Atceros pēdējos studiju mēnešus, kad lielā steigā paralēli darbam ziņās tapa bakalaura darbs. Termiņi tuvojās beigām, un darba vadītāja Inta Brikše toreiz pateica: "Kristīn, ja gribi pabeigt skolu šogad, televizorā negribu Tevi redzēt!"
Viņas stingrajā uzraudzībā arī tapa mans bakalaura darbs, un jāteic - labi, ka tā, jo uzrakstīju to godam.
Ar SZF man saistās vislabākās atmiņas. Tā bija pirmā vieta pēc vidusskolas, kur pret mums izturējās kā pret pieaugušajiem - lika kā sūklim uztvert apkārt notiekošo, strādāt ar šo informāciju, vērtēt, analizēt un izdarīt secinājumus. Bez tā man neaizrit neviena diena žurnālistikā.