Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā: identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas reģionā

Dzintra Lele-Rozentāle

2015. gadā tika realizēts projekts ar mērķi veikt Baltijas vēsturiskās kultūrvides izpēti, koncentrējoties uz Baltijas vācu valodu, valodu kontaktiem un vēsturisko lingvistisko diskursu. Tā īstenošana paredzēja sagatavot publicēšanai, kā arī publicēt iepriekš veiktās pētniecības rezultātus, atklāt jaunas tēmas turpmākajai lingvistiskās kultūrvides analīzei, popularizēt gūtos rezultātus Latvijas un starptautiskajās konferencēs, kā arī ieinteresēt par šo tēmu studējošos un jaunos zinātniekus un veicināt pētniecības rezultātu integrāciju dažāda līmeņa studiju programmās.

Projekta galvenais rezultāts ir prof. Dr. Inetas Balodes un Dr. Dzintras Leles-Rozentāles izstrādātā monogrāfija Annotierte Bibliographie zur Erforschung der deutschen Sprache im Baltikum, kura tapusi ilgākā laika periodā sadarbībā ar vācu arhivāru un vēsturnieku Dr. Manfrēdu fon Betiheru (Manfred von Boetticher) un Tartu Universitātes docētāju un pētnieci Dr. Rētu Benderi (Reet Bender). Pētījumu ievada trīs plaši pārskati: M. fon Betihera sagatavotais vēsturiskā fona apskats, Dz. Leles-Rozentāles ieskats Baltijas vācu valodas vēsturē no 13. gadsimta līdz mūsdienām un I. Balodes pārskats par pētniecības attīstību, virzieniem un tēmām, aptverot Baltijas vācu valodai veltītus rakstus un monogrāfijas no 1759. līdz 2014. gadam. Darba pamatdaļu veido hronoloģiski sakārtotas zinātnisko publikāciju anotācijas, aptverot vairāk kā 250 gadu gaitā veiktu pētniecisko darbību, veltītu Baltijas vācu valodas dažādiem attīstības posmiem un jautājumiem, kā arī latviešu un igauņu valodas lomai vācu valodas vēstures izzināšanā.

Manuskripts ir iesniegts Otto Harrassowitz izdevniecībā Vācijā, kura ir uzņēmusies to izdot 2016. gadā sērijā Fremdsprachen in Geschichte und Gegenwart. Jāatzīmē, ka sadarbība ar šo izdevniecību Latvijas valodniekiem ir aizsākusies jau pirmskara periodā. Otto Harrassowitz izdevniecībā ir nākusi klajā  Latvijā un arī starptautiski plaši pazīstamā un joprojām daudz lasītā un citētā Jāņa Zēvera (Johann Sehwers) monogrāfija par vācu aizguvumiem latviešu valodā Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich über den deutschen Einfluß im Lettischen (Leipzig: Otto Harrassowitz 1936; atkārtots izdevums Berlin: Otto Harrassowitz Wiesbaden 1953).

Projekta realizācijas laikā iznācis zinātnisko rakstu krājums Triangulum. Germanistisches Jahrbuch für Estland, Lettland und Litauen 2014 (20. Folge, Bonn), kura sagatavošanā bija iesaistīti projekta dalībnieki un kurš iekļauts MLA Directory of Periodicals Journal List. Šajā izdevumā publicēts arī LU HZF Vācu filoloģijas maģistra studiju programmas absolventes Poļinas Kiseļovas raksts  Die „Profectus-Listen“ als Quelle zur Ermittlung der Lesekompetenz der lettischen Landbevölkerung Ende des 18. Jahrhunderts, tādējādi apliecinot maģistra studiju iespējas un nozīmi Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu tēmu apguvē un izpētē.

Par dažādām vācu valodas vēsturei veltītām tēmām starptautiskajās konferencēs 2015. gada 2. pusē ir nolasīti 5 referāti (Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā). Ar projekta atbalstu  kļuva iespējama arī piedalīšanās starptautiskas pētniecības grupas dibināšanā, kuras mērķis ir pievērsties vēsturiskās vācu zinātnes valodas izpētei, tā atklājot perspektīvu arī Latvijas valodniekiem un jaunajiem pētniekiem, kuru uzmanības lokā varētu nonākt liels skaits mūsdienu pētniecībai mazzināmu senāko Baltijas vācvalodīgās zinātnes tekstu  manuskriptu, kā arī iespieddarbi.