LU darbības rezultātu stratēģisko mērķu sasniegšanai 2010.-2020.gadā kritēriju novērtēšana un darbinieku iesaiste stratēģijas mērķu sasniegšanā

Inese Muzikante

Pamatojums

Galvenais pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas Universitātēs (turpmāk – LU) darbinieku viedokli par LU Stratēģijas plāna kritērijiem zinātnes un studijas jomā LU darbības rezultātu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā, ka aptaujāja lielu skaitu LU darbinieku, izvirzīja vēl divus mērķus: pirmkārt, noskaidrot LU darbinieku subjektīvo vērtējumu par paša iesaisti mērķu sasniegšanā, kā arī kolēģu, tiešā vadītāja, fakultātes vadības un LU vadības iesaisti mērķu sasniegšanā. Tas ļāva izprast, kā darbinieki vērtē dažādu līmeņu darbinieku iesaisti mērķu sasniegšanā, kas netieši norāda uz to, kā darbinieki pieņem mērķus un uztver tos kā savus. Tas, savukārt ietekmē,  kā tiek pildīti uzdevumi mērķu sasniegšanai. Otrkārt, noskaidrot LU darbinieku pilsonisko uzvedību darbavietā un iesaisti darbā (angl. work engagement) - šie organizāciju psiholoģijā izmantotie jēdzieni ir saistīti ar uzņēmuma efektivitāti un darbinieku iesaisti pārmaiņu realizēšanā.

Pilsoniskā uzvedība ir individuāla uzvedība, kas ir patstāvīga, bet nav tieši un skaidri noteikta uzņēmuma formālajā apbalvojumu sistēmā un amata aprakstā (Organ, 1988). Pilsoniskā uzvedība raksturo rīcību uzņēmuma interesēs, kura neietilpst darbinieka tiešajos pienākumos.

Pilsoniskās uzvedības dimensijas ir saistītas ar organizācijas efektivitāti un produktivitāti (Nielsen, Hrivnak, & Shaw, 2009; Walz & Niehoff, 2006). Pilsoniskā uzvedība izskaidro sekojošus organizācijas efektivitātes kritērijus (Podsakoff, MacKenzie, Paine, & Bachrach, 2000): darba izpildījuma kvalitāte - 18%, darba izpildes kvantitāte - 19%, finansiālie efektivitātes kritēriji - 25% un klientu apkalpošanas kritēriji - 38%.

Iesaiste darbā ir pozitīvs ar darbu saistīta piepildījuma stāvoklis, kuru raksturo enerģija, ieguldījums un aizraušanās. Jo iesaistītāki darbinieki, jo labāki uzņēmuma sasniegumi (Bakker & Bal, 2010). Iesaistīti darbinieki uzrāda augstākus darba rezultātus un ir motivētāki. Tie ir lojāli darba devējam un ir mazāka varbūtība, ka viņi aizies no uzņēmuma.

Pētījums

No visiem LU darbiniekiem (N=2336), pētījuma aptauju aizpildīja 461 darbinieks (19,7%), pilnībā (aizpildot visas aptaujas anketas) aptauju aizpildīja vien 375 darbinieki (16,7%). No visiem respondentiem 64% bija sievietes, respondentu vidējais darba stāžs LU – 15,9 gadu. Vislielākais respondentu skaits bija no dabas zinību (N=50) zinātņu nozares un no akadēmiskā personāla (N=246) saimes.

Aptauja sastāvēja no vairākām sadaļām: divi jautājumi par 18 zinātnes un 10 studiju kritēriju svarīgumu; četri jautājumi par darbinieku subjektīvo vērtējumu par savu, kolēģu, struktūrvienības vadības un LU vadības iesaisti zinātnes un studiju kritēriju sasniegšanā; subjektīvais vērtējums par iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu LU (1 jautājums); jautājums par ienākumu gūšanu papildus LU, pieci demogrāfiskie mainīgie jautājumi par darbinieku dzimumu, darba stāžu LU, amatu un zinātnes nozari un viens brīvas atbildes jautājums par ieteikumiem, lai sekmīgāk ieviestu LU Stratēģisko plānu un veicinātu LU attīstību. Pētījumā arī izmantoja Pilsoniskās uzvedības organizācijā aptauju un iesaisties darbā aptauju.

2013. gada 22. martā 2336 LU darbiniekiem ar elektroniskā pasta starpniecību izsūtīja uzaicinājumu piedalīties aptaujā, norādot saiti uz aptaujas aizpildīšanas vietni. 2013. gada 27. martā 2336 LU darbiniekiem atkārtoti izsūtīja uzaicinājumu piedalīties aptaujā (atklājās, ka 907 darbinieki (38,8%) nebija izlasījuši e-pastu par aptauju). No 2013. gada 5. līdz 12. aprīlim izplatīja 495 drukātas aptaujas (pēc pieprasījuma). No 495 izdalītām aptaujām, 48 saņemtas aizpildītas (9,7%).

Rezultāti

Tabulā var aplūkot LU darbinieku saranžētos Stratēģisko mērķu sasniegšanas kritērijus pēc to svarīguma.

Iesaistīšanās kritēriju sasniegšanā (sevis, kolēģu, tiešā vadītāja, fakultātes un LU vadības novērtējums)

Respondenti (N = 417) visaugstāk novērtē savu tiešo vadītāju (M = 6,13) un savu pašu (M = 6,04) iesaisti mērķu sasniegšanā zinātnes jomā. Līdzīgi, respondenti (N = 416) visaugstāk novērtē savu (M = 6,14) un savu tiešā vadītāja (M = 6,13) iesaisti mērķu sasniegšanā studiju jomā.

1.attēls. Respondentu vērtējums par savu, kolēģu, tiešā vadītāja, fakultātes vadības un LU vadības iesaistīšanos kritēriju ZINĀTNES un STUDIJU jomās sasniegšanā.

Iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Latvijas Universitātē

2. attēls. “Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs varat ietekmēt lēmumus, kas ir saistīti r Jūsu darba pienākumiem”

Iesaiste darbā un Pilsoniskā uzvedība

Salīdzinot zinātņu nozaru pārstāvjus pēc iesaistes darbā, netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības, tomēr tendenču līmenī dabas zinību pārstāvji ir vairāk iesaistīti darbā un uzskata, ka vairāk var ietekmēt lēmumus, kas attiecass uz viņu darbu, nekā sociālo zinību un humanitāru zinību pārstāvji.

Aptauju par pilsoniskās uzvedības dimensijām aizpildīja 397 respondenti. Visraksturīgākais LU darbinieku izturēšanās veids  ir Laipnība, kas nozīmē, ka darbinieki viens pret otru ir taktiski, respektē viens otru un dalās ar kolēģiem ar svarīgu informāciju. Vismazāk raksturīgā uzvedība no pilsoniskās uzvedības dimensijām ir Pilsoniskais krietnums, kas raksturo pilsoniski atbildīgu attieksmi pret notiekošo uzņēmumā (LU), sanāksmju apmeklēšanu (pat to, kuras apmeklēt nav obligāti) un sava viedokļa paušanu.

Diskusija

Saistībā ar zinātnes kritēriju svarīgumu, darbinieki visaugstāk vērtē starptautisko atzinību (publikāciju skaits recenzētos starptautiskos izdevumos un starptautiski atzīti zinātnes centri) un jaunā (gados un karjeras posmā) akadēmiskā personāla īpatsvara palielināšanos (LU pētījumos nodarbinātie doktorantu īpatsvars, pēcdoktorantūras nodarbināto darbinieku skaits). Par vismazāk svarīgiem zinātnes kritērijiem uzskata tos, kas ir saistīti ar uzņēmējdarbību (komerciālo pakalpojumu ieņēmumi, patentu un augu šķirņu skaits, peļņas centri) un ārzemniekiem (ārzemju doktorantu skaits, akadēmiskā personāla-ārzemnieku skaits). Šie rezultāti ir mazliet pretrunā ar augsti vērtēto starptautisko atzinību, un šķiet, ka to starptautisko atzinību centīsies iegūt koncentrējoties uz Latvijas doktorantiem un vietējiem mācībspēkiem un zinātniekiem, jo ārzemju kolēģus varētu uzskatīt par konkurentiem.

Saistībā ar studiju kritērijiem, darbinieki uzskata, ka vissvarīgākie no tiem ir studentu kvalitātie(vidusskolnieku centralizēto eksāmenu rezultāti, studentu skaits izcilības programmās) un studentu skaita stabilizācija (iedzīvotāju skaits, kas piedalās mūžizglītības un tālāk izglītības aktivitātēs; ārzemnieki-maģistranti). Vismazāk svarīgākie kritēriji ir saistīti ar uzņēmējdarbību (maģistri-darba devēji, privātā sektora apmaksātie mūžizglītības un tālākizglītības pasākumi) un studentu skaita ierobežojumiem (ārzemnieku-bakalauru skaits, koledžas absolventu skaits, bakalaura izcilības programmas angļu valodā). Šie rezultāti ir pretrunā ar studentu skaita stabilizācijas svarīgumu, jo, kaut gan ārzemju studentu īpatsvars maģistra līmeņa programmās ir vēlams, ārvalstu studentu īpatsvars bakalaura līmeņa programmās nav.