Humora loma stresa pārvarēšanas procesā

Projekta vadītājs: I.Austers

Projekts „Humora loma stresa pārvarēšanas procesā” ir daļa no doktorantes Ievas Stokenbergas promocijas darba, kura ietvaros tiek apskatīts humora kā individuāla un sociāla fenomena potenciālais pienesums stresa pārvarēšanā no dažādu pieeju perspektīvas.

Individuālo atšķirību pieeja ir līdz šim plašāk izmantotā humora un stresa savstarpējo saistību izpētē, taču pētījumu rezultāti līdz šim bijuši pretrunīgi. Humora stilu koncepcija dod iespēju pārbaudīt hipotēzi, ka individuālās atšķirības humora lietošanā nosaka ne vien ar humora uztveres, pielietošanas un izmantošanas intensitāte (t.i. humora izjūtu), bet arī humora pielietošanas mērķi un sociālo konteksts. Lai noskaidrotu, kā atšķirīgi humora stili saistās ar personības iezīmēm, piedzīvoto stresu un emocionālās labklājības rādītājiem, tika veikts aprakstošs sakarību pētījums.

Pētījuma rezultāti parāda, ka četri humora stili saistīti ar personības iezīmēm atšķirīgā veidā. Biedriskais humora stils raksturīgs cilvēkiem ar augstu ekstraversiju un atvērtību pieredzei, šie cilvēki labprāt joko grupā, veidojot saliedētu kompāniju ap sevi, tādā veidā radot potenciālu izmantot grupas resursus stresa pārvarēšanai – sociālo atbalstu, kopīgu identitāti un labu noskaņojumu. Sevi uzmundrinošs humors raksturīgs emocionāli stabiliem, sociāli atvērtiem indivīdiem, kas raksturojami kā labvēlīgi un atvērti jaunai pieredzei. Veselīga pašironija un spēja ar humoru paskatīties uz apkārt notiekošo palīdz šiem cilvēkiem pārvarēt ikdienas notikumu radīto stresu. Agresīvs humors raksturīgs cilvēkiem ar samērā augstu ekstraversiju, taču ar zemiem labvēlīguma un atbildīguma rādītājiem. Ciniski, agresīvi un rupji joki tiek izmantoti, lai paaugstinātu savu vai savas grupas statusu, pazemojot un izsmejot citus. Savukārt indivīdam, kas joko par sevi noniecinošā, izsmejošā un pazemojošā veidā, raksturīgi paaugstināti trauksmes, depresijas un stresa rādītāji. Jokojot par sevi šādā veidā, iespējams pievērst sev uzmanību un netiks izstumtam no grupas.

Analizējot četru humora stilu saistību ar stresu un emocionālo labklājību, tika konstatēts, ka pamatā nozīmīgas sakarības veido tikai divi no humora stiliem, tie, kur humoristiska aktivitāte vērsta uz personu pašu, nevis uz apkārtējiem. Šie rezultāti liek pārskatīt līdz šim plaši lietoto pieņēmumu, ka humora izjūta, kādu to atpazīst tradicionāli (patika jokot un smieties kopā ar citiem), var reāli palīdzēt mazināt ikdienas stresu.