Vidusskolēnu lēmumu par turpmāko izglītību determinējošie faktori

Ivars Austers

Pētījumu sākot pētnieku grupas uzmanības fokusā bija sekojoši jautājumi, kuri līdz šim tikai daļēji bija risināti izmantojot sociālo zinātņu jaunākās pētniecības metodes. Konkrēti, vidusskolu beidzot katram skolēnam ir jāpieņem virkne ar lēmumiem. Vai mācīties pēc skolas beigšanas? Vai mācīties augstskolā? Kādā programmā? Kurā augstskolā? Līdzšinējie šīs jomas pētījumi ir balstījušies demogrāfiski deskriptīvā, reizēm arī pašu lēmuma pieņēmēju izteiktā viedoklī par savu izvēli. Taču mūsdienu pētījumi sociālajās zinātnēs un mārketingā rāda, ka cilvēku pašu viedoklis jeb „stāsts” par saviem lēmumiem tikai daļēji atklāj spriešanas procesa pusi. Tas, savukārt, neļauj pietiekami precīzi izprast un prognozēt vidusskolēnu viedokļus un secinājumus. Tai pat laikā psiholoģijā, socioloģijā, politikas zinātnē un mārketingā lēmumu pieņemšanas pētīšanai izmanto plašāku metožu klāstu – kā noskaidrojot laika perspektīvas saistību ar lēmumu, piemēram, īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumu un zaudējumu analīzi, arī vērtību, kas ir abstrakti mērķi, uz kuriem tiekties, saistību ar izvēlēm lēmumu situācijās. Tāpat arī lēmumus palīdz saprast implicitās asociācijas (jeb attiecības starp konceptiem, tajā skaitā vērtējošā nozīmē), tikai daļēji apzinātas zināšanu un atmiņu struktūras, kas ietekmē mūsu attieksmes un līdz ar to arī lēmumus.

Projekta ietvaros tika radītas divas metodes, kas var sniegt atbildes uz iepriekšējā rindkopā definētajām problēmām. Pirmkārt, tika radīta implicito asociāciju testa interneta versija ar atbilstošu datorprogrammu vidusskolēnu augstskolas izvēles pamatā esošajai izziņas procesa mērīšanai. Tāpat arī tika izveidota metode subjektīvo īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumu un zaudējumu analīzei izdarot lēmumus par augstskolas un tajā apgūstamās studiju programmas izvēli. Abām metodēm tika izveidotas gan latviešu, gan krievu valodas versijas.

Projekta ietvaros tika lietots retāk izmantots pētījuma dizains – kā dalībnieki pētījumā tika iesaistīti ne tikai vidusskolu pēdējās klases audzēkņi, bet arī augstskolu pirmā kursa studenti, kas ļauj pētīt lēmuma pieņemšanas procesus ne tikai prospektīvi, bet arī retrospektīvi.

Projekta laikā tika ievākti dati no 208 skolēniem un 110 studentiem. Tas uzskatāms par labu rezultātu, jo atbildes uz jautājumiem par ilgtermiņa un īstermiņa ieguvumiem un implicitā asociāciju testa izpilde prasa salīdzinoši lielu laika ieguldījumu – līdz 45 minūtēm.

Pētījuma projektā sekmīgi sadarbojās triju LU struktūrvienību – PPMF, SZF un EVF darbinieki. Pētījuma rezultāti ir izmantojami plānojot LU attīstības stratēģiju.

Projekta īstenošanu apgrūtināja fakts, ka tas reāli sākas maijā, kas nozīmēja to, ka dati gan vidusskolēnu, gan studentu izlasēs varēja tikt sākt vākti tikai rudens semestrī. Tas tiešā veidā neietekmēja datu vākšanu kā tādu, taču būtiski ierobežoja laiku, kas bija pieejams datu analīzei un apkopošanai zinātnisko ziņojumu formā.