Latviskā identitāte globālajā kultūrtelpā: tradicionālās un mūsdienu kultūras aspekts

Janīna Kursīte-Pakule

Atskaite aptver četru gadu projekta pirmo posmu par pētniecisko darbu 2016.gadā. 

Identitātes pētniecības aktualitāte bija cieši saistīta ar Eiropas publiskajā telpā plaši diskutētajiem globālajiem izaicinājumiem (emigrācija un imigrācija). Līdz ar to tika intensīvi strādāts pie tradicionālo zināšanu apzināšanas, dokumentēšanas un saglabāšanas, vienlaikus meklējot jaunus ceļus un paņēmienus, kā mūsdienu mainīgajos apstākļos saglabājama latviskā identitāte un kas ir tās nozīmīgās sastāvdaļas dažādos Latvijas reģionos, sākot no Kurzemes (Dundagas novada piemērs)  un beidzot ar Latgali (Daugavpils novada piemērs). Projekts ir mēģinājums aptvert dažādus zinātniskā skatījuma rakursus un metodes, veidojot priekšstatu par latvisko identitāti plašā semiotiskā un vienlaikus starpdisciplinārā aspektā, tajā pašā laikā nepazaudējot katras konkrētās apakšnozares specifiku.

Līdz ar to projekta darbība risinājās vairākos paralēlos līmeņos:

a) reģionālās identitātes pētniecība (Daugavpils novads, Pļaviņu un Salacgrīvas novads);

b) latviskās identitātes modeļi Latvijā un ārpus tās (lauka pētījumi Lietuvā, pētot latviešu diasporu – dzīvesstāstus, valodas īpatnības, folkloru; virtuāls pētījums – interneta aptauju, interviju veidā ar Īrijas un Baltkrievijas latviešiem un viņu pēctečiem);

c) baltiskās identitātes aspektu apzinājums (pētījums par latviešu un plašāk – baltiešu un Eiropas kultūrai piederīgajiem žestu valodu un tās semiotiskajiem aspektiem).

Pilnīgi nepētīts un jauns šajā rakursā bija Lietuvas latviešu – bijušo kolonistu – identitātes pieredzes pētījums sadarbībā ar Klaipēdas U pētniekiem. Līdz šim kompleksi pētīta latviešu identitāte Austrumos (Krievija - Sibīrija, Baltkrievija, Ukraina) un Rietumos, bet ārpus Latvijas pētnieku uzmanības loka ir palikuši latvieši Lietuvā. Daunoravas (tagad Daunorišķe) latviešu kolonija Jonišķu rajonā ir bijusi viena no lielākajām un kultūras dzīves aktivitātēs ilgstoši aktīvākajām latviešu kolonijām. Dokumentāras liecība spar to arhīvos atrodamas kopš 18.gs. Pēc Otrā pasaules kara kolonija kā tāda vairs nepastāv, bet gan Lietuvā, gan Latvijā dzīvo šo kolonistu pēcteči. Latviešu dzīvesstāstu, fotoarhīvu un cita veida personisko arhīvu apzināšana bija projektā pieteikto pētnieku uzmanības fokusā 2016.gadā.

Tika aktivizēta jaunās LU pētnieku paaudzes piesaiste – doktoranti, postdoktoranti, maģistranti: lauka pētījumos, konferencēs, publikācijās, rūpējoties par LU personāla atjaunošanu. Projektā iesaistītie jaunās paaudzes pētnieki (J.Stauga, I.Barovskis, R. Šmite) 2016.g. novembrī tika ievēlēti LU HZF par pētniekiem un zinātniskajiem asistentiem.

Aizsākta veidot mūsdienu mainīgajiem apstākļiem piemērota latviskās identitātes definitīvā bāze:

a) veikti lauka pētījumi Latvijas austrumu pierobežā (Daugavpils novads, 2017.g. jūlijs; sadarbībā ar VPP un piesaistot KKF finansiālu atbalstu), jo tur latviskā identitāte saskaras ar vislielāko apdraudējumu;

b) veikti izmēģinājuma lauka pētījumi arī citos Latvijas novados (Pļaviņu novads – apzinot ornamenta lomu un funkcijas mūsdienu pilsētvidē, Salacgrīvas novads – apzinot latviešu zvejnieku dzimtu dzīvesstāstus);

c) veikti lauka pētījumi bijušajā latviešu diasporā Lietuvā (Jonišķu raj. Daunoravas muiža), arī Latvijā (Rīga, Eleja, kur pašlaik dzīvo bijušie latviešu kolonisti), kā arī virtuāli “lauka pētījumi” Baltkrievijā, veidojot plašu saraksti (aptaujas, intervijas ar Baltkrievijas latviešiem) par vienu no lielākajām 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma latviešu kolonijām Baltkrievijā Potašņā (Vitebskas apg.). Tiek apkopots un sistematizēts iegūtais apjomīgais fotomateriāls, kas atspoguļo Daunoravas latviešu kolonijas vēsturi.

d) lauka pētījumos jauniegūtie materiāli izmantoti docētāju lekciju kursos (J.Kursīte, V.Muktupāvels, J.Stauga, I.Barovskis), kas skar identitātes jautājumus;

e) lauka pētījumos iegūtie materiāli  iestrādāti vai tiek iestrādāti zinātniskās publikācijās un referātos;

f) sagatavoti izdošanai 2 apjomīgi monogrāfiski rakstu krājumi - “Amor vincit omnia. Konstantīns Karulis dzīvē un darbos” (zin.red. un sast. J.Kursīte; apgāds Zinātne; tiks izdots 2017.g. februārī; IZM piešķirtie līdzekļi HZF, KKF līdzekļi, privātais finansējums); “Dundagas novads: tradicionālā un mūsdienu kultūra” (sadarbībā ar VPP un Dundagas novada pašvaldību; sast. J.Kursīte, J.Stauga; paredzēts izdot 2017.g. pirmajā pusē; raksti J.Kursītei, K.Rotbahai, J.Staugai, I.Mileiko, kā arī citiem brīvprātīgā veidā šajā projektā iesastītajiem LU doktorantiem un postdokotrantiem),

kā arī monogrāfisks apcerējums Kursīte J. “Zīmju valoda: latviešu žesti” (LU Akadēmiskais apgāds, 2016). Pirmajā no minētajiem krājumiem pētīta Konstantīna Karuļa – kultūrpētnieka, valodnieka, folklorista ieguldījums letonikas jomā, otrajā - reģionālā identitāte piederība Kurzemei, latviskais un lībiskais);

g) pētījuma rezultāti atspoguļo publikācijās un referātos (pilnu sarakstu sk. pielikumā)

h) iegūtie rezultāti darīti plaši pieejami, popularizējot tos Latvijas sabiedrībā ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību (sk. pielikumu).

i) veikti priekšdarbi HZF eksperimentālu etnomūzikas laboratorijas izveidei, lai studenti varētu apgūt un praktizēt, arī popularizēt latviešu tradicionālās jeb etnogrāfiskās dziedāšanas mantojumu  (V.Muktupāvels, R.Šmite un K.Rotbaha).

Finansiālais nodrošinājums. Šķiet, ka pēdējos gados ir izveidojusies situācija, ka ne VPP, ne LZP grantu, ne arī LU pētniecības projektu piešķirtie līdzekļi vieni paši nespēj nodrošināt sekmīgu izvirzīto zinātnisko mērķu sasniegšanu, tāpēc tiek meklēti finansu līdzekļi no vairākās institūcijām un avotiem. Nepietiekamā finansējuma dēļ esošā projekta iecerētā gada plāna realizēšanai bija nepieciešams piesaistīt: a) Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā iegūtus līdzekļus (K.Karuļa krājuma izdošanai, ekspedīcijas Daugavpils novadā realizēšanai); b) LU Akadēmiskā apgāda līdzekļus (J.Kursītes grāmatas par latviešu žestiem izdošanai); c) VPP līdzekļus (ekspedīcijas Daugavpils novadā); d) personiskos līdzekļus (K.Karuļa krājuma izdošanai, ekspedīciju Jonišķu rajonā, Lietuvā, nodrošināšanai).

Sadarbība ar citām institūcijām:

· Lauka pētījumu sagatavošanā un realizēšanā sadarbojāmies ar Klaipēdas U zinātniekiem, kas pētī baltisko identitāti mūsdienu apstākļos.

· Starptautiskās konferences sagatavošanā Tartu U sadarbojāmies ar Tartu U, kā arī Tartu Latviešu biedrības pārstāvjiem.

· Sekmīga zinātniska sadarbība reģionālās identitātes izpētē (realizējot lauka pētījumu Daugavpils novadā, kā arī zinātnisku publikāciju sagatavošanā izdošanai) norisinās ar Daugavpils U pētniekiem.

· Gatavojot monogrāfisko rakstu krājumu par Dundagas novadu izdošanai notiek regulāra sadarbība un kontakti ar Dundagas novada pašvaldību.