ASTROMAĢIJA, kuru DĒVĒ par ASTROLOĢIJU

(2. turpinājums, sākums ZvD 2015, Vasara, 67.-70.  lpp.)  No «ZvD» 231. numura  IEROSINA LASĪTĀJS  Arturs Balklavs-Grīnhofs  Ko astroloģija ir devusi un dod cilvēcei mūsdienās? Iepriekš ir mēģināts objektīvi parādīt astroloģijas lomu sendienās un tās centienus “zinātniskoties” mūsdienās. Taču rezultāti, kā redzējām, ir bēdīgi un nevairo optimismu. Gluži otrādi – raisās interesantas asociācijas. Proti, – vēl  nesen ļoti aktuāls bija jēdziens “karojošais ateisms” un ar tā valstisku atbalstu saistījās vesela virkne iedarbīgu aktivitāšu, kas deformēja sabiedrības apziņu, kavējot un pat liedzot objektīvu realitātes uztveri un izpratni. Tagad tas, šķiet, transformējies (un, lai arī šķietami bez valstiska atbalsta) par, varētu teikt – lienošo tumsonību – (atvasinājums no kādreiz populārā – polzūčaja kontrrevoļūcija) ar astroloģiju kā vienu no šīs tumsonības paveidiem, jo masu informācijas līdzekļu piesārņojums ar dažādiem pēc savas būtības satriecoši truliem horoskopiem, ko pilnīgi var uzskatīt par vienu no garīgās narkozes, resp., apziņas aptumšošanas līdzekļiem, ir pieņēmis tādus apmērus un tik ļoti iedarbojies uz lasītājiem, ka zinātnes atziņu popularizēšana laikrakstos un žurnālos, ja vien tās nav ar izteikti sensacionālu piegaršu, ir kļuvusi ļoti problemātiska, lai neteiktu – gandrīz neiespējama. Tās, t.i., normālas, bez sensacionālas pieskaņas vai uz iespējamām katastrofām (un pēc iespējas globālākām!) ievirzītas zinātnes atziņas, pēc daudzu redaktoru un žurnālistu uzskatiem, esot neinteresantas, lasītāji tās, atšķirībā no horoskopiem, nepieprasot un līdz ar to nelasot. Un tā nelietderīgi tiekot izšķiests preses izdevuma dārgais iespiedlaukums, ko labāk izmantot kaut vai reklāmai, kas laikrakstam vai žurnālam dod reāli aptaustāmu labumu. Ir ļoti bēdīgi, ka šādas atziņas tiek paustas laikā, kad ar lielu centību Latvija tiecas integrēties Eiropas Savienībā, kura savu pastāvēšanu un attīstību balsta uz moderno zinātni un no tās atziņām atvasinātām visaugstākajām tehnoloģijām, un līdz ar to loģiski būtu tur gribēt ieiet kā līdztiesīgiem un pilnvērtīgiem  partneriem, bet ne kā garīgi atpalikušai provincei, kas noskaņojusies vai mērķtiecīgi noskaņota uz zinātnisku un tehnoloģisku parazītismu, uz kādu tieši orientē un ved par kultu kļuvusī astroloģija. Sevišķi uztraucoša ir ne tikai plašas publikas aizraušanās ar astroloģiju un pat politiķu, dažu atklātā, citu kautrīgā atzīšanās, ka arī viņi izmanto astrologu pakalpojumus (vai tāpēc būtu jābrīnās par šādu politiķu darbības jo daudziem labi un smagi izjūtamām sekām?), bet gan tas, ka pat tādā laikrakstā kā  "Izglītība un Kultūra" 1997. gada 13. novembra numurā parādījās raksts, kurā bija uzvedināts uz domām par iespējamību skolu darbā iesaistīties arī astrologiem (Balklavs, 1998/99). Tā turpinoties, nav neiespējami  nonākt līdz tam, ka skolās var tikt mācīta astroloģija astronomijas vietā vai maģija – dabas zinātņu vietā utt. Un ne kā izvēles, bet obligāts priekšmets. Lai pievērstu uzmanību šīs situācijas absurdumam, tās absolūtai neatbilstībai sabiedrības patiesas, progresīvi virzītas attīstības nodrošināšanai, tad arī ir ticis izvēlēts šī apcerējuma pēdējās sadaļas nosaukums. Tātad, vai kāds var uzskaitīt vai, vienkārši minot dažus piemērus, pateikt, kādus labumus astroloģija ir devusi cilvēcei? Varbūt, ka tā ir kaut ko izgudrojusi, kas atvieglo ikdienu, uzlabo šīs ikdienas drošību vai palielina tās komfortu? Varbūt tā ir novērsusi karus, sērgas, ārstējusi slimības, palīdzējusi cīnīties pret noziedzību, nepieļāvusi lielas vai mazāk lielas nelaimes, piemēram, bankas “Baltija” krahu utt., kuru cēloņi ir politiķi un noziedznieki (saiklis "un" te nav likts kā vienlīdzības zīmes aizstājējs), t.i., it kā astroloģiski prognozējami cilvēki? Vai varbūt var minēt kaut ko citu, pietiekami nozīmīgu, bet maz zināmu? Tātad, KO ASTROLOĢIJA IR DEVUSI CILVĒCEI? Šis vienkāršais, bet kardinālais jautājums pēc būtības un galvenajos vilcienos atrisina visus ar šo problēmu saistītos mākslīgi radītos samezglojumus un praktiski padara par nevajadzīgām jebkuras diskusijas šajā jomā. Visas tā sauktās astroloģiskās prognozes, ja objektīvi paanalizējam, nav nekas cits kā veikli, taču pietiekami miglaini sastādīts teksts, no kura faktiski izriet, kā jau iepriekš parādīts, apmēram tāda satura "stingri" secinājumi, ka varbūt kaut kas notiks (var notikt), bet var būt, ka tas tomēr nenotiks (var arī nenotikt), jo zvaigznes vai planētas pat pēc pašu astrologu uzskatiem neko neizbēgamu nenosaka, bet tikai rada noslieci, ievirzi, kas var gan realizēties, gan nerealizēties. Šīs "prognozes" ir ļoti līdzīgas tādiem apgalvojumiem kā, piemēram, ka rīt varbūt būs saulains laiks, bet var būt arī tā, ka saule tomēr nespīdēs. Laikam jau tiešām jāsaucas par astrologu, lai producētu, manipulētu un pelnītu naudu ar kaut ko faktiski tik nenoteiktu, nesaistošu, t.i., ar tādiem nekādu personīgu atbildību neprasošiem apgalvojumiem. Interesanti iztēloties, kāda būtu sabiedrība, tās uzskatu un savstarpējo attiecību sistēma, ja, piemēram, inženieri izprojektētu un tiktu uzcelts tilts, par kuru varētu teikt: “Iespējams (varbūt), ka šis tilts izturēs un pa to varēs braukt, bet var arī gadīties, ka tas, jums braucot, neizturēs un sabruks”. Šķiet, ka šajā ziņā nav pārāk jāaizraujas ar zinātnes, tostarp astronomijas, devuma uzskaitījumu, jo, kam acis dotas redzēšanai, ausis dzirdēšanai un smadzenes saprašanai, labi apzinās, ka faktiski visa mūsu ikdiena, tās gan vitālo vajadzību, gan komforta apmierināšana, sākot kaut vai ar bumbiņrakstuli un beidzot ar sakaru pavadoņiem, sabiedrības tālākās attīstības nodrošināšana utt., u.t.jpr. ir saistīta ar zinātniskiem, tostarp arī psiholoģiskiem pētījumiem, ar zinātniskās pētniecības rezultātiem, bet ne ar magu izdarībām un māžošanos. Lai, piemēram, pārvietotos, mēs taču izmantojam dažādus satiksmes līdzekļus, nevis burvju paklājus. Arī, saskaroties ar veselības problēmām, vismaz lielākā daļa meklē un paļaujas uz ārstiem, bet ne uz pūšļotājiem, astrologu pesteļošanu utt. Šajā kontekstā negribētos vēl vairāk pieskarties ne mūsu politiķu destruktīvajai, lai neteiktu vairāk, attieksmei pret zinātni un līdz ar to izglītību vispār, nedz arī masu mēdiju labvēlībai pret astroloģiju atsevišķi, atstājot to katra sirdsapziņai un pārliecībai, kā jau tam demokrātiskā sabiedrībā būtu jābūt, ja vien no tā neceltos reāls apdraudējums un ļaunums. Ir vienkārši prātam neaptverami, ka situācijā, kad gan zinātne, gan kristīgā reliģija (Vanags, 1999), kuru ieguldījums mūsu civilizācijas kultūras ģenēzē, sabiedrības materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanā, tās eksistences un attīstības nodrošināšanā ir noteicošs, ir nepārvērtējami liels, un abas tās vienprātīgi, lai gan katra no sava viedokļa, noraida astroloģiju (un ne tikai to – arī citas maģijas) un brīdina par tās kaitīgumu, lai neteiktu ļaunumu, ko var dot gan aizraušanās, gan nodarbošanās ar to, astroloģija vēl joprojām turpina jaukt cilvēku prātus un ar masu informācijas līdzekļu neslēptu atbalstu cenšas arvien ciešāk iesakņoties mūsu ikdienā, mērķējot pat uz tās pamata pamatu – izglītības sistēmu. Zinātne nekad nav noliegusi un arī šobrīd nenoliedz cilvēka saistību ar Kosmosu. Vēl vairāk, – tā šo saistību vienmēr ir uzsvērusi un pētījusi, t.i., centusies noskaidrot, izzināt, apjēgt. Tā pētījusi un pēta dažādu kosmisko faktoru, piemēram, Saules aktivitātes daudzveidīgo izpausmju ietekmi uz cilvēka veselību (Cimahoviča, 1966, 1968, 2002; Docenko, 2003; Jagodinskis, 1967; “Zvaigžņotā Debess”, 1965), reakcijas spēju utt., par ko jau ir iepriekš minēts un par ko varētu runāt vēl un vēl, jo zinātne nepārtraukti attīstās. Zinātne kategoriski nenoliedz arī iespējamu saistību un sakarību pastāvēšanu starp, pieņemsim, bērna ieņemšanas brīdi, resp., Saules stāvokli zodiakā kā kosmiska pulksteņa ciparnīcā vai drīzāk atkarībā no gada laika, un bērna psiholoģisko, mentālo u.c. orientāciju utt. Taču tas ir jāizpēta, jāpārbauda un jāpamato, pirms kaut kādas rekomendācijas sāk ieteikt vai lietot praktiski. Sevišķi bērniem un sevišķi skolās. Zinātnieki nebūt nenoliedz, ka arī ezoterisko atziņu pārbaude varētu būt viens no zinātniskas izpētes jautājumiem, ja vien šobrīd zinātnes uzmanības lokā nebūtu daudz aktuālāku, vitāli svarīgāku, kā jau teikts, sabiedrības sekmīgai funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamu uzdevumu risināšana, kā, piemēram, kodoltermiskā sintēze un alternatīvas enerģijas avoti, augstas (istabas) temperatūras supravadāmība, jauni materiāli tehnikai, medicīnai u.c., ļaundabīgie audzēji, AIDS un citas vēl neārstējamas un apārstējamas slimības, vides saglabāšana un atveseļošana utt., u.t.jpr., ko astroloģija diemžēl nerisina un arī nerisinās, jo tā to nav spējīga darīt, un ja atrastos pietiekami līdzekļi šādu pašlaik daudz mazāk aktuālu pārbaužu un pētījumu izdarīšanai. Rezumējot var teikt, ka astroloģija mūsdienās ir viens no antikultūras paveidiem, kas nepietiekami izglītotos cilvēkos rada ilūziju, ka ar samērā vienkāršiem paņēmieniem, izmantojot debess spīdekļu stāvokli, ir iespējams prognozēt notikumus un līdz ar to ietekmēt to norises, resp., likteni, tā novēršot cilvēkus no zinātniskas patiesu kopsakaru izziņas un uz tās balstītu attieksmes vai rīcības plānu izstrādāšanas un īstenošanas. Astromaģija – viens no pesteļošanas un garīgās atkarības paveidiem Galvenais nesaskaņu cēlonis starp astrologiem un astronomiem, resp., magiem-zīlniekiem (precīzāk gan būtu lietot apzīmējumu – pesteļiem) un zinātniekiem ir saistīts ar to, ka astroloģija diemžēl pretendē uz zinātniskumu, uz zinātnes paveida vai pat zinātnes nozares statusu, cenšoties izmantot zinātnes nenoliedzami pelnīto un augsto autoritāti kā aizsegu savas pastāvēšanas un darbības attaisnošanai, lai gan tam nav nekāda pamata. Šīs pretenzijas nevar vērtēt savādāk kā citu nopelnu izmantošanu, kā parazitēšanu, un šādas darbības, protams, vienmēr izsauc sajukumu, neizpratni un tādēļ arī nepatiku un protestus.  Lielā mērā šīs pretenzijas sakņojas astroloģijas maldinošajā nosaukumā, kas diemžēl vēsturiski iegājies un tādēļ grūti izmaināms. To veidojošie vārdi "astro" un "loģija" (saliktenis no grieķu valodas “astro” – zvaigzne, “logos” – mācība; astronomija līdzīgi ir saliktenis no jau minētā “astro” un “nomos” – likums), t.i., attiecīgi uz "zvaigznēm" un "mācību vai zinātni" norādoši, tātad it kā liecina, ka runa ir par "zinātni par zvaigznēm", lai gan, kā jau atzīmēts, tā sauktās astroloģiskās atziņas nav iegūtas zinātnisku pētījumu rezultātā un šīm atziņām labākā gadījumā varētu meklēt kaut kādu pamatojumu planētu stāvokļos, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tām nav nekāda sakara ar zvaigznēm (atskaitot, protams, Sauli). Pēc būtības astroloģiju vajadzētu saukt par astromaģiju, un ar to arī daudz kas atrisinātos. Vismaz liela daļa cilvēku netiktu maldināti un saprastu, ka ar zinātni, kuras autoritāte, kā jau atzīmēts, vismaz kaut cik civilizētā sabiedrībā pilnīgi pamatoti un vēl par laimi ir pietiekami liela, astroloģijai nav nekāda sakara. Astroloģija jeb astromaģija ir viens no pesteļošanas paveidiem. Taču tas nebūt nav tik nekaitīgs, kā to cenšas pasniegt tie, kas ar to nodarbojas un ar šo nodarbošanos pelna naudu, sliktākajā gadījumā aicinot uztvert to kā interesantu spēli, kā izklaidi, bet labākā gadījumā, protams, kā ieskata iespēju nākotnē, liktenī. Aizraušanās ar astroloģiju, novirzot no reālu patiesību meklēšanas, ko dara zinātne, veicina garīgu atpalicību un līdzīgi narkotikām – arī garīgu atkarību. Pēdējais moments acīmredzot ir bijis zināms jau senajiem jūdu priesteriem, kad viņi savos likumos iestrādāja tik bargu sodu kā astrologu nomētāšanu ar akmeņiem. Tātad sava nosaukuma līdzības dēļ ar astronomiju, kuras atziņas un zināšanas tai faktiski nemaz nav vajadzīgas, tā mimikrē un parazitē uz šīs zinātnes nozares autoritātes. Tā sauktie astroloģiskie aprēķini ir vistīrākā blēņošanās, un to iemaņas horoskopu sastādīšanai var apgūt katrs, kam vien ir vēlēšanās, un par astrologu var kļūt un nodarboties ar lētticīgu cilvēku muļķošanu vai mānīšanu, pat neapgūstot visai elementāras astronomiskas zināšanas (piemēram, mums tuvākā zvaigzne Saule astrologiem ir planēta, kas, kā jau planēta riņķo ap Zemi vai faktiski – ap cilvēku, ap kuru pēc viņu uzskatiem griežas viss Visums).   Avoti · Balklavs A. Vai pesteļošana var sekmēt pedagoģiju? – "Zvaigžņotā Debess", 1998/99. gada ziema, nr.162, 64.-68. lpp. · Cimahoviča N. Jaunos ceļos. – “Zvaigžņotā debess”, 1966. gada ziema, nr.30, 1.-6. lpp. · Cimahoviča N. Sirds atvērta Saulei. – "Zvaigžņotā debess", 1968. gada vasara, nr.40, 46.-48. lpp. · Cimahoviča N. Heliobioloģijas līkloči. – “Zvaigžņotā Debess”, 2002. gada rudens, nr.177, 70.-75. lpp. · Docenko M. Trihineloze un Saules aktivitāte. – "Zvaigžņotā Debess", 2003. gada pavasaris, nr.179, 72.-74. lpp. · Jagodinskis V. Gripa klausa Saulei. – "Zvaigžņotā debess", 1967. gada pavasaris, nr.35, 15.-16. lpp. · Vanags J. Par horoskopiem un kristīga cilvēka brīvību. – Laikr. “Svētdienas Rīts”, 6.febr.1999., Nr.5(1308), 2. lpp. · “Zvaigžņotā Debess”, 1965. gada rudens, nr.29, 40 lpp. (www.astr.lu.lv/zvd/saturs1965.htm#3)   (Turpmāk par kosmiskiem ritmiem un kosmiskiem hronometriem)