Vai doktorantūrā studē tikai tie, kas grib savu dzīvi pilnībā veltīt zinātnei? Kā savienot studijas augstākajā līmenī ar darbu un ģimenes dzīvi? Cik tad “nopietni” ir jāstudē doktorantūrā un kas notiek, kad esi sasniedzis augstāko līmeni un kļuvis par doktora grāda “īpašnieku”? Uz šiem un citiem jautājumiem centās atbildēt Latvijas Universitātes (LU) eksperti un doktorantūras studenti, mudinot jauniešus pēc maģistra grāda iegūšanas turpināt studijas augstākajā līmenī.

Diskusija “No Mg. par Dr. Doktorantūra tuvplānā” noritēja tiešsaistē. LU šī brīža doktoranti un doktora studiju programmu vadītāji dalījās pieredzē par studiju norisi, biežākajiem izaicinājumiem un ieguvumiem, kā arī par pētniecības procesu, kas pavada doktorantūras studijas. Ikvienam interesentam ir iespēja noklausīties diskusijas ierakstu LU kontos sociālajos tīklos Facebook un YouTube.  

Ekspertu saruna noritēja trīs daļās. Pirmajā daļā tika apskatīti jautājumi – ko nozīmē doktorantūras studijas un kāpēc tās ir svarīgi studēt. Otrajā daļā eksperti pievērsās praktiskiem jautājumiem par finansiālajiem rīkiem un kā apvienot studijas ar darbu. Savukārt trešajā daļā diskusijas dalībnieki skaidroja, kādas ir iespējas pēc doktorantūras un kā doktora grāds palīdz gan profesionālajai, gan personīgajai izaugsmei.  

Par to, kāpēc ir svarīgi studēt doktorantūrā un kāds tad ir personīgais ieguvums, LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks uzsver, ka “doktorantūra mūsdienās ir pabeigta augstākā izglītība. Viss pārējais, līdz doktorantūrai – ir ceļš līdz izglītībai. Ja mēs vēlamies darboties augstskolās vai zinātnē, bez šī doktora grāda ir grūti tālāk tikt. Varu minēt divas būtiskas lietas – interesi par tēmu, aizrautību, kas būtu būtisks motivators. Bet otra lieta – ir vēlme pierādīt sevi kā spējīgu, sistemātisku un pietiekami analītiski strādāt spējīgu speciālistu, vienalga kādā virzienā tas būtu. Tā kvalifikācija, ko jūs iegūstat doktoru studijās, parāda, ka jūs esat spējīgi strādāt dažādās jomās, ne tikai tajā jomā, kur esat ieguvuši doktora grādu. Tas ir pamats izaugsmei un karjeras attīstībai.”  

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors un jaunveidotās doktora studiju programmas “Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība” direktors Henrijs Kaļķis, par to, kā tad izvēlēties studiju programmu un tēmu, studentam, kurš ir apjucis, iesaka uzdot vispirms jautājums sev – ko es vispār dzīvē vēlos un ko es vēlos sasniegt? “No doktorantūras viedokļa raugoties, manā skatījumā, ir jālūkojas vismaz piecus vai sešus gadus uz priekšu – kur es vēlos būt – un tad attiecīgi arī pētīt studiju programmas. Programmu klāsts LU ir ļoti plašs un iespēju ir daudz. Šeit arī būtiski saprast, ka doktorantūra sniegs iespējas papildināt zināšanas, bet ne vienmēr sava turpmākā dzīve būs jāsaista ar akadēmisko vidi, proti, ļoti daudzās doktoru studiju programmās cenšamies sasaistīt studijas un pētniecisko darbu ar industriju. Domāju, ka tas arī ir nākotnes virziens.”  

Ieskicējot, kā izskatās studentu laika karte un kāda ir dzīve doktorantūrā, LU Akadēmiskā departamenta Akadēmiskās politikas nodaļas vadītājs un Dabaszinātņu doktora studiju programmas direktors Didzis Elferts stāsta, ka “100%  vienādas noteikti nebūs neviena doktorantūras studiju programma”. “Atšķirībā no bakalaura un maģistra studijām, doktoru studijas ir mazāk regulētas un fleksiblākas, bet ir pilnīgi skaidrs, ka doktora studijās galvenais uzsvars ir uz zinātnisko darbu un pētījuma veikšanu. Tam būs jāvelta visvairāk sava laika,” tā D. Elferts.  

Viņš norāda, ka doktorantūrā ir arī nedaudz teorētisko studiju kursu, bet to apjoms ir ievērojami mazāks, nekā zemāka līmeņa studijās. Arī šie kursi netiek veidoti ar vienotu pieeju, jāskatās katra programma atsevišķi. “Būs arī atsevišķas lekcijas, kas jāapmeklē, jānokārto trīs eksāmeni un jāizstrādā zinātniskais darbs. Tad jau nāks pats būtiskākais – promocijas darbs, kas var būt gan publikāciju kopa, gan vienota monogrāfija, un galu galā – jāaizstāv šis promocijas darbs. Tikai pēc aizstāvēšanas tiek iegūts doktora grāds. Kādam tas prasīs četrus gadus, kādam piecus un vēl kādam pat 10 gadus,” stāsta D. Elferts.” 

Par studiju sabalansēšanu ar privāto dzīvi un darbu noteikti ir jāuzdod sev jautājums – cik daudz laika mēs varam atvēlēt šīm studijām? LU Humanitāro zinātņu fakultātes doktorante Kitija Balcare uzsver, ka “tas nav neiespējami, jo, galvenokārt, ir jāveic pētnieciskais darbs, kas tiek veikts neatkarīgi no lekciju plānojuma”. “Manā gadījumā lekcijas notika dažos darba dienu vakaros, un šis plāns individuāli ir jāaizpilda visos trīs gados, ko arī var pielāgot pa semestriem. Tas, kas varbūt būtu jāņem vērā – akadēmiskais gads izskatās nedaudz citādāk, nekā bakalauriem un maģistriem. Satrauktākais mirklis ir septembris, kad ir atskaites, priekšaizstāvēšanas utml., līdz ar to, noteikti ir iespējams strādāt vasaras mēnešos,” savu pieredzi atklāj K. Balcare. Viņa arī piebilst – noteikti jāpadomā, cik lielā mērā katrs pats ir pašdisciplinēts, kā prot plānot laiku, jo ļoti svarīgas ir ne tikai pētnieciskās jomas prasmes, bet arī laika plānošana un paša atbildība. 

“Arī šī savā ziņā vientuļā pozīcija ir maināma – ir gan kursa biedru grupas, kur atrisina ikdienas lietas, ir iespēja iesaistīties institūtos, kur atradīsiet dažādus domubiedrus, tāpat arī doktorantiem notiek koprakstīšanas sesijas, kurās var atrast citus dažādu jomas pārstāvjus. Līdz ar to, tīri psiholoģisko atbalstu var iegūt ne tikai savā ģimenes lokā, bet arī ārpus,” stāsta LU doktorante. 

Komentējot obligātās prasības sociālajās zinātnēs, LU Sociālo zinātņu fakultātes doktorante Marija Vorkule min, ka studiju laikā ir obligāti jāpasniedz 80 akadēmiskās stundas un vēl 80 – pēc pašu izvēles. “Var šajās izvēles akadēmiskajās stundās pasniegt lekcijas, vai arī šo laiku veltīt pētniecībai. Tā kā man mācīšana pašai saista, tad izvēle, ka pasniegšu papildu stundas un tādā veidā nopelnīšu nepieciešamos kredīta punktus, bija viegla un izveidojās pavisam dabiski. Doktorantūras priekšrocība ir tajā, ka katrs pats plāno savu laiku. No vienas puses tas var būt kā izaicinājums, jo pašam ir jāplāno savs laiks un jārēķinās ar to, ka tas ir ierobežots, jābūt pašdiscplinētam. Bet no otras puses – nav tādas prasības, ka katru vakaru, četras reizes nedēļā, kā tas bija maģistrantūrā, ir jāierodas fakultātē vai regulāri jāraksta referāti. Tomēr tu vari plānot savu laiku pats un noteikti es to uzskatu par sava veida priekšrocību,” stāta M. Vorkule. 

Diskusijas laikā tika apspriesti praktiski jautājumi, kas saistīti ar studijām doktorantūrā, atklātas augstākā studiju līmeņa norises nianses un diskutēts par to, vai studijas var apvienot ar pilnas slodzes darbu un kādas ir iespējas pēc doktorantūras. Pasākumu moderēja LU absolvente un zinātniece Ilze Dimanta

Pilns diskusijas “No Mg. par Dr. Doktorantūra tuvplānā” ieraksts skatāms LU Facebook lapā un Youtube kontā.  

Atgādinām – uzņemšana LU doktora studiju programmās notiks no 21. līdz 31. augustam.    

Dalīties

Saistītais saturs

Būt vienā asinsritē – ko nozīmē maģistrantūras studijas LU?
15.06.2023.

Būt vienā asinsritē – ko nozīmē maģistrantūras studijas LU?