Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde: ""Gaudeamus" tradīcijas 70. gadadiena apliecina, ka Baltijas valstu vienotība ir dziļi sakņota mūsu studentu kopienās. Šie svētki ir neatņemama UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma daļa, kas organiski iekļaujas Dziesmu un deju svētku tradīcijā. Mēs esam patiesi gandarīti, ka šovasar tieši Rīga kļūs par šo svētku mājvietu – svinot kopīgo mantojumu un stiprinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopību."
Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" ir būtisks posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm, iepriekš, 2022. gadā, studenti pulcējās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
"Latvijas Universitātei "Gaudeamus" ir stratēģisks ieguldījums — tas stiprina universitātes starptautisko atpazīstamību, saliedē Baltijas akadēmisko vidi un rada ilgtermiņa pievienoto vērtību gan studentiem, gan sabiedrībai. Šādu mēroga notikumu rīkošana apliecina LU spēju profesionāli vadīt sarežģītus procesus, piesaistīt partnerus un radīt platformu, kur kultūra kļūst par attīstības resursu," uzsver LU attīstības prorektors Enno Ence.
Rīgā svētku laikā notiks atklāšanas koncerts LU Lielajā aulā, tautas mūzikas un deju programma sadarbībā ar “Zāļu tirgu” Doma laukumā, garīgās mūzikas koncerts kādā no Rīgas baznīcām, labāko tautas deju ansambļu koncerts, pūtēju orķestru koncerts Vērmanes dārzā, kā arī svētku gājiens no Vecrīgas uz Brīvības laukumu un lielkoncerts “Līdz bezgalībai” Brīvības laukumā.
Valdība lēmusi, ka IZM mēneša laikā izveidos svētku rīcības komiteju, iesaistot institūcijas, kuras būs tieši iesaistītas svētku sagatavošanā un norises nodrošināšanā. Svētku rīcības komiteja nodrošinās starpinstitucionālu sadarbību, lēmumu saskaņošanu un risku vadību.
Savukārt LU sadarbībā ar augstskolām nodrošinās Baltijas valstu augstskolu kolektīvu līdzdalību un savstarpēji koordinētu sagatavošanās procesu, svētku programmas īstenošanu, sadarbību ar Rīgas valstspilsētu, organizējot svētku norises, plānoto dalībnieku uzņemšanu, dalībnieku, apmeklētāju un apkalpojošā personāla loģistiku, svētku norišu vietas, svētku sagatavošanā un norisē iesaistīto institūciju un sadarbības partneru darbību koordinēšanu.
"Gaudeamus" tradīcija sākās 1956. gadā Tartu un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Tie ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā.
Rīkojuma projekts “Par 20. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" rīkošanu” pieejams vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.