Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes vēsture padomju periodā: personības, struktūras, idejas

Projekta vadītājs: I.Misāns

Neskatoties uz vēstures lomu sabiedrības vēsturiskās un valstiskās apziņas veidošanā, maz ir zināms par tās pētniekiem un vidi, kurā viņi darbojās, ne tikai pētnieciskajā vai pedagoģiskajā, bet arī ikdienas dzīves aspektā. Akadēmiskā vide lielā mērā balstās tradīcijā, tomēr līdz šim nav tapuši pētījumi ne par laiku, ne par cilvēkiem, kas radījuši 20. gs. 2. puses historiogrāfiju, radot idejas, kas šodien šķiet pašsaprotamas.

Šādu situāciju radījis arī avotu trūkums. Padomju režīmā liela daļa notikumu dokumentēta sakropļoti - atbilstoši ideoloģijai - vai vispār nav fiksēta. Tādēļ būtiski ir pierakstīt mutvārdu vēstures liecības. Problēmu nerisinot, tiktu zaudēti vērtīgi vēstures avoti, kas spētu atainot ne tikai LU un akadēmiskās vides vēsturi kopumā, bet arī inteliģences sociālo dzīvi padomju varas apstākļos. Ņemot vērā, 1) cilvēka dzīves neprognozējamo ilgumu; 2) faktu, ka trūkst pētījumu par sociālās vides ietekmi uz vēsturnieka un filozofa darbu un savukārt pētnieku ietekmi uz sociālo vidi padomju laikā; un uzskatot, ka jāveicina mutvārdu vēstures avotu pielietojums vēstures izpētē LU VFF, projekta konkrētais mērķis 2008. gadā bija analizēt esošos, radīt un izpētē iekļaut jaunus vēstures avotus par LU VFF vēsturi 20. gadsimta otrajā pusē.

Izmantojot padziļinātās intervijas metodi, iegūta informācija par pieciem tēmu blokiem – „Brīvība fakultātē”, „Vēsturnieki un filozofi”, „Nacionālais jautājums”, „Vēsturnieka/ Filosofa/ VFF tēls un paštēls”, „Pasniedzēji un studenti”, paralēli pierakstot arī biogrāfiskos dzīves stāstus un viņu liecības par padomju laiku notikumiem, kas neattiecas uz fakultātes vēsturi, bet būtiski raksturo laiku, kurā viņi strādāja.

Projekta darbības laikā no 01. 06. 2008. līdz 31. 12. 2008. nointervēti 13 fakultātes bijušie, esošie un ar to saistītie darbinieki - Butulis Ilgvars, Rolova Aleksandra, Stranga Aivars, Žagars Ēriks, Apine Ilga, Počs Kārlis, Varslavāns Alberts, Dribins Leo, Krupņikovs Pēteris, Lasmane Skaidrīte, Jonāne Irēna, Kanāle Veronika, Zariņš Vilnis. Projekta otrajā daļā – 2009. gadā – plānots nointervēt vēl divpadsmit darbiniekus.

Tādējādi digitāli – audio, video, foto formātos - dokumentēta jauna vēstures avotu grupa. Interviju kopējais apjoms – 32 stundas. Nepietiekamā finansējuma dēļ intervijas ir transkribētas, izmantojot izvērstā plāna metodi.

Iegūtie foto un video dati ir apstrādāti un arhivēti. Piemēram, šajā fotogrāfijā redzams vēsturnieks Pēteris Krupņikovs intervijā 2008. gada 13. augustā Apšuciemā.



Izveidots pamats VFF fotoarhīva kolekcijai, ieskanējot fotogrāfijas no intervējamo cilvēku personiskajiem arhīviem. Tās liecina par fakultātes vēsturi padomju laikā. Piemēram, valsts eksāmenu VFF 1958. gada jūnijā pieņem komisija, kuras sastāvā ir – no kreisās – doc. Salmiņš, Aleksandra Rolova, prof. Miške, doc. Veronika Kanāle, doc. Jekaterina Ripa.



Darba rezultāti projekta pētniecības grupā apspriesti darba seminārā 2008. gada 25. novembrī. Darba rezultātā likti pamati Mutvārdu vēstures avotu kolekcijai (intervijas, to transkripcijas, fotogrāfijas), kas glabājas LU VFF. Radīta starpdisciplināra darba grupa, kas veicinājusi sadarbību starp LU VFF Vēstures un Filozofijas nodaļām un citām LU institūcijām (LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, LU Latvijas Vēstures Institūtu).