Solis tuvāk zvaigznēm

Projekta uzsākšanai Milners atvēlējis 100 miljonus ASV dolāru un uzsvēra, ka esošās tehnoloģijas neder, lai dotos uz zvaigznēm, jo pašreizējie kosmisko zonžu komponenti ir pārāk smagi. Ir jāaizstrādā t. s. nanozondes, kur visi galvenie komponenti atrastos uz vienas plates vai čipa. Autoram gan nav skaidrs, vai izdosies veikt datu nosūtīšanu no vairāk nekā 4 gaismas gadu attāluma. Tam noteikti nepieciešams liels enerģijas daudzums, pat ja izmanto optiskās komunikācijas, kas arī ir plānots. Milners arī uzsvēra, ka ir apzinātas vairākas problēmas, kurām jārod risinājums, lai varētu radīt StarChip un infrastruktūru, kas nepieciešama, lai tas dotos ceļā. Tās ir:

• uz Zemes esošas lāzeru matricas izveide un optisko elementu dzesēšana;
• Zemes atmosfēras ietekmes novēršana uz lāzera stariem;
• precīza zondes nomērķēšana uz galamērķi;
• gaismas buras integritāte un stabilitāte paātrināšanās fāzē;
• ceļš starpzvaigžņu telpā. Tajā ir putekļu daļiņas, gāzu molekulas un kosmiskā radiācija;
• darbspējas nodrošināšana vairāku gadu desmitu garumā;
• nonākot galā, problēmas var radīt kameras nomērķēšana uz iemūžināmo objektu;
• iegūto datu precīza nosūtīšana Zemes virzienā;
• gaismas buras veiktspēja pēc 20-30 gadiem starpzvaigžņu telpā;
• enerģijas saražošana un uzglabāšana.

Daudzi jautājumi, šķiet, tiks atrisināti dabīgā ceļā, attīstoties tehnoloģijām. Jau šobrīd ir pieejami par gramu vieglāki procesori, digitālās fotokameras un 1 W lāzerdiodes. Enerģijas ražošanai tiks izmantots radioizotopu ģenerators, ko darbinās Pu-238 vai Am-241. Šī tehnoloģija arī nav jauna, tik jāveic tās miniaturizācija. Starpzvaigžņu telpas putekļi un atsevišķas molekulas ir cita problēma, kas jārisina, samazinot StarChip frontālās virsmas laukumu. Tiesa, tas neļauj pasargāt gaismas buru, un ir pilnīgi iespējams, ka, nonākot galā, tā ir vienos caurumos vai tās nav vispār, un tas misijai tad pieliktu punktu, jo bura paredzēta gan kā kameras, gan kā datu pārraides elements. Plus gaismas burai, lai izturētu sākotnējā ātruma piešķiršanai izmantoto enerģijas plūsmu, jābūt superatstarojošai – tā drīkst absorbēt vien 10^-5 no lāzeru enerģijas, kuru kopējā jauda plānota ap 100 GW. Interesanti, ka tas ir apmēram tikpat daudz, cik bija nepieciešamas, lai paceltos Space Shuttle. Atsevišķa problēma ir nosūtītās informācijas uztveršana. Tam tiktu izmantota StarChip paātrināšanai izveidotā lāzeru matrica uz Zemes. Tas ļautu nodrošināt to, ka uztverošās antenas laukums būtu ap 1 m². Laboratorijas testi liecina, ka pastāv iespēja uztvert pat individuālus StarChip nosūtītus fotonus. 

[..] Noslēgumā Vai tas izdosies – doties uz zvaigznēm? Agrāk vai vēlāk jā, jo nu jau pavisam droši var teikt, ka šāds ceļojums pamet zinātniskās fantastikas lauku, pāriedams zinātniskās realitātes jomā. Vismaz izpētes zondes līmenī. Breakthrough Starshot un līdzīgi projekti noteikti tuvina brīdi, kad ceļā dosies pirmā starpzvaigžņu zonde. Un šobrīd ir arī vairs pavisam maz šaubu, kurp doties, jo pavisam nesen ir apstiprināts atklājums, ka tepat, nieka 4.22 gaismas gadu attālumā ap pundurzvaigzni Centaura Proksima riņķo planēta Centaura Proksima b. Vēl intriģējošāku šo atklājumu padara tas, ka Centaura Proksima b savu zvaigzni apriņķo t.s. apdzīvojamības zonā, proti, tādā attālumā no zvaigznes, ka uz planētas virsmas ir iespējams atrast ūdeni šķidrā agregātstāvokli, kas ir viens no mums pazīstamās dzīvības pastāvēšanas faktoriem. Un planētas masa ir vien 1.3x lielāka nekā Zemei, tātad ir labas iespējas, ka tā, tāpat kā Zeme, ir cieta planēta.   Video, kas parāda, kā varētu izskatīties StarChip starts no Zemes orbītas – http://bit.ly/uz-zvaigznem Visi attēli no Breakthrough Initiatives