Saules sistēmas mazo ķermeņu un Saules masas zvaigžņu evolūcijas beigu stadijas pētījums

Dr.phys. Ilgmārs Eglītis, vadošais pētnieks, LU Astronomijas institūts LU Astronomijas institūtā 2013.gadā atklāti 9 jauni asteroīdi un veiksmīgi noslēgušies asteroīda 2009 HW77 pētījumi. 2013.gadā tam tika piešķirts Nr330836 un vārds “Orius”. Šis ir reti sastopams Centaura tipa asteroīds, kurus bieži dēvē arī par asteroīdiem-komētām  (pašlaik ir zināmi tikai 378 šāda veida objekti). Tas tika atklāts 2009.gada 25/26.aprīļa naktī Astrofizikas observatorijā Baldonē orbītā aiz Saturna kā ļoti lēns 21 zvaigžņlieluma  objekts. Atklājējs Latvijas astronoms I.Eglītis. Orbītas aprēķinos piedalījās I.Wlodarčuks (Polija), K.Černis (Lietuva) un I.Eglītis [3]. Asteroīda diametrs ir 38 km, Sauli tas apriņķo 99.1 gados, attālums no Saules mainās no 12.5 līdz 30.5 AV. Kā rāda aprēķini, Baldonē atklātā Centaura sagaidāmais mūža garums būs ap 10 miljoniem gadu. Pēc tam tas kļūs par Jupitera komētu un aizies bojā ietriecoties šajā lielākajā Saules sistēmas planētā. Tika apskatīti 9 oglekļa zvaigžņu spektra gradienta [7570 - 6850] mainība dažādās spožuma fāzēs. Kā parādīts darbā [2] šī gradienta lielums korelē ar oglekļa zvaigžņu efektīvo temperaytūru. Pētījumā  tika konstatēts, ka oglekļa zvaigznēm V 1715 Cyg , V 1556 Cyg , V 1806 Cyg un V 644 Cyg. spožuma maiņa neizraisa gradienta un tātad arī temperatūras svārstības (Att.1.- 4.). Tika atrastas trīs zvaigznes, kurām ir novērojama gradienta maiņa, tādas ir  V 1732 Cyg , V1523 Cyg un V 1558 Cyg.  Gradienta izmaiņa šīm zvaigznēm pārsniedz 0,2 (Att. 5.- 7.).  Darbā „Oglekļa zvaigznes Gulbja apgabalā”  A. Alksnis un  Z. Alksne izdala 4 maiņzvaigznes, kurām bez pamatmaiņas perioda vēl novēro arī garākas otreizējas spožuma izmaiņas [1].  Trīs no minētajām zvaigznēm uzrāda gradienta maiņas.  Vissimetriskākā  gradienta izmaņu līkne tika iegūta objektam  V1426 Cyg, kuram novērojams izteikts gradienta minimums pie fāzes 0,6.  Kā seko no darbā „Oglekļa zvaigznes Gulbja apgabalā” iegūstamās informācijas [1] objektam V1426 Cyg  ir ļoti simetriska spožuma maiņas līkne (Att. 8.).  Tika iegūts, ka zvaigznei V 1555 Cyg arī ir novērojama gradienta maiņa, kura sasniedz 0,15, bet kā redzams Att. 9., gradients savu maksimālo vērtību sasniedz pie fāzes 0,58, kas ir pretēji kā  rezultāts zvaigznei  V 1426 Cyg. Precīzi izdarīt secinājumus par to kā gradienta izmaiņas atbilst spožuma fāzei nav iespējams bez papildus veiktiem spožuma novērojumiem, kas veikti vienlaikus, vai tuvu spektrālajiem novērojumiem, bet tas ir šī darba turpinājuma uzdevums. Svarīgākais darba rezultāts - ir atrastas gradienta izmaiņas un tātad arī temperatūras izmaiņas oglekļa maiņzvaigznēm spožuma maiņas laikā. 1. Алкснис А., Алксне З. Углеродные звезды в области Лебедя. - R.:Zinatne, 1988,  269 lpp. 2. Eglitis I., Eglīte M., Paupere M. Effective temperatures of carbon stars, Astronomical Society of the Pacific conf. ser. , 2011, Vol. 445, pp. 155-156; 3. Wlodarczyk, I.; Cernis, K.; Eglitis, I., Analysis of the orbit of the Centaur asteroid 2009 HW77, Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, Volume 418, Issue 4, p. 2330-2335, 2011.