Jauniešu nākotnes plāni un skats uz Latvijas reģionu attīstību

2007. gadā projektā “Jauniešu nākotnes plāni un skats uz Latvijas reģionu attīstību” nozīmīgākās aktivitātes bija empīriskā pētījuma veikšana, kura gaitā tika aptaujāti 1192 dažādu mācību iestāžu audzēkņi un veiktas 26 ekspertu intervijas. Pētījums tika veikts septiņās Latvijas vietās: Aizputē, Aglonā, Dagdā, Ērgļos, Jaunpiebalgā, Smiltenē un Viesītē.

Pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot jauniešu nākotnes plānus saistībā ar izglītības ieguvi un darba karjeru, kā arī jauniešu viedokļus par teritoriju attīstību. Liels darba apjoms tika veikts, vispusīgi izanalizējot iegūto informāciju un sagatavojot uz šīs analīzes pamata grāmatas manuskripta pirmo variantu. Pētījums bija komplekss, tas ietvēra vairākas metodes – kvantitatīvo un kvalitatīvo aptauju, salīdzinošo gadījumu izpēti, vietu attīstības potenciāla novērtējumu, izmantojot faktoranalīzi, kā arī teorētisko analīzi. Pētījums ļāva padziļināti izvērst sākotnējo hipotēzi par to, kādi faktori veido vietas attīstības potenciālu un kādu nozīmi tie ieņem jauniešu nākotnes izglītības un profesionālās mobilitātes ceļu veidošanā.

Projektā tika noskaidrotas jauniešu galvenās orientācijas pētījuma veikšanās vietās izglītība ieguvē, mācību vietas izvēlē, kā arī nākotnes dzīves un darba vietas plānos. Vairums jauniešu vēlas doties izglītības ceļos projām no laukiem un mazpilsētām – pēc pašreizējās izglītības ieguves laukos vēlas palikt tikai 20%, bet lielākā daļa vēlas doties mācīties un strādāt uz reģionu lielajām pilsētām vai un Rīgu. Rīgu par savu mērķi izvēlas 45% aptaujāto jauniešu. Vēl ar papildinošas datu analīzes palīdzību mēs noskaidrojām 5 jauniešu galvenās orientācijas jeb dzīves stratēģijas, kas vienlaikus ir arī svarīgi aspekti dzīves vietas pievilcības novērtēšanā, un tās ir: „Nodarbinātība un ikdienas pakalpojumi”, „Uzņēmējdarbība un infrastruktūra”, „Jaunie laucinieki”, „Kultūra un sociālā dzīve” un „Sports”. Katra no šīm orientācijām ietver virkni radniecību pazīmju, kuras jauniešiem šķiet visbūtiskākās.

Neapšaubāms projekta ieguvums bija bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studentu iesaistīšanās. Pētījumā piedalījās socioloģijas bakalaura studiju programmas 2. un 3. kursa studenti kursa “Socioloģiska pētījuma prakse” ietvaros un guva vērtīgu lauka darba pieredzi. Visi studenti ieguva veikt lauka darba intervijas, apstrādāt un analizēt kvantitatīvus un kvalitatīvus empīriskus datus. Daļa studentu pēc tam piedalījās arī grāmatas manuskripta veidošanā, nodaļu struktūras izveidē un uzrakstīja atsevišķas teksta sadaļas. Tā viņiem bija vērtīga zinātniskā darba pieredze profesora un doktorantes Ilzes Lāces vadībā.

Ir nozīmīgi, ka šis studentu, pētnieku un pasniedzēju kopīgais darbs 2008. gadā tiks pabeigts un publicēts kā grāmata, ja projekta finansējums tiks turpināts. Tas ļaus iesaistīt reģionu izpētē arī citus bakalaura un maģistra programmu studentus 2008. gadā.

Būtiski teorētiskie un empīriskie secinājumi tika prezentēti Eiropas lauku socioloģijas kongresā, kurs profesors Tisenkopfs vadīja darba grupu. Kopā ar Ilzi Lāci tika nolasīts referāts “Youth and empowerment of rural communities”. Rezultāti tika prezentēti arī LU SPPi ikdagējā konferencē “Baltic futures”.

Projekta īstenotājiem izveidojās arī laba starptautiskā sadarbība ar lauku un reģionālo pētnieku grupām Eiropā, tostarp Vāgeningenas universitāti (Nīderlande) un Kārdifas universitāti (Lielbritānija). Šīs sadarbības ietvaros tika pārrunāta iespēja doktorantei Ilzei Lācei stažēties Kārdifas universitātes Lauku pētnieku grupā un turpināt padziļināti analizēt pētījuma rezultātus, kas ir daļa no viņas disertācijas darba.

Projekts ir inovatīvs teorētiskā ziņā, jo piedāvā kompleksu reģionālās attīstības redzējumu, kurā mijiedarbojas vairāki faktori: ekonomiskie (uzņēmējdarbības aktivitāte, nodarbinātības iespējas, lauku inovācijas u.c.), sociālie (kopiena, zināšanu procesi, tīklošanās, sadarbība u.c.), kultūras un iesakņotība u.c. (skat. 1. attēlu).

 

1. attēls. Vietas attīstības potenciāla konceptuāla shēma

 

 

Sākotnējais teorētiskais modelis empīrisko datu gaismā tika arī papildināts, un tika iegūts pierādījums tam, ka ne tikai ekonomiskie faktori, infrastruktūra, cilvēkkapitāla pieejamība, vietējie resursi spēlē būtisku lomu vietas attīstības potenciāla veidošanā, bet ļoti svarīga ir arī sociālā kapitāla klātbūtne, kas projekta ietvaros definēta kā spēja paveikt lietas kopīgiem spēkiem, un jaunas institucionālās sadarbības formas starp uzņēmējiem, pašvaldībām, zināšanu institūcijām, pārvaldes iestādēm, reģionālās attīstības aģentūrām u.tml.

Bija sinerģija starp šī projekta izstrādi un profesora Tisenkopfa darbību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes grupā un darbību Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā. Viens no Latvijas ilgtermiņa stratēģijas aspektiem ir līdzsvarota reģionālā attīstība, kā arī rūpes par jauniešu izglītību. Šī projekta rezultāti liecina, ka 21. gadsimtā Latvijā ir iespējams veidot sabalansētu ekonomisko un sociālo vidi visā teritorijā, tajā skaitā lauku reģionos, kura būtu pievilcīga jauniešiem. Konkrēti argumenti, datos pierādītas jauniešu stratēģijas un vērtējumi, tika apspriesti ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem. Arī viņi varētu būt ļoti ieinteresēti pētījuma rezultātu publicēšanā, secinājumos un rekomendācijās. Tādejādi šis projekts demonstrē arī labu sasaisti starp akadēmisko pētniecību un praktisko pārvaldību Latvijai svarīgā attīstības jautājumā. Ceru, ka projekts 2008. gadā iegūs finansējuma turpinājumu, kas ļaus pabeigt grāmatas publikāciju, politikas rekomendāciju izstrādi, kā arī ļaus piepulcēt akadēmiskajai pētniecībai jaunus studentus.