Zinātniskās darbības nostiprināšana vēstures studiju programmās

Valda Kļava

Projekta īstenošanas rezultātā:

1. Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēki sagatavoja un nopublicēja vai iesniedza publicēšanai 7 novatoriska rakstura zinātniskus pētījumus. Tajos sasniegtās atziņas to autori ir iekļāvuši sevis docētajos vēstures studiju programmu kursos, un ar publikāciju starpniecību tās būs izmantojamas kā materiāls studentu patstāvīgajā studiju darbā. Prof. Ēriks Jēkabsons analizējis jaunus materiālus par Latvijas sūtniecību Kauņā 1926.gadā un pētījis etniskos latviešus Krievijas armijā 20.gs. sākumā; doc. Mārtiņš Mintaurs pētījis kultūras mantojuma saglabāšanas vēsturi; prof. Gvido Straube pētījis un vērtējis izcilā vēsturnieka Edgara Dunsdorfa pētījuma tehniku un tās ietekmi uz vēstures zinātnes attīstību Latvijā; asoc. prof. Jānis Taurēns un doc. Raimonds Cerūzis pētījuši dažādu historiogrāfisko skolu ietekmi uz vēsturisko apziņu; doc. Jānis Ķeruss analizējis padomju laika saimnieciskās vēstures dokumentus un vērtējis to izmantošanas iespējas pētniecībā.

2. Apzinoties, ka tieši maģistra un doktora studiju programmu saturam ir jābūt visciešāk saistītam ar nozares pētnieciskajām aktualitātēm un ka to īstenošanas rezultāti tieši iespaido zinātnieku ataudzi nozarē, tika veikts Vēstures maģistra studiju programmas un Vēstures doktora studiju programmas satura izvērtējums nolūkā konstatēt līmeni, kādā programmās zinātnes aktualitātes tiek integrētas studijās, un ar šo integrēšanu saistītās iespējamās problēmas. Asociētais profesors Jānis Taurēns veica  Vēstures doktora studiju programmas iekšējo auditu, docents Andris Šnē veica Vēstures maģistra studiju programmas iekšējo auditu. Programmu  izvērtējums ļauj arī spriest par to, kā pētījumu rezultātu integrācija studiju procesā korelējas ar LU izstrādātajiem humanitāro zinātņu attīstības stratēģijas principiem. Iegūtās atziņas paredzēts izmantot, gatavojoties nākošajai studiju programmu akreditācijai.

3. Sakarā ar to, ka nepieciešams studiju saturu tuvināt darba tirgus prasībām, uz ko norādījuši arī vēstures studiju programmu absolventu potenciālie darba devēji, projekta īstenošanas ietvaros tika veikti pasākumi šajā virzienā. Tika apzinātas sadarbības iespējas ar vēstures profila muzejiem un arhīviem Latvijā un noskaidrots, kādas konkrētas pētnieciskā darba iemaņas muzeju un arhīvu krātuvēs vēstures studenti varētu apgūt. Docents Mārtiņš Mintaurs izpētīja Vēstures un filozofijas fakultātes sadarbības iespējas ar muzejiem studentu izglītošanā un saziņā ar muzejiem izstrādāja aprakstu praktiskas ievirzes studiju kursam “Praktiskais darbs muzejā”. Profesors Ēriks Jēkabsons izpētīja iespējas studentu izglītošanā fakultātei sadarboties ar Latvijas Nacionālo arhīvu un izstrādāja aprakstu praktiskas ievirzes studiju kursam “Praktiskais darbs arhīvā”. Abus jaunos kursus paredzēts piedāvāt kā Vēstures bakalaura studiju izvēles kursus 2016./2017.akadēmiskajā gadā. To īstenošana ļaus studentiem studiju procesā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praksē un iegūt ieskatu par vēsturnieka darbu muzejā un arhīvā. Tas viņiem palīdzēs gan pētnieciskajā darbā studiju laikā, gan arī karjeras veidošanā pēc studijām.

4. Arheoloģija, pateicoties arheoloģisko pētījumu lietišķajai dabai, ļoti piesaista studentu interesi, līdz ar to tā ir labs līdzeklis, lai ar arheoloģijas piemēra palīdzību veicinātu studentu izpratni par zinātnisko pētījumu un meklējumu gaitu, veidojot priekštatu par ceļu no impulsiem, kas pētniekam liek pievērsties kādas problēmas izpētei, caur pētījuma metodiku līdz pētījuma gaitā iegūtajiem secinājumiem un zinātnisko rezultātu nozīmes izvērtēšanai. Tādējādi arheoloģija, īpaši pirmo kursu studentiem, var kalpot kā uzskatāms piemērs priekšstata veidošanā par zinātniskā pētījuma būtību. Savukārt vecāko kursu studenti, kam jau ir pieredze arheoloģiskajos izrakumos un izrakumu pārskatu izmantošanā ir ieinteresēti uzzināt par jaunāko pētījumu rezultātiem, pirms tie tiek publicēti. Projekta gaitā sadarbībā ar Latvijas Vēstures institūtu tika īstenota 2015. gada izrakumu rezultātu aprobācija pie vēstures studentiem. Zinātniskie asistenti Elīna Guščika un Mārcis Kalniņš prezentēja šā gada arheoloģisko izrakumu gaitu un izpētes rezultātus, paralēli skaidrojot konkrēto arheoloģisko pētījumu principus un rezultātu nozīmi. 

5. Lai adekvāti izprastu zinātniskās pētniecības un studiju darba savstarpējo saistību un apstākļus un faktorus, kas to ietekmē, nenovērtējama nozīme ir šīs sasaistes īstenotāju – docētāju un pētnieku - pieredzei. Pieaugot laika distancei no perioda, par kuru gribam gūt priekšstatu par to, kā pētījumu rezultāti tikuši integrēti studijās, pēc kādiem principiem šī integrācija notikusi un ar kādām problēmām bijusi saistīta, pieaug arī risks mūs interesējošo procesu nepareizi izprast. Ja gribam zināt, kādā pakāpē un veidā studijas tikušas korelētas ar zinātni aizgājušajos gadu desmitos, būtiski var palīdzēt mācībspēku atmiņu fiksācija. Sevišķi svarīgi ir paspēt šīs atmiņas iegūt no paaudzes, kas beidz aktīvās darba gaitas. Projekta ietvaros tika izstrādāta koncepcija datubāzes “LU VFF mācībspēki par zinātnes un studiju pieredzi fakultātē” izveidošanai. Koncepcija skaidro, pēc kāda principa būtu organizējama atmiņu vākšana un analīze, kādi jautājumi jāuzdod intervējamajām personām. Koncepcija veido pamatu, lai turpmāk, iegūstot nepieciešamo finansējumu, varētu tikt uzsākts praktiskais darbs pie  datubāzes veidošanas.

6. No projekta līdzekļiem finansiāli atbalstīta starptautiski rediģētā, EBSCO datubāzē “Historical abstracts” indeksētā rakstu krājuma “Forschungen zur baltischen Geschichte” izdošana. Šo starptautiski respektēto, vācu valodā iznākošo, Baltijas vēstures problēmām veltīto krājumu  izdod Tartu universitāte sadarbībā ar vairākām pētnieciskajām institūcijām Vācijā un Baltijā, t.sk Latvijas Universitāti. Krājums piedāvā iespēju LU mācībspēkiem un pētniekiem publicēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī. Tas veicina ļoti nepieciešamo sadarbību starp Latvijas, Igaunijas un Vācijas vēsturniekiem. Krājuma redkolēģija uztur spēkā augstus kvalitātes standartus publicējamajiem rakstiem.

7. Projekta īstenošanas ietvaros finansiāli atbalstīta piecu VFF mācībspēku līdzdalība zinātniskās konferencēs ārzemēs: doc. Andris Šnē vadīja sekciju un nolasīja referātu IV Laterāna koncilam veltītā starptautiskā konferencē Romā Itālijā Notredamas Universitātē; asoc. prof. Aleksandrs Gavriļins piedalījās ar referātu starptautiskā zinātniskā konferencē Tartu Igaunijā; asoc. Prof. Harijs Tumans piedalījās ar referātu starptautiskā zinātniskā konferencē Sankt-Pēterburgā Krievijā; prof. Gvido Straube nolasīja lekciju Vācbaltiešu Studiju centrā Lineburgā Vācijā; prof. Ēriks Jēkabsons piedalījās ar referātu starptautiskā konferencē Belostokā Polijā Belostokas Universitātē. Konferencēs gūtās atziņas ir iekļautas šo mācībspēku docētajos studiju kursos, dodot studentiem iespēju gūt ieskatu visjaunākajās zinātniskajās aktualitātēs un izprast Latvijas vēstures zinātnes vietu pasaulē.

8. Pateicoties projekta līdzekļiem tika turpināta populāri zinātnisku lekciju cikla tradīcija VFF. Lekcijas par šā gada tēmu “Kultūras mantojums: saglabāšana, interpretācija, restaurācija” (t.sk. sadarbībā ar LNVM, LMA MVI un VKPAI speciālistiem) tika lasītas katru trešdienu no 7.oktobra līdz 16.decembrim Aspazijas bulvārī 5, VFF telpās. Tās varēja apmeklēt ikviens interesents. Pēc katras lekcijas notika diskusija par iztirzāto tēmu. Tika arī izveidoti lekciju video ieraksti, kas bija redzami lekcijas laikā tiešraidē un pēc tam aplūkojami LU profilā You Tube vietnē.

Šādā veidā notika  desmit zinātniski aktuālu problēmu iztirzāšana:

- 7.X mag.hist. Karīna Barkane “Ebreju kultūras mantojums Latvijā”;

- 14.X dr.hist. Artūrs Tomsons “Eksperimentālās arheoloģijas loma mūsdienu pasaulē: izglītībai, zinātnei un tūrismam”;

- 21.X dr.hist., prof. Gvido Straube “Vidzemes brāļu draudze un tās kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanas iespējas”;

- 28.X dr.hist., asoc.prof. Aleksandrs Gavriļins “Sakrālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas”;

- 4.XI dr.hist., doc. Andris Šnē “Kultūras pieminekļi, sabiedrība un ideoloģija: Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības vēsture (19. gs. - 1940. g.)”;

- 11.XI dr.hist. doc. Mārtiņš Mintaurs “Kultūras pieminekļi, sabiedrība un ideoloģija: Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības vēsture (1940.- 21. gs. sākums)”;

- 25.XI dr.hist. Andris Levāns “Kā rakstīja un lasīja viduslaiku Livonijā: viduslaiku teksti kā kultūras mantojums”;

- 2.XII  dr.hist., asoc.prof. Harijs Tumans “Arhitektonisko tēlu interpretācija: antīkie dievi, varoņi un briesmoņi Rīgas ielās”;

- 9.XII  dr.art. Elita Grosmane “Svētā Pētera veiksmes un neveiksmes, sargājot  Rīgas pilsētas draudzes baznīcu”;

- 16.XII dr.arch. Jānis Lejnieks “Rīga, kuras nav: 20., 21.gadsimta nerealizētie projekti kultūras mantojuma kontekstā”.

Interese par minētajām lekcijām, īpaši video ierakstu skatījumu skaits (no pāri simtam līdz 478 skatījumi līdz 29.12.2015. dr.hist Andra Levāna lekcijai) liecina šāda pasākuma lietderību un lomu sabiedrības vēsturiskās apziņas veidošanā, kam ir īpaša nozīme, kad saskaramies ar vēstures tēmām, kas plašākā sabiedrībā ir maz zināmas vai cieš no stereotipiem, bet tajā pašā laikā spēlē būtisku lomu vēsturiskajā domāšanā.

9. No projekta līdzekļiem tika arī atbalstīta Jauno vēsturnieku skolas darbība, kurā no septembra līdz decembrim tika nolasītas trīs lekcijas par aktuālām vēstures tēmām ar sekojošām praktiskajām nodarbībām bibliotēkās un muzejos. Jauno vēsturnieku skolai  ir ārkārtīgi svarīga loma sadarbības veicināšanā starp LU un skolām,  studējošo piesaistīšanā un sabiedrības izglītošanā par vēstures jautājumiem. Savukārt Jauno vēsturnieku skolas darbības nodrošināšana veicina VFF sadarbību ar dažādām pētnieciskajām institūcijām, muzejiem, arhīviem.

Kopumā jāsecina, ka pētniecības projekta pieteikumā izvirzītie mērķi projekta īstenošanas rezultātā ir sasniegti. Plānotie uzdevumi ir izpildīti. Ir sperts nozīmīgs solis zinātnes un studiju tuvināšanā, kā arī sabiedrības informēšanā par vēstures zinātnes aktualitātēm. Svarīgi, ka ne tikai notikusi informēšana par zinātnes sasniegumiem un domu apmaiņa šajā sakarā, bet arī veidotas dažādas praktiskas iestrādes, kas, ja izdotos iegūt finansējuma turpinājumu, var tikt izvērstas un attīstītas.