Latvijas Universitātes (LU)  Botāniskajā dārzā apkopo rezultātus pētījumam ES ELFLA projektā „Brūkleņu Vaccinium vitis-idaea šķirņu pavairošanas un audzēšanas metodikas izveide”. Tie būs izmantojami stādu audzētājiem un lauksaimniekiem, lai sekmētu brūklenes kā jaunas ogulāju kultūras ieviešanu Latvijā.

ES ELFLA atbalstītā projekta prakstiski pielietojamā pētījuma nolūks ir sekmēt jaunas ogulāju komerckultūras ieviešanu lauksaimniecībā.

Brūklenes ogas un lapas izsenis izmanto  ārstniecībā, kosmētikā un pārtikā. Tomēr vēl arvien tās ievāc no savvaļas audzēm. Salīdzinot ar lielogu dzērveņu Vaccinium macrocarpon un krūmmelleņu Vaccinium corymbosum audzēšanu, brūkleņu šķirņu kultivēšanu kavē piemērotu tehnoloģiju trūkums, tādēļ stādījumu platības Latvijā un citur pasaulē ir salīdzinoši nelielas.

Projekta vadošais partneris ir LU, partneri – ZS „Kaigi”, SIA Stādaudzētava „Dimzas” un nodibinājums „Stādu un kūdras inovāciju fonds”. Trīs gadu laikā pētījuma dalībnieki eksperimentēja ar dažādiem pavairošanas paņēmieniem – gan in vitro LU Botāniskjā dārzā, gan sešiem tradicionāli dārzkopībā izmantotiem, kā arī izmēģināja brūkleņu audzēšanu uz lauka, tajā skaitā arī izstrādātā purvā. Savukārt LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijā veica lapu un kūdras ķīmiskās analīzes, lai noskaidrotu mēslošanas režīmu.

Rezultāti ir apkopoti metodikā, ko publicēs LU Botāniskā dārza un Lauku tīkla mājas lapā. Tie būs izmantojami visiem, kuri plāno audzēt brūklenes.

"Negaidīti konstatējām, ka, pavairojot ar tradicionālām metodēm, pavasarī efektīga ir pārkoksnējušos dzinumu spraudeņošana tieši uz lauka, jo atkarībā no šķirnes apsakņojas un pārziemo 46-58% spraudeņu. Savukārt in vitro pavairošanā, kas būtu piemērota liela daudzuma viendabīgu stādu iegūšanai, problemātiskākā ir rizoģenēze. Tādēļ pielietošanai ražošanā, metode ir optimizējama, tomēr, to secīgi kombinējot ar sekojošu ex vitro klonēšanu, jau tagad ir sasniedzami labi rezultāti," raksta pētnieki. Mēslošanas izmēģinājumi parādījījuši, ka pat nelielas devas stimulē krūmu augšanu, tomēr novērojumi liecina, ka palielinātas devas varētu kavēt ražību. Tādēļ precīzas un ilgtspējīgas mēslošanas sistēmas izstrādei komerciāliem stādaudzētājiem būtu vēl nepieciešami izmēģinājumi ar dažādām šķirnēm lielākās stādījumu platībās.


Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs dibināts 1922. gadā un šogad tas svin savu 100 gadu jubileju.  Botāniskā dārza 15 hektāros var iepazīt Latvijas un pasaules augus - vairāk nekā 6000 dažādības. Kolekcijā ir sugas no dažādām pasaules vietām, tajā skaitā pasaulē retas un apdraudētas sugas, reliktie augi, pārtikā lietojamie, kā arī dažādi citi, kas pārstāv Āfrikas, Amerikas, Āzijas, Austrālijas un Eiropas dažādu silto klimatisko reģionu floru. Plašai publikai apskatāmā kolekcijas daļa atrodas augu mājās – Palmu mājā ar subtropu augiem, tropu mājā ar mitro tropu augiem un sukulento augu siltumnīcā ar kaktusiem un citiem sauso reģionu augiem. Tropu tauriņu mājā ir iespējams piedzīvot tropu eksotiku: izjust tauriņu spārnu vēdas, augu smaržu un džungļu klimatu, savukārt acāliju mājā aplūkot vienu no lielākajām acāliju kolekcijām Baltijā.

Dalīties

Saistītais saturs

Ukrainas civiliedzīvotāji aicināti apmeklēt LU Botānisko dārzu bez maksas
11.04.2022.

Ukrainas civiliedzīvotāji aicināti apmeklēt LU Botānisko dārzu bez maksas

Latvijas Universitātes Botāniskajam dārzam 100: vēsturiskās ēkas
18.02.2022.

Latvijas Universitātes Botāniskajam dārzam 100: vēsturiskās ēkas

Acāliju māja atkal pieejama apmeklētājiem - zied acālijas
04.01.2022.

Acāliju māja atkal pieejama apmeklētājiem - zied acālijas

Rožu ziedonis LU Botāniskajā dārzā
25.06.2021.

Rožu ziedonis LU Botāniskajā dārzā