Atklājot konferenci, LU rektors prof. Gundars Bērziņš uzsvēra ikgadējās LU starptautiskās zinātniskās konferences jauno starpdisciplināro un dinamisko, sadarbībā un atvērtībā balstīto formātu. Konference pulcē plašu pētnieku loku no Latvijas un ārvalstīm, radot daudzbalsīgu telpu ideju apmaiņai. Viņš īpaši izcēla, ka konferences patiesais spēks slēpjas ne tikai tās apjomā – deviņās plenārsēdēs, desmitiem sekciju un simtiem pētījumu –, bet arī satikšanās iespējā starp nozarēm, paaudzēm un valstīm. Rektors konferences dalībniekus aicināja aktīvi izmantot šo platformu sadarbībai – būt atvērtiem jaunām idejām, iepazīt citas nozares un veidot jaunus kontaktus.
LU84 virstēma “Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība” aicina no jauna izvērtēt universitāšu misiju: ne tikai radīt izcilu zinātni, bet arī apzināties tās ietekmi uz sabiedrību, valsti un pasauli. Rektors uzsvēra, ka universitāšu nākotni noteiks ne vien atklājumi, bet arī spēja skaidrot to nozīmīgumu un uzņemties atbildību par zināšanu ietekmi. Šajā kontekstā īpaši tika akcentēta uzticēšanās, pētniecības jautājumu aktualitāte un zinātnes spēja pārtapt sabiedriskā vērtībā.
Plenārsēdes centrālais notikums bija Tartu Universitātes ģeoinformātikas profesores Evelīnas Ūemā referāts “No izcilības līdz ietekmei: kā plānot nozīmīgus pētījumus?”. Tajā viņa padziļināti analizēja, kā zinātniskā izcilība un ietekme var kļūt par savstarpēji stiprinošiem, nevis konkurējošiem mērķiem.
Profesore uzsvēra, ka ietekme zinātnē nav reducējama uz tūlītējiem vai vienkārši izmērāmiem rezultātiem. Tā izpaužas dažādos līmeņos – zinātniskajā, sabiedriskajā un konceptuālajā –, bieži vien attīstoties ilgtermiņā. Būtiska bija atziņa, ka pētījuma vērtību nosaka ne tikai tā kvalitāte, bet arī tas, vai un kā to izmanto citi.
Īpaša uzmanība profesores priekšlasījumā tika pievērsta pētniecības sākumpunktam – jautājumiem. Viņa izcēla, ka, lai radītu ietekmi, zinātniekiem jāspēj formulēt ne tikai pētnieciskus, bet arī nozīmīgus jautājumus, skaidri definējot, kāpēc konkrētais pētījums ir svarīgs. Ietekmīga zinātne bieži attīstās starpdisciplinārā mijiedarbībā un prasa drosmi iziet ārpus ierastajām robežām.
Referātā profesore Ūemā arī izaicināja ierastos priekšstatus par zinātnes ietekmes mērīšanu, norādot, ka nozīmīgākā ietekme nereti nav uzreiz redzama vai kvantitatīvi novērtējama. Viņa pauda, ka koncentrēšanās tikai uz šobrīd izmērāmiem rādītājiem var ierobežot nākotnē nozīmīgu pētījumu attīstību.
Plenārsēdes turpinājumā notika paneļdiskusija, kurā pētnieki un rīcībpolitikas veidotāji diskutēja par zinātnes komunikāciju dažādām auditorijām. Eksperti uzsvēra nepieciešamību skaidri un atbildīgi komunicēt zinātnes nozīmi, stiprinot sabiedrības uzticēšanos un veicinot izpratni par pētniecības lomu mūsdienu izaicinājumu risināšanā.
Kopumā plenārsēde iezīmēja, ka universitātes nākotnes būtību nosaka spēja radīt uzticēšanos, formulēt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus un pārvērst zināšanas ietekmē. Zinātne šajā kontekstā nav atrauta no sabiedrības – tā ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību sabiedrība izprot un pilnveido pati sevi.



