Šovasar gadatirgū "Izvēlies Piebalgu". Foto: Santa Sinka.

Andra Annemarija Krūmiņa būtu pelnījusi ne vien mēneša, bet pat gada studenta titulu. No Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) pašpārvaldes pārstāves un Studentu Padomes aktīvistes Andra mazāk kā gada laikā izauga par LU vēstnesi dažādos pasākumos un sākusi strādāt LU Absolventu klubā.

Ļoti aktīva Andra ir ne vien studiju dzīvē, bet arī ārpus tās - sporto, spēlē klavieres, dzied LU FMOF jauktajā korī “Aura” un fotografē kā Universitātes pasākumus, tā arī kāzas. Pēc viņas teiktā, visu izdodas saplānot tikai tiem, kuri izvirza skaidras prioritātes un ir iemācījušies pateikt “nē”. Šī prasme svarīga Andrai būs arī nākotnē, jo viņa izvēlējusies gana sarežģītu profesiju - matemātikas vidusskolas skolotāja.

Matemātiskā domāšana palīdz ikdienā

Tevī līdzās veiksmīgi pastāv divas puses – ārpus studijām vairāk pārstāvi humanitāro jomu, bet studijās - eksakto. Kā sākās tava aizraušanās ar skaitļu pasauli?

Matemātika man ļoti patika jau skolas laikā – es rēķināju tiktāl, kamēr izpratu lietas būtību līdz pēdējam. Studiju otrajā semestrī bija jāmācās arī fizikas kurss, tikai tagad pa īstam saprotu, cik ļoti man pietrūka vidusskolas eksakto priekšmetu, arī bioloģija un ķīmija. Bet, kaut arī šie priekšmeti man patīk, mani tiešām ir ļoti grūti nosaukt par eksakto cilvēku, jo ārpus studijām daru visu radošo, saistīto ar komunikāciju. Manuprāt, esmu pierādījums, ka abas puses vienā cilvēkā var veiksmīgi līdzpastāvēt.

Atzīšos, ka studiju pieteikumu pēdējā nedēļā daudz domāju, vai dokumentus esmu iesniegusi īstajā programmā un vai prioritātes esmu izvēlējusies pareizi. Un tomēr matemātika bija manā pirmā izvēle - divas no četrām studiju programmām, kur sniedzu dokumentus, bija saistītas ar matemātiku, trešā izvēle bija komunikācijas zinātne, bet ceturtā fizioterapija, jo sports ir liela manas dzīves sastāvdaļa.

Kā tomēr izlēmi, ka tieši matemātika ir tavu interešu augšgalā?

Man vienmēr matemātika ir patikusi. Neviens cits mācību priekšmets neliek tik daudz loģiski domāt. Latviešu valodā un literatūrā vairāk tā ir tekstu analīze, bet matemātikā ne vien jāspēj teksts analizēt, bet jāprot atrisināt arī tekstā ietvertais uzdevums. Matemātiskā domāšana palīdz arī ikdienā – pat tik vienkāršās lietās, kā ātri veikalā saskaitīt cenas, izprast izdevīgumu - to jā, to nē. Mana draudzene reizē strādāja divos darbos, saņēma divas algas, un es, tikai paskatoties uz stundu skaitu un algu, varēju ieteikt iet prom no pirmā darba, jo otrajā, nostrādājot uz pusi mazāk, saņemt var tikpat un vairāk. Arī telpu iekārtošanā, izmantojot loģisko domāšanu, varu ātri saprast, cik un kādas mēbeles telpā ietilpināt, kā tās novietot. Matemātiskā domāšana noteikti dod dzīvē priekšrocības.

Kur radās pārliecība, ka vēlies būt matemātikas skolotāja?

Redzēju, ka citām manām klasesbiedrenēm ar matemātiku gāja grūtāk. Viņas cīnījās, lai būtu sekmīgas, un es palīdzēju, pamācīju, kad varēju. Tas manī raisīja pārliecību, ka varu iemācīt cilvēkus, kuriem vielu saprast ir ļoti, ļoti grūti, turklāt, ja viņi vēl eksāmenus nokārto labāk, nekā paši bija cerējuši, nojautu, ka man tā lieta noteikti arī padodas. Sapratu, ka es varu iemācīt cilvēkus, varu likt viņiem domāt un varu piespiest viņus domāt, iespējams, kaut ko arī šajā pasaulē izmainīt, tieši tāpēc arī izvēle krita par labu skolotāja amatam.

Kurš skolotājs ir bijusi tavs paraugs un elks, kam gribētu līdzināties?

Skolotāja, kurai es pavisam noteikti gribētu līdzināties, ir Cēsu Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ina Gaiķe. Skolotāja, kura pēc pirmajiem darbiem sapratīs, kas ir tavs problēmu cēlonis, kāpēc tu centies neskaitāmas reizes, bet kā nesanāk, tā nesanāk. Kopā ar skolotāju Inu sapratām, kādi pamati man latviešu valodā trūkst un attiecīgi strādājām, lai to izlabotu. Jāsaka, ka ne velti, jo savu vēlamo līmeni latviešu valodā sasniedzu. Uzskatu, ka tad, ja katram skolēnam būtu tāda skolotāja, kas spēj saskatīt problēmu cēloni un to risinājumu, spēj motivēt mācīties un dara savu darbu ar prieku, tad jebkura skolēna panākumi neizpaliks. Arī es pati gribētu būt tāda skolotāja, kas spēj pamanīt un atšķirt skolēnu vājās vietas un vēlāk spēj palīdzēt tās atrisināt.

 

Skolotājs nedrīkst būt garastāvokļa cilvēks

Kļūt par skolotājiem neizvēlas daudzi jaunieši – tā ir liela atbildība. Vai tev no tā nemaz nav bail?

Protams, ir. Vislielākās bažas man bija par uzstāšanos auditorijas priekšā. Studiju sākumā, izejot auditorijas priekšā, kritu panikā, man trīcēja rokas, nevarēju saviem kursabiedriem pat kursa darbu noprezentēt. Bet gada laikā šajā jomā izaugu un tagad varu iziet jebkuras publikas priekšā, runāt par dažādiem tematiem, improvizēt, un man tas vairs nesagādā ne mazākās problēmas. Ar mani vispār ir tā – kad izvēlos kaut ko darīt, es nospraužu mērķi un atrodu pieeju, lai tiktu ar to galā. Uzskatu, ka nekas nav neiespējams. Ir tikai jāiegulda laiks.

Ko studiju laikā esi sapratusi par skolotāja darbu?

Pagaidām par skolotāju es vēl neesmu strādājusi, tikai palīdzējusi vairākiem skolēniem saprast atsevišķas tēmas. Saprotu, ka būt par skolotāju nebūs viegli. Skolotājam ir jāprot pielāgoties, jāprot motivēt skolēnus un palīdzēt viņiem grūtās situācijās. Skolotājs nedrīkst būt garastāvokļa cilvēks – klases priekšā viņam jāprot savākties, sevi labi prezentēt un būt pozitīvam. Tas, protams, nozīmē, ka skolotājiem ir liela iespēja ātri izdegt, jo ikdienā pastāv milzīga saskarsme ar tik daudziem cilvēkiem.

Tāpat esmu sapratusi, ka visiem skolēniem nekad nederēs viena mācību pieeja. Ir tādi, kuri tēmu sapratīs ātrāk, ir tādi, kuri vēlāk, taču galvenais ir tēmu pasniegt skolēnu valodā – izvairīties no sarežģītiem terminiem, runāt vienkārši, asociācijās. Turklāt vienmēr paturu prātā – nav muļķīgu jautājumu, ir muļķīgi nejautāt. Truklāt, ja skolotājs mācēs visu pienācīgi izskaidrot skolēna zināšanu līmenī, tad no viņa nebūs arī muļķīgu jautājumu. Tāpēc gan labprāt atbildu uz visiem jautājumiem, gan nebaidos jautāt arī pati, doties uz konsultācijām. Daudziem saku, lai nebaidās skolotājiem un pasniedzējiem visu jautāt, jo konkrētā neskaidrība var vienā brīdī kļūt par punktu, kas šķir no vietas universitātes budžeta grupā.

Vai studijās aspektus, kas nav tieši saistīti ar skolotāja darbu, var apgūt? Piemēram, kā cīnīties ar izdegšanu.

Ne konkrēti, bet vismaz kursabiedru starpā es jūtu, ka saprotam, uz ko esam atnākuši. Esmu pārliecināta, ka ne visi cilvēki var būt skolotāji. Es, piemēram, esmu iemācījusies atrast laiku sev, iemācījusies sevi saudzēt un vajadzīgā brīdī pateikt “nē”. Šādā darbā noteikti var iestāties rutīna, kam vislabāk, manuprāt, palīdz hobiji. Tad, aizejot mājās, var novērst domas, darīt lietas, kas patīk un kas sniedz motivāciju un jaunu enerģiju. Bet pats svarīgākais noteikti ir miegs – ja cilvēks nav izgulējies, viņš ir ļoti īgns.

Kā tu aizpildi savu brīvo laiku?

Mūzika un sports vienmēr bijušas divas manas lielākās aizraušanās. Uzsākot studijas, abus noliku malā, bet pusgadu vēlāk sapratu, ka tomēr bez mūzikas nespēju. Jūlijā devos uz fizmatu jauktā kora “Aura” noklausīšanos, un mani pieņēma. Tāpēc otrdienas un trešdienas, kad man ir koris un studijas, ir dienas, kad lūdzu mani nevienam netraucēt. Vēl viens mans hobijs ir klavierspēle. Tagad, protams, tam atliek mazāk laika, bet ikreiz, kad apsēžos pie klavierēm, mani pārņem nostaļģija - sajūta, ka tas jādara vairāk.

Arī sports vidusskolā man bija liela aizraušanās, un kopš studiju sākuma, kad tas vairs nav obligāts mācību priekšmets, sportot sanāk retāk. Piedalos studentu sporta turnīros, piemēram, oktobrī ar komandu piedalījāmies LU florbola nakts turnīrā, un jūtu, ka būs tomēr jāatsāk apmeklēt LU sporta nodarbības, man tomēr tā ļoti pietrūkst.

Ārpus studijām nodarbojos ar fotografēšanu. Daudzi saka, ka man tas arī labi padodas, viņi aicina mani fotografēt dažādas svinības, pasākumus, esmu fotografējusi pat kāzas. Tas laikam nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa - atliek tikai darboties. Aktīviem studentiem jāsaprot, ka visu nevar paspēt izdarīt - jāprot tikai sakārot prioritātes.

 

Students - tas nenozīmē tikai studēt

Tu esi studente, kura studiju gadus izmanto ne tikai mācībām, bet arī aktīvi līdzdarbojies ārpusstudiju aktivitātēs. Kāpēc tev tas ir svarīgi?

Jau pirms studijām zināju, ka vēlos kaut kur iesaistīties; pamatā, lai iepazītos ar jauniem cilvēkiem un dibinātu kontaktus. Uz to mērķtiecīgi gāju un visu, ko cerēju, arī ieguvu. Pašpārvaldē mani pārliecinoši ievēlēja jau pirmajā studiju gadā, taču laika trūkuma dēļ mandātu noliku – vairs nevarēju tikt uz sapulcēm un vērtīgi savu balsi izmantot. Kā zīme no skaidrām debesīm nāca iespēja pieteikties LU vēstnešu programmai – braukt uz skolām, piedalīties pasākumos un skolēniem stāstīt par studiju un ārpusstudiju iespējām LU. Vēl, pateicoties Brendai Beķerei no LU Studentu Padomes, kuru jau sen pazīstu, un draugiem no LU Humanitāro zinātņu fakultātes, varu darboties arī abās šajās institūcijās, tāpēc man ir iespēja iepazīt visu Universitāti, ne tikai fizmatus.

Vai visos dzīves posmos esi gribējusi būt līdere?

[Domā] Grūti pateikt, bet pēdējā gada laikā, pateicoties pieredzei pašpārvaldē, Studentu padomē un LU vēstnešu programmā, esmu apzinājusies, ka man ir dotas visas iespējas un prasmes kaut ko mainīt. Es arī gribu kaut ko mainīt un gribu iedvesmot citus, arī pierādīt, ka studenti, pirmkārt, kaut ko dara, un, otrkārt, var kaut ko mainīt.

Kas ir būtiskākās problēmas, ko studentu pašpārvaldes un Studentu Padome patlaban risina un kuras var ietekmēt?

Viena no aktuālākajām problēmām patlaban ir studiju maksas celšana, kam pretojas visi studenti. Ja līdz ar studiju maksu necelses arī studiju kvalitāte, kā pašpārvaldes, tā Studentu Padome aktīvi iebildīs un darīs visu, lai tas nenotiktu. Daudzi studenti nemaz nevar atļauties ņemt ilgtermiņa kredītus. Esmu arī dienesta viesnīcas “Tālivalža ielā 1b” vecākā un aktīvi iesaistos arī šīs vides sakārtošanā – dodos uz sapulcēm, darba grupām –, lai netiktu celta maksa par viesnīcas istabu. Ne vien ticu, bet arī esmu pieredzējusi, ka studentu viedoklis ir ļoti vajadzīgs un tas var daudz ko mainīt. Nekas nemainīsies tikai tad, ja sēdēs, rokas klēpī salicis.

Tev kā LU vēstnesei ir svarīgs uzdevums - esi pirmā, kura vidusskolēnu acīs prezentē Universitāti, iespējams, viņiem vēlāk ar to asociēsies. Kas ir pirmais, ko par LU skolēniem stāsti?

Man ļoti svarīgi ir stāstīt, ka studijas – tās nav tikai akadēmiskās zināšanas. Universitāte sniedz arī daudz ārpusstudiju iespēju, piemēram, kori, tautas dejas un sports, arī darbs pašpārvaldē, kurā piedaloties, students var tieši ietekmēt norises Universitātē. Stāstu, ka no pasniedzējiem var nebaidīties – arī augstskolā ir tādas pašas konsultācijas, kur var iet un lūgt paskaidrot visus neskaidros jautājumus. Esmu novērojusi, ka daudzi topošie studenti nav informēti par LU piedāvātajām iespējām, taču ir ļoti priecīgi, ja kāds viņiem par tām pastāsta. Daudzu reakcija ir: “Oho, cik forši, es arī gribu tur būt!” Tagad es ļoti labi pārzinu studiju programmas, iestāšanās prasības, esmu dzirdēju ļoti dažādus esošo studentu pieredzes stāstus, tāpēc vispusīgi varu atbildēt uz visiem skolēnu jautājumiem.

Daudzi no skolēniem, ko iepriekš esmu konsultējusi, tagad ir apmierināti ar savu studiju izvēli, turklāt daļa studē arī budžetā. Daži aktīvi iesaistās pašpārvaldē un ir iekļuvuši otrajā LU vēstnešu programmā. Jūtu, ka tas, ko es daru, nav velti, tam ir jēga, un apkārtējie to novērtē. Ar visām šīm aktivitātēm esmu sev uzbūvējusi lieliskus pamatus; tagad atliek tikai motivēt citus. Man ir divas acis, divas rokas, divas kājas - visas pamatlietas, kas dažiem tomēr trūkst -, tāpēc nevarētu sev piedot slinkumu, ka sēdētu un neko nedarītu.

 

Andras vizītkarte

Studiju programma: Dabaszinātņu un IT skolotājs, matemātikas vidusskolas skolotājs

Kurss: II kurss

Mīļākais studiju kurss (priekšmets): Mate 2024 – “Matemātiskā analīze” 

Iesaku izlasīt: Džozefs Mērfijs "Tavs zemapziņas spēks"

Iesaku noskatīties: The Pursuit Of Happiness

Trīs lietas, kas vajadzīgas katram studentam: Miegs, spēja izvērtēt prioritātes, komunikācijas prasmes.

Studiju moto: Disciplīna ir pirmais solis ceļā uz panākumiem kā studijās, tā dzīvē. 

 

Turpmāk katru mēnesi publicēsim interviju ar kādu LU studentu, kurš spēj iedvesmot studijās un ikdienā. Interviju ar studentu klausieties arī Radio NABA raidījumā "Studentu pietura".

Dalīties