Zinātniskās darbības nostiprināšana vēsture studiju programmās

LU pētniecības projekts, kas bija vērsts uz zinātniskās darbības nostiprināšanu vēstures studiju programmās, tika sekmīgi īstenots LU Vēstures un filozofijas fakultātē 2016. gadā no 1.septembra līdz 31.decembrim ar mērķi sekmēt vēstures zinātnes pētniecību un pētnieciskās darbības integrēšanu vēstures studiju programmās un popularizēšanu sabiedrībā.

Projekta īstenošana ļāva risināt virkni finansiālo un ar tām saistīto cilvēkresursu problēmu, turpinot iepriekšējos gados (2014, 2015) projekta ietvaros ar labiem rezultātiem uzsākto darbu un attīstot ciešāku integrāciju starp zinātnisko pētniecību no vienas puses un studiju darbu vēstures studiju programmās un sabiedrības izglītošanu par vēstures problēmām – no otras. Mērķa sasniegšanai tika īstenots savstarpēji saistītu pasākumu komplekss:

- srādāts pie publikācijām, kas nepieciešamas studiju kvalitātes uzlabošanai - sekmē izpratni par pētnieciskā darba iespējām studiju ietvaros un nodrošina jaunākajās zinātnes atziņās balstīta studiju materiāla un oriģinālu avotu tekstu pieejamību;

- uz starpaugstskolu un starpdisciplināras sadarbības pamata, veicinot studējošo iesaistīšanos zinātnes komunikācijā un zinātnisku publikāciju sagatavošanā, studējošie tuvināti pētniecībai un attīstīta sadarbība starp LU fakultātēm un Latvijas augstskolu starpā;

- uzsākta 1.kārtas satura aizpildīšana datubāzei, kas ļaus pētīt zinātnes un studiju darba mijiedarbības attīstības faktorus fakultātē;

- plašākai sabiedrībai, t.sk. skolēniem skaidroti aktuāli vēstures jautājumi.

Projekta īstenošanas rezultātā:

1. Publicēšanai sagatavota grāmata Aleksandrs Gavriļins. Vēstures avotu pētniecība: lekciju kurss/ zin. redaktors Mārtiņš Mintaurs (7 a.l.): no manuskripta pārrakstīts teksts, veikta literārā un zinātniskā redakcija, aktualizēts pievienotais literatūras saraksts un didaktiskā daļa, sadarbībā ar LU Akadēmisko apgādu sastādīta publicēšanas tāme un veikta teksta apstrāde elektroniskai publicēšanai. Lekciju kursa publikācija ietver vēstures studijām akūti nepieciešamu sistematizētu materiālu par vēstures avotu kritiku, zinātniskās analīzes principiem un metodēm, aktuālām avotu pētniecības atziņām, tā novērsīs šāda materiāla absolūto trūkumu latviešu valodā un būtiski atvieglos orientēšanos avotu pētniecības problēmās. Sākotnēji prognozētais publikācijas apjoms (10 a.l.) reducējās manuskripta pārrakstīšanas un rediģēšanas rezultātā.

2. Iesaistot vēstures MSP un DSP studentus, publicēšanai Latvijas simtgadei veltītā bilingvālā izdevumā sagatavoti Anglijas arhīvos atrasti avoti par Lielbritānijas militāro klātbūtni Latvijā 1918.-1919.g.: no arhīvā izgatavotām fotokopijām pārrakstīts avotu teksts angļu valodā (400 lpp.), avoti iztulkoti latviešu valodā (400 lpp.), sagatavots dokumentu zinātniskais komentārs latviešu un angļu valodās. Šīs projekta daļas īstenošanas gaitā fakultātes mācībspēki strādāja kopā ar fakultātes studentiem un Latvijas Kara muzeju.

3. Sadarbībā ar DU un citām LU fakultātēm 09.12.2016. notika konference “Studenti vēstures zinātnē: Pirmā Latvijas starpdisciplinārā jauno vēstures pētnieku konference” un uzsākts darbs pie konferences materiālu publikācijas gatavošanas. Konference turpināja 2003.g. aizsākto tradīciju (notika ik pa 2 gadiem līdz 2009.g., kad finanšu trūkuma dēļ tika pārtraukta) jaunā kvalitātē: par referentiem uzaicinot tikai vērtīgāko maģistra darbu autorus un izvēršot starpdisciplināru ievirzi – ar vēstures problemātiku saistītas tēmas prezentēja ne tikai vēstures maģistra grādu ieguvušie, bet arī HZF, SZF un JF pārstāvji.

4. Atbalstīta divu izcilu vēstures MSP studentu iesaistīšanās starptautiskā zinātniskā sadarbībā: finansiāli atbalstīta maģistranta Eduarda Plankāja piedalīšanās Eiropas Arheologu kongresā  Viļņā 30.08.-04.09.2016. un iegādāti materiāli maģistrantes Vandas Visockas pētījumiem ar Stokholmas universitātē apgūtās plānslīpēšanas petrogrāfijas metodes pielietošanu (studentes uzturēšanās Stokholmā tika apmaksāta no snieguma finansējuma). Abi minētie studenti izrāda padziļinātu interesi par zinātni un ir uzskatāmi par potenciāliem doktorantiem, turklāt viņu iniciatīvas palīdz stiprināt arī fakultātes starptautiskās pozīcijas zinātnes un studiju jomā.

5. Turpinot iepriekšējo gadu pieredzi sadarbībā ar LVI pētniekiem notikusi 2016.gada vasaras arheoloģisko izrakumu rezultātu aprobācija vēstures bakalaura un maģistra studiju kursos. Zinātniskais asistents Mārcis Kalniņš un pētniece Elīna Guščika noturēja priekšlasījumus studentiem ar sekojošu diskusiju, kas neapšaubāmi veicina studentu interesi par arheologa darba specifiku un palīdz izprast vēsturnieka profesionālās darbības daudzveidību.

6. Uzsākta datubāzes “LU VFF mācībspēki par zinātnes un studiju pieredzi fakultātē” aizpildīšana – sistematizētu datu vākšana un uzglabāšana atbilstoši plānotajai projekta pirmajai daļai par padomju periodu. Kā pirmie intervēti VFF mācībspēki, kas šobrīd pensionējas.

7. No projekta līdzekļiem finansiāli atbalstīta starptautiski rediģētā, EBSCO datubāzē “Historical abstracts” indeksētā rakstu krājuma “Forschungen zur baltischen Geschichte” izdošana. Šo starptautiski respektēto, vācu valodā iznākošo, Baltijas vēstures problēmām veltīto krājumu  izdod Tartu universitāte sadarbībā ar vairākām pētnieciskajām institūcijām Vācijā un Baltijā, t.sk Latvijas Universitāti. Krājums piedāvā iespēju LU mācībspēkiem un pētniekiem publicēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī. Tas veicina ļoti nepieciešamo sadarbību starp Latvijas, Igaunijas un Vācijas vēsturniekiem. Krājuma redkolēģija uztur spēkā augstus kvalitātes standartus publicējamajiem rakstiem. 2016.gadā iznācis 11.numurs.

8. Plašākā sabiedrībā popularizēta vēstures zinātne un LU VFF:

1) Nolasītas 8 publiskas zinātniskas lekcijas par tēmu “Reformācijas 500. gadadienu sagaidot” – lekcijas ar sekojošu diskusiju tika lasītas katru trešdienu no 19.oktobra līdz 7.decembrim Aspazijas bulvārī 5, VFF telpās; tās varēja apmeklēt ikviens interesents; tika arī izveidoti lekciju video ieraksti, kas bija redzami lekcijas laikā tiešraidē un pēc tam aplūkojami LU profilā You Tube vietnē, līdz ar ko tie ir izmantojami studentu patstāvīgajā darbā:

- 19.10.   Dr. hist. Andris Šnē “Kristieši un kristietība Latvijā krusta karu laikmeta  priekšvakarā (11.-12. gs.);

- 26.10.   Dr. hist. Ilgvars Misāns “Viduslaiku Livonijas reliģiskās un politiskās struktūras”;

- 02.11.   Dr. habil. art. Ojārs Spārītis “Mitoloģiskās domāšanas fragmenti kristīgajā mākslā viduslaikos”;

- 09.11.   Dr. hist. Eva Eihmane “Livonijas bīskapu un Vācu ordeņa saspringtās attiecības –  strīdi par principiem,  varu vai mantu?;

- 16.11.  Dr. hist. Vitolds Muižnieks “Kristietības un pagānisma mijiedarbība apbedīšanas tradīcijās Livonijā”;

- 23.11.   Dr. hist. Gustavs Strenga “Veidojot sevi: ģilžu un brālību reliģiskā prakse un sociālā dzīve Rīgā un Rēvelē (Tallinā) pirms Reformācijas”;

- 30.11.   Mag. hist. Edgars Plētiens “Vai Livonijas pilsētnieki bija reliģiozi? Liecības par reliģijas lomu Livonijas pilsētās”;

- 07.12.   Dr. hist. Andris Levāns ‘Nekristīga zeme pasaules malā? Laikabiedru priekšstati par viduslaiku Livoniju”.

2) Finansiāli atbalstīta Jauno vēsturnieku skolas darbība, kura šogad pulcējusi neredzēti lielu dalībnieku skaitu (pāri 80), kas uzskatāms par iepriekšējo gadu aktivitāšu, t.sk. projekta “Zinātniskās darbības nostiprināšana vēstures studiju programmās” (2014. un 2015) rezultātu. Tās ietvaros novadītas 3 nodarbības par aktuālām vēstures tēmām un attīstīta sadarbība ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Latvijas Kara muzeju un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju.