Foto no darba procesa ekspedīcijās

Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki un eksperti piedalās efektīvās sadarbības projektā kopā ar Balvu pašvaldību, lai izpētītu Balvu un Pērkonu ezeru ekoloģisko stāvokli. Pašvaldību un vietējos iedzīvotājus uztrauc ezeru ekoloģiskais stāvoklis un to atsevišķu daļu straujā aizaugšana ar makrofītiem, kā arī aļģu ziedēšana vasarās.

Ezeri ir dabas vērtība, kam ir nozīmīga loma ūdens aprites ciklā, tie kalpo par dzīves vietu dažādām sugām (zivju, putnu, u.c.). Vienlaikus ezeriem piemīt ainaviska vērtība, ko cilvēki izmanto rekreācijas un tūrisma vajadzībām. Ezeru ekoloģisko stāvokli ietekmē gan dabiskas izmaiņas, piemēram, laikapstākļi, taču visbiežākais iemesls piesārņojumam, pēc pētnieku aplēsēm, ir tieši cilvēka darbībai.

Vides kvalitāti var degradēt nepārdomāta resursu izmantošana un uz ilgtspējīgu attīstību neorientēta apsaimniekošana, un izteiktāk tas ir novērojams pilsētu teritorijās. Ūdenstilpes pilsētās vai blakus tām ir pakļautas ievērojami lielākai cilvēku darbības ietekmei, taču tās ir arī ļoti svarīgas, jo vienlaikus ir nozīmīgs elements sociālās un ekonomiskās vides attīstībai. Problēma ar ezeru piesārņojumu nepastāv tikai Balvos, bet arī citās Latvijas pilsētās, kā arī tā arvien pieaugoša problēma ir arī citās Eiropas valstīs.

Projektā tika veikta Balvu un Pērkona ezeru ekoloģiskā stāvokļa izpēte, lai noskaidrotu cilvēku darbības un pilsētas negatīvās ietekmes apmēru un novērtētu šīs ietekmes radīto izmaiņu nozīmību. Savukārt pētījuma noslēgumā tika iegūta datu kopa, kas ļāva spriest par dažādu faktoru ietekmi uz pētīto ezeru ekoloģisko stāvokli. Projekta rezultātā sagatavoti priekšlikumi ezeru ekoloģiskā stāvokļa saglabāšanai un aizsardzībai.

Balvu novada pašvaldība atzīmē, ka šāda kompleksa pētījuma kvalitatīvai nodrošināšanai tika meklēti zinātnieki Latvijā, kas rezultātā noveda pie sadarbības ar Latvijas Universitāti. Pašvaldība uzsver, ka sniegtie rezultāti un priekšlikumi ļaus daudz sekmīgāk apsaimniekot ezerus, izstrādājot jaunus ekspluatācijas noteikumus.

Projektu realizē LU pētnieki sadarbībā ar Balvu novada pašvaldību, taču specifisku jautājumu risināšanā tikuši iesaistīti gan LU vides zinātnieki, biologi, ģeologi, gan Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, institūts BIOR un Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti.

Dalīties