Īsceļi

Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu (PeatTransform)

Projekta nosaukums: Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu (PeatTransform)

Projekta līguma numurs: 6.1.1.2/1/25/A/001

Projekta vadošais partneris: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava 

Projekta partneri: Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi, biedrības un asociācijas.

Projekta īstenošanas termiņš: 10.09.2025 - 30.09.2029. 

Projekta kopējais finansējums: 5 588 265.00 EUR ( pieci miljoni pieci simti astoņdesmit astoņi tūkstoši divi simti sešdesmit pieci eiro un 0 centi). Atbalsta summa: 100.00 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 5 588 265.00 EUR (pieci miljoni pieci simti astoņdesmit astoņi tūkstoši divi simti sešdesmit pieci eiro un 0 centi), no tās: 

  1. Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums: 85.00 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 4 750 025.00 EUR (četri miljoni septiņi simti piecdesmit tūkstoši divdesmit pieci eiro un 0 centi);

  2. valsts budžeta finansējums: 15.00 % no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 838 240.00 EUR (astoņi simti trīsdesmit astoņi tūkstoši divi simti četrdesmit eiro un 0 centi);

Latvijas Universitātes finansējums ir 1 388 483 EUR (viens miljons trīs simti astoņdesmit astoņi tūkstoši četri simti astoņdesmit trīs eiro un 00 centi).

LU projekta saturiskais vadītājs: LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes, ģeoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Normunds Stivriņš, normunds.stivrins@lu.lv 

LU projekta administratīvais vadītājs: LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes izpilddirektora vietnieks Gints Rieksts, e-pasts: gints.rieksts@lu.lv  

 

Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss – to izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un konkurētspēju reģionos, taču kūdras ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus. 

PeatTransform vērsts uz reālistisku, zinātniski pamatotu kūdras nozares virzību uz klimatneitralitāti, ņemot vērā gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, gan sociālekonomiskos faktorus, īpaši reģionos, kur kūdras nozarei ir būtiska loma, –  Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. 

Projekta mērķis ir pētījumu platformas un izcilības centra izveide, lai stiprinātu pētniecības kapacitāti un kompetences, sekmētu zināšanu un tehnoloģijas pārnesi uz Latvijas kūdras nozari un ar to saistītajām nozarēm, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. 

PeatTransform pētniecības virzieni klimatneitralitātes veicināšanai kūdras nozarē:

  • SEG emisiju mērījumi, modelēšana un aprēķinu pilnveide valsts SEG inventarizācijai, lai precīzāk atspoguļotu faktiskās kūdras nozares emisijas.

  • Degradēto kūdrāju un vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija jeb tālāka izmantošana, izstrādājot inovatīvus risinājumus, piemēram, paludikultūru audzēšana (ārstniecības un biomasas augi), hidroloģiskās stabilizācijas metodes, agrovoltāžas risinājumi (saules paneļi virs stādījumiem); rekultivācijas ietekmes prognozēšana un efektivitātes monitorings ar tālizpēti.   

  • Jauni produkti ar zemu oglekļa pēdu un augstu pievienoto vērtību, t.sk. ekstraktvielas, kompozītmateriāli, siltumizolācijas materiāli, 3D drukas materiāli, substrāti audzēšanai ar alternatīvu vietējo izejvielu pievienošanu (sūnas, niedres, koksnes šķiedra, vilna); produktu dzīves cikla analīze.

  • Jaunas tehnoloģijas, kas samazina SEG emisijas un palielina oglekļa piesaisti kūdras produktos; kūdras substrātu otrreizējas izmantošanas pētījumi.

  • Sociālekonomiskais novērtējums kūdras ieguvei, pārstrādei, vietējam un eksporta patēriņam, kā arī degradēto kūdrāju rekultivācijai. 

  • Nākotnes scenāriji vēsturisko un rekultivēto kūdras ieguves vietu izmantošanai; kūdrāju atjaunošanas sociālekonomiskais novērtējums un ilgtspējas vadlīnijas; ieteikumi oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu ieviešanai.

  • Nozares politikas pilnveides rekomendācijas par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. 

Latvijas Universitāte (LU) projektā fokusējas uz pētījumiem, kas saistīti ar esošo kūdras resursu apzināšanu, kūdrāju hidroloģiju, oglekļa apriti un degradēto kūdras ieguves vietu atjaunošanu. LU zinātnieki izstrādās hidroloģiskos un energo-ekoloģiskos modeļus, lai novērtētu ūdens līmeņa dinamiku, oglekļa plūsmas un saules paneļu efektivitāti kūdrāju rekultivāciju scenārijos. Tiks veikti lauka novērojumi, eksperimenti un hidroloģiskais monitorings, kā arī veikta datu analīze, izmantojot modelēšanas rīkus un tālizpētes informāciju, lai novērtētu kūdrāju atjaunošanas pasākumu ietekmi uz emisiju samazināšanu un ūdens režīma stabilizāciju. Papildus LU pētnieki izstrādās metodiku kūdrāju ekosistēmu biodaudzveidības un hidroloģiskajai novērtēšanai, kā arī, analizēs oglekļa un barības vielu plūsmas no kūdras ieguves vietām. Projekta ietvaros LU veicinās studentu un jauno pētnieku iesaisti, attīstot starpdisciplināras prasmes kūdrāju un klimatneitralitātes pētniecībā.

 

Projekta galvenie LU rezultatīvie rādītāji:

  • Audita mehānisms instrumentāliem SEG emisiju mērījumiem;

  • Izmēģinājuma un demonstrējumu projekti, kas atspoguļo dažādas atjaunošanas prakses;

  • Oglekļa uzglabāšana paludikultūrā, vēsturiskās kūdras ieguves vietās un dabiskajos mitrāju apstākļos;

  • Ziņojums par esošajiem un turpmākajiem kūdras resursiem vēsturiskajās un tagadējās kūdras ieguves vietās;

  • Ziņojums par jaunu kūdras veidošanās un oglekļa uzkrāšanās potenciālu paludikultūrā, vēsturiskajā kūdras ieguves vietā un dabiskajos mitrāju apstākļos;

  • Ziņojums par kausa metodes izvērtēšanu kā alternatīvu esošajai kūdras ieguves metodei;

  • Agrovoltāžas risinājumi – ieteikumi SEG emisiju samazināšanai;

  • LIFE programmas pieteikums par perspektīvāko atjaunošanas risinājumu un paludikulūru augšupeju sadarbībā ar komercprojekta partneriem;

  • Nākotnes scenāriji vēsturisko un atjaunoto kūdras ieguves vietu turpmākai izmantošanai;

  • Kūdrāju atjaunošanas ilgtspējas vadlīnijas;

  • Rekomendācijas oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu ieviešanai degradētās un vēsturiskās kūdras ieguves vietās;

  • Kūdrāju atjaunošanas sociālekonomiskās ietekmes novērtējums;

  • Raksti par turpmākajiem scenārijiem vēsturisko un atjaunoto kūdras ieguves vietu turpmākai izmantošanai, kūdrāju atjaunošanas sociālekonomiskās ietekmes novērtējums, atjaunošanas ilgtspējas pamatnostādņu izstrāde un ieteikumi oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu ieviešanai degradētās un vēsturiskās kūdras ieguves vietās;

  • Ieteikumi ilgtspējīgas kūdrāju pārvaldības un kūdras ražošanas politikas sistēmas uzlabošanai;

  • Raksti par vēsturisko un atjaunoto kūdras ieguves vietu nākotnes scenārijiem,  kūdrāju atjaunošanas sociālekonomisko ietekmi, oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu mehānismu ieviešana bijušajās kūdras ieguves teritorijās;

  • Pārskats par trīs visaptveroši līdzradīšanas pasākumu cikliem, kurā dokumentēta scenāriju analīze un integrētas ieinteresēto pušu atsauksmes;

  • Galīgi izstrādāts un parakstīts memorands klimata un enerģētikas politikas īstenošanai, apvienojot padziļinātu zinātnisko izpēti, ieinteresēto pušu atziņas un stratēģiskās politikas plānošanas rezultātus;

  • Pārskats - Tematiskie kursi doktorantūras studijās akadēmiskajām aprindām un sadarbība ar kūdras nozari.

Plašāka informācija PeatTransform informācijas centra tīmekļa vietnē: www.kudrajupetijumi.lv 

Projekta aktualitātes:

2026. gada 8. janvārī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” norisinājās seminārs “PeatTransform: kūdras nozares klimatneitralitātei”, kurā zinātnieki iepazīstināja ar jaunuzsāktā pētījumu projekta PeatTransform galvenajiem pētījumu virzieniem. 

PeatTransform ir Latvijas zinātnisko institūciju īstenots pētījumu projekts, lai veicinātu kūdras nozares pārveidi no būtiska emisiju avota par klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

Lai gan pētījumu projekts šobrīd ir agrīnā ieviešanas stadijā – notiek pētījumu dizainu izstrāde, projekta pārvaldības sistēmas izveide, kā arī izveidota vietne, kurā tiks apkopoti visi PeatTransform un citu kūdrāju pētījumu rezultāti www.kudrajupetijumi.lv, - ieinteresētās puses tika iepazīstinātas ar galvenajiem pētījumu virzieniem un praktiskajiem sagaidāmajiem rezultātiem kūdras nozares virzībai uz klimatneitralitāti. 

Seminārs klātienē pulcēja gandrīz 100 dalībniekus – pārstāvjus no ministrijām, valsts pārvaldes iestādēm, kūdras un saistīto nozaru uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm. 

PeatTransform galvenie pētījumu virzieni un sagaidāmie rezultāti - pētījuma ietvars:

Latvijas Universitāte projektā PeatTransform ir atbildīga par rīcībpolitikas rekomendāciju izstrādi, lai sekmētu kūdras nozares virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un vienlaikus veicinātu ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu Latvijā.

LU vadītā aktivitāte kalpo kā tilts starp zinātniskajiem pētījumiem un politikas veidošanu, nodrošinot, ka lēmumi kūdras nozarē balstās galvenokārt Latvijā iegūtos zinātniskajos datos un atbilst starptautiskajām saistībām, vienlaikus ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Projektā politikas ieteikumi netiek skatīti kā viens statisks dokuments, bet gan kā dinamiska sistēma, kas ietver dažādus attīstības scenārijus un atbalsta rīkus lēmumu pieņemšanai.

Uzrunājot semināra dalībniekus, LU vadošā pētniece, PhD Inga Retiķe uzsvēra, ka projekta mērķis nav piedāvāt vienu universālu risinājumu, bet gan radīt platformu diskusijām starp zinātniekiem, kūdras nozares pārstāvjiem, valsts pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām. Šāda pieeja ļauj identificēt trūkstošos rīkus un stiprināt zinātnisko kapacitāti, lai ilgtermiņā kopīgi virzītos uz Latvijai piemērotāko attīstības scenāriju.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai politiskie lēmumi kūdras nozarē būtu zinātniski pamatoti, savstarpēji saskaņoti un ilgtspējīgi. PeatTransform projekts ļauj apvienot pētījumus, datus un ieinteresēto pušu pieredzi vienotā sistēmā, kas kalpos par pamatu rīcībpolitikas ieteikumu izstrādei,” uzsvēra LU vadošā pētniece Inga Retiķe. Lai gan nozarē pastāv dažādi izaicinājumi un nereti arī atšķirīgi viedokļi par kūdras nozares turpmāko attīstību Latvijā, visas iesaistītās puses jau ir paudušas gatavību sadarboties.

PeatTransform īsteno Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs – Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (pētījuma koordinators), Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Dārzkopības institūts un Agroresursu un ekonomikas institūts. 

Projekts PeatTransform “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.- 2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.2. pasākuma “Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā” ietvaros ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu (6.1.1.2/1/25/A/001). 

Plašāka informācija par projekta norisi un aktualitātēm: https://www.kudrajupetijumi.lv/

Papildu informācija: Anda Zakenfelde, PeatTransform komunikācijas vadītāja, Tālr.26539348, Anda.Zakenfelde@silava.lv un LU projekta administratīvais vadītājs. gints.rieksts@lu.lv 

Projekts PeatTransform – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu” tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.2. pasākuma “Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā” ietvaros ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu (6.1.1.2/1/25/A/001).

2026.gada aprīļa sākumā Latvijas Universitātes zinātnieki sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētniekiem projekta PeatTransform ietvaros uzsāka siltumnīcefekta gāzu (SEG) un ūdens monitoringu Kaigu un Drabiņu purvā Jelgavas novadā.

Pētījuma laikā purvos tiks veikti SEG emisiju mērījumi, kā arī noteiktas izšķīdušā organiskā oglekļa koncentrācijas un vispārīgie ūdens kvalitātes parametri. Vienlaikus tiks īstenots ūdens līmeņa monitorings, lai noteiktu ūdens līmeņa izmaiņu dinamiku un analizētu tās saistībā ar procesiem purva vidē.

Kaigu un Drabiņu purvi ir nozīmīgas izpētes teritorijas, kas sniedz iespēju analizēt purva ekosistēmu darbību atšķirīgos apsaimniekošanas un attīstības apstākļos. Iegūtie dati palīdzēs labāk izprast oglekļa aprites un hidroloģisko procesu mijiedarbību, kā arī sniegs būtisku ieguldījumu ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanas un atjaunošanas risinājumu izstrādē.

Projekta PeatTransform aktivitātes ir vērstas uz zinātniski pamatotu risinājumu izstrādi kūdras ieguves ietekmētu teritoriju izpētei un ilgtspējīgai apsaimniekošanai, īpašu uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu mazināšanai un oglekļa aprites izpratnei.

2026. gada otrajā ceturksnī pētījumu projektā PeatTransform uzsākti vairāki jauni pētījumi, piemēram, eksperimenti ar izlietotās kūdras biooglēm un alternatīviem kūdras substrātiem, ierīkoti agrovoltāžas risinājumi ogu plantācijā. Vienlaikus turpinās jau uzsāktie pētījumi, kā arī tiek sagatavoti pētījumu dizaini jauniem pētījumu virzieniem saskaņā ar apstiprināto PeatTransform projekta pieteikumu. Pētījumu projektu PeatTransform kūdras nozares klimatneitralitātei īsteno septiņu Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs.

Pētījumi par alternatīviem substrātiem audzēšanai

Dārzkopības institūtā ierīkoti izmēģinājumi zemeņu, aveņu, kāpostu un salātu dēstu stādījumiem dažādos audzēšanas substrātos ar mērķi novērtēt alternatīvus kūdras substrātus – ar 20% un 30% kokšķiedras piejaukumu kūdrai, kā arī ar 20% un 30% kokosšķiedras piejaukumu kūdrai, bet kontrolei tiek izmantoti divi 100% kūdras substrāti. Stādījumi tiek kopti, uzturēti un novērtēti, lai izdarītu zinātniskus secinājumus par alternatīvu substrātu ietekmi uz augiem.

Izlietotās kūdras bioogles augsnes ielabošanai

Agroresursu un ekonomikas institūtā AREI notiek pētījumi par kūdras atkārtotu izmantošanu augsnes ielabošanai, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un klimata pārmaiņu mazināšanu lauksaimniecības nozarē. Veicot izlietotās kūdras termisku apstrādi – torifikāciju un pirolīzi, eksperimentos laboratorijā izveidoti augsnes uzlabotāji – bioogļu granulas un tiek novērtēti to fizikālie un ķīmiskie parametri. Tāpat ierīkots podu izmēģinājums ar biooglēm bagātinātu augsni trīs laukaugu sugām – vasaras kvieši, auzas, zirņi, – lai novērtētu laukaugu biomasas attīstību un barības vielu noplūdi. Katrai sugai novērtēta bioogļu lietošana ar biopiedevu un ar neorganiskām piedevām, kā arī veikti kontroles stādījumi tikai augsnē, kā arī ar bioogļu piejaukšanu augsnei un kokogļu piejaukšanu augsnei.

Pētījumi par izšķīdušā organiskā oglekļa izskalošanos

LBTU ierīkojis demonstrējumu vietas, kas atspoguļo barības vielu un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) izskalošanās samazināšanu kūdras ieguves laikā un no atjaunotiem kūdrājiem. Izvēlētas reprezentatīvas teritorijas ar atšķirīgu apsaimniekošanas režīmu (aktīva kūdras ieguve, rekultivācija, dabiskā atjaunošanās), izstrādāts monitoringa plāns virszemes notecēs, tiek vākti paraugi un laboratorijā veiktas analīzes. Tāpat veikta DOC koncentrāciju telpiskā analīze valsts līmenī, balstoties uz nacionālo virszemes ūdeņu monitoringa datubāzi. Identificēti zemas un augstas koncentrācijas reģioni. Izstrādāts arī DOC sezonālās mainības indekss un DOC pieauguma riska indekss ilgtspējīgas ūdens resursu pārvaldības vajadzībām. Tiek gatavota zinātniskā publikācija žurnālam “Sustainability”.

Agrovoltāža ogu plantācijās kā rekultivācijas pasākums

PeatTransform partneris Dāzkopības institūts ierīkojis algrovoltāžas risinājumu demonstrāciju teritoriju krūmmelleņu plantācijā Jelgavas novada Kaigu purvā. Krūmmelleņu audzētavā “Arosa-R” uzstādītas saules paneļu mulāžas ar dažādām noēnojuma pakāpēm. Otra demonstrāciju teritorija ar agrovoltāžas risinājumu ierīkošanu plānota Kalna purvā Smiltenes novadā virs lielogu dzērveņu plantācijas. Tas ļaus izdarīt secinājumus par radīto atšķirīgo vides apstākļu ietekmi uz krūmmelleņu un dzērveņu augšanu, ražošanu, ogu bioķīmiskajiem parametriem, lai noteiktu efektīvāko veidu, kā apvienot saules enerģijas ražošanu un ogu audzēšanu.

Kūdras nozares sociālekonomiskais novērtējums

LBTU pētījumu projektā PeatTransform veiks kūdras nozares sociālekonomisko novērtējumu. Šobrīd daļēji izstrādāta konceptuālā pieeja. Balstoties uz zinātniskās literatūras analīzi, izstrādātas 35 cēloņsakarību diagrammas, kas atspoguļo kūdras nozares sociālekonomiskos un vides mijiedarbības mehānismus. Tās sastrukturētas septiņās pamatcilpās, kā arī identificēti nepieciešamie dati katram modelēšanas līmenim un to ieguves avoti.

Tāpat norisinās jau iepriekš uzsāktie pētījumu virzieni – LVMI “Silava” veic SEG emisiju mērījumus, lai precizētu nacionālo SEG inventarizāciju, RTU pēta jaunus kūdras produktus lauksaimniecībai, agronomijai un lopkopībai, veicot to dzīvescikla analīzes (Life cycle analysis). Bet vienlaikus virknei jaunu pētījumu šobrīd notiek pētījumu dizainu formulēšana un metodikas izstrāde un saskaņošana starp PeatTransform partneriem, zinātniskās literatūras un datu izpēte, piemēram, paludikultūru biomasas, oglekļa piesaistes, tālizpētes risinājumu un citiem pētījumiem.

PeatTransform ir Latvijas zinātnisko institūciju īstenots pētījumu projekts, lai veicinātu kūdras nozares pārveidi no būtiska emisiju avota par klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu. PeatTransform īsteno Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs – Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (pētījumu projekta koordinators), Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Dārzkopības institūts un Agroresursu un ekonomikas institūts.

2026.gada jūlija sākumā Latvijas Universitātes pētnieki un studenti PeatTransform projekta ietvaros devās uz augsto purvu, lai ievāktu paraugus amēbu (čaulamēbu) analīzēm vietās ar atšķirīgu ūdens līmeni. Pētījuma rezultātā tiks izveidota pirmā šāda veida datu kopa Latvijā, kas ļaus izmantot čaulamēbas kā indikatorus augsto purvu mitruma stāvokļa novērtēšanai. Nākotnē tā palīdzēs daudz precīzāk izvērtēt purvu atjaunošanas pasākumu efektivitāti un noteikt, vai atjaunotajos purvos izdodas atjaunot dabisko ūdens režīmu.

Vienlaikus tika uzsākts arī ilgtermiņa eksperiments, lai noskaidrotu, cik ātri sfagni sadalās dažādos mitruma apstākļos – nosusinātā un dabīgi mitrā purvā. Pētījuma laikā tiks noteikti sfagnu biomasas un oglekļa zudumi, kā arī izvērtēta ūdens līmeņa ietekme uz sfagnu saglabāšanos purvā, kūdras veidošanos un no atmosfēras piesaistītā oglekļa uzkrāšanos kūdrā.

Iegūtie rezultāti sniegs jaunas zināšanas par augsto purvu ekosistēmām un palīdzēs pilnveidot zinātniski pamatotas pieejas purvu atjaunošanai, apsaimniekošanai un to nozīmes izvērtēšanai klimata pārmaiņu mazināšanā.

Studente gatavo sfagnu paraugus eksperimentam.

#PeatTransform #LatvijasUniversitāte #Purvi #Mitrāji #Čaulamēbas #Sfagni #Zinātne

2026.gada 7.jūlijā PeatTransform projekta ietvaros Latvijas Universitātes (LU), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Latvijas Kūdras asociācijas (LKA) pārstāvji apmeklēja Agaris Latvia AS kūdras ieguves teritorijas, lai iepazītos ar uzņēmuma pieredzi purvu rekultivācijā un nākotnes iecerēm pēc kūdras ieguves.

Uzņēmuma vadītājs Renārs Skudra iepazīstināja projekta dalībniekus ar līdzšinējiem rekultivācijas risinājumiem un nākotnes attīstības plāniem. Izmantojot uzņēmuma šaursliežu dzelzceļu, tika apsekotas plašās purva teritorijas, kurās apskatījām dažādus rekultivācijas piemērus – renaturalizācijas teritorijas, apmežotas platības un izveidotas ūdenstilpes. Šīs teritorijas kļūs par nozīmīgām PeatTransform projekta demonstrāciju vietām, kur tiks parādīti dažādi risinājumi kūdras ieguves vietu ilgtspējīgai apsaimniekošanai un izmantošanai pēc ieguves pabeigšanas.

Turpmāk sadarbībā ar Agaris Latvia AS tiks sagatavota informācija par demonstrāciju vietām un speciāli izraudzītās vietās izvietotas informatīvās norādes, kas iepazīstinās ar PeatTransform projekta aktivitātēm un purvu ilgtspējīgas apsaimniekošanas risinājumiem.

Renārs Skudra (Agaris Latvia AS) stāsta par rekultivācijas plāniem pēc kūdras ieguves.