Projekta vadītāja: M.Brēde

Projekta „Terminoloģiskās deskripcijas un preskripcijas saistošie un attīstības starpdisciplinārie aspekti” izpildes gaita pamatā risinājusies pēc plāna. Izņēmums ir materiāla vākšana, jo tā praktiski turpinājusies visu projekta laiku sakarā ar zinātniskās tēmas specifiku un nepieciešamību iekļaut pēc iespējas jaunākus materiālus.

Izveidots terminu kopums, kas apraksta zinātniskos atklājumus un enciklopēdisko informāciju. No specializētajiem leksikogrāfijas resursiem iegūta terminoloģija, kam piemīt zināma atkārtojamības pakāpe; tas attiecas uz terminoloģijas pielietojumu dažādās nozarēs. Savākts problēmmateriāls, kas veidojies ES nozaru regulu un likumdošanas pielīdzināšanas prasību analīzes gaitā. Analizēti neoloģismu saraksti angļu valodā uz 50 gadu apkopotas pieredzes pamata un savākti un analizēti pēdējo gadu jaunvārdi, kas funkcionē kā termini latviešu un angļu publicistiskajos materiālos.

Projekta mērķis galvenos vilcienos sasniegts. Ir izstrādāti koncepta ‘progress’ modeļi, kas balstās uz latviešu un angļu valodas terminoloģiju Nacionālajos progresa ziņojumos ANO un ES (1995-2008). Izstrādāta koncepta ‘attīstība’ terminoloģiskie modeļi, pamatojoties uz leksikogrāfiskiem materiāliem tehniskajai terminoloģijai. Secinājumu izstrāde daļēji atspoguļota projekta dalībnieku ziņojumos zinātniskās konferencēs un publikācijās.

Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, publicētie un publicēšanai iesniegtie zinātniskie raksti:

1) L. Karpinska - 2008. gada 15.-19. jūlijā apmeklēja 13. Starptautisko EURALEX (Eiropas leksikogrāfu savienības) kongresu Pompeu Fabra Universitātē, Barselonā, Spānijā. Kongresa laikā tika apmeklētas lekcijas un jaunāko ar vārdnīcu sastādīšanu saistīto tehnoloģiju demonstrācijas, kā arī dibināti kontakti ar leksikogrāfiem un vārdnīcu izdevējiem. Tika iegādāta jaunākā literatūra leksikogrāfijas jomā.

2) D. Liepiņa - nolasīja Viļņas Universitātes, Kauņas Humanitāro zinātņu fakultātes (Lietuva) organizētajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē 2008. gada 15. – 17. oktobrī referātu „Convergence of Competences in Translation Studies.”
Raksts uz ziņojuma pamata iesniegts publicēšanai Viļņas Universitātes zin. rakstu krājumā 2009.gadā.

3) M. Brēde – piedalījās ar referātu „Ieskats angļu valodas praksē”

LU aģentūras „Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts” organizētajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Aktuāli valodas prakses jautājumi” 2008. gada 24.oktobrī.

Konferencē nolasītais ziņojums iesniegts publicēšanai 2009. gadā LU Latviešu valodas institūta rakstu krājumā „Linguistica Lettica”.

4) Liepājas Universitātes organizētajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Vārds un tā pētīšanas aspekti” 2008.gada 27. – 28. novembrī ar ziņojumiem piedalījās 5 projekta dalībnieki:

M.Brēde - „Neoloģismi un to pasniegšanas veids informatīvos un reklāmtekstos.”

B. Uzija - „Word Interface Descriptive Value and Capacity.”

D. Liepiņa - „Potential Ambiguity of Probate-related Terminology in English-Latvian Translations.”

M. Treilona- „Term Conceptualization in Encyclopaedic Vocabulary.”

L. Karpinska - „Sense Ordering in Polysemous Entries: The Case of Contemprorary English-Latvian Dictionaries.”

Uz nolasīto referātu pamata tiks iesniegti zinātniskie raksti izdošanai 2009. gadā Liepājas Universitātes rakstu krāj. 13. „Vārds un tā pētīšanas aspekti”.

5) LU 67. zinātniskajā konferencē tiks nolasīti 5 referāti:

M. Brēde – ”Neologisms in Popular Press Materials.”

B. Uzija – ”Term Interface Cohesion.”

M. Treilona – ”Prescriptive and Descriptive Terminology in Encyclopedias.”

L. Karpinska – ”English-Latvian Lexicography Before World War II.”

K. Svikle – ”Globalization Processes and Development of Terminology”

6) Akadēmiķa J. Endzelīna 136. dzimšanas dienas atceres starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Terminoloģija un speciālā leksika lietojumā un sistēmā” 2009. gada 19. – 20. februārī, ko organizē LU Latviešu valodas institūts, B. Uzija nolasīs referātu „Vektoriālie termini.”, M. Brēde nolasīs referātu „Jaunvārdi kā speciālā leksika informatīvos tekstos.”

Referāta tēzes iesniegtas publicēšanai 2009. gadā konferences tēžu krājumā.

7) Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ”Languages and Cultures in Context – Then and Now” 2009. gada 26. – 28. marts, ko organizē Polonia University in Czestochowa, Poland, ar ziņojumiem piedalīsies 4 projekta dalībnieki:

M. Brēde – ”Borrowings – What Price in the Long Run?”

B. Uzija, D. Liepiņa – ”Detrimental and Developmental Aspects of the Impact of English on Term Formation in Latvian.”

M. Treilona – ”Intralingual Aspects of Encyclopedic Information.”
Referātu tēzes pieņemtas publicēšanai 2009. gadā Polonia University in Czestochowa, Poland izdevumā.

2008. gadā publicētie zinātniskie raksti:

M. Brēde – Aizguvumi mūsdienu latviešu valodā izklaides materiālos.// Vārds un tā pētīšanas aspekti 12 (1). Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 209. – 223.lpp.

B. Uzija – Quality of Life Verbal Potential .// Vārds un tā pētīšanas aspekti 12 (1). Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008, 316. – 322. lpp.

L. Karpinska – The Problem of Equivalence in English – Latvian Dictionaries. .// Vārds un tā pētīšanas aspekti 12 (2). Liepāja: Liepājas Universitāte, 2008.

Pašlaik norisinās savāktā materiāla apkopošana, lai sagatavotu krājumu “Saistošā terminoloģija: valodas kodu uzziņas” publicēšanai. Krājumā paredzēta ievaddaļa (terminoloģijas attīstība un globalizācijas procesi) un trīs nodaļas, kas veltītas 1) socializācijas terminoloģijai, ietverot pilsonisko un juridisko terminoloģiju; 2) virzības un attīstības terminoloģijai, iekļaujot speciālo zinātnisko, enciklopēdisko un jaunvārdu analīzi; c) terminoloģiskajiem modeļiem, kas nodrošinātu sekmīgu starpnozaru komunikāciju.

Galvenie atradumi projekta realizācijas laikā ir saistīti ar 'attīstības' paradigmu izstrādi, kuras varētu būt nozīmīgas un noderīgas starpdisciplināro terminu sekmīgai funkcionēšanai, pārvaldei un saturiskajai realizācijai valodas attīstības un sabiedrības progresa virzienā.

Galvenā problēma darba gaitā bija projektam paredzētā laika saīsinājums (sākotnējo 12 mēnešu vietā 7 mēneši), turklāt ietverot ikgadējā atvaļinājuma laiku; visaktīvākais darbs pie projekta risinājās vienlaicīgi ar akadēmisko darbu.