Reitingu sistēmu izmantošana komercbanku risku un stabilitātes problēmu risināšanā

E. Zelgalvis
 

Pēdējo gadu strauja Latvijas ekonomiskā attīstība un ar to saistītās problēmas var negatīvi ietekmēt komercbanku sistēmas stabilitāti. Šādos apstākļos sevišķi aktuāls ir banku kredītrisku un komercbanku stabilitātes novērtēšanas jautājums. Vērtējot situāciju pasaulē pēdējo 30 gadu laikā banku jomā, var secināt, ka kredītrisks kļuva par iemeslu banku problēmām Šveicē, Spānijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Japānā, ASV. Kredītriska koncentrācijas dēļ krīžu dziļums bija atšķirīgs. Šveicē, Lielbritānijā un ASV 1998.–2000. gadu banku krīzē cieta tikai mazās bankas. Savukārt, Spānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Japānā un ASV 80. gados tika ietekmēta visa banku sistēma (sk. 1. tabulu). Atsevišķos gadījumos situācijas uzlabošanai pat bija nepieciešams valsts atbalsts.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē sasniegts ievērojams progress komercbanku risku un banku sistēmas stabilitātes nostiprināšanā, mazinot krīžu iespējamību un to sekas. To nodrošinājis gan nacionālo centrālo banku un uzraudzības institūciju, gan starptautisko organizāciju – Pasaules Bankas un SVF – darbs, izstrādājot jaunas metodes risku un stabilitātes stāvokļa novērtēšanai.

 

1. tabula

G10 valstu banku krīžu kopsavilkums

(Basel Committee on Banking Supervision. Working Paper No.13. Bank Failures in Mature Economies, April 2004)

 

Riska tips

Šveice

(1991–1996)

Spānija

(1978–1983)

Lielbritānija

Norvēģija

(1988–1993)

Zviedrija

(1991–1994)

Japāna

(1994–2002)

ASV

BCCI

(1991)

Mazas bankas

(1991–1992)

S & L

(1982–1995)

Sub-Prime

(1998–2000)

Kredītrisks

x

x

x

x

x

x

x

x

x

Tirgus risks

x

x

Operacionālais risks

x

x

x

 

Balstoties uz veikto zinātniskās literatūras analīzi, var secināt, ka sistēmas stabilitātes novērtēšanai var izmantot sekojošās metodes:

  • reitinga sistēmas;
  • stresa testēšanu;
  • makroprudenciālo analīzi.

Kā rāda promocijas darbā izdarītā šo stabilitātes novērtēšanas metožu analīze, Latvijas apstākļos ir ieteicams izmantot reitingu sistēmas metodi komercbanku sistēmas stabilitātes novērtēšanai.

Reitings ir spēcīgs instruments, kas ļauj informēt sabiedrību, investorus, uzraudzības institūcijas u.c. par kontrahentu (t.sk. banku aizņēmēju, komercbanku) stāvokli. Vispārīgā reitinga definīcija ir šāda - reitings atspoguļo viedokli par kontrahentu spēju pildīt savas finansiālās saistības. Pazīstamākās reitingu aģentūras ir 1860.gadā dibinātā Standard&Poor`s, 1914.gadā dibinātā Moody`s Investor service un 2000.gadā pēc Thomson Financial BankWatch pārņemšanas reorganizētā Fitch IBCA. Reitinga aģentūras izstrādājušas individuālas metodikas komercbanku novērtēšanai. Vadošās pasaules reitingu aģentūras komercbankām piešķir dažādu veidu reitingus: ilgtermiņa un īstermiņa emitenta reitings (Issuer Credit Ratings); ilgtermiņa un īstermiņa bankas noguldījumu reitings (Bank Deposit Rating), bankas finansiālās stabilitātes reitings (Bank Financial Strength Rating) u.c.

Esošais reitingu skaits neaptver dažādu jautājumu risināšanu, kas saistīti ar komercbanku darbību. Jaunās vienošanās - The International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards: a Revised Framework, or Basel II Framework (BASEL II) – apstiprināšana nosaka papildu vajadzību iekšējo reitingu veidošanā un pamatojumā ar mērķi risināt riska vadības uzdevumus. Jaunās vienošanās principiālā atšķirība no iepriekšējām pieejām ir atzīta iespēja izmantot komercbankas iekšējos reitingus (Internal Rating Based Approach, IRB-pieeja), kas, salīdzinājumā ar standartizēto pieeju, tiek uzskatīta par labāku. Ņemot vērā augstāk minēto, pieauga nozīme gan iekšējiem, gan ārējiem reitingiem komercbanku darbības uzraudzības procesā.

Promocijas darba rezultātā ir izstrādāta komercbanku drošības reitinga sistēma, kuras mērķis ir noteikt būtiskākos rādītājus, kas ietekmē komercbanku drošību un tādējādi komercbanku sistēmas stabilitāti.

Reitingu sistēmas var izmantot arī bankas aizņēmēju kredītriska kvantitatīvai novērtēšanai. Tā ļauj kompleksi novērtēt uzņēmuma finanšu stāvokli ar sistematizēto rādītāju, kas ir izteikts ballēs, un attiecināt uzņēmumu uz noteiktu kredītspējas klasi. Komercbankās jau ir uzkrāta liela finanšu analīzes pieredze, ko var veiksmīgi izmantot bankas iekšējās reitingu sistēmas izveidošanai. Basel II kontekstā reitingu sistēma “iekļauj visas metodes, procesus, kontroli un datu vākšanu un IT sistēmas, kas atbalsta kredītriska novērtēšanu, iekšējo riska reitingu piešķiršanu, un saistību nepildīšanas un zaudējumu kvantitatīvu novērtējumu” (Basel Committee on Banking Supervision. International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards. A Revised Framework, June 2004, 394. pants).

 

Analizējot vairākas publikācijas, kuras ir veltītas aizņēmēju reitingu piešķiršanas problēmām, var secināt, ka reitingu noteikšanas sistēmas, kas tiek izmantotas pasaules bankās pēc būtības ir līdzīgas. Banku iekšējo reitingu sistēmas paredz aizņēmēja attiecināšanu uz noteiktu kredītriska kategoriju atkarībā no kredītriska iekšējiem un ārējiem faktoriem (faktoru grupām) un to ietekmes pakāpes uz aizņēmēja spēju apkalpot un dzēst uzņemtas saistības.

Bankas iekšējo reitingu sistēmu izveidošanai izmantojamas pieejas var iedalīt trīs pamatgrupās:

  • ekspertu sistēmas pieeja;
  • statistiski pieeja;
  • kombinētā pieeja.

Ekspertu sistēmas pieeja balstās uz aizņēmēju fundamentālo finanšu analīzi. Tās pamatā ir kvantitatīvo un kvalitatīvo faktoru novērtēšana, pie tam, reitingu sistēmā iekļaujamo faktoru izlasi un nosvēršanu veic eksperti. Šo pieeju ir ieteicams izmantot, ja bankai ir pieejami dati tikai par dažiem saistību nepildīšanas gadījumiem vai dažiem ārējiem reitingiem, t.i., bankai nav pieejams pietiekams datu apjoms, lai izveidotu statistisko modeli.

Statistiskas pieejas pamatā ir statistiskās un ekonometriskās analīzes metožu (diskriminantas analīzi, logit/ probit modeļus u.c.) izmantošana bankas iekšējās reitingu sistēmas izveidošanā. Ar šo metožu palīdzību tiek veikta statistiskā aizņēmēju, kas pilda un nepilda savas saistības pret banku, salīdzināšana ar mērķi identificēt faktorus, kas ļauj paredzēt saistību nepildīšanu. Rezultātā tiek veidoti standarta modeļi aizņēmēju reitingu noteikšanai. Šī pieeja var būt pielietota, ja ir pieejams pietiekams datu apjoms par aizņēmējiem, kas pilda un nepilda saistības. Tikai neliels banku skaits pilnā mērā paļaujas uz statistiskiem modeļiem. Šie modeļi balstās uz kredītreitinga aprēķinu pēc noteiktās formulas, kas ietver kā kvantitatīvus faktorus – finanšu koeficientus, tā arī dažus kvalitatīvus faktorus, bet standartizētus un pievestus pie kvantitatīvām nozīmēm, kas raksturo aizņēmēja nozares īpatnības, kredītvēsturi u.c. aspektus.

Kombinētā pieeja reitingu noteikšanai paredz statistiskas pieejas un ekspertu sistēmas pieejas kombinētu izmantošanu. Pie tam, ekspertu viedokļa iekļaušana aizņēmēja kredītreitinga noteikšanā ir ierobežota. Atkarībā no tā izmantošanas pakāpes var izdalīt divas pieejas:

  • aizņēmēja reitinga noteikšanai objektīvajā apgabalā tiek izmantota statistiska pieeja, kura tiek koriģēta ar ekspertu viedokli novērtēšanas subjektīvajā apgabalā;
  • aizņēmēja reitinga noteikšanai tiek izmantota statistiska pieeja un tikai noraidītie gadījumi (aizņēmēji) vai gadījumi, kas iekļaujas “pelēkajā” zonā, tiek individuāli novērtēti no ekspertu puses.

Tādējādi, objektīva kredītspējas novērtēšana uz statistisko metožu pamata tiek papildināta ar pieredzējušo ekspertu subjektīvo viedokli, tas ir, tiek veikta reitinga koriģēšana, pamatojoties uz kvalitatīvo faktoru un nozares analīzi.

Konkrētas pieejas izvēlei bankas aizņēmēju kredītreitinga noteikšanai promocijas darbā ir veikta atsevišķu pieeju novērtēšana, izejot no vairākiem pieeju novērtēšanas kritērijiem.

Apkopojot veikto analīzi, var secināt, ka statistisko metožu izmantošana iekšējās reitingu sistēmas izveidošanai ir iespējama tikai pie nosacījuma, ka statistiski izvērtējamie dati par aizņēmējiem ir pilnīgi, pareizi, nepretrunīgi un ir pieejami pietiekamā apjomā. Tādējādi, datubāzes izveidošana ir priekšnosacījums bankas iekšējās reitingu sistēmas izveidei, izmantojot statistisko pieeju. Bez tam, jo sliktāka ir situācija bankā ar datu pieejamību un kvalitāti, jo vairāk ir nepieciešams izmantot ekspertu sistēmas pieeju. Pat ja dati ir labi, ir lietderīgi izmantot kombinētu pieeju un pilnībā neatteikties no ekspertu zināšanām, jo kredīteksperti ņem vērā atsevišķu kredītu individuālās īpatnības un veic kvalitatīvās informācijas apstrādi.

Iekšējās reitingu sistēmas izveidošana un pilnveidošana ir pastāvīgi aktuāls jautājums. Tas ir saistīts ar to, ka jaunās iekšējās reitingu sistēmas izveide bankā ir nepieciešama ne tikai, ja bankā vēl nav savas iekšējās reitingu sistēmas, bet arī, ja esošās sistēmas rezultātu kvalitāte ir nepieņemama vai arī ir notikušas būtiskas izmaiņas bankas kredītportfelī.

Asas konkurences apstākļos nepārdomāta risku un stabilitātes vadības politika var novest pie nopietnām problēmām komercbanku darbībā un rezultātā izraisīt sistēmas krīzi Latvijas komercbanku sistēmā. Starptautiskajā banku praksē komercbanku un komercbanku risku kompleksai novērtēšanai kalpo reitingu sistēmas. Latvijas apstākļos ārzemēs izstrādātās reitingu sistēmas nevar tikt efektīvi pielietotas. Latvijas komercbanku kredītrisku un stabilitātes novērtēšanai promocijas darbos ir izstrādātas kritēriju un rādītāju sistēmas, kas atbilst Latvijas tautsaimniecības attīstības specifikai.

Publikācijas:

  1. Romānova I. Bank lending and evaluation of borrowers credit risk in Latvia. Oxford University. Proceedings of the international scientific conference. Oxford Business & Economics Conference (ISBN : 978-0-9742114-7-3)
  2. Романова И. К вопросу об оценке кредитного риска корпоративных клиентов коммерческих банков Латвии. Lomonosov Moscow State University School of Public Administration. Proceedings of 5th International Conference Public Administration in the 21 century: Traditions and Innovations.  Part 1. (ISBN 978-5-8243-0894-5)
  3. Cоловьева И.Л. Система страхования депозитов  как фактор стабильности банковской системы. Lomonosov Moscow State University School of Public Administration. Proceedings of 5th International Conference Public Administration in the 21 century: Traditions and Innovations.  Part 1. (ISBN 978-5-8243-0894-5)