Latvijas Universitāte simtgades griežos

Andris Šnē

2015. gads bija LU Vēstures un filozofijas fakultātes un LU Bibliotēkas kopīgā trīsgadu pētnieciskā projekta īstenošanas pirmais gads, līdz ar to pagājušajā gadā tika iesākta darbība vairākos virzienos, kuros to būs nepieciešams turpināt projekta izstrādes nākamajos posmos. Viena no aktualitātēm, sākot darbu pie šī projekta īstenošanas un virzoties uz projekta rezultātu (ap 400-500 lappušu biezas un bagātīgi ilustrētas kolektīvas monogrāfijas sagatavošanu par LU vēsturi simts gadu ilgā laika periodā), bija nepieciešamība izvērtēt daudzveidīgās pieejas un metodes, kādas tiek izmantotas universitāšu vēsturu pētniecībā un rakstniecībā. Jāatzīmē, ka šāds apkopojošs izdevums nevar pretendēt uz visaptveroša faktoloģiskā materiāla iekļaušanu un vienlaikus tas nav veidojams kā līdzšinējo pētījumu sintēze, bet tas drīzāk ir mēģinājums no noteikta, konceptuāli un metodoloģiski pamatota skatupunkta aprakstīt un analizēt LU veidošanos un pievērsties tām attīstības perspektīvām, kas izriet no LU kā augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības institūcijas un nacionālas valsts stūrakmeņa funkcijām. Starp jaunākajām pētniecības tendencēm universitāšu vēsturē atzīmējama intelektuālās vēstures, ideju vēstures un kultūras atmiņas modeļu integrācija, kā arī biogrāfiskās, uz personībām orientētās pieejas atdzimšana un izglītības un zinātnes institūciju un politiskās varas attiecību pētniecības intensificēšanās.

Lai gan LU vēstures tematikai veltīti jau vairāki izdevumi, tās jubilejas izdevumu paredzēts balstīt ne vien publicētajos materiālos, bet arī apzināt un iekļaut pētījumā nepublicētos arhīvu materiālus. Tādējādi par projekta realizācijas pirmā gada galvenajiem uzdevumiem tika izvirzīta gan nepublicēto vēstures avotu (arhīva materiālu, atmiņu), gan publicēto pētījumu apzināšana, informācijas apkopošana un sākotnēja analīze. Publicēto informācijas avotu klāsts ir ļoti apjomīgs – apzināto publikāciju vidū minami gan Eiropas universitāšu pēdējo gadsimtu vēstures un mūsdienu situācijas (19.-21. gs.) pētījumi, kas ļauj Latvijas Universitāti aplūkot plašākā kontekstā, gan LU darbības pārskati, kuros iekļauta arī statistiska informācija un detalizēti struktūrvienību apskati. Tāpat informatīvi bagātīgs materiāls rodams gan atsevišķu fakultāšu veidotajās vēsturiskās attīstības pārskata publikācijās, gan konkrētu zinātņu nozaru vēsturei un LU personībām veltītos izdevumos. Atsevišķa, līdz šim nenovērtēta un maz izmantota publicēto materiālu grupa ir masu mediju materiāli, kas saistīti ar augstākās izglītības un zinātnes attīstību 20. gadsimtā.

Saistībā ar universitātes vēstures materiālu apzināšanu un apkopošanu, kas atspoguļosies arī projekta ietvaros veidojamajā LU vēstures bibliogrāfiskajā rādītājā, pieminamas LU Bibliotēkas nozīmīgās aktivitātes, veidojot LU portālā virtuālās izstādes par universitātes vēsturi dažādos laikos, uzturot LU zinātnieku publikāciju un vēstures datubāzi (http://www.biblioteka.lu.lv/e-resursi/lokalas-db/) un iekļaujot LU nozīmīgu vēsturisku krājuma kolekcijas valsts nozīmes elektroniskajā kopkatalogā (https://kopkatalogs.lv/F/). Pagājušajā gadā uzmanība tika pievērsta LU Rakstu izdevumiem, veidojot gan stendu izstādi, gan virtuālu publikāciju un izstādi, kā arī starpnozaru zinātnisku konferenci “LU Rakstu nozīmība: nenovērtēta vai pārvērtēta” (http://www.biblioteka.lu.lv/petnieciba/konferences-un-seminari/luraksti/).

Apzinot nepublicētos vēstures avotus, pagājušajā gadā lielākā uzmanība tika pievērsta Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts Vēstures arhīvā (lietas par LU dibināšanu un darbību 1920.-1930. gados; 7427. fonds) un Latvijas Valsts arhīvā (par padomju okupācijas periodu un mūsdienu laiku) pieejamajiem materiāliem. Arhīva materiālu apkopošana pagājušajā gadā gan vēl tikai sekmīgi iesākās, tomēr ļaujot jau izvirzīt vairākus sākotnējus pieņēmumus par LU vēsturi.

Pētniecības gaitā apzinātas vairākas dokumentu kopas, piemēram, par Rīgas Politehnikuma pārņemšanu Latvijas valsts pārziņā un  Latvijas Augstskolas (vēlākās LU) izveidi. Šie dokumenti ļauj rekonstruēt LU izveides procesu un Rīgas Politehnikuma nozīmi universitātes saimnieciskās un akadēmiskās bāzes radīšanā, kā arī atspoguļo atsevišķu mācībspēku un administratīvā personāla lomu Latvijas Universitātes tapšanā. Atsevišķi izdalāma dokumentu kopa, kas atspoguļo LU sakarus ar citām institūcijām un sniedz ziņas par LU mācībspēku panākumiem, tostarp dažādu apbalvojumu piešķiršanu (provizoriski var atzīt, ka apbalvojumi bieži piešķirti pēc nacionāliem kritērijiem, respektīvi, bieži atteikts vācbaltiešu izcelsmes mācībspēkiem). Savukārt dokumenti, kas atspoguļo LU saimniecisko darbību, norāda, ka starpkaru periodā LU veiksmīgi apsaimniekoja savus īpašumus, gūstot papildus ienākumus.

Padomju okupācijas periodā virkne universitātei (tobrīd LVU) kopumā nozīmīgu jautājumu risināšana bija cieši saistīta ar komunistiskās partijas institūcijām, tādējādi, piemēram, LKP CK biroja materiālos atrodamas liecības par augstākās izglītības iestāžu uzraudzību, LVU un citu augstāko mācību iestāžu vadītāju lūgumi, sūdzības un ierosinājumi augstākajai izglītībai svarīgu jautājumu risināšanā. Viens no šādiem jautājumiem bija Rīgas Politehniskā institūta nodalīšanās no LVU, ko atbalstīja PSRS centrālās institūcijas (saskaņā ar PSRS MP 1953. gada 30. jūnija lēmumu bija paredzēts uz LVU tehnisko fakultāšu bāzes laika periodā no 1954. līdz 1956. gadam uzbūvēt institūta jauno mācību korpusu). LVU komunistiskās partijas organizācijas materiāli ietver nozīmīgu informāciju, lai pētītu procesus līdz 1960. gadam, taču vēlāk šie dokumenti kļūst formāli. Šajos materiālos ietilpst partijas organizācijas sēžu protokoli, kuros atspoguļojas gan “lielo” politisko notikumu ietekme uz LVU, gan specifiski, ar izglītību, ideoloģisko audzināšanu un zinātni saistītie jautājumi. Tajos redzams, kā dažādas Vissavienības ideoloģiskās kampaņas “projicējas” LVU partijas organizācijas sanāksmēs un kā notika dažādas kampaņas pašas LVU iekšienē (sākot ar 1946. gada oktobrī vērsto kampaņu pret Bioloģijas fakultātes dekānu P. Galenieku). Arhīva materiāli tieši apliecina LVU augsto, respektablo statusu vairākās zinātņu nozarēs, kas atspoguļojās arī starptautiskajā sadarbībā. Pagājušajā gadā tika apmeklēts arī Rostokas Universitātes arhīvs, iepazīstoties ar dokumentiem, kas attiecas uz Rostokas Universitātes mācībspēku atskaitēm par viesošanos Rīgā no 1959. līdz 1986. gadam. Šie dokumenti rāda, ka Rostokas Universitātes mācībspēki zinātniskās un pedagoģiskās dzīves organizatorisko un materiāli tehnisko attīstības līmeni kopumā savā universitātē vērtējuši augstāk nekā LVU, tomēr atsevišķās eksakto zinātņu jomās LVU bijusi labāka piekļuve Rietumos izdotajai literatūrai. 

Ņemot vērā LU daudzveidīgo darbību, arhīvā pieejamo materiālu apjoms ir gan informatīvi bagāts, gan arī ļoti plašs, it īpaši attiecībā uz 20. gs. otrās puses periodu. Projekta īstenošanas pirmajā gadā tika iegūts labs pamats projekta tālākai turpināšanai, attīstot un pilnveidojot iesākto pētniecību LU akadēmiskās, zinātniskās, politiskās un saimnieciskās dzīves vēsturē.