© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Vai viedās ierīces bojā redzi? Kā ekrānu zilā gaisma ietekmē mūsu acs tīkleni? Cik vidēji stundas dienā cilvēks izmanto viedierīces? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem par redzes veselību Zinātnes kafejnīcā “Kā rūpēties par redzi? Ar skaidru fokusu nākotnē!” sniedza Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pētnieki Sergejs Fomins, Gunta Krūmiņa un Aiga Švede.

Diskusiju iesāka LU FMOF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas docents, LU Cietvielu fizikas institūta pētnieks fizikas doktors Sergejs Fomins. Pētnieks klausītājiem izskaidroja, kā uz TV, viedierīču un datorekrāniem veidojas gaisma un kā cilvēks uztver redzamo gaismu.

Kā zināms, gaismai ir viļņveidīga daba. Cilvēkam redzamā gaisma ir aptuveni 380–740 nanometru diapazonā – īsākos viļņu garumus redzam kā zilo gaismu, bet garākos – kā sarkano. Acī ekrāna funkciju pilda tīklene. Spēju uztvert redzamo gaismu nodrošina specializēti tīklenes receptori – nūjiņas un vālītes. Katram no receptoriem ir citādāka jutība pie sarkanās, zaļās un zilās gaismas.  RGB (angļu: red, green, blue) krāsu modelis tiek izmantots arī ierīču ekrānos.

Evolūcijas gaitā visas cilvēka maņas, tostarp redze, ir pielāgojušās apkārtējās vides apstākļiem – dienā cilvēks ir aktīvs, bet naktī atjauno iekšējos resursus. Melanopsīns ir tā saucamais miega hormons, kas atbild par cirkadiāno jeb dienas ritmu. Šo hormonu caur acs zīlīti aktivizē vai deaktivē dienas gaisma, pamatā tieši zilā gaisma. Vairums ekrānu izstaro tieši zilo gaismu, kas, tos lietojot nepietiekamā apgaismojumā, piemēram, vakarā, var izjaukt dabīgo dienas ritmu un radīt miega traucējumus. Šī iemesla dēļ speciālisti iesaka savās viedierīcēs lietot zilās gaismas filtru. Tas padara ekrānu un krāsas nedaudz dzeltenīgas (aut. piezīme – ekrāns izskatās dzeltens, jo tiek bloķēta zilā gaisma, proti, gaismas spektrā zilajai gaismā inversā jeb pretējā gaisma ir dzeltenā). Tomēr ir jāņem vērā aspekts, ka šis filtrs maina krāsu izjūtu.

 

Viedierīce kopā ar mums visu laiku

Uz sevis no malas aicināja paskatīties profesore Gunta Krūmiņa. Kā aizrit mūsu ikdiena? No rīta mostamies ar viedtālruņa modinātāja zvanu. Brokastojam, lasot telefonā jaunākās ziņas. Pa ceļam uz darbu sabiedriskajā transportā ar nolaistām galvām “sēžam” telefonos. Darbā visu dienu raugāmies datora ekrānos – daži pat divos, trijos un vēl vairāk. Vakarā skatāmies televizoru, taču ik pa laikam ieskatāmies telefona ekrānā. Galu galā pirms gulētiešanas sev sejā kārtīgi iespīdinām telefona gaismu un tikai tad ejam gulēt. Un, protams, viedās ierīces izmantojam brīvajā laikā – pusdienu laikā, ceļojot, sēdēs, lekcijās. Un to pašu dara arī mūsu bērni.

“Vidēji cilvēks 58 reizes dienā ieskatās telefonā, no kurām 30 reizes darba laikā, tādējādi sev atņemot 37 minūtes no produktīvā darba laika,” par dažādos pētījumos noskaidroto stāstīja G. Krūmiņa.

ASV pētnieki aprēķinājuši, ka dienā vidēji 8,5 stundas lūkojamies ekrānos, savukārt pētījumi Austrālijā liecina, ka bērni līdz divu gadu vecumam lieto ierīces divas stundas dienā.

Ilgstoša ierīču lietošana bez pauzēm, vingrošanas un pareizas sēdēšanas draud ar sakumpušām mugurām nākotnē. Tāpēc G. Krūmiņa iesaka pareizi lietot ierīces – pie galda sēdēt taisni (nevis krēslā atguļoties vai tuvu pieliecoties ekrānam), ideāli, ja birojā var strādāt arī stāvus, izmantojot tam speciāli paredzētu stāvgaldus, kā arī būtu jāievēro, kā tiek lietoti viedtālruņi, lai kakls nebūtu ļoti saliekts uz priekšu.

“Dzīve mūs piespiež strādāt apstākļos, kur tehnoloģijas nemitīgi attīstās, bet nedrīkstam aizmirst par cilvēku. Viņam jābūt gudram, izmantojot ierīces pareizi. Jāprot gudri dzīvot, lai sev kaitētu mazāk,” aicina G. Krūmiņa.

 

Mīti par acu veselību

Zinātnes kafejnīcas turpinājumā LU docente Aiga Švede skaidroja dažādus mītus, kas saistīti ar viedierīču lietošanu.

  1. Dažādu ekrānu lietošana bojā acis. Tas ir mīts. Redzi bojā viedierīču (datora, planšetes, telefona, televizora) neadekvāti ilga lietošana bez pārtraukuma, atpūtas un fiziskas slodzes. Lai izvairītos no redzes sabojāšanas, jāievēro 20/20/20 princips – katras 20 minūtes jāpaņem 20 sekunžu pārtraukums un jāraugās 20 pēdu (6 metru) tālumā. Tāpat ieteicams ievērot regulārus pārtraukumus un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.
  2. Skatīšanās ekrānā un lasīšana tumsā bojā acis. Tas ir mīts. Skatīšanās ekrānā tumsā rada lielāku acu nogurumu, piepūli un diskomfortu, jo tumsā veidojas platāka zīlīte, vairāk zilās gaismas nonāk uz tīklenes, acīm vairāk jāsaspringst, turklāt abām acīm grūtāk sadarboties. Ieteikums: jālasa un jāskatās ekrānos telpās, kur ir fona gaisma (nav spožāka par pašu ekrānu).
  3. Es ar brillēm redzu labāk, bet tās tomēr bojā manu redzi. Arī tas ir mīts. Pareizi piemeklētas brilles nebojā redzi, bet gan uzlabo redzes funkcionalitāti. A. Švede iesaka regulāri veikt redzes pārbaudes un lietot brilles, kā norādījis redzes speciālists.
  4. Lietojot uzturā burkānus un mellenes, redze uzlabosies. Mīts. Tas neatbrīvos no briļļu lietošanas un nesamazinās to stiprumu. Tomēr cilvēkam jāievēro uzturvielām un vitamīniem bagāts uzturs.
  5. Brilles nav jālieto, bet ir cītīgi jāvingrina acis. Tas ir mīts. Redzes vingrinājumi nespēj ārstēt tuvredzību, tālredzību, astigmātismu un vecuma radītas redzes problēmas.
 

Aicina uz redzes pārbaudēm LU

LU FMOF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa piedāvā veikt bezmaksas redzes pārbaudes un padziļināti novērtēt redzes funkcijas. Ar mecenāta “Mikrotīkls” un LU fonda atbalstu nodaļā ir ierīkots moderns Baltijā pirmais Redzes ergonomikas kabinets, kur LU FMOF speciālisti īsteno projektu par redzes ergonomikas pētījumu vides attīstību. Pieteikties uz pārbaudi rudens semestrī iespējams, rakstot uz e-pastu optometrija@lu.lv.


Dalīties