Krasnojarskas apgabala un Latgales latviešu valoda un kultūrvēsture: salīdzinošais aspekts

Projekta vadītāja Lidija Leikuma

Krasnojarskas apgabala un Latgales latviešu valoda un kultūrvēsture: salīdzinošais aspekts (2. turpinājums)

Par projektam piešķirtajiem līdzekļiem: 1) izmantota iespēja organizēt un piedalīties kārtējā etnolingvistiskajā ekspedīcijā (kopskaitā — astotajā) pie Krasnojarskas novada latviešiem 2008. g. jūnijā-jūlijā; 2) ņemta dalība virknē pasākumu, tostarp starptautisku, publiskojot ekspedīcijās iegūtos materiālus un prezentējot izpētes rezultātus, popularizējot ekspedīciju norises un zinātniskās pētniecības darbu LU; 3) turpināta ekspedīciju materiālu apstrāde, iestrāde docējamos kursos, publikācijās.

Darbs projektā turpinās ciešā sadarbībā ar Sanktpēterburgas Valsts universitātes Baltistikas nodaļu un Latvijas Kultūras akadēmiju, pētnieciskie nolūki tiek saskaņoti ar izglītojošajiem. Galvenie darbinieki šai projekta posmā bijuši LU filoloģijas (arī LKA) studenti un absolventi, pēc vajadzības darbu izpildē iesaistot arī citus jauniešus.

2008. gada vasaras ekspedīcijas norises laiks tika pieskaņots Jāņiem un Pēterdienai. Ar KKF atbalstu tajā varēja piedalīties četri mērķtiecīgi aicināti Latgales folkloristi — novada senču tradīciju zinātāji un prasmīgi popularizētāji Latvijā un ārpus tās. Jāņi tika svinēti Boļšojulujas rajona centrā Boļšojulujā, Bērnu jaunrades namā, pulcinot ap 60 vietējo iedzīvotāju un viesu no Ačinskas un apkaimes ciemiem. Arī Pēterdienas svētku koncertu Dvinkā (viens no lielākajiem ciemiem Tjuhtetas rajonā) kuplināja vietējie pašdarbnieki un aicinātie viesi, kopumā svinībās iesaistoties ap simt dažādu paaudžu Dvinkas un apkaimes iedzīvotāju. Abos minētajos latviešu nacionālo svētku organizēšanai izraudzītajos ciemos joprojām dzīvo liels skaits mūsu tautiešu, kuru latvietību apstiprina gan viņu personas dokumenti, gan runas prasme, tomēr par Sibīrijas latviešu ciemu tradicionālā izpratnē dēvējama būtu tikai Dvinka.

Latviešu nokļūšanas ceļš Boļšojulujā un Dvinkā vēsturiski bijis atšķirīgs: rajona centrā Boļšojulujā latgalieši un citi latvieši saplūda, iznīkstot apkārtējām sādžām, kas pamatā bija veidojušās, 20. gs. sākumā Sibīrijā ieplūstot Latgales un Malienas pārceļotājiem, Dvinkā jau kopš tās dibināšanās 1900. gadā iedzīvotāju nacionālais sastāvs bijis divējāds: pārceļotāji un viņu pēcteči no Vitebskas guberņas Dvinskas apriņķa — latvieši un no citām toreizējās Baltkrievijas vietām — baltkrievi. Mūsdienās, kad cilvēku nacionālajai piederībai vairs nav īpašas nozīmes, nacionālo svētku svinēšana parasti izvēršas par plašu kultūras pasākumu, kas, neapšaubāmi, ceļ kādas konkrētas sabiedrības daļas prestižu, un šoreiz tie ir latvieši, kam palīdz, kā valodu un kultūru pētī, ko apciemo tautieši no senču etniskās dzimtenes, resp., LU projekta grupa.

Pateicoties ciešajiem kontaktiem ar atrastajiem diasporas tautiešiem, pētījumu nepārtrauktībai vienā areālā un tam, ka apzinātajās teicēju dzīvesvietās atgriežamies atkārtoti, joprojām izdodas atrast jaunus latviešu izloksnēs runājošus cilvēkus, kā arī veikt pētniecībā tik nepieciešamo faktu pārbaudi un precizēšanu. LU projekta grupa acīmredzot ir pēdējie, kam vēl ir iespējams etnolingvistisko situāciju apzināt tik detalizēti, jo laiks dara savu un potenciālie teicēji cits pēc cita dodas mūžībā. Savukārt svētku pasākumi ar Latvijas viesu piedalīšanos vienmēr ir ar lielu sabiedrisku rezonansi, un to izglītojošais un audzinošais efekts ir neapšaubāms.

24. jūnijā Boļšojulujā un 29. jūnijā Dvinkā rīkotie svētku koncerti, kā parasti, nebija vienīgā ekspedīcijas aktivitāte, un arī pašas svinības patiesībā ir plašāks tematisks pasākums vai pat to cikls. Svētkiem sekoja tikšanās ar ciemu administrācijas, rajonu, vietējās latgaliešu kultūras biedrības, Ačinskas Pedagoģiskās koledžas vadības pārstāvjiem, diskusijas. Ekspedīcija turpinājās ar novadā dzīvojošo latviešu uzmeklēšanu un valodas, kultūras liecību vākšanu, piedaloties LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes, Latvijas Kultūras akadēmijas un Sanktpēterburgas Valsts universitātes mācībspēkiem un studentiem. Tai pat laikā citi projekta grupas dalībnieki Latvijā bija palīdzīgi Krasnojarskas novada latviešu uzņemšanā 2008. gada Tautiešu mēneša pasākumos.

Ekspedīciju pamatmērķis ir iespējami pilnīgāka Krasnojarskas novada latviešu dzīvesvietu (esošo un bijušo) apzināšana un to iedzīvotāju valodas, kultūras izpēte. Arī 2008. g. vasaras projekta posma izpildes gaitā tika apmeklētas iepriekš nezināmas Sibīrijas latviešu dzīvesvietas — Tihijručeja Boļšojulujas rajonā, Oskarovka, Novomitropoļka Tjuhtetas rajonā, kur latviski runājoši tautieši tika uzmeklēti pēc ieteikuma. Vairāki jauni teicēji intervēti Tjuhtetā, kur iepazīts arī lieliskais Novadpētniecības muzejs (vadītāja — baltiešu likteņu izpētes entuziaste un deportācijās cietušo ļaužu atdusas vietu aprūpētāja Valentīna Ložkina). Tjuhteta ir ciemats, kur bija lemts nokļūt daudziem Cēsu puses ļaudīm 1949. g. izsūtīšanā, par viņiem M. Vanaga atmiņu grāmatā „Veļupes krastā“ (1991)).
Uzturoties Tomskā bibliotēkas un arhīva dēļ, tika izmantota iespēja iegriezties kādreizējos latviešu ciemos Mihailovkā (izcilā latviešu kultūras darbinieka Franča Kempa izsūtījuma un bojāejas vieta) un Maļinovkā, ar pēdējo iegūstot kādas ziņas par vēl vienu svarīgu latviešu centru Sibīrijā — vairs neesošo Maličevku un citiem, mazākiem, Latgales pārceļotāju ciemiem Krivošejinas rajonā. (Pastāvot labvēlīgiem apstākļiem, tās, iespējams, var kļūt par pamatinformāciju jaunam projektam Austrumu diasporas tautiešu apzināšanā, viņu valodas un kultūrvēstures izpētē Krasnojarskas novada kaimiņos — Tomskas apgabalā.)

Espedīcijas beigu posmā, veicot garākus radiālos maršrutus, tika izmantota iespēja pētījumus turpināt Latvijā maz zināmos Jeņisejas labā krasta Manas rajona ciemos: Kirzā, Ostrovkos, Badžejā, Narvā, Šalinskojē, kur projekta grupa vēl nebija strādājusi. Šais ciemos, sākotnēji pamatā viensētās, 20. gs. sākumā pārceļotāji no Latgales (mazāk) un Malienas (pārsvarā) apmetās vienuviet. Viņu jauktajās laulībās veidojusies runas forma būtu atsevišķa pētījuma vērta, un šo īpatnību noskaidrošana, dabiski, iespējama tikai dialektoloģijas speciālistiem, īpaši Alūksnes un Balvu apkaimes izlokšņu zinātājiem. Saprotams, vienā ieskrējienā ir iespējams veikt tikai situācijas apzināšanu, bet ne nopietnu stāvokļa izpēti.

Minusinskas pilsētas administrācijas arhīvā precizētas ziņas par Jeņisejas labā krasta pārceļotāju iecirkņiem.

Projekta izpildei plānotajā laikā izdarīts iespējamais darba daudzums. Bez minētajiem Jāņiem-Pēterdienas Boļšojulujā un Dvinkā, jaunu ziņu iegūšanas un teicēju atrašanas visai intensīvi turpināta ekspedīciju materiālu apstrāde Rīgā un Sanktpēterburgā. Ir papildinātas divas agrāk veidotās datu bāzes — par Austrumu tautiešiem un viņu dzīvesvietām, tāpat Krievijas latgaliešu grāmatām, kas iznākušas 1918.–1937. gadā, sadarbībā pabeigts un iespiests Krievijas latgaliešu grāmatu katalogs. Turpināta skaņu ierakstu apstrāde atbilstoši pašu izstrādātajai metodikai par Sibīrijas ekspedīciju materiālu kārtošanas principiem, darbs pie datu kopuma par Krasnojarskas apgabala latgaliskajām izloksnēm. Priecē arī atsevišķi skaitliskie rezultāti. Tā Sibīrijas ekspedīciju skaņu ierakstu apstrāde LU Filoloģijas fakultātē 2007./2008. studiju gadā beigusies ar trim bakalaura un vienu maģistra darbu, visiem gūstot ļoti sekmīgu vērtējumu un rosinājumus darba turpināšanai. Audiomateriālu apstrādi veic galvenokārt LU Filoloģijas (un mākslas zinātņu) fakultātes studenti un dažas absolventes, videomateriālus turpina kārtot Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, kuri 2008. gadā ir izveidojuši divas jaunas videofilmas. Agrākie vākumi, kas pirmajās ekspedīcijās tika rakstīti audiokasetēs, tagad ir pārrakstīti ciparu formātā un tiek apstrādāti kopā ar citiem skaņu ierakstiem. Paralēli turpināts darbs pie publikāciju (pašu un Sibīrijas tautiešu) sagatavošanas iecerētajam rakstu krājumam, citiem izdevumiem.

Turpinot no informantiem iegūto vērtīgāko tekstu pārrakstīšana fonētiskā transkripcijā topošajai latviešu izlokšņu tekstu hrestomātijai, vienlaicīgi tikuši risināti vairāki specifiski transkribējamo tekstu pieraksta jautājumi. Šeit galvenais padomdevējs ir fakultātes mācībspēks ar vērā ņemamu līdzīga darba pieredzi pie lietuviešu izlokšņu tekstiem — docents Edmunds Trumpa. Darbs nav vienkāršs, un arī ne visi tehniskie sarežģījumi ir beigušies. Tā kā latviešiem joprojām nav vienotas datorprogrammas, kas ļautu uzrakstīt visas nepieciešamās (arī „vairākstāvu“) diakritiskās zīmes virs burtiem un pēc tam tās korekti konvertēt, projekta grupa darbā (vismaz pagaidām) izmanto leišu kolēgu sagatavoto īpašo burtkopu „Palemonas“, kļūdami par tās pirmajiem lietotājiem Latvijā. Tomēr šī sistēma nav izstrādāta latviešiem, tāpēc ne visas trūkstošās diakritiskās zīmes iespējams atrast arī tajā.

Šai projekta realizācijas posmā darba grupa bijusi aktīva arī ekspedīciju rezultātu publiskošanā un popularizēšanā — informācija par svarīgākajām norisēm sniegta LU Preses centram, atspoguļota Latvijas reģionālajā un centrālajā presē, tāpat bijušas uzstāšanās dažādās Latvijas auditorijās: Latgales Radio, Latvijas TV, par ekspedīciju norisēm un rezultātiem stāstīts pasākumos augstskolās, rajonu kultūras namos, bibliotēkās, skolās. Pasākumos tiek izmantotas projekta grupas sagatavotās videofilmas: 2007. g. „Juoņa dīna pi Sibira latgalīšu“ un 2008. g. „Katoļiem te nav vietas” un „Tālu dzīvo mani mīļie. Ziemas skola Ačinskā“, un var tikai priecāties par Latvijas Kultūras akadēmijas studentu entuziasmu.

Projekta izpildes gaitā darba grupai tapušas dažas lielākas publikācijas, kā arī vairāku projekta grupas dalībnieku tēzes divu starptautisku konferenču tēžu krājumiem. Izmantotas iespējas par paveikto informēt gan speciālistus, gan citus interesentus, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī tuvās un tālās (kaimiņu) valstīs — Krievijā, Lietuvā, Igaunijā un arī Itālijā, Holandē. Nedalītu atzinību par LU veikumu Austrumu diasporas izpētē guva projekta darba grupas referāti un demonstrētā videofilma par Sibīrijas katoļiem 2008. g. decembra konferencē Igaunijā, Tartu, Igaunijas literatūras muzejā. Saņemti vērtīgi rosinājumi pašu turpmākam darbam. Konferences laikā tika apmeklēta igauņu organizētā izstāde par Sibīrijas igauņiem un setiem, iegādāti kaimiņu kolēgu izdevumi. Kā izrādās, igauņi savu Sibīrijas tautiešu apzināšanā darbojas kopš Atmodas laikiem, faktiski pagūdami fiksēt visu svarīgāko, lai aina (kultūrvēsturiskam aprakstam un turpmākām mērķtiecīgām valsts institūciju darbībām Austrumu diasporas labā), būtu maksimāli pilnīga. Ekspedīcijas uz Sibīriju notiek arī tagad. Kaimiņi šiem pētījumiem jau 90. gadu sākumā ir guvuši būtisku valsts atbalstu, tiek saņemts regulārs Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums valsts programmā „Estonian Language and National Memory“. Par Latvijas pētnieku „laimes spēlēm“ finansiāla atbalsta meklējumos igauņu kolēgas jutās stipri pārsteigti...

Darbu (projektā un vispār) sekmīgu dara par LU projektu līdzekļiem iegādātais tehniskais aprīkojums, kas ļāvis strādāt intensīvāk un kvalitatīvāk. Iegādātā tehnika tiek izmantota arī ikgadējās dialektoloģijas praksēs, tāpat individuāliem materiāla vākumiem filoloģijas studentu patstāvīgajiem darbiem. Izlokšņu ierakstu ieguve jeb fonotēkas papildināšana, materiālu apstrāde un sagatavošana publicēšanai ir viens no svarīgākajiem LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes Dialektoloģijas un toponīmikas kabineta darba virzieniem.

Šoreiz projektā iepirktas tikai atsevišķas kancelejas preces. Padaudz naudas tērēts fotokopiju izgatavošanai (prezentāciju nolūkiem šādi tēriņi paredzami vienmēr) un iegādājoties literatūru specialitātē, kas, saprotams, nav tikai vienai dienai un arī lietotāju loks vienmēr ir plašāks par projektā tieši iesaistītajiem darbiniekiem. Neliels remonts bija nepieciešams vienam portatīvajam datoram.

Ierosinājumi:

  1. ar projektu saistīto dokumentāciju (izrakstus par rēķiniem, jau iztērētajiem līdzekļiem u. tml.) būtu ļoti vēlams operatīvi saņemt arī pašam projekta vadītājam; mūsuprāt, ir pat nedaudz dīvaini, ka projekta vadītājam nav brīvi pieejama precīza informācija par notikušajiem tēriņiem un vēl palikušajiem finansu līdzekļiem, kaut atskaite, tostarp arī par finansēm, tomēr tiek gaidīta no projekta vadītāja;
  2. būtu vēlama iespēja norēķināties par tēriņiem līdz pat budžeta gada beigām, jo konferences un citi pasākumi notiek arī decembra otrajā pusē (pašiem gan, neraugoties uz saspringtajiem termiņiem un pateicoties LU Finansu daļas darbinieces operativitātei, šogad par visu izdevās norēķināties laikā);
  3. projektu pieteikuma, arī atskaites, finansiālās daļas sagatavošanā 2008. g. Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātē bija iespējams izmantot projektu kuratores A. Ramānes palīdzību, kas bija ļoti laikā un vietā (paldies par radīto iespēju beidzot šādu palīdzību izmantot; darbinieces atalgošanas mehānisms pagaidām gan nav īsti skaidrs).

Atskaite par finansēm apliecina, ka iztērētā summa (Ls 8986, 42) gandrīz sakrīt ar piešķirto (Ls 9000).

Projekta izpildē veiktā darba galvenā nozīme ir tāda, ka tikusi turpināta Latvijā maz pazīstamās Austrumu diasporas izpēte, (padziļināti) iepazīta vairāku jaunu Sibīrijas latviešu ciemu (Dvinka; Maļinovka, Mihailovka; Kirza, Ostravki) vēsture, tos arī apmeklējot. Tādējādi ir papildināta un precizēta informācija par Krasnojarskas novada latviešu ciemiem un kādā mērā uzsākta Tomskas apgabala latviešu ciemu vēstures apzināšana. Vasaras ekspedīcijā iegūti jauni un unikāli materiāli dialektoloģiskiem un sociolingvistiskiem pētījumiem, kas sekmīgi turpinās LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātē.

Intensīva avotu apstrāde notiek Sanktpēterburgas Valsts universitātē, kur top oriģināls pētījums korpuslingvistikā par latgaliešu tekstiem padomju Krievijā. Krievijā izdoto latgaliešu mācībgrāmatu vēsturei, tāpat rokraksta literatūrai ir pievērsušies arī vairāki Latvijas puses projekta grupas dalībnieki. Mērķtiecīgais darbs bibliotēkās 2008. gadā ļāvis uziet divas latgaliešu grāmatas, kuras nebija zināmas pat Latvijas bibliogrāfiem: Anīte [A. Dirvāne]. Mozī draugi Sibirī (Tomska, 1918) un V. Daškeviča, A. Mežule. Latgalīšu volūdas mōceiba sōkuma školai. Gramatika un pareizraksteiba (Moskova, 1934). Jāpiezīmē, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai uzdāvinātas vairākas pārvestās Sibīrijas latgaliešu grāmatas, ar šo dibinot jaunu sadaļu LNB Reto un rokrakstu literatūras nodaļā (projektā darbojas un kontrafakcijas pētī šīs nodaļas vadītāja I. Klekere-Krekele). Šādiem izdevumiem ir ne tik daudz bibliogrāfiska, cik kultūrvēsturiska vērtība — neraugoties uz antireliģisko propagandu, kulta vietu un priekšmetu nesaudzīgu iznīcināšanu visā padomju laikā, daudzās ģimenēs no Latvijas vestās baznīcas grāmatas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām.

Bez šaubām, ir svarīgi, ka projekta uzdevumu izpildē piedalās topošie (un jau esošie) jaunās paaudzes pētnieki, tas viņiem ļauj gūt jaunas (dažam — pirmās) pētniecības un sociālā darba iemaņas, nereti dodot impulsus kādiem jautājumiem pievērsties padziļināti. Atskaites posmā pamatdarbā un atsevišķu uzdevumu veikšanai projektā iesaistītajiem jauniešiem ir bijusi iespēja piedalīties vasaras ekspedīcijā uz Sibīriju un divās starptautiskās konferencēs Sanktpēterburgā (Krievija) un Tartu (Igaunija). Diemžēl nepietiekamās finansu rezerves neļāva piedalīties Frīzu akadēmijas Pētniecības centra Mercator (Leuvardene, Holande) rīkotajā konferencē E. Nikolajevai un S. Loginai, kaut nepieciešamie priekšdarbi jau bija veikti, tēzes iesniegtas un referentes potenciālo dalībnieku sarakstā bija ietvertas. Konferenču referātu tēzes ir publicētas konferenču materiālu krājumos (sk. zemāk).

Ir ļoti būtiski arī tas, ka LU projekta grupas aktivitātes pētniecībai piesaista vietējos Sibīrijas jauniešus. Ačinskas Pedagoģiskajā koledžā zināmas novadpētniecības tradīcijas ir pastāvējušas arī līdz mūsu ekspedīcijām, un kopīgajos „apaļajos galdos“, kas notiek Ziemas skolu laikā, ir iespējams uzzināt par abu pušu jaunāko veikumu novada izpētē, apmainīties ziņām, dalīties pieredzē. Ne vienreiz vien koledžas kolēgas esam konsultējuši par gatavojamiem projektiem. Mūsu ekspedīciju tiešā iespaidā tautiešu likteņgaitu izzināšanai aktīvi ir pievērsusies Krasnojarskas novada Tjuhtetas rajona Dvinkas vidusskolas vēstures skolotāja latgaliete Anna Timotiša, kura informāciju par visām norisēm ievieto skolas mājas lapā, rajona avīzēs. Viņa ir līdzautore LPI konferencē Špoģos nolasītajam referātam.

Iegūtie materiāli Latvijas zinātnei ir nozīmīgi ar to, ka ziņas tiek vāktas latviskā kultūrvidē, par kuru pēckara Latvijā tikpat kā nekas nebija zināms. Atrasto latviešu runa, saprotams, nav viendabīga, daudziem tā degradējusies krievu valodas iespaidā, tomēr turieniešu izloksnēs paglābti daudzi arhaismi, kādus Latvijā fiksēt vairs nav iespējams. Krasnojarskas apgabalā savāktā valodas materiāla analīzi iespējams veikt salīdzinošā aspektā, salīdzinājumam izmantojot dialektoloģijas ekspedīciju ierakstus tepat Latvijā; šis darbs ir sākts. Darba turpinājumam, saprotams, nepieciešams finansiāls atbalsts.

Darbs projektā turpinās. 16. janvārī darba grupa dodas uz Ačinsku, lai vadītu tur ceturto Latgaliešu valodas un kultūras ziemas skolu etniskajiem Krasnojarskas novada latviešiem un citiem interesentiem. Ziemas skola, ko organizē Latvijas un Sanktpēterburgas Valsts universitātes, notiek Krasnojarskas novada pilsētā Ačinskā 2009. gada 17. janvārī–1. februārī. Pētniecisko un izglītojošo mērķu sekmīgākai realizācijai Boļšojulujā un Bičkos paralēli darbosies arī t. s. mazā Ziemas skola. Tikšanās ar vietējiem latviešiem, iecerētais darbs arhīvā dos atkal jaunus materiālus un impulsus pētnieciskajam darbam. Ja šis LU projekts turpinājumā gūtu valsts finansiālu atbalstu, tuvākajā nākotnē varētu gaidīt divus jaunus Latvijas kultūrainu bagātinošus izdevumus.

Projekta izpildes gaitā:

Dalība starptautiskās konferencēs ar referātu: 

  1. Andronova E., Andronovs A., Leikuma L. „Mozī draugi Sibirī“ (Tomska, 1918) – pirmā ābece Sibīrijas latgaliešiem un Krievijas latgaliešu valodas korpuss // No skaņas un burta līdz tekstam un korpusam. Sinhronija un diahronija. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 135. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rīga, 2008, 3.-6. lpp. 
  2. Referāti starptautiskajā A. Skrindas gramatikas konferencē Sanktpēterburgā (Krievija) 2008. g. 19.–20. septembrī:
    2.1. Kalniņa I. Jaunas poētiskās valodas meklējumi latgaliešu literatūras krājumā „Uz pōrzvola“
    2.2. Leikuma L. Latgalīšu raksteibys normiešona Padūmu Krīvejā
    2.3. Papiņa M. Veras Daškevičas grāmatas nepilnai vidusskolai
    2.4. Pūga L. Vera Daškeviča — ievērojama latgaliešu valodas metodiķe Padomju Krievijā
    2.5. Sperga I. Latgalīšu rokstu volūda i teksti rūkrokstā (piec Spiergu sātys arhiva materialim)
    2.6. Zute K. Veras Daškevičas mācību līdzekļi pamatskolai
  3. Лейкума Л. О подготовке переиздания первой грамматики латгальского языка, написанной автором-латгальцем („Латышская грамматика летгальскаго наречия“ / Starptautiskā Daniela Kleina gramatikas 355 gadu jubilejas atceres konference Kaļiņingradā (Krievija) 2008. g. 16.–18. oktobrī 
  4. Андронов А. В., Андронова Э. Латгальский компонент в Латвийском национальном корпусе / LULCL 2. starptautiskā konference par mazajām valodām un korpuslingvistiku Itālija, Bolcano, 2008. g. 11.–18. novembrī 
  5. Leikuma L. Ar tām bitēm nekad neko nevar zināt jeb J. Akeleviča „Eysa mociba“ (1832) / III starptautiskā konference „Reliģija un literatūra“ Rīgā 2008. g. 4. decembrī 
  6. Leikuma L. Латгальские тексты в Сибири (по материалам этнолингвистических экспедиций 2004–2008 гг.) / III Toporova lasījumi Maskavā (Krievija) 2008. g. 9. decembrī 
  7. Referāti starptautiskā konferencē „Compatriots in Siberia“ Tartu (Igaunija) 2008. g. 10.–11. decembrī:
    7.1. Linde L., Juraga D. Documentary „No Country for Catolics“
    7.2. Andronov A., Leikuma L. Исследование языка и культуры латгальцев Красноярского края (2004–2008 гг.)
    7.3. Zute K. Latvians of Saharnoye and their language
    7.4. Mortuzāne M. О речи выходцев из Восточной Латгалии в Сибири (по материалам экспедиций 2006–2008 годов)
    7.5. Nikolajeva E., Logina S. Зимние школы в Ачинске (2006–2008 гг.)

Dalība vietējās konferencēs, semināros, to organizēšana: 

  1. Leikuma L. Sibīrijas latvieši un latgalieši / LU 66. zinātniskā konference 2008. g. 14. februārī 
  2. Tematisks seminārs sv. Jēkaba katedrāles jauniešiem 2008. g. 17. februārī (A. Bernāns, M. Mortuzāne) 
  3. Vakars Pieniņu klubā 2008. g. 30. martā (A. Bernāns, M. Mortuzāne, S. Logina) 
  4. Latgales folkloristu seminārs Krāslavas rajona Dorotpolē 2008. g. 25. jūlijā: Jāņi un Pēterdiena Sibīrijā (J. Platacis, I. Muskare, A. Bernāns, L. Leikuma) 
  5. Balvu rajona vēstures skolotāju un bibliotekāru seminārs Balvos 2008. g. 27. oktobrī (S. Logina) 
  6. Leikuma L., Timotiša A. Dvinka Sibirī: nazkod i niule // Latgales Pētniecības institūta konferencē Špoģos (Daugavpils raj.) 2008. g. 7. novembrī

Lekcijas ārpus Latvijas. Erasmus programmas pasākumu ciklā sniegts ieskats Austrumu diasporas latviešu dzīvē un kultūrā Kauņas V. Dižā universitātes interesentiem. Baltu filoloģijas kursā bakalaura programmas studentiem nolasīta lekcija „Sibīrijas latvieši un viņu valoda“, demonstrēta videofilma „Tālu dzīvo mani mīļie. Ziemas skola Ačinskā“ (L. Leikuma). Filmas kopija uzdāvināta šīs universitātes Letonikas kabinetam.

Dialektoloģijas lasījumi LU Filoloģijas fakultātē 2008. g. 4. novembrī:
Referāts Austrumlatgaliešu valoda Sibīrijā un Latvijā (M. Mortuzāne)

Bibliotēkas diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. „Latgaliešu istabiņas“ atvēršana (fotokopiju un pavadtekstu sagatavošana, eksponātu sagatavošana izstādei (I. Klekere-Krekele, L. Leikuma), Power Point prezentāciju sagatavošana pasākumam (I. Sperga), referāti (L. Leikuma, M. Mortuzāne), videofilma „Juoņa dīna pi Sibira latgalīšu“ (D. Juraga, L. Linde). „Latgaliešu istabiņa“ atvērta 2008. g. aprīlī, darbojas līdz 2009. g. februārim (I. Klekere-Krekele).

Raksti: 

  1. Kalniņa I. Latgaliešu literatūra žurnālā „Ceiņas Karūgs“ // Meklējumi un atradumi. Rakstu krāj. Rīga: Zinātne, 2008. 
  2. Leikuma L. Sibīrijas latgaliešu personvārdi laika griežos // Latvijas Universitātes Raksti, sērija „Valodniecība. Latvistika“, 728. nr., 2008, 43.–80. lpp.

Tēzes starptautisku konferenču tēžu krājumos: 

  1. Kalniņa I. Jaunas poētiskās valodas meklējumi latgaliešu literatūras krājumā „Uz pōrzvola“ // 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce „O. Skryndys gramatikai 100”, Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris. Referatu tezis, 15.–16. lpp. 
  2. Leikuma L. Latgalīšu raksteibys normiešona Padūmu Krīvejā // 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce „O. Skryndys gramatikai 100”, Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris. Referatu tezis, 21.–22. lpp. 
  3. Papiņa M. Veras Daškevičas grāmatas nepilnai vidusskolai // 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce „O. Skryndys gramatikai 100”, Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris. Referatu tezis, 28.-29. lpp. 
  4. Pūga L. Vera Daškeviča — ievērojama latgaliešu valodas metodiķe Padomju Krievijā // 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce „O. Skryndys gramatikai 100”, Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris. Referatu tezis, 29.–30. lpp. 
  5. Sperga I. Latgalīšu rokstu volūda i teksti rūkrokstā (piec Spiergu sātys arhiva materialim) // 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce „O. Skryndys gramatikai 100”, Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris. Referatu tezis, 32.–33. lpp. 
  6. Zute K. Veras Daškevičas mācību līdzekļi pamatskolai // 1. storptautyskuo latgalistikys konfereņce „O. Skryndys gramatikai 100”, Sanktpīterburga, 2008. goda 19.–20. septembris. Referatu tezis, 41.–42. lpp. 
  7. Linde L., Juraga D. Documentary „No Country for Catolics“ // The Estonian-Latvian Conference „Compatriots in Siberia”. Abstracts. Tartu, 2008. 
  8. Andronov A., Leikuma L. Исследование языка и культуры латгальцев Красноярского края (2004–2008 гг.) // The Estonian-Latvian Conference „Compatriots in Siberia”. Abstracts. Tartu, 2008. 
  9. Zute K. Latvians of Saharnoye and their language // The Estonian-Latvian Conference „Compatriots in Siberia”. Abstracts. Tartu, 2008. 
  10. Mortuzāne M. О речи выходцев из Восточной Латгалии в Сибири (по материалам экспедиций 2006–2008 годов) // The Estonian-Latvian Conference „Compatriots in Siberia”. Abstracts. Tartu, 2008. 
  11. Nikolajeva E., Logina S. Зимние школы в Ачинске (2006–2008 гг.) // The Estonian-Latvian Conference „Compatriots in Siberia”. Abstracts. Tartu, 2008.

Populārzinātniski raksti:

Bernāns A. Pie mīļajiem tautas brāļiem Sibīrijā // Gaismas Taka, 33., 38. nr. (raksts turpinājumos)
Leikuma L. Gaišumeni... // Katōļu Dzeive, 2008, 7./8. nr., 58.-60. lpp.

Videofilmas: 

  1. „Katoļiem te nav vietas” (D. Juraga, L. Linde) 
  2. „Tālu dzīvo mani mīļie. Ziemas skola Ačinskā“ (LVAVA pasūtījums) (D. Juraga, L. Linde)

2009. gada 15. janvārī