Projekta nosaukums: Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu (PeatTransform)
Projekta līguma numurs: 6.1.1.2/1/25/A/001
Projekta vadošais partneris: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava
Projekta partneri: Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts.
Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi, biedrības un asociācijas.
Projekta īstenošanas termiņš: 10.09.2025 - 30.09.2029.
Projekta kopējais finansējums: 5 588 265.00 EUR ( pieci miljoni pieci simti astoņdesmit astoņi tūkstoši divi simti sešdesmit pieci eiro un 0 centi). Atbalsta summa: 100.00 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 5 588 265.00 EUR (pieci miljoni pieci simti astoņdesmit astoņi tūkstoši divi simti sešdesmit pieci eiro un 0 centi), no tās:
Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums: 85.00 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 4 750 025.00 EUR (četri miljoni septiņi simti piecdesmit tūkstoši divdesmit pieci eiro un 0 centi);
valsts budžeta finansējums: 15.00 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 838 240.00 EUR (astoņi simti trīsdesmit astoņi tūkstoši divi simti četrdesmit eiro un 0 centi);
Latvijas Universitātes finansējums ir 1 388 483 EUR (viens miljons trīs simti astoņdesmit astoņi tūkstoši četri simti astoņdesmit trīs eiro un 00 centi).
LU projekta saturiskais vadītājs: LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes, ģeoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Normunds Stivriņš, normunds.stivrins@lu.lv
LU projekta administratīvais vadītājs: LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes izpilddirektora vietnieks Gints Rieksts, e-pasts: gints.rieksts@lu.lv
Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss – to izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un konkurētspēju reģionos, taču kūdras ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.
PeatTransform vērsts uz reālistisku, zinātniski pamatotu kūdras nozares virzību uz klimatneitralitāti, ņemot vērā gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, gan sociālekonomiskos faktorus, īpaši reģionos, kur kūdras nozarei ir būtiska loma, – Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē.
Projekta mērķis ir pētījumu platformas un izcilības centra izveide, lai stiprinātu pētniecības kapacitāti un kompetences, sekmētu zināšanu un tehnoloģijas pārnesi uz Latvijas kūdras nozari un ar to saistītajām nozarēm, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
PeatTransform pētniecības virzieni klimatneitralitātes veicināšanai kūdras nozarē:
SEG emisiju mērījumi, modelēšana un aprēķinu pilnveide valsts SEG inventarizācijai, lai precīzāk atspoguļotu faktiskās kūdras nozares emisijas.
Degradēto kūdrāju un vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija jeb tālāka izmantošana, izstrādājot inovatīvus risinājumus, piemēram, paludikultūru audzēšana (ārstniecības un biomasas augi), hidroloģiskās stabilizācijas metodes, agrovoltāžas risinājumi (saules paneļi virs stādījumiem); rekultivācijas ietekmes prognozēšana un efektivitātes monitorings ar tālizpēti.
Jauni produkti ar zemu oglekļa pēdu un augstu pievienoto vērtību, t.sk. ekstraktvielas, kompozītmateriāli, siltumizolācijas materiāli, 3D drukas materiāli, substrāti audzēšanai ar alternatīvu vietējo izejvielu pievienošanu (sūnas, niedres, koksnes šķiedra, vilna); produktu dzīves cikla analīze.
Jaunas tehnoloģijas, kas samazina SEG emisijas un palielina oglekļa piesaisti kūdras produktos; kūdras substrātu otrreizējas izmantošanas pētījumi.
Sociālekonomiskais novērtējums kūdras ieguvei, pārstrādei, vietējam un eksporta patēriņam, kā arī degradēto kūdrāju rekultivācijai.
Nākotnes scenāriji vēsturisko un rekultivēto kūdras ieguves vietu izmantošanai; kūdrāju atjaunošanas sociālekonomiskais novērtējums un ilgtspējas vadlīnijas; ieteikumi oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu ieviešanai.
Nozares politikas pilnveides rekomendācijas par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Latvijas Universitāte (LU) projektā fokusējas uz pētījumiem, kas saistīti ar esošo kūdras resursu apzināšanu, kūdrāju hidroloģiju, oglekļa apriti un degradēto kūdras ieguves vietu atjaunošanu. LU zinātnieki izstrādās hidroloģiskos un energo-ekoloģiskos modeļus, lai novērtētu ūdens līmeņa dinamiku, oglekļa plūsmas un saules paneļu efektivitāti kūdrāju rekultivāciju scenārijos. Tiks veikti lauka novērojumi, eksperimenti un hidroloģiskais monitorings, kā arī veikta datu analīze, izmantojot modelēšanas rīkus un tālizpētes informāciju, lai novērtētu kūdrāju atjaunošanas pasākumu ietekmi uz emisiju samazināšanu un ūdens režīma stabilizāciju. Papildus LU pētnieki izstrādās metodiku kūdrāju ekosistēmu biodaudzveidības un hidroloģiskajai novērtēšanai, kā arī, analizēs oglekļa un barības vielu plūsmas no kūdras ieguves vietām. Projekta ietvaros LU veicinās studentu un jauno pētnieku iesaisti, attīstot starpdisciplināras prasmes kūdrāju un klimatneitralitātes pētniecībā.
Projekta galvenie LU rezultatīvie rādītāji:
Audita mehānisms instrumentāliem SEG emisiju mērījumiem;
Izmēģinājuma un demonstrējumu projekti, kas atspoguļo dažādas atjaunošanas prakses;
Oglekļa uzglabāšana paludikultūrā, vēsturiskās kūdras ieguves vietās un dabiskajos mitrāju apstākļos;
Ziņojums par esošajiem un turpmākajiem kūdras resursiem vēsturiskajās un tagadējās kūdras ieguves vietās;
Ziņojums par jaunu kūdras veidošanās un oglekļa uzkrāšanās potenciālu paludikultūrā, vēsturiskajā kūdras ieguves vietā un dabiskajos mitrāju apstākļos;
Ziņojums par kausa metodes izvērtēšanu kā alternatīvu esošajai kūdras ieguves metodei;
Agrovoltāžas risinājumi – ieteikumi SEG emisiju samazināšanai;
LIFE programmas pieteikums par perspektīvāko atjaunošanas risinājumu un paludikulūru augšupeju sadarbībā ar komercprojekta partneriem;
Nākotnes scenāriji vēsturisko un atjaunoto kūdras ieguves vietu turpmākai izmantošanai;
Kūdrāju atjaunošanas ilgtspējas vadlīnijas;
Rekomendācijas oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu ieviešanai degradētās un vēsturiskās kūdras ieguves vietās;
Kūdrāju atjaunošanas sociālekonomiskās ietekmes novērtējums;
Raksti par turpmākajiem scenārijiem vēsturisko un atjaunoto kūdras ieguves vietu turpmākai izmantošanai, kūdrāju atjaunošanas sociālekonomiskās ietekmes novērtējums, atjaunošanas ilgtspējas pamatnostādņu izstrāde un ieteikumi oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu ieviešanai degradētās un vēsturiskās kūdras ieguves vietās;
Ieteikumi ilgtspējīgas kūdrāju pārvaldības un kūdras ražošanas politikas sistēmas uzlabošanai;
Raksti par vēsturisko un atjaunoto kūdras ieguves vietu nākotnes scenārijiem, kūdrāju atjaunošanas sociālekonomisko ietekmi, oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu mehānismu ieviešana bijušajās kūdras ieguves teritorijās;
Pārskats par trīs visaptveroši līdzradīšanas pasākumu cikliem, kurā dokumentēta scenāriju analīze un integrētas ieinteresēto pušu atsauksmes;
Galīgi izstrādāts un parakstīts memorands klimata un enerģētikas politikas īstenošanai, apvienojot padziļinātu zinātnisko izpēti, ieinteresēto pušu atziņas un stratēģiskās politikas plānošanas rezultātus;
Pārskats - Tematiskie kursi doktorantūras studijās akadēmiskajām aprindām un sadarbība ar kūdras nozari.
Plašāka informācija PeatTransform informācijas centra tīmekļa vietnē: www.kudrajupetijumi.lv
