Cosmic Light “Zvaigžņotās Debess” rakstos

No «ZvD» 231. numura  HRONIKA  Starptautiskā gaismas un gaismas tehnoloģiju gada IYL2015 Koordinācijas komiteja tika īpaši uzaicinājusi Starptautisko Astronomijas savienību (IAU) 2015. gadā organizēt pasākumus par tematu Cosmic Light (kosmiskā gaisma). Atsaucoties arī uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas aicinājumu astronomiem iesaistīties šī gada atzīmēšanā, «Zvaigžņotās Debess» Redakcijas kolēģija rosināja LU Bibliotēkā  veidot Izstādi Kosmiskā gaisma  saskaņā ar IAU izvēlētajām tēmām, kas atspoguļotas «ZvD» laidienos vairāku desmitu gadu laikā. 

Cosmic Light "Zvaigžņotās Debess" rakstos 

Gaismas nozīme sniedzas tālu ārpus dzīves uz Zemes. Caur nozīmīgākajiem zinātniskajiem atklājumiem un tehnoloģiskajiem sasniegumiem gaisma ir palīdzējusi mums redzēt un labāk izprast visumu. Darīt zināmus lielos sasniegumus astronomijā, skatīties apdullinošus kosmosa attēlus un uzzināt vairāk par tumšajām debesīm:   Alksnis A. 2015. – Starptautiskais Gaismas un gaismas tehnoloģiju gads –  2015, Pavasaris (227), 15.-16.lpp. Kokins R. Cik veca ir gaisma? Gaisma biblisko tradīciju skatījumā. –  2015, Pavasaris (227), 16.-19.lpp. Zepe M. Gaismas ātruma 300 gadi  – 1975/76, Ziema (70), 44.-46.lpp.

Einšteina simtgade

1915. gadā Einšteina izstrādātā Vispārīgās relativitātes teorija parādīja, kādā veidā gaisma ir pašā telpas un laika struktūras centrā. Daudz pasākumu visā pasaulē koncentrēsies uz šo radošo visuma teoriju, un šī lappuse sagādās īpašas saites un arī sniegs citas iespējas uzzināt par Einšteinu un viņa daudzajiem ieguldījumiem fizikā un kosmoloģijā: http://www.light2015.org/Home/CosmicLight/Einstein-Centenary.htmlRabinovičs I., Škļeņņiks Č. Alberts Einšteins (1879-1955). – 1969 (1968/69), Ziema (42), 25.-29.lpp. Stradiņš J. Alberts Einšteins un Latvija. – 1979/80, Ziema (86), 2.-9.lpp. Priekšlikums ievēlēt Albertu Einšteinu par Berlīnes Zinātņu akadēmijas īsteno locekli (no žurn. "Wissenschaft und Fortschrift", 1979, N2). – 1979/80, Ziema (86), 10.-11.lpp. Zariņš A. Vispārīgā relativitātes teorija un eksperiments. – 1979/80, Ziema (86), 12.-15.lpp. Švarcs K. Einšteina Vispārīgās relativitātes teorijas simtgade  – 2015, Rudens (229), 28.lpp.

Tumšās debess izpratne

Vairumā pasaules lielo pilsētu vairs nav iespējams novērtēt nakts debess skaistumu. Neprasmīgs publiskais apgaismojums gan izšķiež enerģiju, gan izraisa “gaismas piesārņojumu”, kas paslēpj mūsu Visumu no mums. Šī lappuse sagādās saites un iespējas izskaidrot nelabvēlīgo apgaismojuma ietekmi uz vietējo apkārtni un sniegs ziņas par to, kā varat izvairīties un kur iet skatīties tumšo debesi tuvu jums: http://www.light2015.org/Home/CosmicLight/Dark-Skies-Awareness.html. Balklavs A. Cik ilgi vēl mēs redzēsim zvaigznes? – 2003, Rudens (181), 13.-14.lpp. ar 3krās. il. Paziņojums: 2.Starptautiskais simpozijs Dark-sky Parks 2009.g. 14.-19.sept. Horvātijā  – 2009, Vasara (204), 23.lpp. Paziņojums: 3.Starptautiskais simpozijs Dark-sky Parks 2010.g. 6.-10.sept. Horvātijā  – 2010, Vasara (208), 19.lpp.

Visums attēlos

No Zemei vistuvākajiem kaimiņiem planētām līdz vistālākajām galaktikām kosmoss ir brīnums, lai ieraudzītu, un mēs esam neiedomājami laimīgi 21. gadsimtā būt spējīgiem aplūkot tik daudz ievērojamu un lielisku no teleskopiem un pavadoņiem iegūtu attēlu. Šī lappuse nodrošinās daudz paraugu un saišu, kas ir patiesi iedvesmojoši:  http://www.light2015.org/Home/CosmicLight/A-Universe-of-Images.html . Balklavs A. Jauni interesanti kosmisko objektu uzņēmumi – 1. – 2004, Vasara (184), 10.-13.lpp. ar 3+5krās. il. Balklavs A. Interesanti kosmisko objektu uzņēmumi – 2. – 2004, Rudens (185), 15.-17.lpp. ar 2+9krās. il.  Balklavs A. Interesanti kosmisko objektu uzņēmumi – 3  – 2004/05, Ziema (186), 21.-25.lpp. ar 2+4krās. il. Balklavs A. Interesanti kosmisko objektu uzņēmumi – 4 – 2005, Pavasaris (187), 24.-27.lpp. ar 1+6krās. il. Balklavs A. Interesanti kosmisko objektu uzņēmumi – 5 – 2005, Vasara (188), 30.-36.lpp. ar 5+6krās. il. Alksnis A. Virpuļgalaktikas dažādās sejas. – 2011, Pavasaris (211), 15.-16.lpp. ar 3krās.il. Pundure I. Andromedas miglājs M31 kosmisko observatoriju gaismā. – 2011, Vasara (212), 29.lpp. ar 3krās.il.

Lielais Sprādziens

1965. gadā firmas Bell Telephone laboratorijas zinātnieki Arno Penziass un Roberts Vilsons atklāja kosmisko mikroviļņu fonu – Visuma sākuma elektromagnētisko atbalsi. Lielais Sprādziens tagad ir ienācis sabiedrības kultūrā, bet vairumam ļaužu nav priekšstata patiesi, ko tas nozīmē kosmoloģijai. Šī tīmekļa lappuse izskaidros pagātni ārpus 1965. gada mērījumiem un nodrošinās iespējas un saites, tādā veidā varat uzzināt, ko tas viss nozīmē:  http://www.light2015.org/Home/CosmicLight/The-Big-Bang.html . Balklavs A. Pirmatnējā starojuma meklējumi. – 1966, Pavasaris (31), 21.-22.lpp. Balklavs A. Pirmatnējā starojuma eksistence apstiprinājusies. – 1967, Pavasaris (35), 18.-21.lpp. ar 3 il. Francmanis J. Nobela prēmija reliktstarojuma atklājējiem. – 1979, Vasara (84), 32.-34.lpp. Balklavs A. Jauni dati par relikto starojumu. – 1981, Rudens (93), 24.-25.lpp. ar il. Balklavs A. Signāli no sākotnes. Epohāls atklājums. – 1993, Pavasaris (139), 16.-20.lpp. ar 2 il.

Galileoscope

Galileoscope – augstas kvalitātes lēts teleskopa aprīkojums, ko izstrādājusi starptautiska vadošo astronomu un dabaszinātņu pedagogu grupa. Nav svarīgi, kur dzīvojat, ar šo viegli saliekamo aprīkojumu varat redzēt debess brīnumus, kam Galileo Galilejs pirmoreiz uzmeta acis pirms vairāk nekā 400 gadiem, to skaitā Mēness krāterus un kalnus, četrus Jupiteru apriņķojošos mēnešus, Venēras fāzes, Saturna gredzenus un neskaitāmas ar neapbruņotu aci neredzamas zvaigznes. Šī lappuse sniegs ziņas par to, kā varat iegūt Galileoscope sev:  http://www.light2015.org/Home/CosmicLight/Galileoscope.html . Balklavs A. Pirmo skolas astronomisko observatoriju Latvijā atklājot. – 1989, Vasara (124), 57.-61.lpp. ar 5+3krās. il. Vilks I., Gills M., Bērziņš K. Logs vaļā jau 20 gadus. – 2007, Pavasaris (195), 69.-73.lpp. Keruss M. 7. debess vērotāju salidojums Suntažu observatorijā. – 2012, Vasara (216), 57.lpp. «ZvD» 25.nov.2015.