“… tie mirkļi, kad varam justies daļa no kā lielāka, liekas bezgala dārgi. Šāda sajūta parasti rodas kopīgos svētkos, kad mūs sasien kopīgi prieki vai sāpes, kad mēs kopīgi varam ar dziesmām vai dzejām dzīvot, dzīvot savā latviskajā skanēšanā. Ja tad sajūtu, ka tiešām no mana darba citam kas ticis, tad tāds mirklis ir tiešā atmaksa par darīto, jo dzīvot man nozīmē – ņemt un dot”, tā rakstniece Indra Gubiņa rakstīja 1976. gada februārī.

LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas rokrakstu krājumā jau no 1994. gada glabājas rakstnieces, gandrīz 30 grāmatu autores Indras Gubiņas (dz. Bencone; 1927. 8. VIII – 2017. 12. XII), kura kopš 1952. gada dzīvoja Kanādā, pašas dāvināts, rokrakstu fonds, kas vēlāk papildināts 2000. un 2009. gadā. Tajā starp daudzām dažādu personu vēstulēm rakstniecei glabājas arī Indras Gubiņas un rakstnieka Gunara Janovska (1916.8. II -  2000. 27. IV) plašā, interesantā un ļoti vērtīgā sarakste no 1964. gada līdz 1999. gadam.

Saturā ļoti bagāts un daudzpusīgs ir pēdējais, 2019. gada, rokrakstu dāvinājums no rakstnieces meitas Noras Gubiņas un dēla Arņa Gubiņa Toronto. Sūtījuma materiālus var iedalīt vairākās grupās: fotogrāfijas, grāmatu ilustrācijas (Regīnas Černavskas un Gundegas Cennes oriģinālzīmējumi), sarakste – dažādu personu vēstules Indrai Gubiņai un viņas rakstīto vēstuļu kopijas, dažādu autoru raksti un recenzijas par viņas daiļradi, dzeja rokrakstā un mašīnrakstā, ar dzīvi un daiļradi saistīti sīkmateriāli un pateicības un apbalvojumi.

Vairāk nekā 250 fotogrāfijās aplūkojama ne tikai Indra Gubiņa dažādās dzīves situācijās, bet arī rakstniece kopā ar daudziem draugiem – rakstniekiem, māksliniekiem un mūziķiem. Līdz šim mazāk redzēti ir viņai veltītie šarži.

Rakstnieces vēstuļu draugu loks ir bijis ļoti plašs. Viņai rakstījuši: Ernests Aistars, Jānis Anerauds, Ilgonis Bērsons, Ēvalds Dajevskis, Vija Jugāne, Benedikts Kalnačs, Valija Ruņģe, Gunars Saliņš, Dzidra Zeberiņa un daudzi citi.

Īpaši atzīmējama ir savstarpējās sarakstes kopa, kurā ietilpst gan Indrai Gubiņai rakstītās vēstules, gan viņas sūtīto vēstuļu kopijas, piemēram, sarakste ar Zintu Aistari, Valdi Bajāru, Gunāru Gubiņu, Māru Celli, Sarmīti un Valdi Gertneriem, Jāni Liepiņu, Olgu Lisovsku, Laumu Reinfeldi, Zigmundu Skujiņu, Eglonu Spēku u.c.

Sadaļā Raksti skatāmas dažādu autoru kritikas, recenzijas un raksti par rakstnieces daiļradi kopumā un par atsevišķiem viņas romāniem, stāstu krājumiem un dzeju grāmatām.

Zināmu priekšstatu par Gubiņas interešu loku liecina gan viņas raksti par dažādām tēmām, kas tapuši laika posmā no 1966. līdz 2015. gadam, gan apceres par trimdas literāriem jubilāriem, piemēram, astoņdesmitgadniekiem  Ēriku Dzeni un Ingrīdu Vīksnu un citiem.

Krājumā atrodami vairāk nekā 400 dzejoļi, gan autores rokrakstā, gan mašīnrakstā. Pēc pašas rakstnieces teiktā – daudzi ir nepublicēti grāmatās, daži pārstrādāti publicējumos periodikā.

Pētniecībai nozīmīgas ir dažādas I. Gubiņas piezīmes, līgumi, autoratlīdzības, viņai veltīti apsveikumi un citi materiāli, kā arī balvas – Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera fonda balva literatūrā par grāmatu “Ar ēzeli uz akropoli” (1994), Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda goda balva (1994, 1999), Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Kr. Barona prēmija (1987, 2010) u.c.

Dalīties

Saistītais saturs

LU Akadēmiskā bibliotēka saņēmusi dāvinājumā Visvalža Lāča bibliotēku
20.04.2020.

LU Akadēmiskā bibliotēka saņēmusi dāvinājumā Visvalža Lāča bibliotēku

Iznākusi jauna e-grāmata “Grāmata. Zīme. Krāsa”
07.04.2020.

Iznākusi jauna e-grāmata “Grāmata. Zīme. Krāsa”

LU Akadēmiskajā bibliotēkā tapusi virtuālā izstāde “Starp Latviju un Zviedriju”
31.03.2020.

LU Akadēmiskajā bibliotēkā tapusi virtuālā izstāde “Starp Latviju un Zviedriju”