained while studying abroad.

Laila made a decision to enter Erasmus + study mobility because she aspired to leave her comfort zone, try something new and challenging, to gain international experience, new impressions and contacts. “I had never heard of any adverse experiences with Erasmus + programmes, so when I received an e-mail about this opportunity, I immediately contacted the external relations coordinator, arranged a consultation, described the situation, received answers to my questions, and was definitely encouraged to make every effort to try it. Believe me, neither work nor any other circumstances can be an obstacle! IT'S MORE THAN WORTH IT! If you still have doubts, write privately to a student who has already been to the country or university of your choice to find out more about things that worry you,” says Laila Milakne.

She applied for Erasmus + studies spontaneously, it simply clicked one night that she must try instead of waiting for some right and correct moment, because there is no such thing, she realized that it is necessary to try right now, this instant! Laila sent the application and waited for an answer without telling anyone. After the results of the application competition, Laila received an answer that she had been nominated to the university of her first choice. “I was very agitated, but happy! Then the preparation period began, I started filling in all the forms, very soon I was contacted by my host university. If I had any problem or difficulty to understand anything, I could refer to our Erasmus + coordinators, who were very responsive and supportive! Even if you are far away from your university, you will always be able to communicate with it by writing e-mails,” Laila recalls.

Laila notes that her greatest gains are international experience, new contacts from different countries, undeniably, the travel opportunities, a chance to become less constrained and gain self-confidence. She believes that her experience is definitely different from others, because Laila lived through the COVID-19 period abroad without returning to Latvia. It was an interesting period that she was able to spend with herself, which is also an integral part of personal growth, especially for students who are at the beginning of their life path and need time to consider their future and careers. “I have not regretted my choice for a moment! In my opinion, every student should use this opportunity, because it makes the learning process more understandable, it makes you more competitive! You can take a look at how the learning process is organized in other countries, what are the requirements. Of course, the language aspect is also important, because studying in English or another language is different, you have to get used to it,” says the student.

Laila's most striking impression was the country she went to – Croatia. “It fascinated me with its peace, its warmth and views, with the joy of living and responsiveness of people. It is a unique cultural experience, you will feel like a local resident,” says Laila. 

She definitely recommends not to be afraid and dare, the most important thing is to “ask”.

“You will be amazed at how much you can learn even before you leave Latvia or choose a host university. You should definitely pay attention to host university requirements. languages you need to know, whether they request a passed TOEFL exam. The more you know, the better for you! Don't put off paperwork until the last minute, but instead complete it in good time. Don't look for reasons that keep you from going away, but rather consider the opportunities, benefits! Ask yourself – when shall I be able to do it, if not now?” – Laila advises other students who consider enrolment in the exchange programme.


Mobility period: Autumn semester 2020/2021

I am Eva Ķeruže - a student of political science at the University of Latvia Faculty of Social Sciences. In the autumn of 2020, I was studying in France in Erasmus + programme. Five years ago, when still at school, I knew that I wanted to go on an Erasmus + study mobility to France. France was the country of my dreams and it still remains a country that is very special to me, I like French culture, cuisine, mentality and beautiful, diverse natural landscapes. In early 2020, I decided to apply for the Erasmus + competition and studies at Sciences Po Lyon, located at the culinary capital of France and the cradle of cinema. I specifically knew that I wanted to study at one of the Sciences Po universities. After receiving approval, I prepared for the big event for several months and set off for Lyon at the end of August.

After spending four months – September to December – in Lyon, I gained valuable, outstanding and useful academic knowledge, developed my English and French language skills, learned to write long essays in academic English, was able to be confident in my opinion and get out of my comfort zone daily during the four months of my stay in France. I also gained a great number of personal benefits – became more daring, overcame my fear of the mountains and speaking a foreign language, made lots of friends and acquaintances, had the opportunity to live in a French family and learn very much about French cuisine on a regular basis, had a great time even during the Covid-19 pandemic and curfew, and figured out what I wanted to do in the future. Both the study mobility period spent in France and the restrictions incurred by Covid-19, which were very strict in France, still allowed me to enjoy the country, get to know other students and locals, and enjoy France from a different angle while living in my French family. In my opinion, Erasmus + is a great programme, an opportunity and a turning point in the life of every student, both academically and personally. It is a great opportunity to get to know yourself, step outside the comfort zone, experience unparalleled adventures and meet people of different mentalities.

In September and October, I had an opportunity to travel, as the restrictions on Covid-19 in France still permitted to do so. I had wonderful adventures traveling to Lake Annecy, saw the European Parliament in Strasbourg, the mountain capital Grenoble, the Alps and the Chamonix Mountains. At the end of October, the French government announced a state of emergency, introducing curfew and movement restrictions, limiting my stay to Lyon. The last two months were filled with French culture at home – cooking together, watching French movies, playing board games and cultivating different traditions. I am happy and grateful for every day I spent in Lyon, for every opportunity Erasmus + gave me and every friend I made during the programme.

I definitely recommend every student who has the desire, will and ability to apply for Erasmus + studies in one of the European Union countries. I would like to advise to thoroughly study the list of partner universities offered by our university, select the country that inspires, and explore all the information about the university and the courses. After choosing the country and the university of your choice, and receiving a positive answer, I recommend searching for a place to live, because in my experience, it was extremely difficult for me to find one, and use social networks wisely – search for different groups of like-minded people (Facebook is a very good tool), to address other students and local people and communicate with them, building network before the mobility, so that unclear issues can be resolved more quickly and easily. It is also important to plan your budget and set the goals for your experiences in this country (travel, culinary, museums or hiking, etc.), and plan it in time, as Covid-19 has taught us to do it as soon as possible and without knowing what will happen tomorrow.

The University of Latvia was very supportive throughout my mobility semester in France, helped to raise awareness of Erasmus + mobility, gave advice and helped with all formalities to make my Erasmus + mobility experience a success. Likewise, Sciences Po Lyon also provided regular information on documents, exchange semesters, studies, leisure opportunities, housing and supported in the challenging situation in France in the midst of pandemic – all of that before and during the mobility. I am very grateful to both universities and to the European Union for the opportunity to study in France, to broaden my horizons and particularly to attend the University of Sciences Po Lyon!


Mobility period: Spring semester 2019/2020 and Autumn semester 2020/2021

Bergena – pilsēta fjordos starp septiņiem kalniem

Piedalīšanos Erasmus+ mobilitātē apsvēru jau savas pirmās mācību programmas LU HZF laikā, bet tolaik bija daudzi faktori, kas no tā atturēja. Šajā programmā iestājoties zināju, ka došos – nezināju kur tieši, kurā semestrī, nedz arī kā tieši tas viss notiksies, bet ideja un nodoms bija skaidri.Atlika vien iepazīties ar nolikumu, augstskolu variantu programmām un darīt!

Pieteikšanās un visu nepieciešamo dokumentu kārtošanas, savākšanas, un nodošanas process bija vienkāršs un caurskatāms – atlika vien sekot līdzi norādēm, kas LU (& PPMF fakultātes) mājaslapā bija brīvi pieejamas. Apmaiņas gaitā ar problēmām un negaidītajiem šķēršļiem arī tiku galā veiksmīgi, ne mazākajā mērā pateicoties kā pašmāju tā arī Bergenas akadēmiskajam atbalsta personālam. Kad radās kādas likstas (kas tiešām radās saistībā ar vīrusu), zināju un biju drošs par to, ka LU starptautiskais centrs, kā arī manas fakultātes koordinatore & programmas direktore ir vien e-pasta attālumā un gatavi man palīdzēt. Tādēļ par šīm lietām tiešām nevajag satraukties – visi iesaistītie cilvēki nudien vēlas tikai palīdzēt un darīt kā labāk!

Bergenas Universitāti izvēlējos no visiem variantiem trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, programma sakrita ar manām nākotnes iecerēm – kursi, kurus šeit liku un pielīdzināju mājas programmai nākotnē būs ļoti noderīgi iekļūšanai maģistrantūrā manis izvēlētajā specializācijā. Otrkārt, UiB ir universitāšu top 200 lokā, kas ir augstāk kā pašmāju. Un treškārt, pašu pilsētu ieskauj kalni un stundu gara pastaiga dabā ir vien 20 minūšu cauri pilsētai gājiena attālumā; arīdzan pati pilsēta ir ar bagātīgu vēsturi un aktīvu studentu kopienu – organizācijas, kopienas, pasākumi, kurus līdzfinansē valsts un reģionālie fondi dzīvi šeit studentiem padara ārkārtīgi draudzīgu!

Akadēmiski, šeit iegūtās zināšanas un perspektīva par “vairāk autonomu” pārbaudes darbu un eksāmenu rakstīšanas formātu man ir devusi svaigu perspektīvu faktisko un konceptuālo zināšanu pārbaudes veidos. Papildus kursos iegūtajām zināšanām, nodibināju šeit lielisku akadēmisko pazīšanās tīklu un pat iespēju otrajā semestrī būt pētnieka palīgam pie profesora ar desmitiem publikāciju! Tādēļ droši varu teikt – tiem, kas meklēs, šeit zinātkāri varēs veldzēt!

Runājot par personīgo sfēru - pirmajā semestrī iesaistījos studentu kopienās, bet, līdz ar CoVid19 izplatīšanos un ar to saistītajām neskaidrībām visa veida pulcēšanās šeit tika ierobežota līdz drastiskam līmenim kas šīs aktivitātes teju apstādināja savās pēdās. Tam par spīti, paspēju iepazīt kā vietējos, tā arī ārzemju studentus no Austrālijas, Vācijas, Francijas, Meksikas, Igaunijas, Dienvidāfrikas, un Ganas no kuriem daļu varu pat saukt par draugiem, kuru durvis man ciemojoties būs vaļā. Visspilgtāk man atmiņā paliks Bergenas skaistie kalni un takas, pilsētas arhitektūra, kā arī fjordi. Cilvēki arī protams! Iespēja iepazīt citu kultūras ir neatsverama daļa no iegūtās pieredzes!

Galvenais padoms, kurus varu sniegt cerīgajiem, domīgajiem, un uz robežas svārstošajiem.. dari, nenožēlosi! Par praktiskām lietām – atrodi atbildīgo cilvēku par tavu jautājumu un droši vaicā, zvani, sūti e-pastu – tev atbildēs un palīdzēs. Dari lietas un gatavojies laicīgi – kā uzņemšanas tā arī visādi citādi termiņi var atšķirties starp augstskolām un izbēgsi no stresa. Bet visbūtiskākais tomēr ir šis – meklē, atrodi, rīkojies! Pati no sevis informācija klēpī nekritīs un internetā ir atrodams itin viss! Veiksmi tev!


 Mobility period: Autumn semester 2020/2021

Anastasia Babarikina, a student at the University of Latvia (UL) Faculty of Business, Management and Economics spent 4.5 months in exchange studies at the Universidad Carlos III de Madrid: Campus de Getafe. Here is the story of Anastasia's experience and memories of studying abroad:

I chose to participate in the Erasmus + programme because I really wanted to blow away the cobwebs of daily grind, to understand whether I was studying what I really liked, and just wanted new emotions that were lost in routine. In my opinion, going to another country, living there and being struck by a culture shock in parallel with one’s studies is a unique opportunity, which should definitely be tried by everyone, which I also did, seeing that the application was open for the next semester.

In general, I cannot call my experience with the sending university (UL) and host (UC3M) bad. The cooperation was at a great level, as in case of problems both universities always were supportive, offering alternatives and rescuing my overall experience abroad. Of course, there are nuances everywhere and always, but with patience and adequate communication everything can be solved.

In terms of benefits, I would like to start with personal ones. I learned to live independently in a foreign country, which I think is a great achievement. I became more rational, I learned to balance my budget, to keep my mind clear when the situation seemed catastrophic. I made a lot of friends and acquaintances with whom, even after returning to Latvia, I continue to talk and plan future trips. The mobility endeavour on the whole made me consider the lifestyle I had before and how very wrong and limited was my outlook.

There are definitely academic benefits, as well. My English skills became increasingly professional, and I laid a solid foundation for the Spanish I want to continue learning. I enjoyed the international study environment, I learned to adapt to the local mentality also in terms of studies.

My most vivid impression of the trip is that it is still possible to find like-minded people if you do not share even the native language. The Erasmus + trip showed me great opportunities for a future life. Another impression I recollect was the very well-organized ESN events, where it was possible to meet a new friend and look at the city from a different perspective. I would definitely recommend all Erasmus + exchange students to attend all the events on offer, as it is a great way to find people with similar worldview and start to feel comfortable in the foreign country.

Before applying for the Erasmus + programme, I would recommend researching the city of your choice, its prices and infrastructure very carefully. For example, I impulsively applied to go to Madrid, but started to research everything about it much later, after nomination. Only then did I find out that renting a room/apartment was quite expensive, and the distance from the university faculty did not permit me to live where I wanted to and I could have easily afforded to. Consequently, here's the next tip: even if the Erasmus + scholarship covers most of the costs, you have to reckon with extra funds that can be raised immediately after nomination. This would certainly make it easier to live abroad in the event of any unforeseen expenses.

Despite all the details and difficulties that may arise before or during mobility, this opportunity must be seized. It is a great way to bring different cultures together, learn independence and test your stamina. However, based on the experience of friends in Madrid, not everyone can withstand such tension, because you will definitely have to leave your comfort zone. It just proves once again that even good things have their downsides, however, that is not a reason to stay at home. After all, everything has to be balanced.


Mobilitātes periods: 2020./2021. a.g. rudens un 2020./2021.a.g. pavasara semestris

Titas Ļitvinovas – LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studentes Erasmus+ mobilitātes pieredze.

Es izvēlējos piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē vairāku iemeslu dēļ. Pirmajā semestrī Latvijas Universitātē uzzināju par iespēju doties mobilitātē un jau tajā mirklī sapratu, ka es pieteikšos. Tā bija sajūta, kad man uzreiz bija skaidrs ko es darīšu. Atskatoties, es jau vidusskolā gribēju redzēt, dzirdēt un iemācīties kaut ko ārpus ierastās vides, valodas un kultūras. Došanās mobilitātē bija un ir balstīta manā zinātkārē par nezināmo un vēlme piedzīvot kaut ko jaunu. Protams, mācīties citā Universitātē un apgūt citu valodu ir liels pienesums šim projektam.

Mana pieredze ar nosūtošo augstskolu ir lieliska. Mobilitātes koordinētājas gan fakultātē, gan pašā Universitātē ir atsaucīgas, detalizētas, saprotošas un ātri noorganizē visu nepieciešamo. Tas ļoti palīdz sagatavoties un pabeigt mobilitāti un sakārtot visus nepieciešamos dokumentus. Uzņemošā augstskola ir tikpat lieliska. Man visi palīdzēja, paskaidroja, iztulkoja un sagatavoja visu nepieciešamo priekš izdevušās mobilitātes pieredzes. Akadēmiski studiju mobilitātē esmu ieguvusi dažādas kompetences un daudz plašāku skatījumu uz profesiju kuru apgūstu. Apgūtā teorija papildināja manu sapratni un zināšanas par sociālo pedagoģiju, bet tieši praktiskā daļa šajā mobilitātes laikā ir liels pienesums man kā topošajam profesionālim. Personiski esmu ieguvusi neskaitāmi daudz jaunu draugu, zināšanu, redzējumu, sapratni par sevi un citiem. Ieskats citā valstī un izkāpšana ārā no savas komforta zonas ļoti ātri palīdz tā teikt “izaugt”.

Mani spilgtākie iespaidi, dzīvojot ārpus Latvijas Erasmus+ studiju perioda laikā bija redzēt, kā var tik ļoti uzticēties savai sabiedrībai un cilvēkiem sev apkārt, kā arī savai valsts valdībai. Dānijā, cilvēki mēdz atstāt ratiņus ar saviem mazuļiem ārpus veikala, lai ātrāk varētu nopirkt preces un netraucētu citiem ar lielajiem ratiņiem. Bērns ārā mierīgi guļ un viņu neviens netraucē.

Mani ieteikumi? Noskaidro visus nepieciešamos dokumentus un deadlines, kad tie ir jāiesniedz!

Drosmi! Uzdrošinies un pasaule pavērs vaļā brīnišķīgas durvis!

Mobilitātes periods: 2020./2021.a.g. pavasara semestris

Elīnas Grodņas (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studente) sapnis jau kopš vidusskolas ir bijis piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē.

Sadarbība ar universitātēm noritēja diezgan veiksmīgi. Abas augstskolas bija atsaucīgas un  lielāko daļu jautājumu varēja atrisināt elektroniski . Tāpat bija iespēja izmantot esošo situāciju savā labā un paralēli apgūt priekšmetus abās augstskolās. Pēc atgriešanās arī viss noritēja veiksmīgi, universitātes bija pretimnākošas gan parādu kārtošanā, gan kursu pielīdzināšanā.

Uzskatu, ka mobilitātes laikā esmu ieguvusi ļoti daudz. Visvairāk priecājos par mana spāņu valodas līmeņa uzlabojumu, par nodibinātajiem kontaktiem un pieredzi dzīvojot vienai citā valstī. Noteikti esmu iemācījusies vairāk patstāvības kā arī esmu ieguvusi lielāku pārliecinātību par sevi un ticību tam, ka spēšu atrisināt jebkuru problēmsituāciju. Tāpat neatsverams ieguvums ir pieredze mācoties citā izglītības sistēmā un sajūta, ka esmu Eiropas, ne tikai Latvijas pilsone.

Visspilgtāk man ir iespiedies atmiņā pats apmaiņas programmas sākums. Ierodoties Spānijā, priekš manis apstiprinājās vieni un tika grauti citi stereotipi un priekšstati par pašu valsti un tās kultūru. Mani pārsteidz spāņu atsaucība un laipnums. Tajā pašā laikā ierobežojumu dēļ komunikācija ar cilvēkiem arī bija ierobežota. Attālināto lekciju dēļ labi neiepazinu ne savus kursa biedrus, ne citus Erasmus+ programmas studentus. Tā vietā dzīvojot kojās sadraudzējos ar citiem koju iedzīvotājiem un vietējiem Seviljas iedzīvotājiem.

Stereotips, kuru lauzu apmaiņas programmas laikā bija spāņu attieksme pret laiku. Iepriekš domāju, ka spāņi ir nesteidzīgi un grafikus īsti neievēro, bet ātri sapratu, ka tā nav patiesība - sabiedriskais transports atiet laikā, darbi universitātē bija jāiesniedz laicīgi un, ja sestdienas vakarā atceries, ka kaut kas jānopērk, tad uz veikalu jāpaspēj laikā, jo svētdienās veikali nestrādā. Bet neskatoties uz to, tādas frāzes kā „no pasan nada” (kas aptuveni nozīmē – viss kārtībā, nav par ko uztraukties) un „mañana por la mañana” (tulk. rīt no rīta, ko bieži izmanto atliekot darbus un aktivitātes uz vēlāku laiku) ir bieža parādība, un šķiet, ka daļiņa bezrūpības pielipusi arī man.

Studentiem, kuri apsver iespēju piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē noteikti ieteiktu pieteikties un mēģināt, jo šī pieredze ir neaizvietojama. Pats process brīžam ir piņķerīgs, jo nepieciešams nokārtot ļoti daudz dokumentu, savākt kaudzi parakstu un pamatīgi izpētīt un izplānot apgūstamos kursus. Mācības noteikti nebūs vieglas, un var gadīties pavadīt dažas negulētas naktis uztraucoties par tuvojošiem termiņiem, bet tās ir neatsveramas salīdzinājumā ar iegūtajām zināšanām un iespēju izbaudīt uz savas ādas citu kultūru un vidi.


Eramsus+ mobility experience stories_video


Katru gadu ap 200 LU studenti dodas apmaiņas studijās uz kādu no LU partneraugstskolām.  

Tā kā šobrīd notiek pieteikumu iesniegšana apmaiņas studijām 2021.g rudens semestrī, sociālajā tīklā Instagram studentiem bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus studentiem, kuri nupat ir atgriezušies no savām Erasmus+ apmaiņas studijām. Esam apkopojuši atbildes uz studentu uzdotajiem jautājumiem. 

Studenti, kuri atsaucās un atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, 2020.gada rudens semestri pavadīja Somijā, Francijā, Austrijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Lietuvā, Norvēģijā un Dānijā. Ņemot vērā esošo Covid-19 pandēmijas situāciju, rudens semestrī bija arī daži studenti, kuri izvēlējās Erasmus+ apmaiņas laiku pavadīt Latvijā, bet apguva partneraugstskolas piedāvātos kursus tiešsaistē.


Ar ko būtu jāsāk, ja ir radusies doma par Erasmus+ apmaiņas programmas iespējas izmantošanu? 

Tāpat kā ar citām lietām dzīvē, sāc ar mērķa nospraušanu – kāpēc tu vēlies studēt apmaiņas programmā? 
Kad mērķis ir nosprausts, iepazīties ar visu informāciju, kas pieejama LU tīmekļvietnē. Būtu vērts sekot līdzi fakultātes informācijai, jo katra semestra sākumā notiek tā saucamās Erasmus+ informācijas dienas, kurās var uzdot neskaidros jautājumus, kā arī tiek izstāstīts, kā rīkoties tālāk. 
Kad esi iepazinies ar pieejamo informāciju, sāc ar partneraugstskolas izvēli. Ja ir zināma jau konkrēta augstskola uz kuru vēlētos doties, tad jāpārliecinās, ka ir noslēgts sadarbības līgums. Līgumi tiek slēgti atrunājot konkrētas studiju jomas, tāpēc var gadīties, ka tieši tavai jomai sadarbības līguma nav. Ja rodas apjukums, vēlams sazināties ar savas fakultātes ārējo sakaru koordinatoru vai LU Mobilitātes nodaļu. Izpēti savas fakultātes partneraugstskolu sarakstu un tad apskati kursu piedāvājumus. Ir ļoti forši, kad valstī, uz kuru sen jau esi sapņojis aizbraukt, ir universitāte un  kursi, kuri atbilst tavām vēlmēm. Pārliecinies vai interesējošie kursi tiek piedāvāti valodā, kādā vēlies studēt. Ieteicams apskatīt savu studiju plānu un kursus, kas gaidāmi nākamajos semestros, lai saprastu, kurus varēs atzīt ar apmaiņas studijās apgūtajiem kursiem, kā arī, lai saprastu, vai tie nav pietiekami svarīgi, lai tos nekādā gadījumā nepalaistu garām. Izvēloties universitāti, esi uzmanīgs un neizvēlies universitātes tikai  skaistā skata ārā pa logu dēļ. 
Ja ir zināma jau konkrēta augstskola, uz kuru vēlētos doties, tad jāpārliecinās, ka augstskolai ir noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Universitāti.  
Par vērtīgu informācijas avotu var būt arī tikšanās ar draugu/paziņu, kurš ir jau pieredzējis apmaiņas studijas, lai dzirdētu tā cilvēka pieredzi. Ja nepazīsti nevienu, kurš ir bijis apmaiņas programmā, vērsies pie ārējo sakaru koordinatora. Koordinators palīdzēs sakontaktēsies ar studentiem, kuri ir bijuši apmaiņas programmā tieši no tavas programmas. 
Pirms pieteikuma sagatavošanas pārliecinies, ka ņemot vērā savu studiju programmu un semestri, kurā studē, varēsi doties Erasmus+ studijās. 
Un noteikti nenobīties un tiešām pieteikties! 

Kādi būtu tavi ieteikumi, kas noteikti būtu jāņem vērā, izvēloties augstskolu, uz kuru doties? 

Izvēloties augstskolu, studenti iesaka izpētīt vispirms pašu augstskolu: cik liela tā ir, tās atrašanās vietu. Ja tev patīk apceļot skaistas vietas pie dabas, tu nebūsi ļoti priecīgs atrasties pilsētā tuksneša vidū. Ja universitāte atrodas lielpilsētas centrā, tad ir jābūt gatavam, ka Erasmus izdevumi būs lielāki un ar stipendiju, iespējams, nepietiks. Var paskatīties augstskolas reitingus, atsauksmes. Ļoti noderīgi ir sazināties ar iepriekšējo semestru apmaiņas studentiem, kuri ir studējuši izvēlētajā augstskolā, lai uzzinātu gan par studiju procesu, gan praktiskām lietām sadzīvē. Šajā gadījumā var apvaicāties LU ārējo sakaru koordinatoram par iespēju sazināties ar šiem studentiem. Studenti iesaka arī painteresēties par to, kāda ir attieksme pret studentiem, kādi ir studentu pasākumi, kādas ārpusstudiju aktivitātes tiek piedāvātas, cik aktīva augstskolā ir ESN (Erasmus Student Network) organizācija. Tomēr viens no svarīgākajiem un visbiežāk minētajiem aspektiem augstskolas izvēlē ir, lai tur būtu kursi, kas patīk un interesē un, kas ir līdzīgi vai vēlāk pielīdzināmi Latvijas Universitātē.  Vēl viens būtisks aspekts veiksmīgas apmaiņas programmai ir piemērotas dzīvesvietas pieejamība. Tāpēc jāņem vērā kopmītņu piedāvājums un izmaksas par īri, pārtiku, sabiedrisko transportu utt. Ja finansiālais faktors spēlē ir “sāpīgs jautājums”, tad ieteikums ir izvēlēties valsti, kur ar Erasmus+ stipendiju pietiks, lai segtu visus izdevumus. 

Kādā valodā notika studijas tavā izvēlētajā augstskolā? 

Šeit būtu jāuzsver vēlreiz, ka, izvēloties kursus, būtu jāpārliecinās par to, kādā valodā kurss tiks piedāvāts, lai vēlāk nav nepatīkams pārsteigums. Reizēm augstskolas kursus piedāvā vietējā valsts valodā, bet apmaiņas studentiem tiek sastādīts individuālais plāns kursa nokārtošanai. Gadās arī tā, ka lekcijas ir vietējā valsts valodā, bet apmaiņas studenti pārbaudījumu var kārtot angļu valodā.  
Kad uzdevām šo jautājumu studentiem, lielākā daļa atbildēja, ka studijas bija angļu valodā. Tomēr tika saņemtas arī atbildes, ka studijas bija franču, spāņu, spāņu un angļu, čehu, lietuviešu, vācu, vācu un angļu valodās. Šeit būtu jāpiebilst, ka reizēm studenti apzināti izvēlas kursus kādā citā Eiropas valodā (piemēram, vācu, spāņu), jo pārvalda vairākas valodas vai ir valodu programmu studenti.  

Vai bija grūti sazināties un komunicēt valstī, kur angļu valoda nav valsts valoda? 

Lielākā daļa studentu atzina, ka problēmas ar komunikāciju nebija. Daži atzina, ka sākumā bija ļoti grūti, taču valodas pielietošana un cilvēki apkārt ļāva pielāgoties, pierast un adaptēties. Tas ir tikai laika jautājums. Komunikācija uzņemošajā universitātē neradīja problēmas, un arī ar citiem Erasmus studentiem nebija problēmu sazināties. Ar vietējiem iedzīvotājiem reizēm tomēr bija grūtāk sazināties. Citi atzīst, ka nācās apgūt vietējo (franču, spāņu) valodu sarunvalodas līmenī, lai atvieglotu komunikāciju. Jāņem vērā, – jo pasaulē izplatītāka ir vietējā valsts valoda, jo iespējams vietējie sliktāk komunicēs angļu valodā (piemēram, Spānijā). Un tomēr, galvenais ir sākt runāt, kaut vai sākt ar telefona noklusējuma valodas nomainīšanu uz galamērķa valodu, tas ļoti palīdz. Glābiņš var būt arī Google Translate vai zīmju valoda. Katrā ziņā tas attīsta prasmes domāt ātri un pielāgoties situācijai. Čehijā papildus var palīdzēt krievu valodas zināšanas. Par somiem savukārt var teikt, ka viņi labprāt izmanto iespēju parunāt angliski, jo saprot, ka tu neesi vietējais. Arī Dānijā ar angļu valodas zināšanām vietējo iedzīvotāju vidū viss ir kārtībā. Īsumā, Eiropas valstīs ar angļu valodu var  "izdzīvot".  

Vai tavuprāt bija vērts doties Erasmus+ studijās, ja studijas notika attālināti? 

“Noteikti jā!” atbildēja lielākā daļa no studentiem, kuri piedalījās aptaujā, jo no studijām brīvajā laikā, ievērojot attiecīgās valsts ierobežojumus, bija iespēja iepazīt apkārtni un satikt citus cilvēkus, īpaši dzīvojot kopmītnēs vai studentu pilsētiņā. Tā ir arī iespēja pirmo reizi dzīvot ārpus vecāku patvēruma, ja tas iepriekš netika darīts. Kā atzīst studenti, studijas ir tikai daļa no Erasmus+ apmaiņas programmas. Apmaiņas programma ir arī par cilvēkiem, kurus satiec un ar kuriem pavadi laiku. Tu iepazīsti ne tikai valsti,  kurā izvēlējies studēt, bet arī citas kultūras. Pandēmijas laika semestris lika iepazīt citas vērtīgas lietas – apkārtējo dabu, parkus un dabas apskates objektus un ainavas, kas ļoti iedvesmoja, tāpat arī pilsētas interesantākos nostūrus. Studentiem bija iespēja arī iegūt vērtīgus materiālus bibliotēkā, kā arī veidot ciešākas draudzības ar citiem cilvēkiem, kurus izdevās satikt visbiežāk. Cilvēki, ar kuriem tu iepazīsties, paliek. Ir pārsteidzoši dzirdēt, cik aizraujoši cilvēki, esot tālu prom no savām mājām, stāsta par tām. To ir vērts piedzīvot.  
Bija arī studenti, kuriem, neskatoties un Covid-19 pandēmiju, daļa no studiju procesa notika klātienē. Piemēram, laboratorijas darbi un praktiskie darbi, kā arī pašas studijas pirmos divus mēnešus notika klātienē. Lauku darbi un ekskursijas arī notika kā parasti, tikai ievērojot visus Covid-19 piesardzības pasākumus. Bija studenti, kuriem semināri notika klātienē. Tad attiecīgi 50% no Erasmus pieredzes bija tieši universitāte - salīdzināšana, infrastruktūras pētīšana, kursabiedri, komunikācija un pasniedzēji. Protams, studentiem, kuri brauc ar mērķi maksimāli iegūt no studiju procesa un citu kultūru iepazīšana šķiet mazsvarīgāka, Erasmus+ studiju laiks, kad studijas notiek attālināti, var šķist mazāk vērtīgs.  
Pandēmijas laika pieredze parādīja, cik tālu cilvēki var nolaisties un cik daudz ir nepieciešams, lai sevi savāktu un pabeigtu to, kas prasīts. Dzīvojot vienam svešā vidē, ir labākais laiks sevis izzināšanai. Jāteic, ka studenti nonāca arī situācijās, kuras nevarēja kontrolēt, un tas noteikti nepalīdzēja izbaudīt visu pieredzi.  Tomēr piedalīties bija vērts, jo tā tik un tā ir pieredze, kuru nebūtu ieguvis, ja paliktu mājās.  

Kā Covid-19 pandēmija ietekmēja Erasmus+ apmaiņas programmu kopumā? 

Atbildot uz šo jautājumu, protams, jāņem vērā, ka viss atkarīgs, protams, no konkrētās valsts un ierobežojumiem, tāpēc arī studentu pieredze bija atšķirīga. 

Somijā bija salīdzinoši mierīgi ar Covid-19 ierobežojumiem. Rudens sākumā bija organizēti nelieli studentu pasākumi, tāpēc studenti paspēja ar lielāko daļu iepazīties. Bija atvērtas arī universitātes ēkas kādu laiku. Studentam bija nedaudz žēl, ka netika uz īstām lekcijām īstajās auditorijās, bet pasniedzēju joki Zoom ir kaut kas īpašs šajos laikos. Erasmus+ studijas ir iespējamas pandēmijas laikos, un no tā nevajag baidīties. Būs citas pat labākas lietas, kuru nebija pirmscovida apmaiņā. 

Dānijā ierobežojumi nebija ļoti stingri, līdz ar to mācības lielāko daļu notika klātienē. 2020.gada rudens semestrī Dānijā kafejnīcas, veikali, kā arī klubi un visi muzeji bija vaļā, tikai bija jāvelk maska, tāpēc semestris bija aktīvs! 

Madridē viss bija vaļā - brīva pārvietošanās pa pilsētu, atvērtas kafejnīcas, veikali, pat izdevās uz pāris pasākumiem aiziet. 

Kāds students bija plānojis pavadīt visu mācību gadu Erasmus+ apmaiņa programmā, bet tomēr izlēma pēc pirmā semestra atgriezties, jo nenotika ne koris, ne universitātes dzīve, visi ģeoloģiskie lauka darbi tika atcelti. 

Kāds cits students atzina, ka Covid-19 pandēmija tomēr Erasmus+ programmu kopumā ietekmēja negatīvi. Piemēram, ja salīdzina ar iepriekšējo dalību Erasmus+ apmaiņas programmā 2017. gadā un šā brīža situāciju Latvijā, tad noteikti bija vērts piedalīties un pavadīt semestri citā valstī, pieredze tāpat ir fantastiska. 

Kopumā pārējā Eiropā, tāpat kā Latvijā, daudzas vietas bija ciet, nenotika pasākumi, tajā skaitā ESN studentiem organizētie pasākumi. Noteikti bija mazāka sociālā dzīvē, kontakti, tikšanās, tāpat arī dažādi pasākumi un ballītes bija manāmi ierobežotas vai nevarēja notikt pavisam, samazinājās apmaiņas studentu skaits. Bija arī valstis, kur ceļošana un apkārtnes iepazīšana bija gandrīz vai neiespējama. Bija daudz vairāk nezināmā: bija jārēķinās, ka visu nevarēs nokārtot vai ieplānot laicīgi. Jāseko līdzi valsts Covid-19 ierobežojumiem, kas tika regulāri atjaunoti. Bija nepieciešams staigāt maskās un nebija iespējams pulcēties lielos pūļos. Bija arī satraukums par to, vai esi saslimis vai nē un par to, vai varēs kā plānots atgriezties mājās. Protams, tika ietekmēts arī pats studiju process, bez visa iepriekš minētā, piemēram, sakarā ar to, ka studijas notika attālināti mazāk, sanāca runāt un rakstīt angļu valodā, bet vairāk lasīt un klausīties. Reizēm tika ietekmēta arī studiju kvalitāte, gadījumos, kad lektori nebija tik spējīgi darbā ar tehnoloģijām vai, kad lektori saslima ar Covid-19. Tomēr studenti novērtē iespēju iepazīt jaunas studiju procesa organizēšanas metodes. 

Vai tavuprāt Erasmus+ studijas var apvienot ar kursa darba rakstīšanu? 

Studentu viedokļi šajā jautājumā dalās. Pēc noteikumiem, Erasmus+ studentiem ir jāapgūst kursi 30 ECTS jeb 20 Latvijas kredītpunktu apmērā. Protams, atkarīgs no kredītpunktu skaita konkrētā kursā, bet kādam tas var nozīmēt, ka jāapgūst 6 kursi. Ir studenti, kuri atzīst, ka grūti iedomāties, kā vēl pie šāda apjoma uzrakstīt kursa darbu. Studijas apmaiņas universitātē prasa diezgan daudz laika un uzmanības, jo slodze partneraugstskolā mēdz būt pietiekami liela, lai uzņemtos vēl kādas papildus lietas. 

Ir studenti, kuri ir pozitīvāk noskaņoti un atzīst, ka tas noteikti ir iespējams, ja esi mērķtiecīgs, ja laicīgi sāksi par to domāt un, ja nav nepieciešams veikt praktiskos pētījumus Latvijā, vai ja nepieciešamie materiāli neatrodas arhīvos Latvijā. Ar darba vadītājiem arī atrodoties Latvijā, studenti sazinās caur e-pastiem, tātad arī atrodoties citā valstī, tas būtu iespējams. Erasmus+ studiju laikā gūstot jaunas idejas un zināšanas, tās var izmantot kursa vai noslēguma darbā. Tomēr jārēķinās, ka brīvā laika tad nebūtu un nebūtu izdevies paceļot, iepazīt valsti vai socializēties. Bet būs grūtāk, jo tu gribēsi iepazīties ar cilvēkiem.  

Kopumā gribētos teikt “var, bet vai vajag?”. Domājams, ka šādu lēmumu būtu jāpieņem to izrunājot un saskaņojot savā fakultātē ar programmas direktoru. 

Kādi būtu tavi ieteikumi, meklējot dzīvesvietu Erasmus+ studiju laikam? 

No studentu pieredzes: 

“Atbraucot, paņemt Airbnb uz pāris dienām un pirms dzīvokli/istabu rezervēt dzīvošanai, aizbraukt un apskatīties to. Es impulsīvi samaksāju par dzīvokli krietni iepriekš, un arī manas istabas bildes īpašnieka mājaslapā izskatījās glītas. Taču atbraucot (līgums jau bija parakstīts līdz Erasmus beigām tajā brīdī) uz dzīvošanas vietu, es ieraudzīju realitāti – istaba bija vēl mazāka nekā šķita bildēs un visi piedāvāti palagi nebija pieejami vai bija sliktā stāvoklī, ledusskapis gandrīz nestrādāja un nebija pieejama krāsns. Līdz ar to bija papildus izdevumi.” 

“Meklējot dzīvesvietu, izvēlēties tādu, kurā būs viegli ilgtermiņā dzīvot un strādāt – noteikti ir jādomā ne tikai par cenu, bet par, piemēram, pieejamu darba galdu utt.” 

“Pati uzķēros un mani apmānīja. Ieteiktu nebaidīties un uzdot jautājumus īrniekam, prasīt par visu un, piemēram, pārbaudīt sociālajos tīklos, vai cilvēks vispār eksistē. Arī pieturēties pie studentu pārbaudītām vietām.” 

“Pievienoties konkrētās valsts (pilsētas) Erasmus+ grupai Facebook vietnē” 

“Sazināties ar iepriekšējā semestra apmaiņas studentiem, meklēt informāciju universitātes mājaslapā kā arī kopumā interneta vidē. Vairākkārt studenti arī ir palikuši pirmās dienas viesnīcā vai Airbnb, kamēr atrod uz vietas, kur dzīvot, lai labāk izvērtētu piedāvājumu. Jāpiebilst gan, ka izvēloties dienesta viesnīcu, ir jāpievērš uzmanība, vai tajā var aizvadīt pašizolāciju pēc lidojuma.” 

“Noteikti uzmeklēt universitātes domu biedru grupu, varbūt arī jau kādus studentus, kas ir bijuši iepriekš uz šo pašu vietu. Jauki, ja var dzīvot kopmītnēs vai ar citiem Erasmus+ studentiem. Dzīvesvieta, protams, vēlama tuvāk studiju norises vietai, sabiedriskajam transportam utt.” 

“Dzīvoju kopmītnēs, un domāju, ka ja ir tādā iespēja, tā jāizmanto.” 

“Izskatīt universitātes Erasmus+ Facebook grupas, kur parasti tiek publicēti dzīvokļi vai istabas, kas ir pieejamas. Noteikti nemaksāt naudu pirms nav slēgts līgums. Neīrēt dzīvokli no kādas individuālas personas pirms nav pārbaudīta visa iespējamā informācija par to vai dzīvoklis reāli pastāv.” 

“Ieteiktu dzīvot kopmītnēs, ja ir iespēja, tā satiksi citus studentus un ātrāk iedzīvosies valstī.’”  

“Izvēlies pēc iespējas lētāko variantu, bet padomā vai spēsi sadzīvot kopā ar ļoti daudz cilvēkiem vienā vietā – skaņas, tīrība, uzvedība! Dažkārt dzīvoklis ir labāka izvēle nekā kopmītnes.” 

“Darīt to laicīgi. Un apzināties, ka ārzemēs kojas ir lētākais variants un nepavisam ne tas sliktākais. Vismaz lockdown laikā ir iespēja satikt citus cilvēkus.” 

“Noteikti sazināties ar Universitāti par koju piedāvājumu. Erasmus+ studentam kopmītnēs dzīvot ir daudz vieglāk, ir pieejama tieša palīdzība studentam ar dokumentiem, piemērotas studenta vajadzībām, kā arī iespēja iepazīt vēl vairāk jaunu cilvēku, kas arī varētu būt apmaiņas studenti!” 

“Rietumeiropā iesaku ļoti laicīgi pieteikties studentu kopmītnēm – tur tās ir kvalitatīvas un ar atsevišķām guļamistabām. Austrumeiropā studenti pārsvarā iegūst gultas vietu istabā kopā ar kādu citu, tā kā, ja tas nav piemērots variants, iesaku meklēt istabu kādā privātā dzīvoklī. Šobrīd dzīvesvietu atrast ir vieglāk, jo ir mazāk Erasmus+ studentu, bet parasti – ļoti grūti.” 

“Kopmītnēs! Salīdzinoši ar istabas īres cenām, kopmītnes maksā 3 reizes lētāk. Turklāt te ir vienalga, kur tu dzīvo, ja nepatīk kopmītnes, tos pāris mēnešus var paciesties, bet tērēt naudu garšīgā ēdienā un atmiņās, piemēram, izbraucienos uz citām pilsētām.” 

Kā tu apmaksāji savu Erasmus+ braucienu? 

Bija studenti, kuri iztika tikai no Erasmus+ stipendijas. Bija tādi, kuri lielākoties iztika no stipendijas, bet papildus tērēja arī savus personīgos līdzekļus. Kāds iztērējis savu dzimšanas dienas dāvanu naudu, VID nodokļu deklarācijā iegūtos līdzekļus un mazliet iekrājumus, citus studentus finansiāli atbalstīja arī vecāki, kāds papildus saņēmis korporācijas stipendiju. Kāds cits raksta, ka kolīdz uzzināja, ka ir nominēts braucienam, sāka krāt naudu. Un tā bija pareizā izvēle. Ja gribas iet izklaidēties ik pa laikam nopirkt kaut ko ekstra, aizceļot uz citu pilsētu vai aiziet uz pasākumu, noteikti jāņem līdzi papildus nauda. Jāpiebilst, ka Covid-19 apstākļi rada papildu izdevumus. Var nākties iegādāties papildu veselības apdrošināšanu, apmaksāt Covid-19 testu, kas ne visās valstīs ir bezmaksas, turklāt lidojumi un transporti ir dārgāki, kā arī ir daudz sarežģītāka nokļūšana uz/no izvēlētās valsts. 

Kādas izmaksas varēji nosegt no Erasmus+ stipendijas? 

Stipendijas apmērs ir atkarīgs no valsts, uz kuru students dodas. Kā jau minēts iepriekšējā jautājumā, ir studenti, kuri visas izmaksas varēja nosegt no Erasmus+ stipendijas. Ir studenti, kuri min, ka no stipendijas varēja nosegt tikai īres maksu, citi arī sabiedrisko transportu, pārtiku un pamatpreces. Kāds min, ka dzīvošanai pietika, bet par papildu līdzekļiem tika segti ceļa izdevumi. 

Kāda studente, kura bija Somijā atbildējusi, ka ar stipendiju pietika kopmītnes istabas apmaksāšanai, pārtikai, sabiedriskajam transportam, pat sporta nodarbībām un nelieliem ceļojumiem.  

Kāds kā atbalstu izmaksu segšana min to, ka ieguva vietu kopmītnēs, kas ievērojami samazināja izmaksas un attiecīgi gandrīz visas dzīvošanas izmaksas spēja segt stipendija.  

Jāņem vērā, ka sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem, tēriņi ikdienā tomēr bija mazāki. 

Vai izvēlētā partneraugstskola/valsts deva kādus maksas atvieglojumus vai atlaides apmaiņas studentiem? 

Studenti saņēma  atlaides pusdienām universitātes ēdnīcā, sabiedriskajam transportam, velosipēda īrei, sporta nodarbībām, muzeju, kultūras pasākumu apmeklējumiem. Vācijā samaksājot vienreizējo semestra maksu, studenti sabiedriskajā transportā visā pavalstī brauc bez maksas. Kāds raksta, ka piesakoties Student Union un maksājot dalības maksu, varēja iegūt daudz vairāk atlaižu, piemēram, dažādiem veikaliem un ceļojumiem ar vilcienu, kas palika ievērojami lētāk. 

Daži studenti ir saņēmuši papildu nelielas stipendijas par to, ka dzīvoja kopmītnēs. Kāds cits students raksta par 80 EUR, ko piešķīra partneraugstskola. Vēl kādam pāris reizes bija nodrošināta bezmaksas Covid-19 testa veikšana 

Ieteikums būtu izpētīt pieejamo informāciju, jo pastāv iespēja, ka papildus Erasmus+ stipendijai, konkrētajā valstī/augstskolā var pretendēt un kādiem maksas atvieglojumiem vai papildus stipendiju, ko piešķir uzņemošā augstskola. 

Ar kādām papildus izmaksām jārēķinās dodoties Erasmus+? 

Ir dažas augstskolas, kuras jau pieteikšanās procesā lūdz uzrādīt IELTS vai TOEFL angļu valodas zināšanu testa sertifikātu, kas ir maksas pakalpojums. Ja vēlies braukt ar riteni, to var gan paņemt līdzi lidmašīnā (piemaksājot par bagāžu), gan nopirkt uz vietas. Šobrīd sakarā ar ierobežojumiem jārēķinās ar izmaksām, kas saistītas ar ceļošanu uz izvēlēto valsti vai atgriešanos no tās, jo pašlaik grūti iegādāties biļetes laicīgi un ir varbūtība, ka būs jāmeklē apvedceļi un jāceļo ar vairākiem transportiem. Tāpat tiek prasīts arī obligātais Covid-19 tests, kas jāveic par saviem līdzekļiem. Iespējams, pandēmijas dēļ ir vērts arī iegādāties papildu veselības apdrošināšanu. Izīrētāji nereti prasa depozīta iemaksu īrei. Ja vēlies apskatīt citas pilsētas brīvajā laikā, papildu būs ceļošanas izmaksas, ekskursijas, pasākumi. Pie neplānotiem izdevumiem var pieskaitīt, piemēram, sporta zāles abonementu un obligātās literatūras grāmatas. Jārēķinās, ka būs dienas, kad būs slinkums gatavot, un gribēsies pasūtīt ēdiena piegādi; ka drēbju mazgāšana, putekļu sūcējs - maksā naudu; ka sākumā, iespējams, būs jānopērk visi nepieciešamie trauki, segas, spilveni, kurus vēlāk nevēlēsies vest uz Latviju. Ir jārēķinās, ka ar stipendiju var nepietikt. 

Kas tev bija vislielākais izaicinājums/šķērslis dodoties mācībās uz ārzemēm? 

Saņemties pieteikties, zinot, ka būsi viens svešā vietā. Doties uz nezināmo. Apziņa, ka tā nav vienkārši ekskursija uz citu valsti, bet gan dzīvošana tajā valstī. Atrasties tālu no mājām, no ģimenes un draugiem. Uztraukums, ka neizdosies atrast draugus. Aizbraucot, šī sajūta gan pāriet. Saistības, kas paliek Latvijā: darbs, dzīvoklis, mājdzīvnieks. Noorganizēt visus kursus, kas nepārklāsies, būs vērtīgi studentam (studiju programmu nesakritības dēļ), kurus apstiprinātu abas universitātes, un to visu izdarīt laicīgi. Kursu atzīšanas procedūra. Valodas barjera, kas sākumā var radīt satraukumu par savu angļu valodu, bet tur mācoties nav īsti laika vairs par to domāt. Spānijā grūti bija tas, ka vietējie iedzīvotāji praktiski nerunā angļu valodā. Covid-19 pandēmijas dēļ līdz pēdējam bija šaubas par braucienu. Ierobežojumu dēļ uz partneraugstskolu bija jādodas ar autobusu, kas ceļā prasīja 30 stundas. Covid-19 laiks var radīt apjukumu un nestabilitāti gan psiholoģisku, gan praktisku iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar ceļošanas ierobežojumiem, kas sagādā grūtības saprast, kad tieši pirkt lidojumu un kādu, kā arī samaksāt depozītu par dzīvošanu. Kādam izaicinājums bija paņemt līdzi tikai 20 kilogramus čemodānu. 

Kāds raksta: “Nekas nebija šķērslis un izaicinājums bija viss, bet tas ir labi”.  

Vai tev izdevās iepazīt attiecīgās valsts kultūru arī attālināto studiju laikā, kad netiek organizēti pasākumi? 

Lielākā daļa studentu atzīst, ka neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, izdevās iepazīt arī izvēlētās valsts kultūru. Jā, iespējams ne tik daudz cik ejot uz pasākumiem, bet arī dzīvojot valstī  tiek iepazīta tās kultūra. Kaut vai dodoties uz veikalu, braucot ar sabiedrisko transportu, staigājot pa pilsētu. Arī mācībspēki parūpējas par kultūras iepazīšanu ar dažādām attālinātām aktivitātēm! Kāds iesaka katram studentam pašam būt aktīvam un uzsākt sarunas, kaut vai ar darba grupas biedriem. Tā kā rudens semestris daudzās augstskolās sākās klātienē, daļa studentu paspēja apmeklēt pasākumus, izbaudījusi valsts kultūru un tajā iemīlēties. Bija universitātes, kas piedāvāja dažādus attālinātos pasākumus un kursus, lai labāk iepazītu valsts kultūru, universitāti un pārējos studentus. Kāda augstskola piedāvāja tiešsaistes baleta izrādes, kādu laiku bija atvērti arī muzeji. Savukārt parki un pieminekļi tāpat ir pieejami. Dzīvošana kopmītnēs ļoti palīdzēja uzturēt apziņu, ka atrodies Francijā nevis Latvijā. 

Kas tev visspilgtāk paliks atmiņā no tās valsts kultūras, uz kuru devies? 

Students, kura apmaiņas valsts bija Somija: Cilvēku labsirdība un pacietība. Un īpaša attieksme pret saunām. Laikam Somijā katrā mājā ir sava sauna, jo mums kopmītnēs bija. Un sāļā lakrica (salmiakki), ko somi sauc par saldumiem. 

Students, kura apmaiņas valsts bija Spānija: Pacietība, emocionalitāte, vieglums un dzīvesprieks. Spāņi ir ļoti atvērti, bet tajā pašā laikā viņi ir vienkārši un iedvesmojoši. Patika fakts, ka kaut gan lielākā daļa no valsts nerunā angļu valodā, vietējie tāpat mēģinās tevi saprast un palīdzēt tev vienalga, cik laika viņiem tas aizņemtu. Jaukie un siltie cilvēki, sabiedrība, kuru varēju sastapt un iepazīt Spānijā. Vienmēr izpalīdzīgi, saprotoši. Tapas, palmas, silts laiks un draudzīgi cilvēki, lēts, bet labs vīns. 

Students, kura apmaiņas valsts bija Itālija: Noteikti tas būs ēdiens un vīns, jo tomēr tā ir Itālija. 

Students, kura apmaiņas valsts bija Francija: Cilvēki. Francijā viņi uztver dzīvi pilnīgi citādāk nekā šeit Latvijā un viņi to vairāk izbauda. Arī studentu dzīve ārzemēs ir pilnīgi citādāka nekā Latvijā. Un, protams, ēdiens, kā gan var aizmirts franču kruasānus un bagetes. 

Students, kura apmaiņas valsts bija Čehija: 17. Novembris Čehijā ir Samta revolūcijas diena, diezgan daudzi cilvēki centrā novietoja svecītes, pa pilsētu bija salikti karogi, ļoti skaisti. Protams, eglītes iededzināšana pirmajā adventē un parādes (decembrī apstākļi bija mazliet uzlabojušies). 

Tā kā anketa bija anonīma, pārējo studentu atbildes nevaram piedēvēt konkrētai valstij, jo atbildē valsts netika minēta. Tomēr varam padalīties ar lietām, kas studentiem palikušas atmiņā: 

  • tas, cik universāli tomēr ir studenti (un pasniedzēji) visur; 

  • augstā mācīšanās ētika ; 

  • daba ,cilvēki;  

  • siers, maize un vīns;  

  • sidrs un īpatnējais tā ieliešanas veids, kā arī kalni, daba, govis;  

  • cilvēku prieks, ieraugot ārzemniekus, īpaši tos, kas cenšas runāt valsts valodā; 

  • pārgājieni dabā un kalnos;  

  • ēdiens un skaistā arhitektūra, kultūras atšķirības;  

  • sabiedrības uzticēšanās viens otram, vienlīdzība, atvērtība vienam pret otru un draudzīgā attieksme, aktivitāšu daudzveidība un alus baudīšana;  

  • dažādu reģionu valodas īpatnības, kuras nu jau veido arī manu dialektu šīs valsts valodā;  

  • sadzīves sīkumi, kurus tu atrodi vienkāršā saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem un arhitektūra, kura bija unikāla. 

Vai pēc studiju beigšanas tu vēlētos atgriezties valstī, kurā biji Erasmus+ studijās jau kā savas nozares profesionālis? 

Studentu domas šajā jautājumā dalās. Ir tādi, kuri apsver šādu iespēju, piemēram, lai atgrieztos un turpinātu studijas, dotos praksē vai apskatītu to, ko Covid-19 ierobežojumu dēļ nesanāca apskatīt. Citi vēlas atgriezties, lai sasniegtu mērķus, kas radušies Erasmus+ programmas laikā. Ir studenti, kuri noteikti to nevēlas, jo, piemēram, ir citi dzīves mērķi un tādi, kuri vēl nav izlēmuši, bet pieļauj, ka tas varētu būt atkarīgs no situācijas un iespējām.  


Ja arī tu vēlies izmēģināt Erasmus+ studijas vai praksi, izpēti informāciju par programmu, noteikti piesakies un kļūsti par vienu no Erasmus+ studentiem!